Projekti, koncepcijas, plāni

Turpinājums.Sākums “LV” nr.124., 125., 126.

Noteikumu projekts
Saskaņā ar Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotajiem Ministru kabineta 1994. gada 30. augusta noteikumiem nr. 169 “Par ceļu satiksmi” Satiksmes ministrijas darba grupas un Iekšlietu ministrijas speciālistu izstrādāts un tiek gatavots Ministru kabineta izskatīšanai un akceptēšanai

Ceļu satiksmes noteikumi

Saturā

Noteikumos lietotie termini

1. Vispārīgie noteikumi

2. Gājēju un pasažieru pienākumi

3. Vadītāju vispārīgie pienākumi

4. Vadītāju pienākumi īpašos gadījumos

5. Vadītāja rīcība pēc ceļu satiksmes negadījuma

6. Ceļu satiksmes regulēšana

7. Braukšanas sākšana, braukšanas virziena maiņa

8. Transporta līdzekļu izkārtojums uz brauktuves

9. Braukšanas ātrums un distance

10. Apdzīšana un izmainīšanās ar pretim braucošu transporta līdzekli

11. Apstāšanās un stāvēšana

12. Braukšana krustojumos

13. Satiksme dzīvojamās zonās

14. Gājēju pārejas un sabiedriskā pasažieru transporta līdzekļu pieturas

15. Dzelzceļa pārbrauktuvju šķēršošana

16. Ārējās apgaismes ierīču lietošana

17. Skaņas signāla, avārijas gaismas signalizācijas un avārijas zīmes lietošana

18. Transporta līdzekļu vilkšana

19. Pasažieru pārvadāšana

20. Kravas pārvadāšana

21. Mācību braukšana

22. Papildus noteikumi velosipēdu un mopēdu vadītājiem

23. Papildus noteikumi pajūgu vadītājiem un dzīvnieku dzinējiem

24. Transporta līdzekļu tehniskais stāvoklis un iekārtojums

25. Transporta līdzekļu reģistrācija un numura zīmes

26. Transporta līdzekļu pazīšanas zīmes, brīdināšanas ierīces, uzraksti

un apzīmējumi

27. Ceļa zīmes un to raksturojums

28. Ceļa apzīmējumi un to raksturojums

29. Noslēguma jautājumi

27. Ceļa zīmes un to raksturojums

1. BRĪDINĀJUMA ZĪMES

Brīdinājuma zīmes informē vadītājus par tuvošanos bīstamam ceļa posmam. Braucot pa šo posmu, vadītājam jārīkojas atbilstoši apstākļiem.

101. “Vienādas nozīmes ceļu krustojums”

102. “Krustojums, kur brauc pa loku”

103.,104. “Bīstams pagrieziens”.

Ceļa pagrieziens (103. – pa labi; 104. – pa kreisi) ar mazu rādiusu vai pagrieziens, kura redzamību ierobežo ēkas, apstādījumi u.tml.

105. 106. “Bīstami pagriezieni”.

Ceļa posms ar bīstamiem pagriezieniem (105. — pirmais pagrieziens pa labi; 106. — pirmais pagrieziens pa kreisi).

107. — 109. “Ceļa sašaurinājums”

(107. — no abām pusēm; 108. — no labās puses; 109. — no kreisās puses).

110. “Stāvs lejupceļš”

111. “Stāvs augšupceļš”

112. “Nelīdzens ceļš”.

Ceļa posms, kur uz brauktuves ir nelīdzenumi (viļņi, bedres, nelīdzenas ceļa vai tilta salaiduma vietas u.tml.).

113. “Nelīdzens ceļš (slieksnis)”.

Ceļa posms, kur uz brauktuves ir izveidoti mākslīgi paaugstinājumi braukšanas ātruma samazināšanai.

114. “Ceļa seguma maiņa”.

Beigas ceļa posmam ar asfaltbetona vai cementbetona u. tml. segumu.

115. “Slidens ceļš”.

Ceļa posms ar pastiprinātu brauktuves slidenumu.

116. “Uzbērta grants vai šķembas”.

Ceļa posms, braucot pa kuru ar riteņiem var uzsviest gaisā granti, šķembas u. tml.

117. “Akmeņu nogruvumi”.

Ceļa posms, kur iespējami nogruvumi, noslīdeņi, krītoši akmeņi.

118. “Uz ceļa strādā”

119. “ Ceļš ar bīstamām nomalēm”

120. “Gājēju pāreja”.

Gājēju pāreja apzīmēta ar 530., 531. zīmēm.

121. “Bērni”.

Ceļa posms bērnu iestādes tuvumā, kur uz brauktuves pēkšņi var uziet bērni.

122. “Divvirzienu satiksme”.

Ceļa (brauktuves) posma sākums, kur satiksme notiek abos virzienos.

123. “Satiksmi regulē luksofors”.

Krustojums, gājēju pāreja vai ceļa posms, kur satiksmi regulē luksofors.

124. “Mājdzīvnieki”

125. “Savvaļas dzīvnieki”

126. “Paceļams tilts”.

Paceļams tilts vai prāmja pārceltuve.

127. “Krastmala”.

Vieta, kur ceļš iziet uz krastmalu vai kādas ūdenstilpes krastu.

128. “Sānvējš”

129. “Zemu lidojošas lidmašīnas”

130. “Krustojums ar velosipēdu ceļu”

131. “Tramvaja sliežu šķērsošana”

132. “Dzelzceļa pārbrauktuve ar barjeru”

133. “Dzelzceļa pārbrauktuve bez barjeras”

134. “Viensliežu dzelzceļa pārbrauktuve”.

Dzelzceļa pārbrauktuve ar viensliežu ceļu, kur nav ierīkota barjera.

135. “Daudzsliežu dzelzceļa pārbrauktuve”.

Dzelzceļa pārbrauktuve ar diviem vai vairākiem sliežu ceļiem, kur nav ierīkota barjera.

136.—141. “Tuvojas dzelzceļa pārbrauktuve”.

Papildus brīdinājums par tuvošanos dzelzceļa pārbrauktuvei ārpus apdzīvotām vietām.

142. “Bīstami”.

Bīstams ceļa posms, kura bīstamību nevar apzīmēt ar citām brīdinājuma zīmēm.

101. — 133. un 142. brīdinājuma zīmes ārpus apdzīvotām vietām uzstāda 150 līdz 200 m, bet apdzīvotās vietās — 50 līdz 60 m pirms bīstamā ceļa posma. Nepieciešamības gadījumā zīmes uzstāda citā attālumā, ko norāda ar 801. zīmi.

Ārpus apdzīvotām vietām 118., 121., 126., 127., 132. un 133. zīmes tiek uzstādītas atkārtoti. Otru zīmi uzstāda vismaz 50 m pirms bīstamā posma sākuma.

Ierobežotos apstākļos un apdzīvotā vietā otru 118.zīmi var uzstādīt tieši darbu veikšanas iecirkņa sākumā, par sākumu uzskatot pirmo vertikālo brauktuves apzīmējumu.

118. zīmi (bez 801.zīmes) var uzstādīt 10 — 15 m pirms remontdarbu vietas, ja šie darbi ir īslaicīgi.

134. un 135. zīmi uzstāda tieši pirms dzelzceļa pārbrauktuves.

Ja lejupceļš vai augšupceļš seko viens aiz otra, tad 110. un 111. zīmi var uzstādīt bez 801. zīmes tieši pirms lejupceļa vai augšupceļa sākuma.

136., 138. un 140. zīmi uzstāda ceļa labajā pusē, bet 137., 139. un 141. zīmi — kreisajā pusē. 136. un 137. zīmi uzstāda kopā ar braukšanas virzienā pirmo 132. vai 133. zīmi; 140. un 141. zīmi — ar otro 132. vai 133. zīmi. 138. un 139. zīmi uzstāda atsevišķi vienādā attālumā starp pirmo un otro 132. vai pirmo un otro 133. zīmi.

 

2. PRIEKŠROCĪBAS ZĪMES

Priekšrocības zīmes norāda braukšanas secību krustojumos, brauktuvju krustošanās vietās vai šauros ceļa posmos.

201. “Galvenais ceļš”.

Ceļš, pa kuru braucot, ir priekšroka šķērsot neregulējamus krustojumus.

202. “Galvenā ceļa beigas”

203. — 205. “Krustojums ar mazāksvarīgu ceļu”

( 204. — no labās puses; 205. — no kreisās puses.)

Šīs zīmes uzstāda ārpus apdzīvotām vietām 150 — 200 m attālumā no krustojuma.

206. “Dodiet ceļu”.

Vadītājam jādod ceļš transporta līdzekļiem, kuri virzās pa šķērsojamo ceļu, bet, ja uzstādīta 839. zīme — pa galveno ceļu.

207. “Neapstājoties tālāk braukt aizliegts”.

Aizliegts braukt, neapstājoties pirms stoplīnijas (929. apzīmējums), bet, ja tās nav — pirms šķērsojamās brauktuves malas. Vadītājam jādod ceļš transporta līdzekļiem, kuri brauc pa šķērsojamo ceļu, bet, ja uzstādīta 839. zīme — pa galveno ceļu.

207. zīmi var uzstādīt arī pirms dzelzceļa pārbrauktuves vai speciālā posteņa. Šajos gadījumos vadītājam jāapstājas pirms stoplīnijas (929. apzīmējums), bet, ja tās nav — pirms zīmes.

208. “Priekšroka pretimbraucošajiem”.

Aizliegts iebraukt ceļa sašaurinātajā posmā, ja tas var apgrūtināt pretimbraukšanu. Vadītājam jādod ceļš pretimbraucošajiem transporta līdzekļiem, kuri atrodas ceļa sašaurinātajā posmā vai šā posma pretējā galā.

209. “Priekšroka attiecībā pret pretimbraucošajiem”.

Šaurs ceļa posms, braukt pa kuru vadītājam ir priekšroka attiecībā pret pretimbraucošajiem transporta līdzekļiem.

3. AIZLIEGUMA ZĪMES

Aizlieguma zīmes nosaka vai atceļ noteiktus satiksmes ierobežojumus.

301. “Iebraukt aizliegts”.

Aizliegts iebraukt jebkādiem transporta līdzekļiem.

302. “Braukt aizliegts”.

Aizliegts braukt jebkādiem transporta līdzekļiem.

303. “Mehāniskajiem transporta līdzekļiem braukt aizliegts”

304. “Motocikliem braukt aizliegts”

305. “Velosipēdiem braukt aizliegts”.

Aizliegts braukt velosipēdiem un mopēdiem.

306. “Kravas automobiļiem braukt aizliegts”.

Aizliegts braukt kravas automobiļiem un transporta līdzekļu sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 t (ja zīmē pilna masa nav norādīta) vai kuru pilna masa ir lielāka par zīmē norādīto, kā arī traktortehnikai.

307. “Ar piekabi braukt aizliegts”.

Aizliegts braukt kravas automobiļiem un traktortehnikai ar jebkura tipa piekabi, kā arī vilkt mehānisko transporta līdzekli.

308. “Traktoriem braukt aizliegts”.

Aizliegts braukt traktortehnikai.

309. “Gājējiem iet aizliegts”

310. “Platuma ierobežojums”.

Aizliegts braukt transporta līdzekļiem, kuru gabarīti (ar kravu vai bez tās) platumā pārsniedz zīmē norādīto.

311. “Augstuma ierobežojums”.

Aizliegts braukt transporta līdzekļiem, kuru gabarīti (ar kravu vai bez tās) augstumā no brauktuves virsmas pārsniedz zīmē norādīto.

312. “Masas ierobežojums”.

Aizliegts braukt transporta līdzekļiem, to vidū transporta līdzekļu sastāviem, kuru kopējā faktiskā masa pārsniedz zīmē norādīto.

313. “Ass slodzes ierobežojums”.

Aizliegts braukt transporta līdzekļiem, kuriem faktiskā slodze uz jebkuru asi pārsniedz zīmē norādīto.

314. “Garuma ierobežojums”.

Aizliegts braukt transporta līdzekļiem (transporta līdzekļu sastāviem), kuru gabarīti (ar kravu vai bez tās) garumā pārsniedz zīmē norādīto.

315. “Nogriezties pa labi aizliegts”

316. “Nogriezties pa kreisi aizliegts”

317. “Apgriezties braukšanai pretējā virzienā aizliegts”

318. “Minimālās distances ierobežojums”.

Distance starp braucošiem transporta līdzekļiem nedrīkst būt mazāka par zīmē norādīto.

319. “Apdzīt aizliegts”.

Aizliegts apdzīt jebkurus transporta līdzekļus, izņemot atsevišķi braucošos, kuri virzās ar ātrumu mazāku par 30 km/h.

320. “Apdzīšanas aizliegums beidzas”

321. “Kravas automobiļiem apdzīt aizliegts”.

Kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t, aizliegts apdzīt jebkurus transporta līdzekļus, izņemot atsevišķi braucošos, kuri virzās ar ātrumu mazāku par 30 km/h. Traktortehnikai aizliegts apdzīt jebkurus transporta līdzekļus, izņemot pajūgus un velosipēdus.

322. “Kravas automobiļiem apdzīšanas aizliegums beidzas”

323. “Maksimālā ātruma ierobežojums”.

Aizliegts braukt ar ātrumu (km/h), kas pārsniedz zīmē norādīto.

324. “Maksimālā ātruma ierobežojums beidzas”

325. “Skaņu signālu lietot

aizliegts”

326. “Apstāties aizliegts”.

Transporta līdzekļiem aizliegts apstāties un stāvēt.

327. “Stāvēt aizliegts”.

Transporta līdzekļiem aizliegts stāvēt.

328. “Nepāra datumos

stāvēt aizliegts”

329. “Pāra datumos

stāvēt aizliegts”

Ja 328. un 329. zīmes lieto vienlaikus, laikā no plkst. 19.oo — 21.oo transporta līdzekļi jāpārvieto uz ceļa otru pusi.

330. “Visi ierobežojumi beidzas”.

Vienlaicīgi apzīmē 318., 319., 321., 323. un 325.—329. zīmju darbības zonu beigas.

331. “Muita”.

Neapstājoties pirms zīmes, tālāk braukt aizliegts. Atļauju braukt tālāk dod muitas (kontroles punkta) darbinieks.

332. “Policija”.

Neapstājoties pirms zīmes, tālāk braukt aizliegts. Atļauju braukt tālāk dod policijas darbinieks.

333. “Tālāk braukt bīstami”.

Aizliegts braukt tālāk visiem (bez izņēmuma) transporta līdzekļiem sakarā ar satiksmes negadījumu, avāriju u.tml.

334. “Transporta līdzekļiem ar bīstamu kravu braukt aizliegts”

301. — 303., 315. — 317. un 326. zīmju darbība neattiecas uz sabiedriskā pasažieru transporta līdzekļiem.

302. — 304., 306. — 308. zīmju darbība neattiecas uz transporta līdzekļiem, kuri nogādā vai brauc saņemt kravu zonā, kas apzīmēta ar kādu no šīm ceļa zīmēm. 302.; 303. zīmju darbība neattiecas arī uz vieglajiem automobiļiem, mikroautobusiem un kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 3,5 t, kuru īpašnieks (turētājs) dzīvo vai strādā šajā zonā, bet 304., 305. zīmju darbība neattiecas uz transporta līdzekļu īpašniekiem (turētājiem), kas šajā zonā dzīvo vai strādā.

302. un 327. zīmju darbība neattiecas uz automobiļiem, kurus vada I vai II grupas invalīdi, kā arī uz automobiļiem, kuri aprīkoti ar speciālu rokas vadību un kurus vada III grupas invalīdi (šiem automobiļiem jābūt uzstādītai pazīšanas zīmei “Vadītājs — invalīds”).

315. un 316. zīmju darbība attiecas uz to brauktuvju krustošanās vietu, pirms kuras zīmes uzstādītas.

326. zīmes darbības zonā atļauta pasažieru iekāpšana (izkāpšana) taksometros — vieglajos automobiļos, kā arī I, II vai III grupas invalīdu iekāpšana (izkāpšana) transporta līdzekļos.

Pašvaldības ar atsevišķu lēmumu ir tiesīgas noteikt laika periodu, kurā jāveic kravas iekraušana (izkraušana) transporta līdzekļos 326. — 329. zīmju darbības zonā.

309., 326. — 329. zīmju darbība attiecas tikai uz to ceļa pusi, kurā tās uzstādītas.

318., 319., 321., 323. un 325. — 329. zīmju darbība ir spēkā no to uzstādīšanas vietas līdz tuvākajam krustojumam aiz zīmes, bet apdzīvotās vietās, ja krustojuma nav — līdz apdzīvotās vietas beigām. Zīmju darbības zona nebeidzas vietās, kur izbrauc no ceļam pieguļošās blakusteritorijas, un vietās, kur ceļu šķērso (no tā atzarojas) lauku, meža vai cits mazāksvarīgs ceļš, pirms kura nav uzstādītas attiecīgas zīmes.

Zīmju darbības zonu var samazināt:

— 318., 319., 321., 323., 325. — 329. zīmēm — uzstādot 330. vai 803. zīmi;

— 319., 321., 323. zīmēm — attiecīgi uzstādot 320., 322. vai 324. zīmi;

— 323. zīmei — uzstādot 323. zīmi ar citu maksimālā braukšanas ātruma ierobežojumu (ja 323. zīme uzstādīta pirms apdzīvotas vietas, kas apzīmēta ar 518. zīmi, tās darbības zona ir līdz šai zīmei);

— 326. — 329. zīmēm — darbības zonā atkārtoti uzstādot 326. — 329. zīmes ar 808. zīmi. 326. zīmi var lietot kopā ar 943. apzīmējumu, bet 327. zīmi — ar 944. apzīmējumu. Šādos gadījumos zīmju darbības zonu nosaka apzīmējuma līnijas garums: 326. — 329. zīmju darbības zona beidzas vietā, kur sākas ar 533. vai 534. zīmi apzīmēta stāvvieta.

 

4. RĪKOJUMA ZĪMES

401. “Braukt taisni”

402. “Braukt pa labi”

403. “Braukt pa kreisi”

404. “Braukt taisni vai pa labi”

405. “Braukt taisni

vai pa kreisi”

406. “Braukt pa labi

vai pa kreisi”

407. “Braukt pa labi”

408. “Braukt pa kreisi”

409. “Braukt pa loku”

410. “Šķērsli apbraukt

pa labo pusi”

411. “Šķērsli apbraukt

pa kreiso pusi”

412. “Šķērsli apbraukt pa labo vai pa kreiso pusi”

413. “Velosipēdu ceļš”. Atļauts braukt tikai ar velosipēdiem un mopēdiem.

414. “Gājēju ceļš”. Atļauts pārvietoties tikai gājējiem.

415. “Gājēju un velosipēdu ceļš”. Atļauts braukt tikai ar velosipēdiem un mopēdiem, kā arī pārvietoties gājējiem.

416., 417. “Gājēju un velosipēdu ceļš”. Pa ceļa vienu pusi atļauts braukt tikai ar velosipēdiem un mopēdiem, bet pa otru pusi — pārvietoties gājējiem, kā norādīts zīmē.

418. “Minimālā ātruma ierobežojums”. Atļauts braukt ar ātrumu (km/h), kas nav mazāks par zīmē norādīto.

419. “Minimālā ātruma ierobežojums beidzas”

420. “Transporta līdzekļiem ar bīstamu kravu braukt taisni”

421. “Transporta līdzekļiem ar bīstamu kravu braukt pa labi”

422. “Transporta līdzekļiem ar bīstamu kravu braukt pa kreisi”

401. — 409. zīmes norāda, ka atļauts braukt tikai zīmē norādītajos virzienos. Zīmes, kas atļauj nogriezties pa kreisi, atļauj arī apgriezties braukšanai pretējā virzienā (var tikt lietotas 401. — 408. zīmes ar bultu konfigurāciju, kas atbilst noteiktajiem braukšanas virzieniem krustojumā).

401. — 406. zīmju darbība neattiecas uz sabiedriskā pasažieru transporta līdzekļiem.

401. — 406. zīmju darbība attiecas uz brauktuvju krustošanās vietu, pirms kuras zīme uzstādīta.

Ja 401. zīme uzstādīta ceļa posma sākumā, tās darbības zona ir spēkā līdz tuvākajam krustojumam. Zīme neaizliedz nogriezties pa labi, lai iebrauktu pagalmos un citās ceļam pieguļošajās teritorijās.

407. un 408. zīmes norāda, ka jānogriežas pirms šīm zīmēm.

 

5. NORĀDĪJUMA ZĪMES

Norādījuma zīmes ievieš vai atceļ noteiktu satiksmes režīmu.

501. “Vienvirziena ceļš”. Ceļš vai brauktuve, pa kuru visā platumā atļauts braukt transporta līdzekļiem vienā virzienā.

502. “Vienvirziena ceļa beigas”

503., 504. “Izbraukšana uz vienvirziena ceļa”. Izbraukšana uz ceļa vai brauktuves, pa kuru atļauts braukt vienā, zīmē norādītajā virzienā.

505. “ Josla sabiedriskā pasažieru transporta līdzekļiem”. Josla, kas paredzēta tikai sabiedriskā pasažieru transporta līdzekļiem, kuri brauc vienā virzienā ar pārējo transporta līdzekļu plūsmu.

Zīmes darbība attiecas uz joslu, virs kuras zīme uzstādīta. Ja zīme uzstādīta ceļa labajā pusē, tās darbība attiecas uz labo braukšanas joslu.

506. “Ceļš ar joslu sabiedriskā pasažieru transporta līdzekļiem”. Ceļš, pa kuru sabiedriskā pasažieru transporta līdzekļu satiksme notiek pa speciāli atvēlētu joslu pretim pārējo transporta līdzekļu plūsmai.

507. “Ceļa ar joslu sabiedriskā pasažieru transporta līdzekļiem beigas”

508., 509. “Izbraukšana uz ceļa ar joslu sabiedriskā pasažieru transporta līdzekļiem”

510. “Minimālā braukšanas ātruma ierobežojums joslās”. Joslu skaits un minimālo braukšanas ātrumu ierobežojumi katrā no tām.

511. “Maksimālā braukšanas ātruma ierobežojums joslās”. Joslu skaits un maksimālo braukšanas ātrumu ierobežojumi katrā no tām.

512. “Braukšanas virzieni joslās”. Joslu skaits un no tām noteiktie braukšanas virzieni krustojumā.

513. — 517. “Braukšanas virzieni joslā”. No joslas noteiktie braukšanas virzieni krustojumā.

Uz 512. — 517. zīmēm var būt norādīta informācija par satiksmes ierobežojumiem krustojumā.

512., 515. un 517. zīme, kas atļauj nogriezties pa kreisi no kreisās malējās braukšanas joslas, atļauj no šīs joslas apgriezties arī braukšanai pretējā virzienā (var tikt lietotas 513. — 517. zīmes ar bultu konfigurāciju, kas atbilst noteiktajiem braukšanas virzieniem krustojumā).

512. — 517. zīmju darbība attiecas uz visu krustojumu, pirms kura zīmes uzstādītas, ja citas 512. — 517. zīmes, kas uzstādītas krustojumā, nedod citus norādījumus.

518. “Apdzīvotas vietas sākums”. Nosaukums un sākums apdzīvotai vietai, kurā ir spēkā šo Noteikumu prasības, kas nosaka satiksmes kārtību apdzīvotās vietās.

519. “Apdzīvotas vietas beigas”. Vieta, no kuras uz šī ceļa vairs nav spēkā šo Noteikumu prasības, kas nosaka satiksmes kārtību apdzīvotās vietās.

520. “Apdzīvotas vietas sākums”. Nosaukums un sākums apdzīvotai vietai, kurā uz šī ceļa nav spēkā šo Noteikumu prasības, kas nosaka satiksmes kārtību apdzīvotās vietās.

521. “Apdzīvotas vietas beigas”. Ar 520. zīmi apzīmētas apdzīvotas vietas beigas.

522. “Stāvēšanas aizlieguma zona”. Stāvēt aizliegts uz visiem ceļiem teritorijā, iebraukšana kurā apzīmēta ar 522. zīmi.

523. “Stāvēšanas aizlieguma zonas beigas”

524. “Maksimālā ātruma ierobežojuma zona”. Maksimālā ātruma ierobežojums uz visiem ceļiem teritorijā, iebraukšana kurā apzīmēta ar 524. zīmi.

525. “Maksimālā ātruma ierobežojuma zonas beigas”

526. “Muitas zona”. Vieta, sākot no kuras ir spēkā noteikumi, kas nosaka kārtību muitas zonās.

527. “Muitas zonas beigas”

528. “Dzīvojamā zona”. Vieta, sākot no kuras ir spēkā šo Noteikumu prasības, kas nosaka satiksmes kārtību dzīvojamās zonās.

529. “Dzīvojamās zonas beigas”

530. “Gājēju pāreja”. Zīmi uzstāda ceļa labajā pusē uz pārejas tuvākās robežas.

531. “Gājēju pāreja”. Zīmi uzstāda ceļa kreisajā pusē uz pārejas tālākās robežas.

532. “Slimnīca”. Ārstnieciska iestāde, kuras tuvumā jābūt piesardzīgam un nedrīkst trokšņot.

533. “Stāvvieta”

534. “Maksas stāvvieta”. Laiks uz zīmes norāda maksimālo stāvēšanas ilgumu, par kuru tūlīt var samaksāt.

535. “Autobusa un /vai/ trolejbusa pietura”

536. “Tramvaja pietura”

537. “Vieglo taksometru stāvvieta”

538. “Kravas taksometru stāvvieta”

539. “Taksobusu stāvvieta”

540. “Tunelis”

541. “Tuneļa beigas”

542. “Apstāšanās vieta”. Vieta, kur jāapstājas transporta līdzekļiem, ja braukšanu aizliedz luksofora vai regulētāja signāls.

543. “Pierobežas sākums”

544. “Pierobežas beigas”

545. “Pierobežas joslas sākums”

546. “Pierobežas joslas beigas”

543. un 545. zīmes norāda vietu, sākot no kuras stājas spēkā noteikumi, kas nosaka pierobežas un pierobežas joslas režīmu.

 

6. SERVISA ZĪMES

Servisa zīmes informē par attiecīgo objektu atrašanās vietu.

601. “Medicīniskās palīdzības punkts”

602., 603. “Degvielas uzpildes stacija”

603. zīme norāda, ka stacijā var iegādāties arī benzīnu (reformulēto), kurš nesatur indīgos svina savienojumus.

604. “Tehniskās apkopes punkts”

605. “Automobiļu mazgātava”

606. “Telefons”

607. “Restorāns”

608. “Kafejnīca”

609. “Viesnīca vai motelis”

610. “Jauniešu tūristu mītne”

611. “Kempings”

612. “Kempingpiekabju stāvvieta”

613. “Kempings un kempingpiekabju stāvvieta”

Ar 612. vai 613. zīmi apzīmētajās vietās var novietot arī automobiļus — vasarnīcas (kemperus).

614. “Atpūtas vieta”

615. “Gājēju maršrutu sākums”

616. “Tualete”

617. “Peldvieta vai peldbaseins”

618. “Informācijas punkts”

619. “Policija”

620. “Ceļu policija”

621. “Pasts”

622. “Radiokanāls satiksmes informācijas sniegšanai”

623. “Lidosta”

624. “Autoosta”

625. “Dzelzceļa stacija”

626. “Jūras pasažieru stacija”

627. “Prāmis”

628. “Kravas osta”

629. “Informācijas bloks”. Zīme norāda, ka vairāki zīmē attēlotie objekti atrodas vienuviet.

Servisa zīmju apakšdaļā var būt norādīti attālumi un virzieni no zīmes uzstādīšanas vietas līdz objektam, kā arī to nosaukumi.

 

7. VIRZIENU RĀDĪTĀJI UN INFORMĀCIJAS ZĪMES

701., 702. “Iepriekšējs virzienu rādītājs”. Uz zīmes norādīti braukšanas virzieni uz apdzīvotām vietām un citiem objektiem. Uz 701. un 702. zīmēm var būt attēloti simboli, piktogrammas un citas zīmes, kas informē par satiksmes īpatnībām. Zīmes apakšdaļā norādīts attālums no zīmes uzstādīšanas vietas līdz krustojumam vai bremzēšanas joslas sākumam.

703. “Virzienu rādītājs”. Braukšanas virzieni un attālumi (km) līdz maršrutu punktiem.

704. — 706. “Virziena rādītājs”. Braukšanas virziens un attālums (km) līdz maršruta punktiem.

707. “Attālumu rādītājs”. Attālumi (km) līdz maršrutā esošajām apdzīvotajām vietām.

708. “Ūdensšķēršļa nosaukums”. Upes, kanāla, ezera u. tml., kuru šķērso ceļš, nosaukums.

709. “Braukšanas shēma”. Braukšanas maršruts, ja krustojumā aizliegti atsevišķi manevri vai atļautie braukšanas virzieni sarežģītā krustojumā.

710. “Strupceļš”. Ceļš, pa kuru nav iespējams caurbraukt.

711., 712. “Iepriekšējs virziena rādītājs strupceļam”

713., 714. “Joslas sākums”. Bremzēšanas vai papildus joslas sākums

715., 716. “Joslas beigas”. Ieskrējiena vai papildus joslas beigas

717.— 719. “Braukšanas virzieni joslās”

720.; 721. “Joslas piekļaušanās pamatjoslām”

722. “Apgriešanās vieta”. Nogriezties pa kreisi aizliegts

723. “Braukšanas ātruma ierobežojumi Latvijā”

724. “Ieteicamais ātrums”. Ātrums, ar kādu ieteicams braukt noteiktā ceļa posmā. Zīme ir spēkā līdz tuvākajam krustojumam, bet, ja 724. zīme lietota kopā ar brīdinājuma zīmi, tās darbības zonu nosaka bīstamā posma garums.

725.— 727. “Kravas automobiļu braukšanas virziens”. Ieteicamais braukšanas virziens kravas automobiļiem un traktortehnikai, ja krustojumā tiem aizliegts braukt vienā no iespējamiem virzieniem.

728. “Gājēju apakšzemes vai virszemes pāreja”

729. “Apbraukšanas ceļa shēma”. Uz laiku satiksmei slēgts ceļa posma apbraukšanas maršruts.

730.— 732. “Apbraukšanas ceļa virziens”. Uz laiku satiksmei slēgta ceļa posma apbraukšanas virziens.

733. “Apbraukšanas ceļa beigas”

734., 735. “Iepriekšējs norādītājs pārkārtoties uz citu brauktuvi”. Satiksmei slēgta brauktuves posma apbraukšanas virziens uz ceļa ar sadalošo joslu.

736. “Kilometru rādītājs”. Attālums (km) no ceļa sākuma.

737. “Ceļa numurs”. Zīme ar zaļu fonu un numurs, kas piešķirts attiecīgajam Eiropas autoceļu (maģistrāļu) sistēmā ietilpstošajam ceļam (maršrutam).

738. “Ceļa numurs”. Zīme ar sarkanu fonu un numurs, kas piešķirts attiecīgajam Latvijas galvenajam valsts autoceļam.

739. “Ceļa numurs”. Zīme ar zilu fonu un numurs, kas piešķirts attiecīgajam Latvijas 1.šķiras valsts autoceļam.

740.— 742. “Ceļa numurs un virziens”. Zīmes fons norāda ceļa piederību attiecīgas šķiras autoceļam.

743. “Maiņvirziena (reversā) satiksme”. Ceļa posma sākums, uz kura vienā vai vairākās joslās satiksmes virziens var mainīties uz pretējo.

744. “Maiņvirziena (reversās) satiksmes beigas”

745. “Izbraukšana uz ceļa, kur organizēta maiņvirziena (reversā) satiksme”.

701. — 706. zīmju (ja tās uzstādītas apdzīvotā vietā) zilais fons nozīmē, ka norādītā apdzīvotā vieta (objekts) atrodas ārpus šīs apdzīvotās vietas; baltais fons — ka norādītais objekts atrodas šajā apdzīvotajā vietā.

 

8. PAPILDZĪMES

Papildzīmes tiek lietotas kopā ar citām zīmēm un tās precizē vai ierobežo šo zīmju darbību.

801. “Attālums līdz objektam”. Norāda attālumu no zīmes līdz ceļa bīstamā posma sākumam vai attiecīgā satiksmes ierobežojuma ieviešanas vietai.

802. “Attālums līdz objektam”. Norāda attālumu no 206. zīmes līdz krustojumam, ja tieši pirms krustojuma uzstādīta 207. zīme.

803. “Darbības zona”. Norāda garumu ceļa bīstamajam posmam, kas apzīmēts ar brīdinājuma zīmēm, vai aizlieguma zīmju darbības zonu.

804.— 806. “Darbības zona”. Norāda 326. — 329. zīmju darbības virzienu un zonu, ja apstāšanās vai stāvēšana gar laukuma vienu pusi, ēkas fasādi u. tml. aizliegta.

807. “Darbības zona”. Informē vadītāju, ka viņš atrodas 326. — 329. zīmju darbības zonā.

808. “Darbības zona”. Norāda 326. — 329. zīmju darbības zonas beigas.

809. “Darbības virziens”

810. “Darbības virzieni”

811. “Darbības virziens”

809.— 811. papildzīmes norāda pirms krustojuma uzstādīto zīmju darbības virzienus.

812.”Braukšanas josla”. Norāda braukšanas joslu, uz kuru attiecas zīme.

813.— 819. “Transporta līdzekļa veids”. Norāda transporta līdzekļa veidu, uz kuru attiecas zīme.

813. papildzīme attiecas uz kravas automobiļiem, to vidū arī uz automobiļiem ar piekabēm, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 t.

815. papildzīme attiecas uz vieglajiem automobiļiem, kā arī uz kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 t.

819. papildzīme attiecas arī uz mopēdiem.

820. “Darbdienās”

821. “Sestdienās, svētdienās un svētku dienās”

820. un 821. papildzīmes norāda dienas, kurās zīme darbojas.

822. “Darbības laiks”. Norāda diennakts laiku, kurā zīme darbojas.

823., 824. “Darbības laiks”. Norāda dienas un diennakts laiku, kurā zīme darbojas.

825.— 832. “Transporta līdzekļa novietojuma veids stāvvietā”. 827. — 832. — norāda vieglo automobiļu bez piekabēm un motociklu, bet 825., 826. — arī vieglo automobiļu ar piekabēm, novietojuma veidu stāvvietā pie ietves vai citā zīmē attēlotā veidā.

833. “Automobiļu apskates vieta”. Norāda, ka automobiļa tehniskajai apskatei ir estakāde vai remontbedre.

834. “Pilnas masas ierobežojums”. Norāda, ka zīme attiecas tikai uz transporta līdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par papildzīmē norādīto.

835. “Neredzīgi gājēji”. Norāda, ka gājēju pāreju izmanto arī neredzīgi gājēji.

836. “Invalīdiem”. Norāda, ka 533. zīme attiecas tikai uz automobiļiem, kas apzīmēti ar pazīšanas zīmēm “Vadītājs — invalīds” saskaņā ar šo Noteikumu 196. punkta prasībām.

837. “Mitrs segums”. Norāda, ka zīme attiecas uz laika periodu, kad brauktuves segums ir mitrs.

838. “Slidens segums”. Norāda, ka priekšā slidens ceļa posms, kurš klāts ar sniegu vai ledu.

839. “Galvenā ceļa virziens”. Norāda galvenā ceļa virzienu krustojumā.

840. “Strādā autoevakuators”. Zīmi uzstāda bez pamatzīmes vietās, kur stāvošie automobiļi traucē iebraukt pagalmos u.c.

841. “Pārējā papildinformācija”

Papildzīmes piestiprina tieši zem zīmes, uz kuru tās attiecas, izņemot 840.papildzīmi. Ja zīmes novietotas virs brauktuves, ceļa nomales vai ietves, 803., 807., 808. un 839. papildzīme var būt piestiprināta blakus zīmei.

Gadījumos, ja pagaidu zīmēm (uz pārvietojama statīva) ir cita nozīme nekā stacionārām zīmēm, vadītājiem jāņem vērā pagaidu zīmju prasības.

 

28. Ceļa apzīmējumi un to raksturojums

 

VERTIKĀLIE APZĪMĒJUMI

Vertikālie apzīmējumi sarkanbaltu svītru veidā uz ceļa būvēm, aprīkojuma elementiem un ceļa remonta darbu veikšanas vietās norāda objekta gabarītus un kalpo arī kā orientēšanās līdzekļi.

901. — 904. — apzīmē braukšanas virzienu pagriezienos, kur redzamību ierobežo ēkas, apstādījumi u.tml., braukšanas virzienu ceļu sazarojumos un remontējamu ceļa posmu apbraukšanas virzienu.

905. — apzīmē pa labo vai pa kreiso pusi apbraucamus paaugstinājumus (sadalošās joslas, drošības saliņas u. tml.).

906. un 907. — apzīmē pa kreiso pusi (906.) un pa labo pusi (907.) apbraucamus paaugstinājumus (sadalošās joslas, drošības saliņas u. tml.), kā arī šķēršļus (barjeru un nožogojumu galus u. tml.), kas atrodas tiešā brauktuves tuvumā un kas var būt bīstami braucošiem transporta līdzekļiem.

908. — 913. — apzīmē ceļa remontdarbu veikšanas vietas (908., 910.— pa kreiso pusi apbraucamas; 909., 911. — pa labo pusi apbraucamas ceļa remontdarbu veikšanas vietas; 912. — tālākā kustība aizliegta; 913. — īslaicīgu darbu veikšanas vietas).

914. un 915. — apzīmē ceļa būvju elementus (tiltu, ceļa pārvadu balstus u. tml.), kas var būt bīstami braucošiem transporta līdzekļiem un kas apbraucami: pa kreiso pusi (914.), pa labo pusi (915.).

916. — apzīmē tuneļu, tiltu un ceļu pārvadu laiduma konstrukciju apakšējo malu.

917. un 918. — apzīmē signālstabiņus (917. — ceļa labajā pusē; 918. — ceļa kreisajā pusē).

Lai pievērstu uzmanību bīstamiem ceļu posmiem (vietās, kur izbrauc no blakus teritorijas u. tml.), 917. un 918. signālstabiņa vertikālais apzīmējums melnajā fonā var būt arī oranžā krāsā.

 

HORIZONTĀLIE APZĪMĒJUMI

Horizontālie apzīmējumi (līnijas, bultas, simboli un citas norādes uz ceļa) nosaka noteiktus satiksmes režīmus un kārtību. Horizontālie apzīmējumi ir baltā krāsā, izņemot 943. — 948. apzīmējumus, kas ir dzeltenā krāsā.

920. — nepārtraukta līnija — sadala pretēju virzienu transporta līdzekļu plūsmas; apzīmē: braukšanas joslu robežas bīstamās vietās; brauktuves posmus, kuros aizliegts iebraukt; transporta līdzekļu stāvvietu robežas; brauktuves malu ceļu posmos, kuros aizliegts apstāties; atdala joslu, kas paredzēta noteiktu transporta līdzekļu braukšanai.

921. — dubulta nepārtraukta līnija — sadala pretēju virzienu transporta līdzekļu plūsmas uz ceļiem ar četrām vai vairāk braukšanas joslām.

922. — pārtraukta līnija, kurai svītru garums trīsreiz mazāks par atstarpēm starp tām — sadala pretēju virzienu transporta līdzekļu plūsmas uz ceļiem ar divām vai trim braukšanas joslām; apzīmē braukšanas joslu robežas uz ceļiem ar divām vai vairāk braukšanas joslām vienā virzienā.

923. — pārtraukta līnija, kurai svītru garums trīsreiz pārsniedz atstarpes starp tām — sadala pretēja vai tā paša virziena transporta līdzekļu plūsmas un brīdina par tuvošanos 920. vai 928. apzīmējuma nepārtrauktajai līnijai.

924. — pārtraukta līnija, kam svītru garums divreiz pārsniedz atstarpes starp tām — apzīmē brauktuves malu ceļa posmos, kuros atļauts apstāties vai stāvēt.

925. — pārtraukta līnija, kam svītru garums vienāds ar intervāliem starp tām — apzīmē braukšanas joslas krustojuma robežās.

926. — plata pārtraukta līnija — apzīmē robežu starp ieskrējiena joslu un pamatjoslu vai bremzēšanas joslu un pamatjoslu.

927. — dubulta pārtraukta līnija — apzīmē robežas braukšanas joslām, kurās tiek regulēta maiņvirziena (reversā) satiksme; sadala pretēju virzienu transporta līdzekļu plūsmas uz maiņvirzienu (reversās) satiksmes ceļiem, ja maiņvirziena (reversās) satiksmes luksofori izslēgti.

928. — nepārtraukta līnija kopā ar 923. apzīmējumu — sadala pretēju virzienu vai tā paša virziena transporta līdzekļu plūsmas ceļu posmos, kur pārkārtošanās atļauta tikai no vienas braukšanas joslas; apzīmē vietas, kas paredzētas, lai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā, iebrauktu vai izbrauktu no stāvvietām u. tml. Šī apzīmējuma līnijas atļauts šķērsot tikai no pārtrauktās līnijas puses.

929. — plata nepārtraukta šķērslīnija — stoplīnija — norāda vietu, kur vadītājam jāapstājas, ja uzstādīta 207. zīme vai braukšanu aizliedz luksofora vai satiksmes regulētāja signāls.

930. — plata pārtraukta šķērslīnija, kam svītru garums divreiz pārsniedz atstarpes starp tām — norāda vietu, kur vadītājam, ja tas nepieciešams, jāapstājas, lai dotu ceļu transporta līdzekļiem, kas brauc pa krustojamo ceļu.

931. — vairākas viena no otras atdalītas platas paralēlas līnijas — apzīmē neregulējamu gājēju pāreju.

932. — divas viena no otras atdalītas platas pārtrauktas šķērslīnijas — apzīmē: gājēju pāreju, kur satiksmi regulē luksofors; vietu, kur velosipēdu ceļš šķērso brauktuvi.

933. — divas viena no otras atdalītas šahveida šķērslīnijas — apzīmē robežas uz brauktuves izveidotam mākslīgam paaugstinājumam — slieksnim, kas paredzēts braukšanas ātruma samazināšanai;

934. — 936. — apzīmē virzienu saliņas transporta līdzekļu plūsmu sadalīšanās vai sakļaušanās vietās, kā arī sadalošo joslu un drošības saliņu sākumu un beigas. Šiem apzīmējumiem uzbraukt aizliegts.

937. — norāda no braukšanas joslām atļautos braukšanas virzienus krustojumā. Lieto patstāvīgi vai kopā ar 512. — 517. zīmi. Apzīmējumu ar strupceļa attēlu lieto, lai norādītu, ka krustojuma tuvākajā brauktuvē nogriezties aizliegts. Apzīmējums, kas atļauj nogriezties pa kreisi, atļauj arī no kreisās malējās braukšanas joslas apgriezties braukšanai pretējā virzienā.

938. — brīdina par tuvošanos brauktuves sašaurinājumam (vietai, kur samazinās braukšanas joslu skaits braukšanas virzienā). Var lietot patstāvīgi vai kopā ar 107. — 109. zīmi.

939. — brīdina par tuvošanos 920. vai 928. apzīmējuma līnijai, kas sadala pretēju virzienu transporta līdzekļu plūsmas.

940. — apzīmē braukšanas joslu, kas paredzēta tikai sabiedriskā pasažieru transporta līdzekļiem.

941. — apzīmē velosipēdu ceļu.

942. — apzīmē stāvvietu, kas paredzēta ar pazīšanas zīmi yķ Vadītājs — invalīds yķ apzīmētiem transporta līdzekļiem.

943. — nepārtraukta dzeltena līnija uz brauktuves malas vai apmales — apzīmē ceļa posmus, kur apstāties un stāvēt aizliegts. Lieto patstāvīgi vai kopā ar 326. zīmi.

944. — pārtraukta dzeltena līnija uz brauktuves malas vai apmales — apzīmē ceļa posmu, kur transporta līdzekļiem stāvēt aizliegts. Lieto patstāvīgi vai kopā ar 327. zīmi.

945. — apzīmē vietas, kur transporta līdzekļiem stāvēt aizliegts. Lieto patstāvīgi vai kopā ar 327.zīmi.

946. — apzīmē sabiedriskā pasažieru transporta līdzekļu pieturas vai taksometru stāvvietas zonu.

947. un 948. apzīmējumu līnijas var tikt izmantotas, lai nodalītu brauktuves joslu robežas ceļa remontdarbu un citos tamlīdzīgos gadījumos. 947. nepārtraukto dzelteno līniju vadītājam šķērsot aizliegts.

Transporta līdzekļa vadītājam jāvadās pēc dzeltenās krāsas līnijām pat tādos gadījumos, ja to prasības ir pretrunā ar citu ceļu horizontālo apzīmējumu prasībām.

Ja nav maiņvirziena (reversās) satiksmes luksoforu vai tie ir izslēgti, vadītājiem nekavējoties jāpārkārtojas pa labi aiz 927. apzīmējuma līnijām.

920. un 921. apzīmējumu līnijas šķērsot aizliegts, izņemot gadījumu, kad 920. apzīmējuma līnija lietota, lai apzīmētu stāvvietas robežas.

Gadījumos, kad pagaidu ceļa zīmes, kas novietotas uz pārvietojama statīva, un apzīmējumu līnijas ir savstarpēji pretrunīgas, vadītājam jāvadās pēc ceļa zīmēm.

 

29. Pārejas jautājumi

1. Ceļu īpašniekam (pārvaldītājam) līdz 1996. gada 1. jūlijam izstrādāt un iesniegt Satiksmes ministrijā ceļa zīmju nomaiņas programmu.

2. Līdz pilnīgai jauno ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu ieviešanai Latvijas Republikā spēkā ir arī vecās ceļa zīmes un ceļa apzīmējumi.

3. Noteikumi stājas spēkā ar 1996. gada 1. janvāri.

4. Noteikumu 25. punkta prasība par transporta līdzekļa vadītāja medicīniskās kartes uzrādīšanu pārbaudei stājas spēkā pēc attiecīgu Ministru kabienta noteikumu pieņemšanas.

5. Noteikumu 175. punktā noteiktās prasības, kas attiecas uz civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, stājas spēkā pēc likuma par transporta līdzekļu vadītāju (turētāju) civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu stāšanos spēkā.

6. Noteikumu 182. punkts stājas spēkā ar 1996. gada 1. jūliju.

7. Atzīt par spēku zaudējušiem ar Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas 1992. gada 2. jūnija lēmumu Nr. 1 apstiprinātos Latvijas Republikas Ceļu satiksmes pagaidu noteikumus.

 

Ministru prezidents M.Gailis

Satiksmes ministrs,

Ministru prezidenta biedrs A.Gūtmanis