Ministru kabineta noteikumi Nr.331

Rīgā 2015.gada 30.jūnijā (prot. Nr.30 50.§)

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-15 "Publiskas būves"

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
5.panta pirmās daļas 3.punktu

1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 208-15 "Publiskas būves" (turpmāk – Latvijas būvnormatīvs LBN 208-15).

2. Latvijas būvnormatīva LBN 208-15 prasības militārajiem objektiem, kas tiek izmantoti valsts aizsardzības vajadzībām atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku likumam, piemēro tiktāl, cik tās nav pretrunā ar šos objektus reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

3. Būvprojekti, kuri noteiktā kārtībā izstrādāti (akceptēti) vai iesniegti saskaņošanai būvvaldē līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai atbilstoši attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, nav jāpārstrādā atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN 208-15 noteiktajām prasībām. Būvprojektus, kuri izstrādāti, pamatojoties uz plānošanas un arhitektūras uzdevumiem, kas izsniegti līdz 2014. gada 1. oktobrim, vai būvatļaujām, kas izdotas pēc 2014. gada 1. oktobra līdz šo noteikumu spēkā stāšanai dienai, var nepārstrādāt atbilstoši šo noteikumu prasībām.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija
noteikumiem Nr.331

Latvijas būvnormatīvs LBN 208-15 "Publiskas būves"

1. Vispārīgie jautājumi

1. Būvnormatīvs nosaka prasības, kādas ievēro projektējot jaunbūvējamas, atjaunojamas un pārbūvējamas publiskas būves, kā arī prasības publisku telpu projektēšanai citādu lietošanas veida būvēs. Būvnormatīvs neattiecas uz mazo arhitektūras formu – kiosku, sabiedriskā transporta pieturvietu, vaļēju nojumju, taksofonu kabīņu – un citu mazizmēra un pagaidu būvju projektēšanu.

2. Būvnormatīvā lietoti šādi termini:

2.1. bērnu iestāde – publiska ēka, kurā sniedz bērnu uzraudzības vai sociālās aprūpes pakalpojumu vai īsteno pirmskolas izglītības programmu;

2.2. darba telpa – nedzīvojamā telpa, kurā notiek darba process un kurā nav paredzēta apmeklētāju uzturēšanās;

2.3. mācību telpa – nedzīvojamā telpa, kurā notiek mācību process (piemēram, klase, auditorija, mācību laboratorija);

2.4. publiska būve – ēka, kurā vairāk nekā 50 % ēkas kopējās platības ir publiskas telpas vai telpas publiskas funkcijas nodrošināšanai, vai inženierbūve, kura paredzēta publiskai lietošanai (piemēram, estrādes, stadioni);

2.5. publiska telpa – sabiedrībai pieejama nedzīvojamā telpa, kurā īslaicīgi var uzturēties un saņemt dažādus pakalpojumus apmeklētāji (piemēram, skatītāji, pacienti, klienti, pircēji, pasažieri, studenti, audzēkņi);

2.6. publisks pasākums – sabiedrībai pieejams dažādu veidu pasākums publiskā vietā (piemēram, sarīkojumi, izrādes, koncerti, sporta spēles, izstādes).

3. Cokola stāva, mansarda stāva, jumta stāva, pagrabstāva, tehniskā stāva, balkonu, lodžiju, lieveņu un terašu terminu skaidrojumi ir sniegti normatīvajā aktā par dzīvojamām ēkām.

4. Publisku būvju funkcionālās grupas dotas šā būvnormatīva 1.pielikumā.

5. Ja publiskā būvē ir paredzētas citādas lietošanas telpas (piemēram, dzīvojamās, ražošanas), tās projektē atbilstoši attiecīgā lietošanas veida projektēšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

6. Publiskas būves galveno lietošanas veidu un nepieciešamo telpu grupu lietošanas veidus un telpu veidus, to skaitu, kā arī telpās izbūvējamo aprīkojumu nosaka pasūtītājs, ievērojot šī būvnormatīva prasības.

7. Projektējot publiskas būves pārbūvi vai atjaunošanu, šajā būvnormatīvā noteikto publisku telpu minimālo platību drīkst samazināt ne vairāk kā par 5 %, bet 10 % no telpu kopplatības logu orientācija var atšķirties no šā būvnormatīva 2.pielikumā noteiktā. Šajā būvnormatīvā noteiktās vides pieejamības prasības var neievērot projektējot publiskas būves atjaunošanu vai būves daļas, atsevišķas telpas pārbūvi, ja paredzētie risinājumi nav saistīti ar vides pieejamības nodrošināšanu vai arī tehniski nav iespējams ievērot tās saskaņā ar Būvniecības likuma 9.panta trešo daļu.

8. Projektējot publisku būvi vai telpu grupu, ņem vērā ugunsdrošību un higiēnu reglamentējošo normatīvo aktu prasības, izņemot, ja šajā būvnormatīvā nav noteikts citādi.

2. Publisku būvju galvenie raksturlielumi

2.1. Stāvu skaits

9. Stāvu skaits un augstums publiskā būvē ir atkarīgs no zemes gabala apbūves intensitātes un apbūves augstuma ierobežojuma saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu un apbūves noteikumiem un detalizētāk tiek noteikts detālplānojumā (ja tas ir nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem).

10. Stāvu skaitā ieskaita visus virszemes stāvus, kā arī cokola, mansarda, jumta un tehnisko stāvu. Jumta stāvus, kuros netiek izbūvētas telpas, kā arī neizbūvētus bēniņus stāvu skaitā neieskaita.

11. Ja publiskas būves daļām ir atšķirīgs stāvu skaits vai būve izvietota mainīga reljefa zemes gabalā, stāvu skaitu nosaka atsevišķi katrai būves daļai un uzskaitē norāda lielāko stāvu skaitu.

2.2. Apbūves intensitāte un stāva platība

12. Apbūves intensitāti nosaka saskaņā ar normatīvo aktu prasībām teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves jomā.

13. Stāvu platība ir uz zemes gabala esošo būvju visu stāvu (izņemot pagrabstāvu un bēniņus) visu līmeņu platību summa. Stāvu platību mēra pa katra stāva ārsienu ārējo kontūru, ieskaitot iekšsienas un lodžijas, bet neskaitot balkonus, terases un dabiski ventilējamas neapkurināmas dubultās fasādes, ārējās atklātās kāpnes un arhitektoniskos rotājumus. Aprēķinot stāva platību mansarda stāvam, mērījumu veic 1,6 m augstumā no mansarda stāva grīdas pa ārsienu (augšējā stāva pārseguma) ārējo kontūru. Stāvu platībā neieskaita teritoriju zem būves daļas, kas pacelta virs zemes vismaz 3,5 m augstumā un nepārsniedz 30 % no būves apbūves laukuma. Būvēm, kurām nav ārsienu, stāvu platību mēra pa ārējo norobežojošo konstrukciju kontūru.

2.3. Apbūves laukums un būvtilpums

14. Publiskas būves apbūves laukumu nosaka kvadrātmetros (m²) kā tāda laukuma projekciju pirmā virszemes stāva līmenī, kuru ierobežo būves ārējais perimetrs, ieskaitot izvirzītās daļas, izņemot arhitektoniskos rotājumus. Apbūves laukumā ieskaita laukumu zem būves un būves daļām, kuras izvietotas uz kolonnām, caurbrauktuvju laukumus zem būvēm, kā arī laukumus zem lieveņiem, terasēm un ārējām kāpnēm.

15. Publiskas būves būvtilpumu nosaka kubikmetros (m³), summējot būves virszemes daļas un pazemes daļas tilpumu starp katra stāva ārsienu ārējo kontūru, ieskaitot iekšsienas norobežojošās konstrukcijas, virsgaismas logus un lodžijas, bet neskaitot balkonus un terases. Būves virszemes un pazemes daļas robežšķirtne ir pirmā stāva tīrās grīdas virsmas līmenis (tīrā grīda atbilst nosacītajai atzīmei ±0,00). Būvtilpumā ieskaita apkurināmu vairāklīmeņu ātriju. Būvtilpumā neieskaita gaisa telpu zem būves vai būves daļas, kas būvēta uz kolonnām, kā arī caurbrauktuvju tilpumu, lieveņu, terašu, dabiski ventilējamu neapkurināmu dubulto fasāžu un ārējo atklāto kāpņu tilpumu un arhitektoniskos rotājumus.

2.4. Būves kopējā platība, telpas platība un ārtelpu platība

16. Publiskas būves kopējo platību nosaka kvadrātmetros (m²), summējot visu telpu grīdas platību būves stāvos starp sienu iekšējām virsmām, tai skaitā pagrabstāvā un mansarda stāvā, kā arī ārtelpu – balkonu, lodžiju un terašu – platību. Kopējā platībā neieskaita bēniņu (arī tehnisko bēniņu), tehniskās pagrīdes un ārējo atklāto kāpņu platību. Kāpņu telpas vai tās daļas platību ieskaita tā stāva platībā, no kura kāpnes ved augšup.

17. Publiskā būvē iebūvēto citādas lietošanas telpu (piemēram, dzīvojamo, ražošanas telpu) platību (arī pagrabstāvā un mansarda stāvā) aprēķina atbilstoši attiecīgā lietošanas veida projektēšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

18. Telpas platību aprēķina kvadrātmetros (m²), nosakot izmērus starp apdarinātu sienu virsmām grīdas līmenī (bez grīdlīstēm). Telpas platībā ieskaita tajā iebūvēto skapju platību. Telpas platībā neieskaita telpas daļu zem iekšējo kāpņu laidiem un zem slīpām konstrukcijām, ja attiecīgās telpas daļas augstums no grīdas līdz konstrukcijas apakšējai virsmai ir mazāks par 1,6 m, kā arī laukumus, ko aizņem stacionāras apkures krāsnis un pavardi.

19. Publiskas būves ārtelpu – balkonu, lodžiju, lieveņu un terašu – platību nosaka kvadrātmetros (m²) kā laukumu, ko ierobežo norobežojošo konstrukciju iekšējās virsmas.

3. Projektēšanas pamatprasības

3.1. Stāvi

20. Publiskas telpas minimālais augstums no grīdas līdz griestiem ir 2,7 m (pārbūves vai atjaunošanas gadījumā – ne mazāks par 2,5 m), horizontālo inženiertīklu un tehniskajās telpās – 2,45 m, izņemot telpas, kurām šajā būvnormatīvā noteiktas citas prasības.

21. Veicot publiskas būves atjaunošanu vai pārbūvi, ir atļauts saglabāt esošos stāvu gabarītus.

22. Ja telpas divstāvu daļa aizņem ne vairāk kā 25 % no stāva platības, platību starp ugunsdrošām sienām nosaka kā vienam stāvam.

23. Stāvā, kas atrodas zem vai virs publiskām telpām, kā arī publiskas būves pagrabā un cokola stāvā nedrīkst atrasties noliktavas vai ražošanas telpas, kas paredzētas sprādzienbīstamu vielu un materiālu uzglabāšanai vai darbībai ar tiem.

3.2. Telpu apgaismojums

24. Publiskām telpām paredz dabisko apgaismojumu caur logiem ārsienās vai virsgaismas logiem jumta pārsegumā, kā arī mākslīgo apgaismojumu atbilstoši attiecīgajām higiēnas prasībām un darba aizsardzības prasībām darba vietās. Dabisko apgaismojumu var neparedzēt tualetēs, higiēnas telpās un dušas telpās, kā arī citās cilvēku īslaicīgas uzturēšanās telpās, kur tas nav nepieciešams atbilstoši telpas lietošanas veidam un projektēšanas uzdevuma nosacījumiem.

25. Telpas logu orientāciju pret debespusēm projektē atbilstoši šā būvnormatīva 2.pielikumam.

3.3. Telpu akustika un trokšņu izolācija

26. Lai nodrošinātu atbilstošus telpu akustiskos parametrus un izvēlētos piemērotus apdares materiālus, projektējot zāles un telpas, kas paredzētas publiskiem pasākumiem, veic akustisko aprēķinu atbilstoši normatīvajiem aktiem par būvakustiku.

27. Skaņas izolācijas parametrus, kā arī pieļaujamo trokšņa līmeni novērtē atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides troksni.

3.4. Kāpnes, pandusi (slīpnes bez pakāpieniem), uzbrauktuves un pārejas

28. Pakāpienu skaits vienā kāpņu laidā nedrīkst būt mazāks par trim un lielāks par 18, un vienā kāpņu laidā nedrīkst būt dažāda augstuma pakāpieni. Būvēs, kuru stāva augstums nepārsniedz 3,5 m, ir pieļaujams viens kāpņu laids, ja uz attiecīgo stāvu ir iespējams nokļūt, izmantojot citu risinājumu.

29. Kāpņu starplaukumus (podestus) projektē bez līmeņa lauzumiem, to garumu (dziļumu) pieņem ne mazāku par būvē nepieciešamo platāko izeju, bet platumu – ne mazāku par kāpņu telpas platumu.

30. Ja būvēs, kurās vienlaikus uzturas vairāk nekā 500 cilvēku, kāpņu laida platums evakuācijas ceļos pārsniedz 3,1 m, to ar margām sadala joslās, kas nav platākas par 2 m.

31. Pakāpiena augstums ir no 12 līdz 18 cm. Pakāpiena platuma un divu augstumu summai jābūt no 60 līdz 63 cm.

32. Ar margām vai citām norobežojošām konstrukcijām, kuras kontrastē ar apkārtējo vidi un kas nav zemākas par 0,9 m, aprīko:

32.1. atklātas telpas daļas, kur grīdas līmeņu starpība vertikālajā projekcijā ir lielāka par 0,45 m;

32.2. ārējās un iekšējās kāpnes, ja tie savieno telpas, kuru grīdas līmeņu starpība vertikālajā projekcijā ir lielāka par 0,45 m.

33. Publiskās būvēs, kurās paredz liftus, kāpņu slīpumu evakuācijas ceļos projektē ne lielāku par ugunsdrošību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto slīpumu, bet pārējos gadījumos – ne lielāku par 1:2.

34. Ārējās uzbrauktuves, iekštelpu, kā arī viesnīcu un sanatoriju numuros, pandusu kāpums gājēju ceļos nedrīkst pārsniegt 1:20 (5 %).

35. Minimālais pandusa (uzbrauktuves) platums ir 1,2 m. Pandusu (uzbrauktuvi) aprīko ar apmalēm visā to garumā vismaz 0,10 m augstumā. Pandusam (uzbrauktuvei) abās pusēs paredz margas divos līmeņos ar augstumu 0,70 m un 0,90 m no grīdas līmeņa.

36. Ja pandusa (uzbrauktuves) garums pārsniedz 10 m, paredz vismaz vienu atpūtas laukumu, bet ne retāk, kā ik pēc 6 m. Atpūtas laukuma minimālais garums ir 1,20 m, ja šajā vietā uzbrauktuve maina virzienu, atpūtas laukuma garums nav mazāks par 1,50 m.

37. Pāreju konstrukciju ugunsizturība starp publiskām būvēm nedrīkst būt zemāka par pamatbūves konstrukciju ugunsizturību.

38. Veicot publiskas būves atjaunošanu vai pārbūvi, ir atļauts saglabāt esošos kāpņu, pandusu (uzbrauktuves) gabarītus.

39. Publiskajās būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz 8 m (izņemot būves ar III lietošanas veida telpām un bērnu pirmsskolas izglītības iestāžu telpām), var būt atklātas kāpnes, kuras veido kā ātriju.

40. Publiskās būvēs, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme nepārsniedz 8 m (izņemot III lietošanas veida būvēs un bērnu pirmsskolas izglītības iestāžu būvēs), var būt atklātās kāpnes, kas savieno publiskas telpas, kuru kopējā platība nepārsniedz ugunsdrošības nodalījuma maksimāli pieļaujamo platību.

41. Evakuācijas ceļa garums, tajā skaitā pa atklātām kāpnēm, nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamo evakuācijas ceļa garumu.

42. Ja attālums no telpas vistālākās vietas pa visīsāko iespējamo ceļu līdz tuvākajai evakuācijas izejai, tajā skaitā pa atklātām kāpnēm līdz izejai tieši uz āru zemes virsmas līmenī (evakuācijas ceļa garums), nepārsniedz 30 metru, atļauts neparedzēt otro evakuācijas izeju no telpas.

43. Kultūras un izklaides iestādēs (skatītājiem pieejamajā daļā) var būt atklātas kāpnes ar nosacījumu, ka no jebkura būves punkta ir nodrošināta iespēja evakuēties papildus vismaz pa divām atsevišķām evakuācijas izejām.

3.5. Telpu konstrukcijas un to apdare

44. Publiskās būvēs iebūvētās degtspējīgu materiālu, vielu un uzliesmojošu šķidrumu noliktavas izvieto atsevišķā ugunsdrošības nodalījumā vai ugunsdroši atdalītās telpās atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

45. Stiklotās norobežojošās konstrukcijas (piemēram, stikla sienas, durvis) projektē vizuāli viegli pamanāmas, tām nodrošina kontrastējošu marķējumu 0,10 m platā joslā visā stiklotās norobežojošās konstrukcijas platumā trīs augstumos no grīdas līmeņa - 1,60 m, 1,40 m un 0,35 m. Bērnu iestādēs un iestādēs personām ar garīga rakstura traucējumiem pie stiklotajām norobežojošajām konstrukcijām ierīko aizsargrežģi līdz 1,2 m augstumam no grīdas līmeņa vai izmanto citu risinājumu, lai novērstu iespēju gūt traumas.

46. Telpām, kuras paredzēts sadalīt ar transformējamām sienām, evakuācijas izejas nepieciešamas atsevišķi no katras norobežotās daļas.

47. Skatuves planšetes (horizontālās plaknes) nesošās konstrukcijas projektē no A1 ugunsreakcijas klases būvizstrādājumiem. Konstrukciju segums var būt no būvizstrādājuma, kuru ugunsreakcijas klase ir ne zemāka par B-s1, d0.

48. Piekargriestu karkasi un pildmateriāli nepieciešami šā būvnormatīva 1.pielikuma 4. un 5.punktā minētajās publiskās būvēs:

48.1. no A1 ugunsreakcijas klases būvizstrādājumiem un piekargriestu pildmateriāli no B-s1, d0 ugunsreakcijas klases būvizstrādājumiem – U1 ugunsnoturības pakāpes būvēs;

48.2. no B-s1, d0 ugunsreakcijas klases būvizstrādājumiem – U2 ugunsnoturības pakāpes būvēs.

49. Transformējamu tribīņu nesošajām konstrukcijām jābūt ar ugunsreakcijas klasi A1.

4. Publisku būvju vides pieejamības prasības

50. Publiskas būves ārējā pieejā projektē neslīdošus cietā seguma piebraukšanas celiņus un nodrošina piekļūšanu būvei personām ar kustību traucējumiem, riteņkrēslu un ratiņu lietotājiem, ievērojot, ka to pārvietošanās ceļa platums ir ne mazāks kā 1,2 m.

51. Personām ar kustību traucējumiem, riteņkrēslu un ratiņu lietotājiem paredz ērtas iekļūšanas un pārvietošanās iespējas publiskās būvēs, kā arī piemērotu palīgaprīkojumu atsevišķās telpās (piemēram, viesnīcu numuros, tualetēs un dušas telpās).

52. Personām ar redzes vai dzirdes traucējumiem publiskās būvēs paredz iespēju saņemt nepieciešamo skaņas vai vizuālo informāciju:

52.1. būves ieejas un telpas aprīko ar labi uztveramām (kontrastējošām un labi izgaismotām) zīmēm un norādēm atbilstoši vadlīnijām par vides pieejamību;

52.2. evakuācijas ceļos durvīm, kā arī grīdām un citām apdares virsmām jābūt savstarpēji kontrastējošām;

52.3. uz kāpņu margām pie pirmā un pēdējā pakāpiena iestrādā stāva numuru taktilo (sataustāmo) apzīmējumu vai numuru Braila rakstā;

52.4. iekārtas un telpu aprīkojumu izvieto ārpus galvenajiem pārvietošanās ceļiem;

52.5. līmeņu maiņu pandusa sākumā un beigās, kā arī kāpņu pirmo un pēdējo pakāpienu marķē ar spilgtu kontrastējošu (dzeltenu vai uz gaiša fona – tumšu) ne mazāk kā 5 cm platu svītru visā kāpņu vai pandusa platumā;

52.6. konferenču un semināru telpas aprīko ar akustisko cilpu, kas novērš blakustrokšņu iedarbību cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem.

53. Taktilā uzraksta burtiem un cipariem jākontrastē ar pamatni, un burtu augstums nav mazāks par 25 mm, burtu biezums nav mazāks par 5 mm, reljefa izvirzījums nav mazāks par 1 mm. Izvietojot informācijas taktilās plāksnes pie telpām, tās novieto blakus durvīm 1,6 m augstumā no grīdas līmeņa, pie liftiem – 0,9–1,2 m augstumā no grīdas līmeņa.

54. Publisku būvju ieejas, liftu priekšlaukumus un pieejas, kā arī citas apmeklētājiem pieejamās telpas projektē bez sliekšņiem. Ja starp telpām vai starp būvi un ietvi ir līmeņu starpība, nepieciešami pandusi (uzbrauktuves).

55. Vējtveri, kuru paredzēts izmantot riteņkrēslu un ratiņu lietotājiem, projektē vismaz 1,5 m garu (dziļu) un 2,2 m platu.

56. Apmeklētājiem – riteņkrēslu lietotājiem – gaiteņus projektē ar brīvo platumu vismaz l,5 m un durvju vērtnes platumu – vismaz 0,9 m, slimnīcās, kā arī ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un citās sociālās aprūpes iestādēs, kurās ir paredzētas telpas gulošiem pacientiem, – 1,2 m.

57. Publiskās būvēs, kas ir augstākas par vienu stāvu, visu stāvu apkalpošanai paredz vismaz vienu pasažieru liftu vai izmanto citu risinājumu, kas būtu piemērots personām ar invaliditāti patstāvīgai lietošanai.

58. Minimālie lifta kabīnes izmēri neatkarīgi no stāvu skaita būvē ir 1100 mm x 1400 mm (laukums 1,54 m²). Lifta kabīnē nodrošina audio informāciju par lifta darbību (stāvs, kurā lifts atrodas, braukšanas virzienu). Lifta izsaukuma pogas un vadības paneļa pogu apzīmējumu nodrošina Braila rakstā vai taktilā veidā.

59. Publiskā būvē ierīko vismaz vienu tualetes telpu, kas ir pieejama riteņkrēslu lietotājiem, ja būvē ir nodrošināta piekļuve tai no jebkuras vietas (telpas, stāva).

60. Riteņkrēslu lietotājiem paredzētās tualetes telpas minimālais platums ir 1,6 m, bet minimālais garums – 2,2 m. Tualetes telpās klozetpodu izvieto tā, lai vienā vai abās pusēs 0,80 m platumā būtu brīva piekļuve riteņkrēslu lietotājam. Klozetpoda priekšā paredz brīvu manevrēšanas laukumu 1,50 m diametrā.

61. Riteņkrēslu lietotājiem paredzētajā tualetes telpā paredz palīdzības pogu (1,20 m augstumā no grīdas līmeņa), lai persona ar invaliditāti nepieciešamības gadījumā var izsaukt palīdzību, kā arī piemērotu palīgaprīkojumu atbilstoši vadlīnijām par vides pieejamību.

62. Riteņkrēslu lietotājiem paredzētās dušas telpas minimālais platums un garums ir ne mazāks par 1,8 m.

5. Prasības telpu plānojumam

63. Ja publiskā būvē projektē garderobes, kas atrodas atsevišķi no vestibila cokola stāvā vai pagrabstāvā, evakuācijas ceļa kopējo platumu no garderobes aprēķina cilvēku skaitam, kas atbilst 30 % no kopējā vietu skaita garderobē.

64. Publiskā būvē darba telpas platību vienam darbiniekam projektē atbilstoši higiēnas prasībām.

5.1. Gaiteņi

65. Gaiteņu platumu paredz ne mazāku par 1,5 m (brīvais platums) apmeklētājiem paredzētajās telpās un ne mazāku par 1,2 m personāla un pārējās telpās. Pārbūvējamās un atjaunojamās būvēs – ne mazāku par 0,9 m personāla un pārējās telpās.

66. Gaiteņu griestu brīvo augstumu paredz atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, bet ne mazāku par 2,2 m.

5.2. Lifti

67. Lifta priekštelpas dziļumu projektē vismaz 1,3 reizes lielāku par lifta kabīnes dziļumu, bet, ja vairāki lifti izvietoti viens otram pretim, – divas reizes lielāku par mazākās lifta kabīnes dziļumu.

68. Kravas lifta priekštelpas laukums ir:

68.1. ne mazāks kā 6 m² – liftiem ar celtspēju līdz 2 t;

68.2. ne mazāks kā 8 m² – liftiem ar celtspēju virs 2 t.

69. Izeju no lifta stāvā ar citu (ne publiskas telpas) lietošanas veidu paredz caur ugunsdrošības priekštelpu. Ja lifts savieno vismaz divus ugunsdrošības nodalījumus, lifta šahtas būvkonstrukciju ugunsizturība un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase atbilst ugunsdrošības nodalījuma būvkonstrukciju ugunsizturībai un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klasei.

5.3. Publisku pasākumu zāles

70. Skatītāju zālēs vienas sēdvietas laukumu paredz vismaz 0,9 m².

71. Šā būvnormatīva 70., 72. un 73.punktā minētajām pārbūvējamām, atjaunojamās un restaurējamām skatītāju zālēm pieļaujams saglabāt esošo sēdvietas laukumu, ja nodrošinātas higiēnas prasības un nepieciešamie evakuācijas ceļa gabarīti.

72. Zālēs, kuras paredzētas svinīgajiem aktiem mācību iestādē, vienas sēdvietas laukumu paredz vismaz 0,8 m².

73. Zālēs, kuras projektē konferencēm, semināriem un līdzīgiem pasākumiem, katram dalībniekam paredz vismaz 1,2 m² platību.

74. Publisku pasākumu telpās vismaz 3 % vietu no kopējā vietu skaita pielāgo personām ar kustību traucējumiem, nodrošinot vismaz 1,2 m garu un 0,9 m platu brīvu laukumu ar horizontālu grīdu.

75. Nepārtrauktā rindā drīkst izvietot:

75.1. ne vairāk kā 25 stacionāras sēdvietas, ja izeja ir uz vienu pusi;

75.2. ne vairāk kā 50 stacionāras sēdvietas, ja izeja ir uz divām pusēm.

76. No zāles evakuējamo cilvēku skaits ir vienāds ar skatītāju (apmeklētāju) vietu skaitu.

77. Durvju ailu platumu skatītāju zālē projektē vismaz 1,2 m, kuluāru platumu – vismaz 2,4 m.

78. Evakuācijas ceļi no balkona nedrīkst iet cauri skatītāju zālei.

79. Skatītāju zālēs ar stacionārām sēdvietām eju platumu starp rindām projektē ne mazāku kā 0,45 m.

80. Ja līmeņu starpība starp sēdvietu rindām ir lielāka nekā 0,45 m, gar katras rindas eju nepieciešama vismaz 0,8 m augsta norobežojoša konstrukcija, kas netraucē redzamību.

5.4. Tualetes un dušas telpas

81. Attālums no visattālākās vietas, kur uzturas cilvēki, līdz tualetēm nedrīkst pārsniegt 75 m. Stadionos, arēnās, brīvdabas estrādēs un citās brīvdabas izklaides būvēs attālums no tālākās skatītāju vietas līdz tualetēm nedrīkst pārsniegt 150 m.

82. Tualešu un higiēnas iekārtu minimālo skaitu aprēķina atbilstoši šā būvnormatīva 3.pielikumam.

83. Sievietēm un vīriešiem paredz atsevišķas tualetes telpas. Kopīga tualetes telpa var būt vietās, kur pēc aprēķina nepieciešams tikai viens klozetpods attiecīgajam cilvēku skaitam, un tā sastāv no atsevišķas kabīnes un priekštelpas (bez pisuāra), kurā ir izlietne.

84. Tualetes kabīnes minimālo platumu projektē ne mazāku par 0,9 m, bet garumu – ne mazāku par 1,5 m. Ja skalojamā kaste ierīkota sienā un telpas durvis veras uz āru, tualetes telpas vai kabīnes garumu var samazināt, bet tas nedrīkst būt mazāks par 1,2 m.

85. No telpām, kurās pastāvīgi uzturas cilvēki, tualetes atdala ar priekštelpu.

86. Tualetei vai tās priekštelpai jābūt aprīkotai ar roku mazgātni (izlietni).

87. Dušas telpas projektē atbilstoši higiēnas noteikumiem un projektēšanas uzdevumam. Tām ir jābūt pietiekami plašām, lai atbilstoši higiēnas prasībām tās varētu lietot, netraucējot citiem.

88. Tualetes un dušas telpas griestu augstumu līdz apdares plaknei projektē vismaz 2,2 m.

89. Dušas telpās, ģērbtuvēs, tualetēs un to priekštelpās ierīko piespiedu (mākslīgo) vēdināšanu.

6. Prasības atsevišķām būvēm

6.1. Izglītības un zinātnes iestāžu būves

90. Izglītības iestādes, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu, var atrasties būvēs ne augstāk kā trešajā stāvā U1 un U2 ugunsnoturības pakāpes būvēs un pirmajā stāvā U3 ugunsnoturības pakāpes būvēs.

91. Telpu minimālo platību katram bērnam nosaka atbilstoši higiēnas prasības regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

92. Bērnu iestāžu būvēs kāpnēm, kur attālums starp laidiem ir lielāks par 0,1 m, projektē norobežojošās konstrukcijas (piemēram, siets, režģis) 1,5 m augstumā ar attiecīgajam vecumam piemērotām papildu margām. Iestādēs bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem projektē kāpņu un kāpņu laukumu norobežojošās konstrukcijas 1,8 m augstumā. Attālums starp margu konstrukcijas vertikālajiem dalījumiem nedrīkst būt lielāks par 0,1 m, bet horizontālais dalījums nav pieļaujams.

93. Bērnu iestādēs paredz tualetes ar attiecīgajam vecumam piemērotām sanitārām iekārtām un aprīkojumu atbilstoši šā būvnormatīva 3.pielikumam.

94. Bērnu grupas telpas izglītības iestādes, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu, izvieto atsevišķos blokos, kurus projektē kā ugunsdroši atdalītas telpas.

95. Izglītības iestādi, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu un ko paredzēts izvietot vienā būvē ar citādas lietošanas veida telpām, atdala no pārējās būves daļas kā ugunsdroši atdalītas telpas atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

96. Vispārizglītojošo skolu, mūzikas un mākslas skolu, arodskolu un citu skolu mācību telpas nedrīkst izvietot augstāk par ceturto stāvu, bet pirmo klašu telpas izvieto ne augstāk par otro stāvu.

97. Internātskolu būves projektē ar augstākā stāva grīdas līmeņa atzīmi līdz 8 metriem.

98. Mācību telpu minimālo platību katram skolēnam nosaka atbilstoši higiēnas prasības regulējošajiem normatīvajiem aktiem, bet ne mazāku par 2 m².

99. Laboratoriju telpu platību zinātniskajās un pētniecības iestāžu būvēs nosaka atbilstoši pētniecības tehnoloģijas prasībām, bet izglītības iestāžu būvēs laboratoriju telpu minimālo platību katram skolēnam vai studentam paredz:

99.1. ne mazāku par 2,4 m² – skolās;

99.2. ne mazāku par 4 m² – augstskolās.

100. Darbmācības klasēs un mācību telpās, kurās darba vietas aprīkotas ar datoriem, minimālo platību katram skolēnam vai studentam paredz ne mazāku par 3 m².

101. Auditorijās un lekciju telpās atbilstoši vietu skaitam minimālo platību katram studentam paredz:

101.1. ne mazāku par 2,5 m² – līdz 15 vietām;

101.2. ne mazāku par 2,2 m² – līdz 25 vietām;

101.3. ne mazāku par 1,8 m² – līdz 50 vietām;

101.4. ne mazāku par 1,5 m² – līdz 75 vietām;

101.5. ne mazāku par 1,3 m² – līdz 100 vietām;

101.6. ne mazāku par 1,2 m² – līdz 150 vietām;

101.7. ne mazāku par 1,1 m² – līdz 350 vietām;

101.8. ne mazāku par 1 m² – vairāk par 350 vietām.

102. Aktu zāles vai aulas minimālo platību (kopējo platību) nosaka atbilstoši skolēnu (studentu) skaitam izglītības iestādē, rēķinot vienam skolēnam ne mazāk par 0,32 m², bet vienam studentam:

102.1. ne mazāk par 0,30 m², ja studentu skaits ir līdz 2000;

102.2. ne mazāk par 0,22 m², ja studentu skaits ir līdz 6000;

102.3. ne mazāk par 0,15 m², ja studentu skaits ir lielāks par 6000.

103. Mūzikas, baleta un mākslas skolās nodarbību telpu minimālo platību aprēķina atbilstoši šā būvnormatīva 4.pielikumam.

104. Evakuācijas ceļu platumu aprēķina lielākajam cilvēku skaitam, kas vienlaikus var atrasties skolas vai internātskolas būves stāvā. Lielāko cilvēku skaitu nosaka, summējot vietu skaitu attiecīgajā stāvā esošajās mācību telpās, darbmācības telpās, guļamtelpās, sporta un aktu zālēs, kā arī lekciju auditorijās.

105. Mācību telpās, izejas durvju platumu projektē ne mazāku par 0,9 metriem.

106. Skolu un internātskolu (1.pielikuma 1.2. un 1.3.apakšpunkts) kokapstrādes darbnīcās, kā arī kombinētajās darbnīcās (metāla un kokapstrādes) paredz papildu izeju tieši uz āru caur siltinātu vējtveri vai caur gaiteni, kurā nav izejas no klasēm, mācību kabinetiem un laboratorijām.

6.2. Ārstniecības, veselības aprūpes, sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestāžu būves

107. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju un citu sociālās aprūpes iestāžu būves, kas paredzētas bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem vai personām ar garīgiem traucējumiem, projektē būvēs ne augstāk par trešo stāvu U1 un U2 ugunsnoturības pakāpes būvēs vai vienstāva U3 ugunsnoturības pakāpes būvēs.

108. Projektējot ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju un citas sociālās aprūpes iestāžu būves, guļamtelpas minimālais griestu (vai piekargriestu, ja tādi ir paredzēti) augstums ir 2,5 m.

6.3. Tūristu un citas īslaicīgas apmešanās būves

109. Tūristu un citas īslaicīgas apmešanās būves projektē atbilstoši šā būvnormatīva un piemērojamo standartu prasībām.

110. Tūristu būves, kuru būves kopējā platība nav lielāka par 150 m², minimālais griestu augstums ir 2,5 m, un tās projektē atbilstoši normatīvajam aktam par dzīvojamām ēkām.

111. Tūristu un citās īslaicīgas apmešanās būvēs guļamtelpas minimālais griestu (vai piekargriestu, ja tādi ir paredzēti) augstums ir 2,5 m.

112. Tūristu būvēs, kurās ir paredzētas vairāk kā 20 guļamtelpas, vismaz 3 % guļamtelpas no kopējā guļamtelpu skaita pielāgo personām ar kustību traucējumiem.

6.4. Kultūras un izklaides iestāžu būves

113. Kultūras un izklaides iestāžu būvēs, kurās ir skatuves ar šņorbēniņiem, projektē kā U1 un U2 ugunsnoturības pakāpes būves. Skatuves bloku ar šņorbēniņiem projektē kā ugunsdrošības nodalījumu.

114. Ailas starp skatuvi ar šņorbēniņiem un zāli ar 800 un vairāk stacionārām sēdvietām no skatuves puses aizsargā ar ugunsdrošu priekškaru (5.pielikums) un neautomātisko ugunsdzēsības drenčeru ūdens aizsegu. Ugunsdrošā priekškara ugunsizturība ir vismaz E-60 un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1, d0.

115. Kultūras un izklaides iestāžu būvēs, kurās ir skatuves, nokļūšanai uz to paredz pandusu, liftu vai citu risinājumu, kas būtu piemērots cilvēkiem ar invaliditāti patstāvīgai lietošanai.

116. Dekorāciju noliktavu projektē kā ugunsdroši atdalītu telpu skatuves bloka sastāvā.

117. Cita lietošanas veida telpas projektē kā ugunsdroši atdalītas telpas vai ugunsdrošības nodalījumus.

118. Dūmu izvadei no skatuves ar šņorbēniņiem paredz neautomātisko izvades sistēmu. Dūmu lūkas ierīko skatuves kārbas augšējā daļā. Dūmu lūku atvēruma laukumu nosaka, veicot aprēķinu, vai pieņem, ka tas ir 2,5 % no šņorbēniņu laukuma uz katriem 10 skatuves augstuma metriem (no gremdētavas grīdas līdz skatuves pārsegumam). Dūmu lūku atvēršanu un aizvēršanu nodrošina manuālā tālvadības režīmā ar ierīcēm, kas izvietotas uz skatuves un dežūrtelpā.

119. No orķestra bedres ir vismaz divas izejas.

120. Šņorbēniņu skatuves kārbai paredz divas kāpnes līdz jumtam. Uz kāpnēm nepieciešamas izejas no darba galerijām un šņorbēniņiem. Evakuācijai no darba galerijām un šņorbēniņu klāja paredz ārējās kāpnes vai ugunsaizsargātas kāpnes.

121. Bibliotēku lasītavās katram lasītājam nepieciešama vismaz 2,4 m² liela platība.

122. Bibliotēku grāmatu krātuves telpu platību aprēķina atbilstoši projektēšanas uzdevumam.

6.5. Sporta būves

123. Segtajās sporta būvēs vai zālēs ar transformējamām skatītāju vietām paredz krēslu un solu fiksāciju. Stacionārās vai transformējamās skatītāju pagaidu sēdvietas nodrošina pret apgāšanos vai nobīdīšanos.

124. Sporta būvju divstāvu un vairākstāvu zemtribīņu telpas projektē kā atsevišķu ugunsdrošības nodalījumu, būvkonstrukciju ugunsizturības robežai un ugunsreakcijas klasei jāatbilst U1 ugunsnoturības pakāpes būvēm. Vienstāva zemtribīņu palīgtelpu ugunsnoturības pakāpei jāatbilst tribīņu būvju ugunsnoturības pakāpei.

125. Atklāto sporta būvju tribīņu nesošās konstrukcijas ar neizmantojamu zemtribīņu telpu un vairāk nekā 20 rindām projektē no A1 ugunsreakcijas klases būvizstrādājumiem, un būvkonstrukciju ugunsizturība ir R60. Ja rindu skaits ir līdz 20, būvizstrādājumu ugunsreakcijas klases un būvkonstrukciju ugunsizturība nav normēta.

126. Ložu šautuves projektē atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas reglamentē šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanu, darbību un izmantošanu.

127. Evakuācijas izejas no sporta zāles (arēnas), kas ir veidotas kā ugunsdrošības nodalījumi, var paredzēt caur citiem ugunsdrošības nodalījumiem, kuri papildus aprīkoti ar automātisko ugunsdzēsības sistēmu (sprinkleru). Ugunsdrošības nodalījumu evakuācijas izejas durvju ugunsizturība ir ne mazāka kā EI 30 vai ailu aizsardzībai paredz automātisko ūdens aizsegu.

128. Vaļējās un segtās sporta būvju tribīnēs, kur ejas vai kāpnes ir platākas par 2,5 m, ierīko plūsmu sadalošās un norobežojošās konstrukcijas, kas nav zemākas par 0,9 m.

7. Inženiertīkli un inženiertehniskais iekārtojums

129. Iekšējos inženiertīklus un inženiertehnisko iekārtojumu publiskās būvēs projektē atbilstoši attiecīgo inženiertīklu normatīvo aktu prasībām, ievērojot attiecīgās normatīvajos aktos noteiktās sanitārās un higiēnas prasības.

130. Aukstā un karstā ūdens apgādes un kanalizācijas tīklus, kā arī ugunsdzēsības ūdensvada tīklus publiskās būvēs projektē saskaņā ar iekšējo ūdensvadu un kanalizāciju regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi projektē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdensapgādes būvēm. Papildu prasības iekšējam ugunsdzēsības ūdensvadam un stacionārajām ugunsdzēsības sistēmām kultūras un izklaides iestāžu būvēs projektē saskaņā ar šā būvnormatīva 6.pielikumu.

131. Gāzes apgādes sistēmas un iekārtas publiskās būvēs projektē atbilstoši gāzes apgādi un iekārtas reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

132. Publiskās būvēs uzstādītajos apkures katlos aizliegts izmantot sašķidrināto gāzi.

133. Pagrabstāva, cokola stāva un pirmā stāva telpās drīkst izvietot šķidrā kurināmā tvertnes ar kopējo ietilpību līdz 5 t, ja attiecīgā kurināmā uzliesmošanas temperatūra ir augstāka par 55°C. Minētās telpas ugunsdroši atdala no katlu telpas un pārējām telpām atbilstoši būvnormatīva prasībām par dzīvojamo un publisko ēku apkuri un ventilāciju. Šīm telpām izbūvē ārējo logu, kura laukums ir vismaz 0,05 m² uz telpas 1 m³, bet ne mazāks par 0,25 m².

Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

1.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 208-15
"Publiskas būves"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija
noteikumiem Nr.331)

Publisku būvju funkcionālās grupas un lietošanas veids atbilstoši ugunsdrošībai

Piezīmes.
1. *Arī tirdzniecības zāles, kas kombinētas ar izstāžu zālēm vai noliktavām.
2. **Arī dzelzceļa stacijas, autoostas, lidostas, jūras un upju pasažieru stacijas.

Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

2.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 208-15
"Publiskas būves"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija
noteikumiem Nr.331)

Telpu logu orientācija pēc debespusēm

Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

3.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 208-15
"Publiskas būves"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija
noteikumiem Nr.331)

Sanitāro iekārtu minimālais skaits

Piezīmes.
1. *Vīriešu tualetēs pisuārus paredz vismaz pusi no kopējā skaita.
2. **Ja cilvēku skaits ir mazāks, ierīko vienu klozetpodu atsevišķā kabīnē un priekštelpu, kurā atrodas izlietne.
3. Ja konkrētais gadījums šajā pielikumā nav minēts, sanitāro iekārtu minimālo skaitu nosaka atbilstoši higiēnas noteikumiem attiecīgajai publiskai būvei.

Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

4.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 208-15
"Publiskas būves"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija
noteikumiem Nr.331)

Nodarbību telpu minimālā platība mūzikas, baleta un mākslas skolās

Piezīmes.
1. *Telpas augstums – ne mazāks par 4,5 m.
2. **Mākslīgais apgaismojums – 400 luksi (grīdas līmenī).

Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

5.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 208-15
"Publiskas būves"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija
noteikumiem Nr.331)

Prasības ugunsdroša priekškara ierīkošanai

1. Ugunsdrošs priekškars ir gāzes un dūmu necaurlaidīgs.

2. Ugunsdrošs priekškars ir par 0,4 m platāks un par 0,2 m augstāks par portāla ailu.

3. Ugunsdroša priekškara nolaišanas ātrums ir vismaz 0,2 m/s. Ugunsdroša priekškara distances vadību nodrošina no skatuves planšetes un dežūrtelpas.

4. Ugunsdrošu priekškaru aprīko ar skaņas un gaismas signalizāciju, kas informē par tā pacelšanu un nolaišanu.

Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

6.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 208-15
"Publiskas būves"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija
noteikumiem Nr.331)

Papildu prasības automātiskajām un neautomātiskajām ugunsdzēsības sistēmām

1. Ugunsdzēsības krānus var izvietot atklāti, bez skapīšiem.

2. Projektējot automātiskās un neautomātiskās ugunsdzēsības sistēmas skatuvēs ar šņorbēniņiem, jāievēro šādas prasības:

2.1. automātiskās ugunsdzēsības sistēmas viens ūdens sprinklers vai drenčers aizsargā ne vairāk kā 9 m² platības;

2.2. neautomātiskā ūdens ugunsdzēsības aizsega smidzināšanas intensitāte ir vismaz 0,5 l uz vienu metru skatuves portāla platuma, ja skatuves portāla augstums ir līdz 7,5 m, un 0,7 l uz vienu metru skatuves portāla platuma, ja skatuves portāls ir augstāks par 7,5 m;

2.3. automātiskās ugunsdzēsības sistēmas smidzināšanas intensitāte ir vismaz 0,1 l uz 1 m² platības;

2.4. iekšējam ūdensapgādes tīklam jānodrošina summārais aprēķinātais ūdens patēriņš, kas nepieciešams vienlaicīgai darbībai skatuvē (virs skatuves planšetes) esošajām automātiskajām ugunsaizsardzības sistēmām, neautomātiskajām ugunsdzēsības sistēmām un ugunsdzēsības krāniem.

3. Neautomātiskajam ūdens ugunsdzēsības aizsegam, kas aizsargā ailas starp skatuvi ar šņorbēniņiem un zāli ar 800 un vairāk stacionārām sēdvietām, ir manuālā tālvadība (elektriskā vai hidrauliskā vadība):

3.1. no skatuves planšetes;

3.2. no dežūrtelpas;

3.3. no sūkņu vai vadības mezglu telpas.

4. Kultūras un izklaides iestādēs ar zāli, kurā ir 800 un vairāk stacionāru sēdvietu un skatuve ar šņorbēniņiem, automātiskās ugunsdzēsības sistēmas spiedvadā starp ugunsdzēsības sūkņiem un sadales (vadības) ierīcēm paredz divus ievadus ar diametru 80 mm, kas paredzēti ūdens padošanai sistēmā no pārvietojamajiem ugunsdzēsības sūkņiem. Ievadus aprīko ar pretvārstiem un ugunsdzēsības šļūteņu standartsavienojumiem.

Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs