INFORMĀCIJA

Viss — par mums — abām Baltu tautām

Mūsu priekšā — pamatīgs sējums, zināmā mērā Rīgas paraugtipogrāfijas kārtējais meistardarbs. “Lietuviešu — latviešu vārdnīca. Lietuviu — latviu kalbu žodinas. Lithuanian — Latvian Dictionary”.

Sešarpussimtu lappušu. Kā savulaik teiktu — bībeles formātā (30 x 23 cm). Tomēr ar pienācīgu priekštitulu. Otrais, pārstrādātais izdevums. Ap sešdesmit tūkstošiem vārdu. Tepat — Rīga, “Zinātne”, anno 1995. Tātad tieši tas, kas vajadzīgs.

Latviešu un lietuviešu kopības mūsdienīgs liecinājums. Ne jau tikai tiem latviešiem, kas tagad dzīvo Lietuvā, vai tikai tiem lietuviešiem, aptuveni četrdesmit tūkstošiem, kas tagad sastopami dažādos Latvijas pagastos un pilsētās.

Lasām vārdnīcas anotāciju, kas noder par atslēgu tam, kas šajā foliantā rodams:

“Latviešu un latviešu leksikogrāfu sagatavotās vārdnīcas otrais, būtiski papildinātais un pārstrādātais izdevums (atbildīgais redaktors Dr. philol. Alberts Sarkanis) ietver ap 60 000 vārdu (pirmais izdevums nāca klajā 1964.gadā). Tiem, kas vēlēsies dziļāk izprast lietuviešu valodu, tās gramatisko uzbūvi un izrunas savdabību, noderēs precīzs vārdu gramatiskais raksturojums un pielikumā dotā mūsdienu lietuviešu valodas gramatika. Tiem, kas gribētu papildināt latviešu valodas zināšanas, ir sniegti ne tikai lietuviešu leksikas tulkojumu pamatvārdi, bet arī to sinonīmi. Statistiskai atlasei. Vārdnīcu bagātina plašs vietvārdu saraksts lietuviešu un latviešu valodā.”

Pārsteidzoši bagāts ir leksokogrāfisko avotu klāsts — pat šādā plašā formātā tam veltītas pusotras lappuses, pāri par astoņdesmit dažādu atsauču. Vēl kāda zīmīga piebilde: “Datorsalikums sagatavots Latvijas vēstniecībā Lietuvā.”

Citiem vārdiem — ejam un lasām. Par astoņiem latiem šo grāmatu varētu iegādāties pat ikviena pagasta pašvaldība. Jo diezin vai būs tāda vieta Latvijā, kur nebūtu apmeties kāds lietuviskas izcelsmes līdztautietis.

“LV” informācija