INFORMĀCIJA

Pirmais, un jau simt pirmais

Dažus gadus esam liecinieki ne tikai valstiskās neatkarības atjaunotnei, bet arī daudzu divdesmito un trīsdesmito gadu populāru preses izdevumu atkalnākšanai pie lasītājiem.

Par tādiem uzskatāms arī žurnāls “Militārais Apskats”, kura 1.(101.) numuru nule saņēmuši interesenti. Militārās literatūras apgādes fonda izdevumā un Aizsardzības ministrijas apgāda “Junda” aprūpē nākusi klajā žurnāla kārtējā burtnīca, kurā vairāk nekā simt lappusēs ir plašs materiālu klāsts.

Daudzus ieinteresēs Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidenta Dr. habil. hist. profesora Jāņa Stradiņa apcerējums “Tev mūžam dzīvot, Latvija?”, kurā cita starpā lasāma šāda rindkopa:

“Patiešām, Latvijas (vai plašāka mērogā — Baltijas) drošība nav iekšēja, šauri lokāla problēma. Protams, tas ir Latvijas un latviešu tautas, Baltijas valstu un tautu pastāvēšanas un identitātes jautājums. Bet tas ir arī mūžsenais dominum mari Baltici , šobrīd Eiropas un Baltoskandināvijas reģiona, stabilitātes jautājums, kurā ieinteresēti arī mūsu tuvākie un tālākie kaimiņi, Eiropas un pasaules sabiedrība. Vai spējam būt stabili Eiropas saimes locekļi, vai triju mazvalstu eksistencē ir ieinteresētas arī citas valstis, kas ļaunas nepieciešamības gadījumā spētu efektīvi iestāties mūsu labā?”

Žurnālā ievietoti raksti par aktuāliem tematiem — valsts drošību, draudu analīzi, bruņoto spēku izveides problēmām. Vadlīnijas “No politikas līdz taktikai” iezīmējis žurnāla redkolēģijas priekšsēdētājs Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors pulkvedis Valdis Matīss, par iespējamiem Nacionālo bruņoto spēku attīstības virzieniem savas domas izteicis Nacionālās aizsardzības akadēmijas Aizsardzības zinātņu centra vadītājs pulkvedis Kārlis Krēsliņš, ar sistemātisku draudu analīzi mūs iepazīstina pulkvedis Mečislavs Šuksts. Majora Dr. sc. ing. Ilmāra Vīksnes rakstos var lasīt par Krievijas militāro doktrīnu un salīdzinošo aizsardzības budžeta izdevumu analīzi mums tuvajās NATO ziemeļvalstīs. Uz Viļņa Zvaigznes izvirzīto jautājumu “Vai valsts aizsardzība paliks bez kartēm?” it kā atbild Valdemāra Eihenbauma pārskats par Latvijas armijas štāba Ģeodēzijas un topogrāfijas daļas darbību brīvvalsts laikā.

Visās šajās publikācijās un arī citos žurnāla materiālos autori pauž bažas par mūsu bruņoto spēku finansiālo un materiālo stāvokli, neatrisinātajām organizatoriskajām problēmām, nepietiekamo integrāciju Eiropas drošības struktūrās.

Risinot citas aktuālas mūsdienu problēmas, šoreiz Dr.habil. sc. ing.Vladimirs Gudakovskis stāsta par psihiskajiem ieročiem. Virsleitnanti Arnis Dāboliņš un Indulis Skrastiņš, kā arī pētniece Ata Krūmiņa sniedz sistemātisku pārskatu par notikumiem bijušās Dienvidslāvijas teritorijā.

Interesants ir žurnāla vēsturisko materiālu klāsts. Latvijas un Francijas militārie sakari pirms 350 gadiem aplūkoti pārpublikācijā no pirmsokupācijas laika “Militārā Apskata”, pirms 75 gadiem — vēsturnieka Ērika Jēkabsona oriģinālā pētījumā. Vērienīgu latviešu leģiona kaujas ceļa panorāmu Vācijas telpā pirms 50 gadiem sniedz militārvēsturnieks pulkvežleitnants Aivars Pētersons.

“LV” informācija