Likumi: Šajā laidienā 15 Pēdējās nedēļas laikā 13 Visi
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Grozījumi Izglītības likumā
Izdarīt Izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 24.nr.; 1999, 17., 24.nr.; 2000, 12.nr.; 2001, 12., 16., 21.nr.; 2004, 5.nr.; 2007, 3.nr.; 2009, 1., 2., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196.nr.; 2010, 47., 205.nr.; 2011, 202.nr.; 2012, 54., 108., 190.nr.; 2013, 142.nr.; 2014, 257.nr.) šādus grozījumus:
1. 1.pantā:
aizstāt 7.punktā vārdus "valsts, pašvaldību" ar vārdiem "valsts, pašvaldību, valsts augstskolu";
aizstāt 19.punktā vārdus "valsts vai pašvaldības" ar vārdiem "valsts, pašvaldības vai valsts augstskolas".
2. Papildināt likumu ar 8.1 pantu šādā redakcijā:
"8.1 pants. Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra
(1) Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra ir astoņu līmeņu sistēma, kas aptver izglītības pakāpes (pamatizglītība, vidējā izglītība, augstākā izglītība) un visus izglītības veidus (vispārējā izglītība, profesionālā izglītība, akadēmiskā izglītība), kā arī ārpus formālās izglītības sistēmas iegūto profesionālo kvalifikāciju. Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra ir piesaistīta Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai.
(2) Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņus raksturo attiecīgajā līmenī sasniedzamie mācīšanās rezultāti. Katrā nākamajā līmenī ir ietvertas iepriekšējam līmenim noteiktās zināšanas, prasmes un kompetence.
(3) Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņi ir šādi:
1) pirmais kvalifikācijas līmenis — spēja uzrādīt elementāras zināšanas un izmantot tās elementāru praktisku uzdevumu veikšanai speciālista uzraudzībā;
2) otrais kvalifikācijas līmenis — spēja uzrādīt pamatzināšanas un izmantot tās vienkāršu praktisku uzdevumu veikšanai konkrētā jomā daļēji patstāvīgi speciālista uzraudzībā;
3) trešais kvalifikācijas līmenis — spēja uzrādīt vispārējas zināšanas un izmantot tās dažādu uzdevumu veikšanai nemainīgā un stabilā vidē, uzņemoties atbildību par darba rezultātu;
4) ceturtais kvalifikācijas līmenis — spēja uzrādīt vispusīgas zināšanas un patstāvīgi plānot un organizēt darbu attiecīgajā jomā, uzņemoties atbildību, strādājot individuāli, komandā vai vadot citu cilvēku darbu;
5) piektais kvalifikācijas līmenis — spēja uzrādīt vispusīgas un specializētas attiecīgajai jomai atbilstošas zināšanas; spēja izmantot analītisku pieeju praktisku problēmu risināšanai attiecīgajā profesijā mainīgā vidē; spēja izprast savas darbības jomu plašākā sociālajā kontekstā, piedalīties attiecīgās nozares attīstīšanā, izvērtēt savu un citu cilvēku darbību;
6) sestais kvalifikācijas līmenis — spēja uzrādīt pamata un specializētas zināšanas nozarē un izmantot tās profesionālas, mākslinieciskas, inovatīvas vai pētnieciskas darbības veikšanai; spēja izmantot zinātnisku pieeju problēmu risināšanai, uzņemties atbildību un iniciatīvu; spēja pieņemt lēmumus un rast radošus risinājumus mainīgos apstākļos;
7) septītais kvalifikācijas līmenis — spēja uzrādīt padziļinātas un plašas zināšanas attiecīgajā zinātnes nozarē vai profesionālajā jomā; spēja patstāvīgi izmantot teoriju, metodes un problēmu risināšanas prasmes pētnieciskas, mākslinieciskas vai augsti kvalificētas profesionālas darbības veikšanai mainīgos apstākļos; spēja patstāvīgi formulēt un kritiski analizēt sarežģītas zinātniskas un profesionālas problēmas, integrēt dažādu jomu zināšanas, dot ieguldījumu jaunu zināšanu radīšanā;
8) astotais kvalifikācijas līmenis — spēja uzrādīt plašas pētnieciskas zināšanas un prasmes; spēja parādīt, ka pārzina un izprot aktuālākās zinātniskās teorijas un atziņas, pārvalda pētniecības metodoloģiju un mūsdienu pētniecības metodes attiecīgajā zinātnes nozarē vai profesionālajā jomā un dažādu jomu saskarē; spēja patstāvīgi paaugstināt savu zinātnisko kvalifikāciju un īstenot apjomīgus zinātniskus projektus; spēja, veicot patstāvīgu, kritisku analīzi, sintēzi un izvērtēšanu, risināt nozīmīgus pētnieciskus vai inovāciju uzdevumus."
3. Aizstāt 9.panta pirmajā daļā vārdus "Valsts un pašvaldību" ar vārdiem "Valsts, pašvaldību un valsts augstskolu".
4. Papildināt likumu ar 10.1 pantu šādā redakcijā:
"10.1 pants. Izglītība un tikumība
(1) Izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene.
(2) Izglītības iestāde, izņemot augstskolas, aizsargā izglītojamo no tādas informācijas un metodēm izglītības un audzināšanas procesā, kas neatbilst šā likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai."
5. 12.pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus "valsts vai pašvaldību dibinātā izglītības iestādē sedz no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem" ar vārdiem "valsts vai pašvaldību izglītības iestādē, kā arī valsts augstskolu vidējās izglītības iestādē sedz no valsts budžeta, pašvaldību budžetiem vai valsts augstskolu budžetiem";
aizstāt otrajā daļā vārdus "augstākās izglītības iestāde" ar vārdiem "augstskola vai koledža".
6. 14.pantā:
papildināt pantu ar 1.1 punktu šādā redakcijā:
"11) nosaka Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņiem atbilstošus zināšanu, prasmju un kompetenču aprakstus;";
papildināt pantu ar 7.1 punktu šādā redakcijā:
"71) apstiprina valsts izglītības iestāžu (izņemot valsts augstskolu — atvasināto publisko personu) nolikumus;";
izteikt 15.punktu šādā redakcijā:
"15) nosaka kārtību, kādā valsts un pašvaldības finansē mācību līdzekļu iegādi izglītības iestādēm;";
izteikt 18.punktu šādā redakcijā:
"18) nosaka izglītības attīstības pamatnostādnes turpmākajiem septiņiem gadiem kā vienotu valsts politiku un stratēģiju izglītībā;";
izteikt 27.punktu šādā redakcijā:
"27) nosaka institūciju, kas kārto pedagogu un izglītības programmu reģistrus, kā arī kārtību, kādā tie tiek vesti un uzturēti;";
papildināt pantu ar 38. un 39.punktu šādā redakcijā:
"38) nosaka izglītojamo audzināšanas, arī valstiskās un tikumiskās audzināšanas, vadlīnijas izglītības iestādēs, izņemot augstskolas, tajā skaitā reglamentē Latvijas valsts simbolu — valsts karoga, valsts himnas un valsts ģerboņa — lietošanas noteikumus izglītības iestādē un tās rīkotajos pasākumos neatkarīgi no izglītības iestādes juridiskā statusa, ņemot vērā normatīvo aktu prasības. Izglītības iestāde drīkst lietot lielo valsts ģerboni valstiskās audzināšanas ietvaros. Ministru kabinets nosaka pasākumus, kādi rīkojami valsts svētku atzīmēšanai izglītības iestādēs, izņemot augstskolas;
39) nosaka kārtību, kādā izvērtējama informācijas, tajā skaitā mācību līdzekļu un materiālu, kā arī mācību un audzināšanas metožu atbilstība šā likuma mērķī ietvertās izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai, kā arī šīs izvērtēšanas kritērijus."
7. 15.pantā:
papildināt pantu ar 2.1 punktu šādā redakcijā:
"21) atbild par Izglītības likumā noteiktā mērķa īstenošanu;";
aizstāt 8.punktā vārdus "sportam un valsts valodas attīstībai" ar vārdiem "sportam, valsts valodas attīstībai un jaunatnes audzināšanai atbilstoši šā likuma mērķim";
izslēgt 14.punktā vārdus "nosaka un";
izslēgt 22.punktu;
izslēgt 24.punktu;
aizstāt 26.punktā vārdus "pašvaldību izglītības iestāžu vadītāju" ar vārdiem "pašvaldību izglītības iestāžu vadītāju un valsts augstskolu vidējās izglītības iestāžu vadītāju";
izslēgt 27.punktu.
8. Izslēgt 16.panta 7.punktu.
9. Aizstāt 17.panta trešās daļas 25.punktā vārdus "augstākās izglītības iestādēs" ar vārdiem "augstskolās un koledžās".
10. Aizstāt 21.panta pirmajā daļā vārdus "un sabiedriskās organizācijas" ar vārdiem "biedrības un nodibinājumus".
11. Aizstāt 22.panta pirmajā daļā vārdus "Valsts, pašvaldību" ar vārdiem "Valsts, pašvaldību izglītības iestādes, valsts augstskolu vidējās izglītības iestādes".
12. Papildināt 23.pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:
"(21) Valsts augstskolu vidējās izglītības iestādes dibina, reorganizē un likvidē valsts augstskolas (izņemot Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju), saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju."
13. Izteikt 26.panta trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Izglītības iestādes nosaukums ir valsts valodā."
14. 30.pantā:
aizstāt ceturtās daļas pirmajā teikumā vārdus "kurai ir attiecīga izglītība" ar vārdiem "kurai ir nevainojama reputācija, kura ir lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei, kurai ir attiecīga izglītība";
aizstāt 4.1 daļas pirmajā teikumā vārdus "Valsts un pašvaldību izglītības iestāžu (izņemot augstskolas un koledžas) vadītāju" ar vārdiem "Valsts un pašvaldību izglītības iestāžu (izņemot augstskolas un koledžas) vadītāju, kā arī valsts augstskolu vidējās izglītības iestāžu vadītāju" un otrajā teikumā vārdus "Valsts un pašvaldību" — ar vārdu "Šo".
15. Papildināt 31.panta trešo daļu ar 5.1punktu šādā redakcijā:
"51) lemj par mācību un audzināšanas procesā izmantojamo metožu un informācijas, tajā skaitā mācību līdzekļu un materiālu, atbilstību šā likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai, kā arī tikumiskās audzināšanas vadlīnijām;".
16. Papildināt 48.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kas ir lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei."
17. 50.pantā:
aizstāt 3.punktā vārdus "valsts vai pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs" ar vārdiem "valsts vai pašvaldību izglītības iestādēs, kā arī valsts augstskolu vidējās izglītības iestādēs";
izslēgt 3.punktā vārdus "kā arī ārvalstu dibinātās izglītības iestādēs vai to filiālēs strādājošos pedagogus".
18. Aizstāt 54. un 55.pantā vārdus "iekšējās kārtības noteikumi" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "iekšējie normatīvie akti, tajā skaitā iekšējās kārtības noteikumi" (attiecīgā locījumā).
19. Izslēgt 55.panta 7.punktā vārdu "personiskās".
20. 59.pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Valsts izglītības iestādes finansē no valsts budžeta saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu. Pašvaldību izglītības iestādes finansē no pašvaldību budžetiem. Valsts augstskolu vidējās izglītības iestādes finansē no augstskolu budžetiem. Valsts piedalās pašvaldību izglītības iestāžu un valsts augstskolu vidējās izglītības iestāžu finansēšanā šajā likumā paredzētajos gadījumos.";
aizstāt otrās daļas otrajā teikumā vārdus "pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas" ar vārdiem "pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības programmas, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas".
21. 60.pantā:
aizstāt trešajā daļā vārdus "valsts vai pašvaldības izglītības iestādēs" ar vārdiem "valsts vai pašvaldības izglītības iestādēs, kā arī valsts augstskolu vidējās izglītības iestādēs";
aizstāt 3.1 daļā vārdus "valsts un pašvaldību izglītības iestādēs" ar vārdiem "valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kā arī valsts augstskolu vidējās izglītības iestādēs";
aizstāt ceturtajā daļā vārdus "valsts, pašvaldību" ar vārdiem "valsts, pašvaldību, kā arī valsts augstskolu, kas ir atvasinātas publiskas personas".
22. Pārejas noteikumos:
aizstāt 39.punktā skaitļus un vārdus "2014.gada 31.decembrim" ar skaitļiem un vārdiem "2015.gada 30.jūnijam";
papildināt pārejas noteikumus ar 40., 41., 42., 43., 44., 45. un 46.punktu šādā redakcijā:
"40. Ministru kabinets līdz 2016.gada 31.decembrim izdod šā likuma 14.panta 1.1 punktā minētos noteikumus.
41. Pēc šā likuma 14.panta 18.punktā izdarīto grozījumu (par uzdevumu Ministru kabinetam noteikt izglītības attīstības pamatnostādnes) spēkā stāšanās Ministru kabinets pirmās turpmākajiem septiņiem gadiem paredzētās izglītības attīstības pamatnostādnes nosaka laikposmam no 2021.gada līdz 2027.gadam.
42. Ministru kabinets līdz 2016.gada 30.jūnijam izdod šā likuma 14.panta 38.punktā minētos noteikumus.
43. Grozījumi par šā likuma 15.panta 24.punkta un 16.panta 7.punkta izslēgšanu, kā arī par 14.panta papildināšanu ar 7.1 punktu par valsts izglītības iestāžu nolikumu apstiprināšanu stājas spēkā 2018.gada 1.septembrī. Valsts izglītības iestāžu nolikumi, kurus līdz 2018.gada 31.augustam apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrija vai cita nozares ministrija, ir spēkā arī pēc šā termiņa, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. Grozījumus šajos nolikumos apstiprina Ministru kabinets. Ministru kabinetam iesniedzams izglītības iestādes nolikuma grozījumu teksts, kā arī pilns nolikuma teksts jaunajā redakcijā.
44. Grozījums šā likuma 59.panta otrajā daļā attiecībā uz privāto izglītības iestāžu arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmās nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanu stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī.
45. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2015.gada 31.oktobrim izdara grozījumus Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1616 "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai", nosakot kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju valsts augstskolu vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai.
46. Grozījumi šā likuma 60.panta trešajā daļā par valsts augstskolu vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī."
Likums Saeimā pieņemts 2015.gada 18.jūnijā.
Valsts prezidents A.Bērziņš
Rīgā 2015.gada 2.jūlijā