ŠODIEN

Pie izglītības un zinātnes ministra

Preses konferencē vakar, 31. augustā, uzsākot jauno cēlienu

Vispirms ministrs Jānis Gaigals informēja žurnālistus, ka ir paguvis iepazīties ar skolu gatavību uzsākt mācības 1.septembrī daudzos Kurzemes, Zemgales un Latgales novados rajonos. “Kopumā mans secinājums ir tāds: izņemot pāris skolu, visas mācību iestādes ir labi sagatavojušās jaunajam mācību gadam,” teica Jānis Gaigals. Ministrs īpaši atzīmēja daudzu pašvaldību lielo ieguldījumu savu skolu sagatavošanā mācībām. Vēl tika uzsvērts, ka kredīti jaunajai skolotāju darba apmaksas sistēmas realizēšanai tiek atvērti ar pirmo septembri, tas ir, ar šodienu.

Izglītības un zinātnes iestāžu pārvaldes vadītājs Austris Vasips sniedza plašāku statistisko informāciju par skolām mācību gada sākumā. Pavisam valstī atvērtas 14 jaunas mācību iestādes, no tām: 10 — vispārizglītojošās skolas, pa vienai — ārpusskolas izglītības iestāde, nacionālā svētdienas skola, pieaugušo tautskola un bērnu invalīdu rehabilitācijas centrs. Ir arī jaunceltnes: Rīgā ‚ Ziepniekkalna sākumskola, Daugavpilī — 3.sākumskola Ruģeļos. Taču slēgtas trīs skolas — Baltiņu sākumskola Krāslavas rajonā, Rīgas 1.pamatskola un Dobeles vakarskola. Salīdzinājumam — 1991.gada Latvijā bija 912 skolas, 1995.gadā — 1017.

Ministrs Jānis Gaigals pastāstīja, ka šajā mācību gadā skolēnu audzināšanas programmā iekļauts temats “Veselības mācība”, kuras apguvē aktīvi iekļāvusies Labklājības ministrija, valsts ministrs Pēteris Apinis un žurnāls “Sveiks un Vesels”. Tas publicēs skolotājiem metodiskus norādījumus un palīgliteratūru. Devīto klašu skolēniem būs jauns mācību priekšmets “Civilzinības”, kura ietvaros skolēni apgūs valsts un pilsoņu tiesību pamatus, kā arī ekonomikas pamatelementus. Jānis Gaigals un ministrijas darbinieki atbildēja arī uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: Vai skolās ticības mācība būs obligāts mācību priekšmets?

Atbilde: Ticības mācība ir fakultatīvs mācību priekšmets, tas pats sakāms par reliģijas mācību vidusskolās.

Jautājums: Vai vecāki var droši sūtīt skolēnu mācīties privātā skolā?

Atbilde: Vispirms šādas skolas direktoram vajag palūgt uzrādīt licenci par tiesībām mācīt, pēc tam — dokumentu par skolas akreditāciju. Pretējā gadījumā var iznākt kā noguldītājiem privātās bankās...

Jautājums: Runā, ka no skolām ir aizgājuši daudzi skolotāji...

Atbilde: Pēc vasaras sākumā saņemtās informācijas — svaigāki dati būs septembra beigās — no skolām aizgājuši ap 1000 skolotāju, Rīgā — vairāk nekā 500. Taču tas, izņemot Rīgu, daudz neietekmēs mācību darba formālo pusi, proti, visās stundās būs skolotājs, kas strādās ar bērniem. Cietusi gan mācību darba kvalitatīvā puse, jo no darba skolās aizgājuši tiešām labi, pieredzējuši un spējīgi skolotāji. Tiem, kas stājušies viņu vietā, trūkst pieredzes un daudziem vēl jāturpina izglītošanās.

Jautājums: Vai ir zināms, cik bērnu, kam jāmācās, paliks ārpus skolas.

Atbilde: Mūsu rīcībā ir dati par aizvadīto mācību gadu. Tad bija 2040 šādu bērnu. Nesen presē minētie milzīgie skaitļi par šo bērnu skaitu ir aplami, jo tajos iekļauti arī sešgadīgie bērni. Izglītības ministrija ir izveidojusi īpašu Bērnu tiesību aizsardzības centru, kas ar šiem jautājumiem nodarbojas kopš 20.augusta.

Preses konferences noslēgumā ministrs sacīja:

— Ikdienas, ja tā varētu teikt, degošie pasākumi nedrīkst aizēnot stratēģiskās līnijas, kuras mums ir iecerētas, lai īstenotu izglītības politiku valstī. Mēs izstrādājam konkrētu rīcības programmu, kā arī izglītības budžetu nākamajam gadam. Tas ir veidots pēc racionālāka principa nekā iepriekšējo gadu budžeti. Ar milzīgu atbildības izjūtu mums patlaban jāveido iestrāde tai “komandai”, kas realizēs izglītības politiku 1996.gadā, neatkarīgi no jaunās komandas sastāva.

Šodien, 1.septembrī, izglītības un zinātnes ministrs Jānis Gaigals pasniedza Ministru kabineta apbalvojumu Murjāņu sporta internātskolas skolotājam Edgaram Pūcem par ilggadēju trenera darbu un izcilu sportistu sagatavošanu. Paredzams, ka Rīgas Amatniecības vidusskolu ministrs apmeklēs kopā ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani un kultūras ministru Jāni Dripi.

Vairis Ozols,
“LV” nozares redaktors