23. un 24. augusta sēde
Stenogramma

Nobeigums. Sākums “LV” nr.131., 132.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

A.Siliņš (LC — runas turpinājums ). Es dzīvi esmu pavadījis zinātnē. Savā laikā lika par institūtu direktoriem visvisādus ar partijas norīkojumiem. Diemžēl viņi tur nevarēja strādāt, un neko tie institūti nevarēja izdarīt. Strādāja un normāli kaut ko darīja tikai tādi institūti, kur cilvēki paši, kuri zinātnē kaut ko ir izdarījuši, no sava kolektīva beigās kļuva par administratoriem. Varbūt pat pret savu gribu. Un tikai tādās organizācijās kaut kas reāls tika izdarīts. Paldies Dievam, dabas zinātnēs tas tika lielā mērā noregulēts tā. Un, ja mēs tagad atkal esam ļoti aizrāvušies ar administratoriem jeb izpildītājiem, kuri būs ar mieru tikai, es nezinu, kādā veidā, likt roku pie cepures vai vēl kaut kā — jā, būs izpildīts politiskais pasūtījums! — Tad nekur labi mēs nenonāksim. Es jau vienreiz teicu — tādā gadījumā šeit ceturtā vara vairs nebūs ceturtā vara, kas bīdīs mūsu attīstību uz priekšu, bet viņa būs kaut kāds piedēklis pie politiskās varas. Protams, politiķiem tad būs daudz patīkamāk, mierīgāk strādāt, nebūs tādu, kas traucē ar savām nestandarta domām un izteikumiem, un tāds variants, protams, Saeimu var apmierināt. Bet es domāju, ka Saeimā mēs esam pietiekoši gudri un tālredzīgi, lai saprastu, ka attīstība var notikt tikai domu daudzveidībā un arī pieeju dažādībā. Politiķiem dzīvei ir viena pieeja, radošiem cilvēkiem — cita pieeja. Un, ja mēs šo pieeju likvidējam, tad mēs ļoti daudz zaudējam. Un es domāju, ka mēs nepieļausim, lai mēs pārāk daudz zaudētu, uztaisot šo padomi arī par politikas piedēkli. Un tādēļ, es domāju, šis priekšlikums ir jāpieņem, es aicinu balsot par viņu. Un pēc tam, ja kādam tur ir neskaidrības, kas ir radošs cilvēks, to var... zinātnē jau tas ir definēts, es varēšu iedot, un tad...

Sēdes vadītājs. Kolēģi, jūs pārtraucāt runātāju! Vai jums tomēr nebūtu jāpadomā tā nedarīt?

 

A.Siliņš. Tā ir politiķu cienīga rīcība, un es to ļoti labi saprotu, jo politiķiem galvenais uzdevums ir aizbāzt muti citiem. Nu, var jau tādā veidā arī turpināt mēģināt kaut ko Latvijā panākt — ar mutes aizbāšanu, bet es domāju, ka šajā televīzijas padomē tādi cilvēki nav vajadzīgi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tātad runātāji mums vēl ir, un pusdienas pārtraukums ir klāt. Lūdzu, reģistrēsimies! Irēnu Folkmani, Saeimas sekretāra biedri, lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Pulksten 12.30 nav reģistrējušies 18 deputāti, un tie ir Gaļina Fjodorova, Māris Graudiņš, Andris Gūtmanis, Edvīns Kide... Edvīns Kide ir zālē, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Nikolajs Krasohins, Andrejs Krastiņš, Janīna Kušnere, Voldemārs Novakšānovs, Valdis Pavlovskis, Aija Poča.

Sēdes vadītājs. Aija Poča ir zālē.

 

I.Folkmane. ...Indra Sāmīte, Andris Saulītis, Andrejs Siliņš... Andrejs Siliņš ir zālē, Leonards Stašs.

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs ir zālē.

 

I.Folkmane. ...Jānis Urbanovičs un Jānis Vaivads.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu rezultātu! 39... 40, 41... 42... Diemžēl jāpaziņo piecu minūšu pārtraukums, jo kvoruma nav.

 

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Paziņots bija pārtraukums sakarā ar to, ka nebija kvoruma zālē. Pienākušo deputātu skaits varētu likt domāt, ka ir jau kvorums. Reģistrējamies kvorumam! Lūdzu rezultātu! 60 deputāti. Varam turpināt sēdi.

Atgādinu, ka mēs izskatām Radio un televīzijas likumu trešajā lasījumā. Debatēs ir pieteikušies deputāti, un pagaidām rinda mums veidojas tāda, ka tagad runās Edvīns Inkēns, lūdzu, “Latvijas ceļa” deputāts! Pēc tam — Pauls Putniņš, pēc tam — Aivars Endziņš, pēc tam — Ruta Marjaša, pēc tam — Anta Rugāte un citi deputāti.

 

E.Inkēns (LC). Tik tiešām ir diezgan grūti formulēt šādus te ierobežojumus, kurus mēs gribam ielikt likumā. Un, ja mēs paskatāmies, tad arī debates, kas notiek līdz šim, skaidri parāda, ka abos variantos jēdzieni ir pietiekami stiepjami, viņus var ļoti dažādi traktēt, neviens no formulējumiem nedod precīzu atbildi un precīzu ierobežojumu. Jo šie traktējumi dod pietiekami daudz iespēju, lai viņus mainītu un interpretētu pēc vajadzības.

Tajā pašā laikā, atbalstot komisijas izstrādāto variantu, es gan gribētu teikt, ka Saeima, protams, nav garantēta pret to, ka viņa kādreiz kādā amatā ievēlēs... ka kāds no tiem cilvēkiem, kas ir ievēlēts, kļūs par noziedznieku. Bet tajā pašā laikā Saeima nekad nav ievēlējusi amatā tos cilvēkus, kas ir noziedznieki. Tāpēc izrādīt tādu neuzticību pret šo 5. Saeimu, 6., 7. un pārējām Saeimām un teikt, ka ar pazīstamiem cilvēkiem nez kāpēc Latvijas tautas vēlētie deputātu sapratīs tieši noziedzniekus, ir pārspīlējums un galējs pārspīlējums.

Ja mēs runājam par Kreitusa kunga ieteikto risinājumu, savā būtībā jau arī viņā nav nekā slikta. Jo es paskatījos kritērijus. Tātad kompetence mākslas, kultūras un zinātnes jomā. Ar zināmu piespiešanos es pats sevi varētu uzskatīt par kompetentu visās trijās šajās jomās. Es tagad nepamatošu kāpēc, un ļoti daudzi no jums domā tāpat, jo svarīgi jau ir, kas nosaka šo kritēriju. Šāda kritērija nav, viņš tāpat ir izplūdis.

Ir viena cita problēma. Problēma ir ar darbošanos radošajās profesijās nepārtraukti pēdējos piecus gadus. Tas nozīmē, ka bijušais kultūras ministrs, kura kompetenci, es ceru, neviens nenoliegtu kultūras jomā, nevarētu kandidēt. Tas nozīmē, ka cilvēki, kas no kultūras darbiniekiem ir kļuvuši par kultūras, zinātnes vai citiem administratoriem, praktiski no šīs spēles ir izslēgti. Ja mēs paskatāmies uz padomes funkcijām, tad ir skaidrs, ka šajā padomē, kā daļā no iepriekšējām debatēm izskanēja, nav runa tikai par to, ka būs kaut kādā veidā jāietekmē tas saturs, ko raidīs sabiedriskais radio un televīzija, bet tur ir arī pietiekami daudz nopietnu administratīvo funkciju, un, proti, padome ir šīs valsts īpašuma daļas daļu turētāja. Ja tur būs cilvēki, kas pilnīgi nekā nesapratīs ne ekonomikā, ne tādā lietā kā tīklu attīstība, tad eksperti vai ieinteresētās personas, vai dažādu grupu lobiji daudz vieglāk ar viņiem tiks galā. Mums nevajag pašiem sev izdarīt ierobežojumus un nez kāpēc uzskatīt, ka mūsu Saeima un nākošā Saeima, viņas sastāvs, būs tik neprincipiāli un tik neloģiski, ka ieliks cilvēkus, kas nebūs cienīgi ieņemt vietu padomē.

Tāpēc lielā mērā es šo strīdu tomēr uzskatu par abstrakciju, zināmā mērā par vingrinājumu, kā labāk izteikt savu domu, un nevis par strīdu pēc būtības. Nav šajos labojumos tik dziļu būtisku domstarpību!

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

 

P.Putniņš (LZS). Godāto priekšsēdētāj, cienītā Saeima! Negaidīti mēs esam atgriezušies pie tā, kas bija jau norakts dziļi, dziļi, un atkal mēs šeit esam tādā kā krustpunktā. Lai gan es zinu, kāds būs balsojuma rezultāts, un tas arī liecinās par mūsu 5. Saeimu, bet par šeit apskatāmajiem jautājumiem... tātad arī iepretim Kārtības rullim ir parādījusies šāda iespēja. Tad man jums jāteic tā, ka formulējums “radošās specialitātes” jau ir drusciņ tāds nosacīts, jo vārds “radošs” ir cilvēka paaugstinājums, un cilvēka paaugstinājums ir mūsu katra alkas. Un es zinu arī vienu sētnieku , kas bija ļoti radošs — kā viņš bija izgudrojis un apdarinājis savu tačku un lāpstu, lai viņam būtu ērtāk strādāt! Viņš bija noteikti radošs cilvēks. Un es zinu, un mēs visi zinām, ka mākslas pasaule bez radošiem cilvēkiem ir arī pilna ar ļoti neradošiem cilvēkiem. Tāpēc šis formulējums ir, nu, diezgan, teiksim, tāds staipāms, sauksim tā.

Bet attiecībā uz to, pret ko iebilda Ābiķa kungs, redziet, ir tā. Sabiedrības normas pastāv, un izpratne, kompetences izpratne par zinātni, bet it īpaši par kultūru, tajā skaitā par mākslu, teiksim, Ruandā ir savādāka nekā Korejā un vēl pavisam savādāka nekā Igaunijā. Un kas tad šo kompetences līmeni noteiks? Kompetences līmeni noteiks šeit Saeima. Saeima balsojot, jo Saeima vairāk vai mazāk, mums tā ir jādomā, atspoguļo sabiedrības uztveres līmeni. Un Saeima noteiks, vai šis cilvēks ir kompetents minētajos laukos vai arī nav.

Bet, ja jau šeit ir tāda iespēja, es gribētu noformulēt. Bet tas jau nav iesniegts, un tam ir maza jēga, taču pareizais noformulējums, jo esošajā noformulējumā arī ir drusciņ aplamība, ka mākslas un kultūras ... tātad māksla ir it kā nolikta ārpus kultūras, bet pareizais formulējums manuprāt būtu tāds: “kuras ir kompetentas kultūras, tajā skaitā mākslinieciskās kultūras, un zinātnes jomā”. Bet diemžēl tā tas nebūs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša, “Latvijas ceļs”. Lūdzu!

 

R.Marjaša (LC). Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Labi, ka mēs runājam tagad, pēc pārtraukuma, jo pirms tam mums bija tāds emocionāls uzbudinājums, kas radīja haosu un neiespējamību koncentrēties.

Bet mani pamudināja nākt tribīnē Tabūna kunga izteiktais apgalvojums, ka šis piedāvājums satur būtību, nevis formalitāti. Tam es vispirms absolūti piekrist nevaru. Šeit ir kārtējais mēģinājums iestrādāt likumā formālu aizliegumu, formālu ierobežojumu. Kārtējo reizi izteikt neuzticību — vienalga, vai šai Saeimai vai nākošajai Saeimai, jebkurai Saeimai, kurai sakarā ar šo likumu būs uzdevums izveidot šo padomi. Pie tam kritēriji ir formāli un tajā pašā laikā ļoti neskaidri. No vienas puses, šeit tiek minēta māksla, kultūra un zinātne. Šeit ir minēti pieci gadi, kas, teiksim, daudzmaz sabiedrībā tiek uztverti viennozīmīgi, bet tāds jēdziens kā kompetence, tāds jēdziens kā radošā organizācija... Es varu iedomāties, ka jautājums par viena vai otra uz šo amatu izvirzītā kandidāta kompetenci un piederību pie radošās profesijas izraisīs jebkurā Saeimā tādas diskusijas, kas praktiski novedīs strupceļā un nedos iespēju vispār šādu padomi radīt. Mēs aizraujamies bieži pašlaik, pēdējā laikā ar aizliegumiem. Mēs vairs viens otram neticam. Un šo neticību mēs izplatām arī tautā.

Es esmu darbojusies šajā padomē līdz šim. Un tad, kad es skatos visas funkcijas, padomes uzdevumus, kas ir uzskaitīti likumprojekta 46. pantā, par kuru īpašas domstarpības šeit izteiktas netika, es varu iedomāties, kā tiks galā viens tīrais radošais, kā mēs to saprotam, cilvēks, — dzejnieks, mūziķis. Izņēmums varētu būt Imants Kalniņš, kurš tiešām ļoti labi saprot no budžeta, bet viņš ir izņēmums. Jebkurš ieinteresēts eksperts vai eksperts, kuru ir angažējusi ieinteresētā persona, varēs šim radošajam cilvēkam “ieborēt” visu ko, jo, paskatieties, kas te viss ir jādara! Ir jānodrošina vairāku programmu kvalitatīvas uztveršanas iespēja visā valsts teritorijā. Priekš kā te vajadzīga radoša profesija? Dzejniekam, piemēram, būt vai mūziķim?

Sagatavot valsts budžeta projektu. Nu vienīgi Imants Kalniņš var, varbūt vēl kāds, bet grūti šodien ir pateikt.

Pārvaldīt valsts kapitāla daļas, apstiprināt statūtus, iecelt ģenerāldirektoru, nu, jūs paši varat pasekot šim pantam, noteikt maksu par apraides atļauju, izsniegt kabeļtelevīzijas un kabeļradio reģistrācijas apliecības. Vest šo apliecību reģistru. Izskatīt materiālus par likumu pārkāpumiem elektroniskajos sabiedrības saziņas līdzekļos. Sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus, anulēt apraides atļaujas, un tā tālāk un tā joprojām.

Priekš kam mums šodien iestrādāt likumā tādu normu, lai garantētu, ka šai padomē būs tikai tādi cilvēki, kas neko no tā nejēdz. Nu ļausim taču, ļausim taču Saeimas deputātiem izraudzīties, un tas būs atklāts process, publisks, kurā informācijas līdzekļi būs tikpat ieinteresēti kā šodien.Un piedalīsies visi masu mediji un šo personu kandidatūru apspriešanā. Ņaujiet taču brīvi! Mums ir demokrātiska sabiedrība, cienījamie koleģi! Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, atsauc savu iesniegumu. Anta Rugāte, Kristīgo demokrātu savienība! Pēc tam — Imants Kalniņš.

 

A.Rugāte (KDS). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šis tomēr ir jautājums pēc būtības. Es gribu iebilst Inkēna kungam, kurš teica, ka šie priekšlikumi nav pēc būtības atšķirīgi. Ir atšķirīgi kaut vai tādēļ vien, ka šis piecu minūšu starpbrīdis, kurš mums bija vajadzīgs tehnisku iemeslu dēļ, lai sakārtotu priekšlikumus iespējamajam balsojumam par kādu labojumu trešajam lasījumam, mums deva arī iespēju abiem apmainīties domām, un tajās ir vērts dalīties ar jums.

Kad runājām par šo daļu, kas attiecas uz kompetenci mākslas, kultūras un zinātnes jomā, mūsu sarunas gaitā Inkēna kungs teica, ka tad jau jāliek iekšā arī politiķi, un tad arī visi jautājumi būs skaidri. Un te man patiešām arī nebūtu vairāk ko piebilst, ja ieliek politiķus, tad, man liekas, neviens šeit vairs ne par ko nestrīdētos. Tad nebūtu vairs pretrunu starp to, kas ir izvirzījis un kādā veidā ir izvirzītas prasības padomei, un starp to, kādā veidā, kādi cilvēki tur ir ieliekami. Taču es negribu šeit degradēt politiķus, ja kāds gribētu attīstīt šo domu nelabvēlīgā virzienā, un arī pati es to nevēlos darīt.

Bet, kas attiecas uz tiem pretendentiem, kuri varētu cauri šādam sietam, kurš tātad šeit tiek iestrādāts, pretendēt uz padomes dalībnieka statusu, tad ir kāds cits bīstams fakts. Ja mēs šķirojam administratoros un visvienkāršākajos korespondentos, es atvainojos šīs profesijas cilvēkiem un visiem tiem, kuri ir sākuši kā korespondenti, un visiem tiem, kuri šobrīd kaut kādu iemeslu dēļ par tādiem strādā. Nav jāreducē viss uz savu personīgo žurnālistisku, arī es pie tās daļēji piederu, un es neuzskatu, ka korespondenti ir tie vājākie cilvēki, no kuru vidus tie, kas varētu būt pazīstami, nevarētu būt pretendenti arī uz padomi. Un ka viņi būtu gluži tik, jāsaka, neizglītoti un neizprotoši, ka viņi nesaprastu šīs padomes funkcijas, kuras ir noteiktas tālākajos likuma pantos. Un, ja pretim korespondentiem, kuri tātad nekādā veidā nespētu izlemt šās padomes svarīgos jautājumus, tiek nostatīti absolūti nepieciešamie administratori ar lielu pieredzi, tad man ir jautājums pašai sev pirmkārt — kuri tad tie būtu? Tik tālu mēs ar Inkēna kungu nepaguvām izdiskutēt, laiks nebija pietiekams. Bet es pasēdēju un padomāju, un tad es sapratu, kas tie varētu būt. Un tieši tādēļ, ka šie administratori acīmredzot šādā veidā varētu pretendēt uz šīs padomes vietām, es gribētu iebilst, ka diez vai tādā veidā vajadzētu nomainīt pēc vairākiem gadiem šos krēslus un pēc tam noteikt šīs nozares virzību. Tādēļ būsim lojāli pret katru, kurš drīkst pretendēt uz šīs padomes locekļa statusu, ja viņš ir kļuvis pozitīvas rīcības dēļ populārs cilvēks, un, izdarot vienu vai otru labojumu šodienas sēdē, iebalsojot vai nu priekšlikumu, kurš patiešām pēc būtības atšķiras no otrajā lasījumā piedāvātā LNNK un arī mana priekšlikuma, kas tika izbalsots, jo šeit patiešām nav izglītības darbinieki iekšā, bet viņi ietilpst šajā kopumā, un nav izslēgts, ka zinātnē darbojas arī kāds no izglītības darbiniekiem, neskaldīsim šeit sīkos matiņus. Vai arī otru priekšlikumu, kuru iesniedza Kreituses kundze un parakstīja vēl vairāki deputāti, es arī to starpā, atbalstot citu redakciju. Šeit jautājums ir pavisam cits. Vai mēs patiešām atstājam iespēju izvēlēties sabiedrībai un Saeimai to apstiprināt, vai arī mēs jau iepriekš iestrādājam politiskās intereses nepārprotamā veidā, diemžēl tās neatklājot skaidrā valodā? Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Kalniņš, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Lūdzu!

 

I.Kalniņš (LNNK). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamā Saeima! Kamēr nebūs izstrādāta tāda testu sistēma, kas būs spējīga noteikt, vai testējamā cilvēciskā būtne ir atzīstama par radošu, kamēr nebūs izstrādāta tāda testu sistēma, kas varēs noteikt, vai testējamā būtne ir atzīstama par piemērotu darbam parlamentā, tikmēr jebkura šāda tipa diskusija mūs nepievedīs ne pie kāda rezultāta. Tā ir neiepriecinošā daļa. Iepriecinošā daļa ir tā, ka ir iespējams tomēr daudzmaz precīzi noteikt, kura cilvēciskā būtne ir neradoša. Tas, kas nāk dienu no dienas, mēnesi no mēneša šeit, tribīnē, un runā vienu un to pašu, par to ir skaidri zināms, ka tā nav radoša būtne. Es aicinu pārtraukt šo diskusiju! (No zāles: “Kolosāli!” Zālē aplausi.)

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss — Demokrātiskā partija “Saimnieks”! Pēc tam — Edvīns Inkēns otrreiz.

 

A.Kreituss (DPS). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es būtībā lāgā nesaprotu, kāpēc tik daudz šķēpi tiek lauzti ap šo it kā niecīgo pielabojumu klāt, jo es domāju, ka šeit jau no tribīnes pirms manis ir pateikuši, ko mēs varam saprast ar vārdiem “pazīstamām personām”, sabiedrībā pazīstamām personām, kas reizē ir arī Latvijas pilsoņi. Jā, mēs, protams, varam sākt pārskaitīt viņas, sākot ar Rubiku, jā. Es domāju, ka tāpēc vien ir nepieciešams šis pielabojums “kuras ir kompetentas mākslas, kultūras un zinātnes jomā”. Protams, zem zinātnes saprotot arī izglītības darbiniekus. Protams, tas varbūt nav tieši tā ierakstīts. Es nesaprotu, kāpēc šeit ir vēlēšanās kaut kādā veidā vārdu “kompetentas” varbūt neredzēt šajā labojumā. Pie kā tad tas var novest? Tas var novest tiešām pie tā, ko teica Putniņa kungs, ka sētnieks, kas to savu tačku tur ir modernizējis un uzreiz ir kaut kādā veidā, teiksim, ne tikai pazīstams, kā man te teica, arī radoša persona. Nu, tas ir pilnīgs absurds, jo mēs visi saprotam, kas ir radošas personas. Un šeit jau ir vēlēšanās tikai panākt, lai profesionālāki cilvēki šajā padomē piedalītos un lai nebūtu tāda iespēja šeit. Un nedomāju, ka tas strīds turpināsies tanī brīdī, kad šeit liks konkrētus cilvēkus priekšā, bet viss tas strīds jau ir tikai par profesionālismu. Lai šajā padomē nonāktu cilvēki, kas var risināt tos jautājumus, kuri ir vajadzīgi. Un es šeit nesaskatu to cilvēku starpā, kas šeit runā, būtībā tādas pretrunas. Neviens jau nesaka, ka tur ir jāliek cilvēki, kas neko nesaprot. Tā, kā bija, teiksim, kādreiz sociālisma gados, kad pietika ar partejisko pārliecību un cilvēku ielika par lielu priekšnieku. Šeit, es domāju, tieši ir runa par to, ka cilvēkiem ir jābūt profesionāli izglītotiem un nepietiek tikai ar partejisko pārliecību.

Tāpēc es domāju, ka šis strīds būtībā ir krietni pārspīlēts un viena daļa domā, ka mēs kaut kādā veidā šeit gribam ierobežot... Mēs vieni nevaram neko ierobežot, un arī šis priekšlikums tā nav domāts, bet mūsu nostāja tomēr visos jautājumos, arī attiecībā uz ministriem, ir tāda, ka ir jābūt profesionāli izglītotiem un pieredzējušiem cilvēkiem. Un tas ir pats galvenais. Un politiskā valdība, es domāju, mums ir tomēr parādījusi, ka viņa atbildību nenes par savu politisko vadību. To mēs esam pieredzējuši divarpus gados tagad. Tāpēc aicinājums, kas ir jāsaprot no šā labojuma, ir profesionalitāte, profesionalitāte un vēlreiz profesionalitāte. Un tomēr tiem, kas kandidē, tiem no šīs tribīnes tā būtu jāpierāda, un tad mēs par viņiem nobalsosim. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Lucāns, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

 

J.Lucāns (TP A) . Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Man liekas, ka, vismaz manā izpratnē, šā jautājuma būtība slēpjas tanī apstāklī, ka tie, kas šobrīd ir opozīcijā tā vai citādi, un tie, kas ir pozīcijā, dažādi skatās uz šīm lietām. Un man kaut kādā veidā rodas tāda pārliecība, ka tiem, kas šobrīd ir opozīcijā, skatījums ir objektīvāks nekā tiem, kuri ir pozīcijā. Jo tas, kurš ir pozīcijā, domā vairāk par to, kā to izmantot priekš rītdienas, bet tas, kurš ir opozīcijā, domā par to, kā tas būs labāk visiem un citiem. Un tāpēc, lūk, šī atšķirīgā pieeja un atšķirīgā nostādne. Un šeit pēc būtības nekā īpaša nav nedz vienā, nedz otrā traktējumā. Un tomēr ir kaut kas īpašs. Un šo īpašo es saskatu tanī apstāklī, ka radošā inteliģence pagājušajā laikā ir tomēr pierādījusi, ka viņa spēj godīgumu ilgāk saglabāt nekā citi. Es nerunāšu šeit par politiķiem, par kuru godīgumu, teiksim, jārunā ļoti nosacīti, bet par radošo inteliģenci man ir šī pārliecība nostiprinājusies no pagājušā laika, ka tas tā ir. Un šī iemesla dēļ, kas man liekas ļoti būtisks, šī iemesla dēļ vajadzētu šo “Saimnieka” priekšlikumu atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns otrreiz. Un pēc tam — Pēteris Tabūns, arī otrreiz. Piecas minūtes, lūdzu!

 

E.Inkēns (LC). Man bija ļoti interesanti noklausīties manu un Rugātes kundzes sarunas atstāstu. Dīvainā kārtā šis sarunas atstāsts bija daudz jeb ievērojami, par būtisku detaļu garāks nekā pati saruna. Un to ir diezgan viegli pārbaudīt. Es nekad neesmu ierosinājis to pārbaudīt pēc protokoliem, nedz komisijā, nedz arī sarunā ar Rugātes kundzi, lai šajā sadaļā tiktu iekļauti politiķi. Tiesa gan, ne jau tāpēc, ka es nedomāju, ka kāds politiķis nevarētu arī būt, jo atmodas laikā politikā ienāca vesela rinda Latvijas inteliģences cilvēku, varbūt labākie viņas pārstāvji, un es neredzu nekādu iemeslu, kāpēc šie cilvēki pēc tam, kad viņi aiziet no aktīvās politikas, arī nevarētu būt padomes locekļi. Kāpēc Pauls Putniņš vai vēl daži no tiem cilvēkiem, kas sēž šajā zālē, nevarētu būt šajā nākošajā vai aiznākošajā padomes sastāvā par padomes locekļiem? Es galīgi neesmu šādā nozīmē pret politiķiem, bet kritēriji ir citi. Un es neesmu teicis, ka politiķiem tur ir jābūt.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Arī piecas minūtes.

 

P.Tabūns (LNNK). Man nācās nākt tribīnē sakarā ar Marjašas kundzes izteikumiem. Tāda nu ir tā prakse, ka pēc manis noteikti kāds no “Latvijas ceļa” deputātiem kāpj tribīnē, it īpaši juristi, un mēģina apstrīdēt manis sacīto, bet ļoti abstrakti. Es patiešām teicu un vēlreiz atkārtoju, ka nevajag jaukt būtisko ar formālo. Un tas ir ļoti būtiski. Ir taču starpība starp diviem priekšlikumiem, kas skan “padomes locekļus izraugās no sabiedrībā pazīstamām personām” un “padomes locekļus izraugās no personām, kuras ir kompetentas mākslas, kultūras un zinātnes jomā un vismaz pēdējos piecus gadus bez pārtraukuma darbojušās radošās specialitātēs”, kurš ir precizēts, detalizēts. Tas taču ir pats par sevi skaidrs, un īpaši juristei Marjašas kundzei vajadzētu to ļoti labi atšķirt. Vai vispārīgs izplūdis formulējums, vai detalizēts un precizēts.

Vēl vairāk man izsauc dīvainas pārdomas, ka neesot radošs darbs padomei. Ziniet, man gribētos teikt: “Atkal jauna Jāņu diena, bite medu sūc.” Gandrīz ar tādu izsaucienu. Pēkšņi padomei nav radošs darbs. Kas tad nu par jokiem? Ko tad viņi tur darīs? Un neesot vajadzīgi radoši cilvēki. Varbūt tur liksim, kā jau te izteicās, radošus sētniekus? Vai tad darbs padomē būs malkas skaldīšana vai zāģēšana un tamlīdzīgas lietas, un ielu asfaltēšana? Un kas izvērtēs koncepcijas, kuras piedāvās attiecīgās raidstacijas? Kas izvērtēs raidījumus, vai tie atbilst attiecīgai koncepcijai vai neatbilst? Nu taču elementāras lietas! Un tās patiešām vajadzētu atšķirt. Tāpēc es vēlreiz piedāvāju balsot par šo priekšlikumu, kas ir mūsu, LNNK, priekšlikums, tagad tikai izsvītrots šeit viens vārds. Bet, ja reiz mēs esam atgriezušies pie šī priekšlikuma, tad pēc tik garām debatēm izvērtēsim un balsosim attiecīgi!

Sēdes vadītājs. Vairāk nav pieteikušies deputāti. Līdz ar to debates pārtraucam. Lūdzu referentu!

 

A.Berķis. Te tika jautāts, par ko šodien tiek lauzti šķēpi. Šķēpi šodien tiek lauzti par to, lai mēs apliecinātu ticību Saeimas pašas kvalifikācijai. Saeimas pašas kvalifikācijai redzēt un noteikt cilvēka piemērotību. Jo jūs to nevarat izdarīt ne pēc kādām formālām pazīmēm. Tāpat kā jūs nevarat definēt iepriekš, kādu sievu jūs gribat apprecēt vai kādai viņai jābūt. Mēs tā kādreiz jaunības gados strīdējāmies. Es atceros, viens mans draugs definēja, kādai viņa sievai jābūt. Un tad, kad es šo sievu ieraudzīju, tad izrādījās, ka tas absolūti neatbilst tam. Un es viņam prasīju: “Kā tad tā?” Viņš teica: “Jā, ko tad nu tur.” Es teicu: “Tad šī tev nav laba?” Viņš teica: “Nē, ideāla!” Un tāpat mēs mēģinām noteikt godīgumu. Un Siliņa kungs mēģina pamatot, ka inteliģence ir godīgāka. Bet tagad man jājautā, kas tad bija Vilis Lācis. Vai viņš bija rakstnieks vai politiķis? Un, vienalga, kas viņš bija — rakstnieks vai politiķis, vai tieši Vilis Lācis neaizsūtīja Jūliju Lāci un Aleksandru Grīnu un tā tālāk uz nāves nometni? Es varētu runāt par zinātniekiem. Es varētu runāt par Openheimeru — atombumbas tēvu. Un jautāt, kā tad ir tur ar to sirdsapziņu sabiedrības priekšā. Un mēs varētu runāt par Kirhenšteinu, kuru salocīja šajos likteņu līkločos. Tā ka es domāju, ka jebkurā profesijā droši vien godīgo un negodīgo cilvēku īpatsvars ir apmēram vienāds. Un nav nekāda priekšrocība tā, ka es, piemēram, strādāju par žurnālistu. Vai es būtu godīgāks vai negodīgāks par citiem cilvēkiem? Vai jebkura cita profesija? Tās ir pavisam citas lietas.

Otrs. Patiešām nevar definēt, kas tad īsti ir radoša profesija. Es patiešām jums saku, ka īsts zemnieks, kurš no savas govs izslauc 8000 litru piena, ir radoša profesija tāpēc, ka jūs to nevarat izdarīt. Un lielākā tiesa to neizdara. Un tā jebkuru jūs varat minēt tādā veidā. Protams, mēs te runājam, ka mēs nevaram pārbaudīt kompetenci. Mēs nevaram to pārbaudīt, jo mums nav kritēriju, kādai kompetencei tad te jābūt. Tāpat kā, protams, mēs nevaram izvērtēt, kas ir sabiedrībā pazīstamas personas un kas nav pazīstamas.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, bet galavārds jums jāsaka, jo citādi mēs sāksim debates no gala.

 

A.Berķis. Jā. Un tādēļ atbildīgās komisijas vairākums pēc grūtām diskusijām tomēr nolēma, ka visprātīgākais ir palikt pie pašas komisijas varianta, par ko jūs nobalsojāt otrajā lasījumā, kas ir visīsākais un kas neuzliek vēl tādus papildu noteikumus, kurus jo vairāk nosauc, jo grūtāk jautājums būs izšķirams. Tā ka es aicinātu palikt pie tā, kā jūs balsojāt iepriekš, un atbalstīt komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Vai mums varētu būt teorētiski trīs balsojumi? Vispirms deputāta Kreitusa priekšlikums, kurš šeit ir jums uzrakstīts, pēc tam deputāta Kreitusa papildinājums. Bet jājautā deputātam Kreitusam, vai šis papildinājums varētu būt jebkuram formulējumam vai tikai jūsu formulējumam. (No zāles deputāts Kreituss: “Kā viņš skan?”) Papildināt “Par nacionālās radio un televīzijas padomes kandidātiem nevar izvirzīt tās Saeimas deputātus, kura ievēlē šo padomi”.

 

A.Berķis. Tas jau ir nākošajam punktam. Tas šinī gadījumā nav lemjams.

Sēdes vadītājs. Es saprotu, jā. Tas būs pie komisijas izvirzītā priekšlikuma. Tad tagad tikai viens balsojums — deputāta Kreitusa priekšlikums. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 27, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu tālāk!

 

A.Berķis. Tātad otrā daļa paliek komisijas variantā.

Tālāk ceturtā daļa. Deputāta Kreitusa ierosināts papildinājums — “par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu kandidātiem nevar izvirzīt tās Saeimas deputātus, kura ievēlē šo padomi”. Acīmredzot jāizšķir balsojot. Es tikai klausījos — kad nupat mēs izskatījām likumprojektu “Par vērtspapīru tirgus komisiju”, šīs komisijas padomei tāds variants netika izvirzīts. Acīmredzot jābūt konsekventiem. Tie, kas taisa likumu par bankām, nedrīkst būt banku padomē. Tie, kas taisa likumu par biržām, nedrīkst būt biržu padomē, un tā tālāk.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Lūdzu!

 

A.Kreituss (DPS). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Būtībā šeit paralēles mēs diez vai varētu vilkt ar minētajiem likumiem par vērtspapīriem. Bet šis papildinājums jau radās viena iemesla dēļ. Jo man bija preses konferencē ar Berķa kungu tāda saruna, tieši šo jautājumu apspriežot. Kad es viņam prasīju, vai viņš arī pretendētu kļūt par šīs padomes locekli, un viņš man preses konferencē cilvēku klātbūtnē teica, ka viņš nepretendētu. Nu, ja viņš nepretendētu, tad viņam nav arī īpaši ko uztraukties par šādu labojumu. Tā ka es negribētu, lai šāda padome pēc tam pārvēršas par kaut kādu jautro sižetu klubu, kā mums bieži vien šeit Berķa kungs no tribīnes uzjautrina. Es domāju, ka tā ir normāla un nopietna institūcija, un tāpēc būtībā neiebilstu pret to, ka varētu tikt ievēlēti arī Saeimā ievēlētie cilvēki, vai viņi būtu šajā vai nākošajā. Patiesībā palicis ir mēnesis. Protams, šis jautājums šādā sakarā ir politizēts tāpēc, ka palicis ir mēnesis. Un, protams, ir vēlēšanās būt par šīs padomes locekļiem. Bet, no otras puses, es atkārtoju, ka Berķa kungs man preses konferencē teica, ka viņš nepretendē. Nu, ja viņš nepretendē, es to lieku reizi atgādinu, tad būtībā nepastāvu uz to, lai mēs ieliktu šādu labojumu, kas šīs Saeimas pārējiem deputātiem liegtu iespēju kandidēt, it īpaši ņemot vērā, ka, vienalga, mēs te visi balsosim. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāt Berķi, jūs kā deputāts vēlējāties? Edvīns Inkēns, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

E.Inkēns (LC). Es pieļauju, ka, ja es nebūtu Saeimas deputāts, es pats arī varbūt gribētu būt šīs padomes loceklis. Bet es nevaru būt šīs padomes loceklis tāpēc, ka pārāk daudz šajā likumā ir saistīts ar manu vārdu un es negribu, lai kāds domātu, ka es šo likumu esmu taisījis priekš sevis. Tāpēc es nekandidēšu, protams, un netaisos izvirzīt savu kandidatūru uz šo padomi. Bet jautājums tomēr ir cits. Šis likums un viņa pielietošana būs diezgan smaga. Viņš ir plašs, liels likums ar dažādām iespējām. Tāpēc tomēr es neuzskatītu, ka tas būtu grēka darbs, ja padomē būtu kāds no cilvēkiem, kas patiesi labi jau tagad zina likumu. Nevis lai padomei no jauna atkal būtu visam jāiet cauri. Ja tur būtu viens cilvēks, kas būtu piedalījies šī likuma veidošanā, man liekas, tas būtu par labu padomei un nevis par sliktu.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

J.Lagzdiņš (LC). Godāto Saeimas priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Aivara Kreitusa priekšlikums ir ļoti interesants. Faktiski tas ir vērsts uz interešu konfliktu novēršanu. Un ir vairākas valstis, kurās ir likumi, kas vērsti uz korupcijas ierobežošanu un paredz, ka tās amatpersonas, kuras ir izstrādājušas normatīvos aktus, kas paredz kādas institūcijas izveidošanu, nevar ieiet šajās institūcijās vai arī, ja balso par šo institūciju, tad nevar šī amatpersona, kas piedalās balsošanā, ieiet attiecīgajā institūcijā, kura tiek izveidota. Bet Aivars Berķis faktiski pateica to pamatu, kādēļ mēs nevarētu tomēr šajā likumā pieņemt šo kopumā teicamo normu. Proti, tādējādi mēs sašķobītu mūsu likumdošanas sistēmu un radītu dažādu attieksmi vai dažādus noteikumus atsevišķu institūciju izveidošanā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija sagatavos tuvākajās nedēļās iesniegšanai Saeimā lielo antikorupcijas likumu, un ir vairāki priekšlikumi iesniegti šajā ziņā, un ir līdzīga norma, kā piedāvā Aivars Kreituss. Mēs konceptuāli izvērtēsim, vai tā nebūtu jāattiecina arī uz cita veida institūcijām. Bet šobrīd, godātie kolēģi, es gribētu, lai mēs šajā likumā nepieņemtu šo normu, bet attiecinātu to un konceptuāli izdebatētu tad, kad mēs runāsim par lielo antikorupcijas likumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss lūdz par priekšlikumu nebalsot pēc Jāņa Lagzdiņa uzstāšanās. Vai citi deputāti piekrīt? Piekrīt. Tālāk, lūdzu!

 

A.Berķis. Tātad 42. pants ir izskatīts. Vai mums par to vēlreiz jābalso? Nav. 44. pants — “Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu pilnvaru laiks”. Pirmā daļa, kuru atbildīgā komisija ierosina izteikt - padomes locekļu pilnvaru laiks ir četri gadi. Jo mēs tomēr gribētu, lai šajā padomē cilvēki paspētu ieiet, saprast šī darba specifiku un sekmīgi strādāt. Un arī, it īpaši ņemot vērā, ka pirmā puse no šiem padomes locekļiem jau pēc diviem gadiem tiks nomainīta, tātad tiem vispār ir tikai divi gadi. Un arī lai iznāktu normāla rotācija — tādā gadījumā ik pēc diviem gadiem puse padomes sastāva mainās. Tā ka atbildīgā komisija lūdz jūs atbalstīt šo priekšlikumu, ka padomes locekļu pilnvaru laiks ir četri gadi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāts Karnups, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

 

V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie kolēģi! Man nebūtu liels iebildums pret pilnvaru laika pagarināšanu uz četriem gadiem, ja nebūtu lapaspusi tālāk, 33. lapaspusē otrā daļa. Un tur ir rakstīts: ik pēc diviem gadiem padomes sastāvs tiek atjaunināts, nomainot tos padomes locekļus, kas nostrādājuši četrus gadus. Tad kas notiekās? Mēs ievēlējam jaunu padomi uz četriem gadiem. Pēc diviem gadiem nekas nevar notikties, jo neviens nav nostrādājis četrus gadus, pēc četriem gadiem mēs ievēlējam jaunu padomi jeb ievēlējam tikai pusi. Tas nozīmē, ka puse no padomes strādās vēl četrus gadus jeb vismaz vēl divus gadus. Tā ka viņu termiņš nav četri gadi, bet seši gadi. Es domāju, ka te kaut kas īsti nav riktīgi... Bet šeit ir rakstīts! Skatieties, kas ir rakstīts tajos komisijas ieteikumos!

Tā. Es domāju, ka būtu labāk vispārīgi palikt pie otrā lasījuma redakcijas.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu referentu!

 

A.Berķis. Es domāju, ka, ņemot vērā, ka šim pantam ir pārejas noteikumi, viss ir skaidrs. Pirmos divus nomaina pēc diviem gadiem, un tālāk viss ieiet normālā ritmā... četri un četri, un četri... Tā ka tur viss ir kārtībā. Tikai pirmie divi diemžēl... nu, tiem iznāk tā sēdēšana divus gadus. Jā, es...

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu nejautājiet, kas tie divi ir. Ja jūs gribat kaut ko runāt...

 

A.Berķis. ...Kas tie četri ir...

Sēdes vadītājs. Vai divi vai četri... Debates ir beigušās diemžēl. Jūs varētu nākt tribīnē, bet beigušās ir debates.

 

A.Berķis. Es aicinu tomēr nobalsot par šiem četriem gadiem, jo patiešām tas ir tikai tālab, lai padome spētu kompetentāk strādāt.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu balsosim par komisijas priekšlikumu — padomes locekļu pilnvaru laiks ir četri gadi! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 13, atturas - 6. Komisijas priekšlikums pieņemts.

Tālāk!

 

A.Berķis. 44. panta otrā daļa. Tātad ik pēc diviem gadiem padomes sastāvs tiek atjaunināts, nomainot tos padomes locekļus, kas nostrādājuši četrus gadus. Un, kā jau es teicu, tas neattiecas uz pirmajiem diviem gadiem.

Sēdes vadītājs. Andrejs Siliņš, “Latvijas ceļš”! Atklājam debates.

 

A.Siliņš (LC). Paldies! Augsti godātais Prezidij, godātie kolēģi! Neskatoties uz to, ka pārejas noteikumos ir ielikta norma, ka viena daļa ir nelaimīgie, kuri izlozes dēļ nevar likuma normu izpildīt, tomēr šis otrais apakšpunkts nav izpildāms, jo mēs paši lasām nākošajā, ka Saeima atsauc pirms termiņa Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli, ja viņš trīs mēnešu laikā neattaisnoti nav apmeklējis... Tātad kaut kurā momentā četru gadu laikā var atsaukt un pēc tam nākošo... Nekādi divu gadu ritmu nevar ieturēt. Jo locekļu skaits var mainīties nepārtraukti, atsaucot vai nepildot, vai aizejot projām. Un atkal - kā var ieturēt tādā gadījumā regulāri divu gadu nomaiņas termiņu? Jo labi, tos atlozēs. Bet pirms tam jau kāds būs aizgājis, un pēc tam vēl kāds aizies projām. Un tad nekāds divu gadu termiņš vairs nesaglabājas. Šī norma ir nepārdomāta un vienkārši nav izpildāma. Tādēļ es domāju, ka viņa ir šeit lieka.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu referentu!

 

A.Berķis. Nu, tādi gadījumi jau vienmēr var iznākt. Un arī vakar jūs balsojāt par vienu no deputātiem, un tāpēc jau Saeima nevar atteikties no vispārējās likumsakarības. Un tāpat arī šinī likumā. Es ceru, ka tomēr šis maiņas būs ārkārtēji gadījumi. Es aicinātu tomēr komisijas vārdā balsot par šo otro daļu.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu balsosim par komisijas priekšlikumu - ik pēc diviem gadiem padomes sastāvs tiek atjaunināts, nomainot tos padomes locekļus, kas nostrādājuši četrus gadus. Lūdzu rezultātu! 40 - par, 7 - pret, 11 - atturas. Komisijas priekšlikums pieņemts.

 

A.Berķis. Tālāk ceturtā daļa, kur otrajā punktā ir atbildīgās komisijas labojums, ka var atsaukt, ja ir konstatēti šī likuma 43. pantā norādītie apstākļi, kas liedz attiecīgajai personai būt par padomes locekli.

Sēdes vadītājs. Par ceturto daļu ir deputātiem iebildumi?

 

A.Berķis. Un vēl tur ir piebilde - svītrots 3. punkts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

 

A.Berķis. Paldies! 44. pants ir viss. 45. pants — “Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības principi”. 5. punktā ir atbildīgās komisijas papildinājums: šie lēmumi ir pārsūdzami tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Berķis. 45. pants izskatīts. 46. pants - “Nacionālās radio un televīzijas padomes pamatuzdevumi un kompetence”. Otrā daļa — atbildīgās komisijas jauna redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Berķis. Ceturtā daļa - atbildīgās komisijas papildinājums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Berķis. Septītajā daļā ir izveidots jauns pirmais punkts pēc atbildīgās komisijas priekšlikuma: kārto uz izsniegto apraides atļauju, retranslācijas atļauju, kabeļtelevīzijas, kabeļradio un radiotranslācijas reģistrācijas apliecību pamata raidorganizāciju reģistru. Jo, ja mēs noņemam Tieslietu ministrijai šo pienākumu, tad tas gulstas uz pašu padomi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Berķis. Paldies! Tālāk. 2., 3. 4., 5. un 6. punkts - ir mainīta šo punktu numerācija, tā kā pirmais nāca no jauna.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

A.Berķis. Tālāk ir 3. punkts... Tā ir devītā daļa, 3. punkts. Anulēt apraides... Atbildīgās komisijas priekšlikums: anulēt apraides atļauju, retranslācijas atļauju, kabeļtelevīzijas, kabeļradio, radiotranslācijas reģistrācijas apliecību vai apturēt raidorganizācijas darbību.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Berķis. Tālāk 4. punkts devītajai daļai. Atbildīgās komisijas redakcija - griezties tiesā par raidorganizācijas darbības izbeigšanu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Berķis. 5. punkts. Ir mainīta numerācija.

Sēdes vadītājs. Tālāk lūdzu!

 

A.Berķis. 46. pantā tas ir viss. Tālāk — 48. punktā ierosinātie labojumi.

Sēdes vadītājs. Pantā...

 

A.Berķis. 48. pantā ierosinātie labojumi. “Nacionālās radio un televīzijas padomes tiesības”. 5. punkts - Nacionālajai radio un televīzijas padomei ir tiesības pieprasīt no raidorganizācijām finansiālās darbības pārskatu, ja tās pieprasa valsts budžeta finansējumu vai maksājumu atvieglojumu. Ir svītrots vārds “abonentmaksas”, jo mēs no tām atteicāmies, un vēl ir redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Berķis. 48. panta labojumi izskatīti. 49. pants - “Nacionālās radio un teelvīzijas padomes darba organizācija”. Ceturtā daļa - atbildīgās komisijas ieteikts papildinājums ar teikumu: “Izņemot šā likuma 59. panta sestajā daļā paredzēto gadījumu, padome lēmumus pieņem ar tās locekļu balsu vairākumu.” Bet 59. panta sestajā daļā mēs nobalsojām, ka, ģenerāldirektoru atlaižot, vajadzīgas divas trešdaļas no padomes balsīm.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

A.Berķis. Sestā daļa. Atbildīgā komisija ierosina svītrot vārdu “elektroniskajiem”, jo sniedz...

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Berķis. Tālāk. Tas ir, 49. pantā labojumi izskatīti. 51. pants - “Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs”. Piektā daļa - atbildīgās komisijas ierosināta citāda redakcija. Padomes priekšsēdētāja darba samaksa atbilst ministra darba samaksai, padomes priekšsēdētāja vietnieka darba samaksa atbilst valsts ministra darba samaksai.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Deputāts Karnups, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

 

V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie kolēģi! Mēs otrajā lasījumā domājām, ka mēs bijām kaut cik normālā kārtībā noteikuši padomes priekšsēdētāja un viņa vietnieka amatalgas, attiecāmies no 50 procenti piemaksas un citas piemaksas un vienkāršojuši uz tādu pašu algas likmi, kādu deputāts saņem, respektīvi, pielīdzinājuši 1. kategorijas valsts civildienesta ierēdņa amatalgai. Konsekventi tas nav parādījies trešā lasījuma labojumā, un neviens par to nedomāja. Mēs 52.pantā noteicām, ka padomes locekļu amatalga tiek pielīdzināta 2. kategorijas valsts civildienesta ierēdņa amatalgai. Priekšniekam - pirmais, locekļiem - otrā, viss ir loģiski, pareizā kārtībā un secībā. Atbildīgā komisija, protams, neatkārtoja to, kas bija noraidīts otrajā lasījumā, bet vēl vairāk pielika klāt pie amatalgas priekšsēdētājam un viņa vietniekam.Tagad tā atbilst ministra darba samaksai. Un, kā mēs zinām, ministra darba alga ir gandrīz precīzi divreiz lielāka nekā 2. kategorijas valsts civildienesta ierēdņa amatalga. Un tagad mums ir tāda dīvaina situācija tai padomē. Priekšnieks un vietnieks, tas ir, divi cilvēki, saņem divreiz vairāk, nekā pārējie septiņi, kas arī strādā tikpat cītīgi un tikpat daudz. Es aicinu Saeimas deputātus noraidīt komisijas priekšlikumu un atbalstīt to, ko mēs jau nobalsojām otrajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

E.Inkēns (LC). Karnupa kunga centieni saņemt kvalitatīvu darbu par zemu samaksu, protams, ir ļoti apsveicami, bet diemžēl viņi ir tālu no reālās iespējas. Šodienas mūsu ilgā kavēšanās pie tā, kādiem jābūt padomes locekļiem, vēl reljefāk parādīja to, ka mēs uzstādām šiem cilvēkiem ārkārtīgi augstas prasības. Vai mēs varam uzstādīt šīs ārkārtīgi augstās prasības, nemēģinot viņiem kompensēt? Vai dabūsim Latvijas gaišākos prātus ilgstošā perspektīvā uz šādu padomi, ja mēs viņiem nemaksāsim atbilstošu algu! Karnupa kungs, deputātu algas nav tik mazas, kā jūs teicāt, bez tam deputāti saņem arī piemaksas, un šādā situācijā padomes locekļi iznāk krietni sliktākā situācijā nekā deputāti. Tāpēc mēs arī šiem diviem cilvēkiem pacēlām algas, jo uzskatām, ka tas ir pareizi, ja cilvēkam, kam uzliekam tik lielu atbildību, arī samaksā par viņa darbu.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība, otrreiz. Lūdzu, piecas minūtes!

 

V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie kolēģi! Es neapstrīdu, ka padomes locekļiem un priekšniekam ir liela atbildība, bet to, ka Saeimas deputātam it kā ir mazāka atbildība, tāpēc viņš saņem 1. kategorijas ierēdņu algu, es tiešām nevaru pieņemt. Bet es vēlreiz atkārtoju — šeit nav līdzsvara, šeit nav sabalansēts, locekļi saņems apmēram 180 latu mēnesi, priekšnieks saņems 360 vai vairāk. Tas vienkārši nav taisnīgi pret pārējiem padomes locekļiem. Un tāpēc es vēlreiz aicinu — pieturēsimies pie otrajā lasījumā pieņemtā.

Sēdes vadītājs. Andrejs Siliņš, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

A.Siliņš (LC). Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es arī uzskatu, ka šeit šī naudas vākšana jeb paredzēšana un uzskati, ka gaišākie prāti ir iegūstami tikai ar naudu nezin vai novedīs pie tā labākā rezultāta. Ja mums ir vajadzīgas tikai tādas pazīstamas personas, kuras kā vienīgo principu, lai kaut ko darītu, liek lielu algu un neko citu, tad es atkal baidos ka šīs personas arī zināmā mērā varētu būt riskantas — ja kāds piedāvātu vēl lielāku algu vai samaksu, tad tur notiktu kaut kas slikts. Tāpēc es domāju, ka šeit šiem cilvēkiem jābūt ir citām prioritātēm, šeit viņiem, cilvēkiem, kas strādā šajā padomē, būtu jābūt intelektuālo vērtību prioritātei virs materiālo vērtību prioritātes. Un tādēļ es uzskatu, ka vispār, kamēr mums nav sakārtota Latvijā šo vērtību radītāju apmaksa, teiksim, kamēr kaut vai universitāšu profesoru apmaksa ir ievērojami zemāka nekā deputātu, ierēdņu un citu apmaksa, tikmēr mēs nepamatoti šeit uzskatām, ka ar naudu mēs atrisināsim šo jautājumu. Šis jautājums jārisina savādāk, mums jāsāk vispār pievērst uzmanība tam, ka šeit mēs runājam pamatā par intelektuālo vērtību radīšanas sfēru un vietu, kur apgrozās intelektuālās vērtības.

Un tur cilvēkiem ir jāstrādā pēc citiem principiem. Un, ja viņi strādā tikai tad, ja var saņemt lielu naudu, un citādi nestrādā, tad manā uztverē labāk lai viņi tur nestrādā. Tad mēs varam atrast cilvēkus, kas izdarīs varbūt labāk un vairāk, varbūt nebūs tik klausīgi kaut kam, bet par to pašu naudu, kāda ir nobalsota otrajā lasījumā. Tā ir vēl joprojām ievērojami lielāka par citu cilvēku algām, kuri strādā intelektu1ālo vērtību radīšanas sfērā — zinātnē, kultūrā, izglītībā. Es domāju, ka te nebūs problēmu Tas atkal norāda, ka šeit tās problēmas — atgriežoties pie iepriekšējās diskusijas — jau nav tik daudz par ierobežojumu, bet te grib ielikt speciālus cilvēkus ar lielu apmaksu, kuriem intelektuālo vērtību sfēra ir tāla, jo cilvēki, kuri nodarbojās ar intelektuālo vērtību radīšanu, šo materiālo momentu tik ļoti neuzsver un nepārdzīvo, neskatoties uz to, ka ir liela atbildība. Viņi to uzņemsies tādēļ, ka apzināsies, ka, radot šīs intelektuālās vērtības Latvijai, viņi jau tāpat gūst atzinību bez šīs samaksas. Un tādēļ es uzskatu, ka otrajā lasījumā pieņemtajā redakcija ir pilnīgi pietiekoša apmaksā, un aicinu nepieņemt šo pašreiz komisijas priekšā likto redakciju trešajam lasījumam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide, Tautsaimnieku politiskā apvienība! Pēc tam - Aivars Kreituss, Mariss Andersons.

 

E.Kide (TPA). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man nācās iepazīties Vācijā ar Rūpnieciskās un tirdznieciskās palātas padomes darbu un ar ļoti augstu stāvošā padomes priekšsēdētāja un vietnieka darbu. Un es biju zināmā mērā izbrīnīts, ka pie ļoti liela un atbildīga darba šajā padomē neviens no padomes locekļiem, ieskaitot priekšsēdētāju, algu vispār nesaņem, bet skaita par ļoti lielu godu, ka šajā postenī tiek un ka viņa padomus rūpniecība un lauksaimniecība uzklausa, ka viņš ir tiesisks to teikt. Tas ir ļoti augsts gods un morāls gandarījums.

Un, ja šeit iet runa tādā tirdznieciskā veidā, cik saņems šis padomes priekšsēdētājs vai vietnieks un kāds ir salīdzinājums ar deputātu algu, tad tā ir tirdzniecība, tā vairs nav goda lieta. Un es arī aicinātu balsot par otrajā lasījumā pieņemto variantu un šo trešajā lasījumā iesniegto priekšlikumu noraidīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss, Demokrātiskā partija “Saimnieks”! Pēc tam - Mariss Andersons.

 

A.Kreituss (DPS). Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Es arī esmu patiesi pārsteigts par to, ka tā pa kluso šādos apstākļos, kādi ir valstī, var tā vienkārši ņemt un vienu punktu izmainīt un ierakstīt tur milzīga atalgojuma nepieciešamību tiem cilvēkiem, kas tur strādās. Tas izskatās tā, it kā šie deputāti, kas strādājuši pie šī likumprojekta, neapzinātos to stāvokli, kāds ir pašreiz ar budžetu, neapzinātos, kā saka, to, es gribētu teikt ,šausmīgo nepieciešamību siksnu savilkt pašreiz un izdomāt, cik no katras ministrijas un kādā veidā ieekonomēt. It kā viņi nezinātu, cik saņem mūsu profesori augstskolās. Es domāju, ka šeit varētu tiešām labu konkursu izsludināt, ja pateiktu — jā, tur būs atalgojums 100 lati priekšsēdētājam. Un, lūdzu, konkursa veidā tad piesakaties, kuri grib. Un tad būtu tā, kā tikko teica Kides kungs, tad tas būtu goda jautājums, tas būtu godīgas rīcības jautājums pēc tam, bet tas neizskatītos, nu, vismaz man pašreiz tas izskatās, kā labi atalgotu vietu taisīšana. Pie tam šajos apstākļos, es vēlreiz uzsveru, kad mēs nezinām, vai novembrī algas skolotāji varēs saņemt. Pēc pēdējiem datiem izskatās, ka nevarēs. Un tāpat arī par pensiju pielikšanu sen jau runāt ir visi aizmirsuši. To nevarēs darīt. Tāpēc es šo domu izsaku visas Demokrātiskās partijas “Saimnieks” vārdā, ka mēs krasi iebilstam pret šādu rīcību šajos smagajos budžeta apstākļos. Vispirms ir jāizdomā valdībai un pārvaldītājiem, kā budžetu piepildīt, un tad, ja viņš ir piepildīts, tad mēs varam arī šādi sākt rīkoties ar algu pielikšanām. Un šajā gadījumā arī šādi mēs nevarētu rīkoties, kaut vai budžets būtu pilns, ja mēs nosakām kaut kādas astronomiskas algas uz pārējo algu fona atsevišķiem cilvēkiem un mēģinām apelēt ar būtībā kritiku neizturošiem pierādījumiem. Es domāju, ka Siliņa kungs arī ļoti precīzi pateica, cik saņem daudzi profesori, un šeit tātad būtu labs piemērs. Izsludinām konkursu, priekšsēdētāja alga — 100 lati. To es saku piemēra pēc, un tad mēs redzētu, ka pieteiktos tiešām daudz gaišu prātu, atjautīgu cilvēku ar augstiem grādiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Mariss Andersons, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

M.Andersons (LC). Augsti godātais priekšsēdētāj! Augsti godātie kolēģi! Iedomājieties tagad tādu situāciju, ka es tagad iepriekš kolēģu teikto. Mēs izsludinām konkursu, un šajā konkursā uzvar cilvēks. Un viņš četrus gadus strādā, turklāt, es pasvītroju, ne tikai strādā, bet vada veselu valsts nozari, kā jūs teicāt, par 100 latiem. Jā, es pilnīgi piekrītu, ka profesoru algas ir zemas un šobrīd neatbilst viņu kvalifikācijai. Varbūt dažiem, tieši otrādi, ir pārāk lielas algas, bet ne katrs profesors vada nozari. Mēs, liekas, šobrīd mazliet šai padomei tādas līdzības velkam ar to padomi, kas strādā šobrīd. Līdzšinējās radio un televīzijas padomes darba apjoms un atdeve tik tiešām varbūt ir pelnījusi šādu apmaksu. Bet, ja mēs gribam savā likumā iekļaut tieši tādas nopietnas nozares attīstību, turklāt šeit nav tikai intelektuālu vērtību pārspriešana, bet šeit ir jautājumi, kas skar,— es nepārskaitīšu, mēs paši pieņēmām iepriekšējos pantos, kāds ir padomes locekļu darba apjoms,— tad manuprāt šiem diviem cilvēkiem, es pasvītroju, diviem, tik tiešām atalgojumam ir jābūt tādam, kāds ir darba apjoms. Tāpēc es lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates esam pabeiguši. Lūdzu referentu!

 

A.Berķis. Priekšlikums, bez šaubām, ir labs. Vislabāk būtu nemaksāt nemaz, un tad patiešām nebūtu strīdu par ko, kuram atļaut šajā padomē strādāt. Es domāju, balsosim! Protams, mēs aizstāvam komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par komisijas priekšlikumu - padomes priekšsēdētāja darba samaksa atbilst ministra darba samaksai. Padomes priekšsēdētāja vietnieka darba samaksa atbilst valsts ministra darba samaksai. Padomes priekšsēdētāja vietnieka darba samaksa atbilst valsts ministra darba samaksai. Man divreiz ierakstīts šeit ir, atvainojiet! Es centīgi nolasīju visu, kas ir rakstīts.

 

A.Berķis. Mēs savukārt esam pārcentušies, rakstot abās lappusēs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 27, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

 

A.Berķis. Tālāk 54.pants — “Nacionālā pasūtījuma uzdevums”. Ceturtā nodaļa. Nē, 4.punkts. Deputāta Siliņa priekšlikums, ko atbildīgā komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāts Siliņš vēlas runāt. Andrejs Siliņš, “Latvijas ceļš”. Sākam debates.

 

A.Berķis. Es gribu pateikt, ka pie tā paša punkta ir arī deputātu Berķa un Inkēna un deputātes Rugātes priekšlikumi, jo katrs iesaka savu. Siliņa kungs papildināja ar izglītojošiem raidījumiem. Deputāti Berķis un Inkēns prasīja ierakstīt - izglītojošiem un arī reliģiski izglītojošiem. Un deputāte Rugāte domāja, ka vajag ierakstīt “izglītojošiem, tajā skaitā kristīgi izglītojošiem”.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, deputāte Rugāte ir iesniegusi priekšlikumu. Lūdzu tālāk!

 

A.Siliņš (LC). Paldies! Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Šajā gadījumā es vispirms, protams, gribu teikt komisijai paldies par to, ka šajā pantā un arī iepriekšējos pantos tika ņemti vērā mani priekšlikumi, ka nodrošina sabiedrības vajadzības arī pēc zinātnes raidījumiem. Tāda bija būtība, par kuru es iestājos, un šeit arī tas ir ņemts vērā. Tā ir pozitīvā puse.

Bet šeit ir viens moments, kādēļ es uzstājos un gribu lūgt šos priekšlikumus balsot atsevišķi. Lieta ir tāda, ka šeit ir tas komisijas varianta pieņemtais beigu teksts, kurš ir šāds: “nodrošina sabiedrības vajadzības pēc izglītojošiem, arī reliģiski izglītojošiem, kultūras, zinātnes, izklaides, bērnu un tā tālāk raidījumiem”. Šis papildinājums ir “reliģiski izglītojošiem”. Es neuzskatu, ka tas ir slikts, bet es uzskatu, ka likumā tas var radīt tādu iespaidu, ka speciāli tiek uzsvērts, ka mums it kā šī sfēra būtu īpaši jāakcentē vai kaut kādā citādā veidā zināmā mērā pat jāuzspiež šī reliģiskā izglītība. Es piekrītu, ka iepriekšējos 50 gados mums vispār jautājums par humanitārajām un sociālajām zinātnēm un izglītību bija ļoti vienpusējs. Varbūt pat ne vienpusējs. Nepareizs. Tāpēc līdzīgā veidā varētu būt nepieciešamība rakstīt, ka tur arī ir politiski izglītojoši, arī ekonomiski izglītojoši, arī juridiski izglītojoši, filozofiski, ētiski, vēsturiski izglītojoši. Visi tie ir ļoti vajadzīgi un nepieciešami, bet šis uzsvars uz vienu no tām sfērām, kas tik tiešām tika atstātas novārtā, rada iespaidu, ka tagad mēs gribam to lietu pārstrukturēt un atkal īpaši spiest uz šā tipa izglītību. Bet tas, es domāju, galīgi nav vajadzīgs arī tiem cilvēkiem, kas vēlas, lai tā notiktu. Es neuzskatu, ka radio vai televīzijā vai kur būs cilvēki, kuri atteiks šīs sfēras izglītojošos raidījumus. Tie būs. Un tie būs līdzvērtīgi un būs uzsvērta visa šī nozare — humanitārie un sociālie. Un vienkārši var radīt šī iebilde kaut kādas varbūt negatīvas emocijas cilvēkiem, kuri nevēlas, lai viņiem īpaši norādītu, ka viņiem vajag tagad izglītoties šajā sfērā, bet citā — ne. Tādēļ mans lūgums ir iepriekšējais, es lūdzu šos priekšlikumus balsot atsevišķi, un, kā tiks pieņemts, tā arī tad lai paliek, bet lai nebūtu uzreiz vienā variantā tā, kā komisija ir uzrakstījusi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es esmu pateicīgs komisijai un saku paldies komisijai, kas ir iekļāvusi formulējumu “reliģiski izglītojošie”. Taču man ir viens arguments, varbūt ne tikai viens, kurš runā par labu deputātes Rugātes priekšlikumam. Ja mēs ieliekam “reliģiski izglītojošos”, tad aiz šīs formulas var nākt ļoti ļoti bagāti no Austrumiem un no Rietumiem reliģiski strāvojumi, kas ir naidīgi kristietībai. Vai masu medijos viņiem ir jādod vieta un jāveicina šāda darbība, es stipri šaubos. Tāpēc es noteikti gribu, lai padomājot kolēģi nobalsotu par deputātes Rugātes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Referent, lūdzu, komentējiet, ja vēlaties!

 

A.Berķis. Referents aizstāv komisijas variantu, kurā ir ierakstīts Berķa un Inkēna priekšlikums, iekļauts kopā ar Siliņa priekšlikumu, jo mēs uzskatām, ka, lai saprastu kristīgās reliģijas priekšrocības, ir jādod iespēja to salīdzināt ar citām reliģijām. Komisijas vairākums domā, ka tieši tas, ka šāda salīdzinājuma nav, ļauj te ienākt visiem šiem, nu, es pat nezinu, tiem, kas ar buļļiem brauc un kā viņus visus tur sauc.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Nevajag tomēr...

 

A.Berķis. Es arī atvainojos, bet man patiešām pietrūka vārdu. Vārdu sakot, es domāju,ka jādod cilvēkiem iespēja salīdzināt visas reliģijas un uzzināt par visām, un viņi, bez šaubām, izšķirsies par to reliģiju, kas mums ir tradicionāla.

Sēdes vadītājs. Ja trūkst vārdu, nevajag runāt vai arī vajag censties runāt un būt korektiem.

Godātie deputāti! Pirmais balsojams būtu deputāta Siliņa priekšlikums. Otrs — deputātes Rugātes. Kaut gan var arī otrādi, — uzskatīt, ka deputātes Rugātes priekšlikums ir papildinājums. Es tagad pat nezinu, kurš būtu pirmais balsojams.

 

A.Berķis. Manuprāt sāksim ar Rugātes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tomēr laikam vispirms deputāta Siliņa priekšlikums. Pēc tam — deputātes Rugātes priekšlikums. Pēc tam — komisijas priekšlikums. Jo Berķa un Inkēna priekšlikums ir komisijas priekšlikumā. Vai pret šādu secību nav iebilžu? Varbūt ir citi priekšlikumi? Nav.

Tad, lūdzu, balsosim par deputāta Siliņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 4, atturas — 8. Pieņemts.

Tagad par deputātes Rugātes papildinājumu. Papildināt ar vārdiem “izglītojošiem, tajā skaitā kristīgi izglītojošiem”. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 24, aturas — 22. Nav pieņemts.

Komisijas priekšlikumu tagad nesanāk vairs mums balsot.

 

A.Berķis. It kā vajadzētu balsot, jo, ja nav viens papildinājums pieņemts, tad ir jābalso par otru papildinājumu. Tie ir divi dažādi papildinājumi. Viens ir par kristīgi izglītojošiem, otrs — par reliģiski izglītojošiem.

Sēdes vadītājs. Pēc šāda paskaidrojuma balsosim, par komisijas redakciju. “Nodrošina sabiedrības vajadzības pēc izglītojošiem, arī reliģiski izglītojošiem, kultūras, zinātnes, izklaides, bērnu, sporta un citiem raidījumiem (arī ar surdotulkojumiem).” Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 5, atturas — 13. Pieņemts.

 

A.Berķis. Paldies! 54.panta labojumi ir nobalsoti. 56.pants — “Nacionālā pasūtījuma izpildītāji”.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

 

A.Berķis. Iebildums pret virsrakstu, tas jau tāds pats paliek. Pirmā daļa ir sadalīta divās daļās. Šie ir deputāta Kiršteina priekšlikumi, kas ir atnesti šeit uz šo pantu. Nē, vai es nesajaucu?

Sēdes vadītājs. Kur tad viņi ir, lūdzu!

 

A.Berķis. Es atvainojos! Es atsaucu savus vārdus. Ir vienkārši pašas komisijas sadalīta šī pirmā daļas. Pirmā daļa ir sadalīta divās daļās. Pirmā daļa tagad ir “Nacionālo pasūtījumu pamatā pilda Latvijas Radio un Latvijas Televīzija. Daļu nacionālā pasūtījuma Nacionālā radio un televīzijas padome vai konkursa kārtībā nodod citām raidorganizācijām”.

Sēdes vadītājs. Par 56.pantu deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts 56.pants. Lūdzu tālāk!

 

A.Berķis. 59.pants — “Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas pārvalde”. Ceturtā daļa. Ir atbildīgās komisijas ieteikts labojums. “Par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas ģenerāldirektoru nevar būt persona, kas sodīta par tīšu noziegumu, ja tā nav reabilitēta.”

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz nelasīt, lai jūs netraucētu viņiem lasīt. Vai par 59.pantu ir deputātiem iebildumi? Nav. Pieņemts.

 

A.Berķis. 62.pants.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu. Pārejas noteikumi.

 

A.Berķis. Pārejas noteikumi. Pārejas noteikumi ir veidoti lielā mērā no jauna, jo daudz ko mēs mainījām likumprojekta otrajā lasījumā. Otrā lasījuma balsojums daudzko mainīja pārejas noteikumos.

Tātad vai ir iebildumi pret pārejas noteikumu 2.punkta jauno redakciju?

Sēdes vadītājs. Tas būtu sēdes vadītājam jāprasa. Godātie deputāti! Pārejas noteikumi. Par kuru no punktiem jums ir iebildumi? Vai vēlaties atklāt debates? Nav iebildumu par pārejas noteikumiem? Nevar tik ātri. Lūdzu, konkrēti! Vēlreiz palasiet!

 

A.Berķis. Par 2.punktu ir iebildumi? Par 3.? Par 4.?

Sēdes vadītājs. Deputāt Budovski, jūs gribējāt runāt? Par pārejas noteikumiem? Lūdzu! Māris Budovskis, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Diemžēl tikai divas minūtes. Pēc tam — pārtraukums.

 

M.Budovskis (LNNK). Jā, es ļoti ātri! Priekšsēdētāja kungs! Cienītie deputāti! Man liekas, ka pārejas noteikumos 10.punktā ir teikts, ka aizliegums par tabakas izstrādājumu reklāmu ir ar 1997.gada 1.janvāri. Iepriekšējā lasījumā, otrajā lasījumā, mēs pieņēmām, ka ir 1996.gada 1.janvāris.Es gribu pārliecināties — vai tā ir tehniska kļūda?

 

A.Berķis. Tā nav tehniska kļūda. Mēs otrajā lasījumā nobalsojām par deputātes Rugātes priekšlikumu papildināt pantu ar septīto daļu: “Aizliegta tabakas izstrādājumu un smēķēšanas reklāma”. Datums, kāds bija minēts, konkrēts datums, ir deputātam Putniņam un “Tēvzemei un brīvībai”. Papildināt panta septīto daļu “Aizliegta tabakas izstrādājumu smēķēšanas reklāma”. Pārejas noteikumos ieviest punktu, kas atliek šī punkta spēkā stāšanos līdz 1998.gada 1.janvārim. Taču pārejas noteikumos mēs par šīm lietām nebalsojām. Un līdz ar to komisija pati noteica, ka 1998.gads būtu pārāk tālu, un izvēlējās, ka tas ir 1997.gada 1.janvāris. Tā ka tas ir komisijas lēmums.

Sēdes vadītājs. Nevaram vairāk debatēt. Mums ir jāreģistrējas? Nav. Līdz pulksten 15.30 pārtraukums.

 

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Izskatām likumprojektu “Radio un televīzijas likums” trešajā lasījumā. Esam uzsākuši debates par pārejas noteikumiem. Runāt gribēja Anta Rugāte, Pēteris Elferts un Māris Budovskis otrreiz. Lūdzu, sāksim! Anta Rugāte, Kristīgo demokrātu savienība!

 

A.Rugāte (KDS). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šis pārejas noteikumu 10. punkts nosaka termiņu reklāmas aizliegumam tabakas izstrādājumiem, piemērojamu tikai ar 1997.gada 1.janvāri. Ja šogad ir noslēgti līgumi gan sabiedriskajās, gan arī privātajās komerciālajās raidstacijās, tad būtu korekti, ja mēs šos līgumus šogad ar šo likumu neliktu lauzt. Tas nebūtu īpaši izdevīgi. Un tāpēc būtu pilnīgi normāli, ka šie līgumi beigtu savu darbību šogad, taču likuma sakarā nākošajā gadā šādi līgumi vairs netiktu slēgti. Un 1996.gads, kurš ir paredzēts kā ierobežojums alkohola reklāmai, būtu tādā pašā veidā analogi pielāgojams arī tabakas izstrādājumu reklāmas aizliegumam ar 1996.gada 1.janvāri. Vai tas šobrīd ir iespējams? Acīmredzot ir tikai iespēja izbalsot šo punktu ārā. Un kādas tad ir sekas? Tas vēl tad ir jādomā, taču šis termiņš — 1997.gads — tomēr ir jāatdod Saeimas izlēmumam un varbūt arī ir jāizdara nākošais solis, tas ir, tūliņ pat jāiesniedz rakstisks priekšlikums — ar 1996.gada 1.janvāri. Un, ja Saeima pieņem šādu procedūru, tad arī par tādu priekšlikumu balsot, nomainot šo 10.punktu pārejas noteikumos.

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

P.Elferts (LC). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Apspriežot tabakas likumu Sociālo un darba lietu komisijā, mums ļoti bieži nāca uz komisiju Latvijas reklāmas asociācija, kā arī tabakas rūpnīcas “House of Prince” pārstāvji tieši runāt par tiem punktiem, kas attiecas uz reklāmu un arī uz ražošanu. Bet šodien mēs runājam tikai par reklāmu. Starptautiskā reklāmas asociācija, respektīvi Latvijas nodaļa, iestājas par to, ka nevajag likumu, vajag reklāmai pašai regulēt šo kodeksu. Un šajā kodeksā viņi to pamato reklāmas aģentūrām ar šādu rindkopu. “No vienas puses ierobežojums, jo tām ir jāuzņemas zināmi pienākumi, taču līdz ar to arī reklāmas aģentūru darbs tiks vērtēts krietni savādāk. Gan reklāmas devēji, gan iedzīvotāji zinās, ka reklāmas veidotāji uzņemas atbildību par savu darbu. Mainīsies reklāmas kvalitāte no visiem viedokļiem — gan no ētiskā, gan no politiskā, gan no tīri praktiskā.” Un šajā brīvprātīgajā, kā viņi te raksta, mārketinga rīcības kodeksā ir ierakstīta norma, ka radio un televīzijas kanālos būtu aizliegts reklamēties starp pulksten 19.00 un 21.00. Faktiski Radio un televīzijas likumā bija ierobežojums, ja nemaldos, līdz pulksten 22.00, un faktiski mēs debatējām, lai šis ierobežojums būtu līdz 23.00. Un šo normu komisija bija iestrādājusi gan pirmajā, gan otrajā lasījumā. Bet otrajā lasījumā mēs iebalsojām pilnīgu tabakas reklāmas aizliegumu. Un tagad komisija ir ierosinājusi pārejas noteikumos, ka šis aizliegums būtu spēkā tikai no 1997.gada 1.janvāra. Tātad faktiski ir tāda situācija, ka šī norma tiktu ieviesta tikai pēc 16 mēnešiem. Un līdz tam varētu reklamēt no rīta līdz vakaram. Bet kāpēc es pacēlu šo jautājumu par brīvprātīgo marketinga rīcības kodeksu? Jo reklāmas asociācija gan teica, ka viņi, izstrādājot šo kodeksu, sāks uzskatīt šīs normas par zināmu uzticības aktu. Ir tāds jēdziens “uzticības akts”. Un ir arī vēstule no “House of Prince” Rīgā, kas adresēta Sociālo un darba lietu komisijai un attiecas uz tabakas likumu, tieši uz reklāmu. Un te ir rakstīts, kā es minēju mūsu sēdē, ka reklāma televīzijā pirms pulksten 21.00 ir apstājusies tajā dienā, kad mums notika sēde. Dažas radio reklāmas vēl ir, bet tās tiks apstādinātas ar 14.martu. Un tātad šajā vēstulē ir rakstīts, ka 14.martā apstāsies visas radio un televīzijas reklāmas, kas ir pirms 21.00. Jūs labi zināt, jo jūs skatāties televīziju, ka tas nav noticis. Un es nekādi nevaru piekrist tam, uzticēties, jo viņi nav turējuši savu vārdu, ka veidosies šis mārketinga rīcības kodekss vai pašregulējošais kodekss. Un tāpēc ir nepieciešams gan šis reklāmas aizliegums šajā likumā, gan arī tabakas likumā. Es esmu pilnīgā neizpratnē, kāpēc, ja ir šis pārejas periods, tiek ieviesta norma, ka var reklamēties no rīta līdz vakaram. Es vienkārši esmu spiests aicināt Saeimu noraidīt šos pārejas noteikumus.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš — par procedūru!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šis 10. pārejas noteikums runā par 21.panta septītās daļas noteikumiem. Šajā dokumentā, ko mēs šodien izskatām, ir vispār pieci punkti un tādas septītās daļas vispār nav. Ir piecas daļas, un pie piektās daļas ir pieci apakšpunkti. Tas ir viens.

Otrs. Otrajā lasījumā, kur gāja runa par tabaku, tur tika izsvītrots no sestās daļas redakcijas, kā ārstniecisko un juridisko pakalpojumu, pārtikas produktu un tā tālāk reklāmu nosaka attiecīgie likumi un Ministru kabineta noteikumi. Tas būtībā nav vispār šī likuma noteikums. Es nezinu, mēs visu laiku esam strādājuši, es atvainojos, strādājam pēc šī dokumenta. Kas tas ir? Bet mēs nevienu reizi neizmantojam šodien šo 933.dokumentu tādā gadījumā. Es nezinu. Es atvainojos, kādā veidā var būt 933.dokuments, kur ir pilns teksts, jo tādā gadījumā tas ir pretrunā ar to, kas bija otrajā lasījumā. Otrajā lasījumā tāda nebija. Tad viņam vajadzēja parādīties šajā dokumentā nr. 933a, kas ir tabula.

 

A.Berķis. Tad nebija tabulas, bet tabula ir šeit.

 

A.Endziņš. Tādā gadījumā es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Ir noskaidrots, un varam turpināt darbu. Māris Budovskis otrreiz. Lūdzu!

 

M.Budovskis (LNNK). Priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Tātad patiešām 933.dokumentā ir 21.pantā 7.punktā ir teikts: “Aizliegta tabakas izstrādājumu un smēķēšanas reklāma”. Vadoties pēc šī dokumenta, es tālāk saprotu, ka arī pārejas noteikumu 10. punkts runā par to, ka 21.panta septītās daļas noteikumi par tabakas izstrādājumu reklāmas aizliegumu piemērojami ar 1997.gada 1.janvāri. Tātad cienītie kolēģi, iepriekšējā, 9.punktā mēs runājām par alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežošanu un tās piemērojumu ar 1996.gada 1.janvāri. Es neredzu šeit loģiskas atšķirības. Un šajā gadījumā mums ir priekšlikums tomēr ievērot arī šeit zināmas konsekvences. Pie tam par šīm konsekvencēm arī runāja mums Elferta kungs, un mums ir zināms, ka uzticības akts, kurš tika komisijā izskatīts, ir pārkāpts. Un vēl es gribētu pieminēt, ka reklāma iet ne jau tikai televīzijā un radio. Tātad tabakas izstrādājumiem reklāma vēl paliek. Un tās ir ļoti plašas iespējas, ko arī, es domāju, šeit tabakas izstrādātāji visu laiku ir izmantojuši. Vēl es gribētu teikt, ka faktiski šādā skatījumā mēs nevaram runāt par pilnīgu jeb par absolūtu aizliegumu. Tie ir pēc būtības tikai ierobežojumi. Tieši šinī sfērā. Tātad, cienītie kolēģi, mēs esam iesnieguši Prezidijam piecu deputātu iesniegumu mainīt šo pārejas noteikumu 10.panta normas daļu — 1997.gada 1.janvāri — uz 1996.gada 1.janvāri.

Priekšsēdētāja kungs! Es domāju, ka tas būtu pietiekošs iemesls, lai mēs balsotu par to.

Sēdes vadītājs. Droši vien. Tālāk — Andrejs Siliņš, “Latvijas ceļš”. Pēc tam — Edvīns Inkēns.

 

A.Siliņš (LC). Paldies, augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Šī arī ir šī panta septītā daļa, kura tiešām ir uzrādīta dokumentā nr.933, un to, kā viņa veidojas, var redzēt dokumentā nr.718, kurš ir dienas kārtībā uzrādīts. Tātad mums ir jāstrādā ar visiem dokumentiem, un nekādas pretrunas nav, ka šis punkts šeit tiek apspriests. Mūsu komisijā, kad spriedām par šo jautājumu, protams, mēs nospriedām, ka reklāma ir jāpārtrauc ar to momentu, kad likums stājas spēkā. Protams, var rasties problēmas, un tās ir saprotamas, ja ir noslēgti līgumi, kuru laušana varbūt maksā ļoti daudz naudas. Un tādēļ, teiksim, līdz gada beigām šis pagarinājums būtu saprotams. Līdz ar to, tāpat kā pret alkoholu, līdz gada beigām vēl varētu būt zināmas atlaides vai neievērošana arī pret tabaku. Tas būtu loģiski. Ir gan viens cits efekts, kurš ļoti krīt acīs, pēdējā laikā vērojot televīziju. Tagad gandrīz izskatās, ka sacenšas tabakas reklamētāji. Ņoti stipri ir pieaugusi tabakas reklāma televīzijā. Jūs varbūt esat ievērojuši pēdējā laikā. Un šeit ir mazliet tāda varbūt ne tīri likumā ierakstāma lieta, kādai manā uztverē vajadzētu būt tendencei. Tendencei vajadzētu būt tieši otrādai. Ja mēs kaut kādu datumu esam nolēmuši, ka ar šo datumu tiek pārtraukta reklāma, tad ir, iespējams, vismaz sapratne, ka reklāmas biežumu vajadzētu samazināt. Arvien samazināt, samazināt un samazināt. Šeit es, protams, ceru, ka tiks atrasta iespēja balsot par priekšlikumu līdz šī gada beigām, nevis 16 mēnešus uz priekšu.

To varētu atbalstīt, izprotot problēmas, bet līdz ar to es gribētu izteikt cerību šeit, ka Nacionālā radio un televīzijas padome, kura pēc nākošiem punktiem, kā mēs redzam, tiks ļoti steidzīgi veidota — pēc 13.punkta trīs dienu laikā pēc likuma spēkā stāšanās ir jāiesniedz priekšlikumi — ka šī padome būs pietiekoši spēcīga un mācēs panākt šo tendenci, ka reklāma samazinās un izzūd. Tas būtu normāli, ka tajā datumā tur vairs nebūtu nekādu lielu problēmu. Cilvēki neredzētu milzu lēcienu. Bet, nu, šoreiz, pieturoties pie likuma burta, es domāju, ka ir normāli, protams, es arī gribu atbalstīt un komisijas viedoklis ir, ka vajadzētu atbalstīt, ka šis 7. punkts stājas spēkā tūlīt, kad pieņem likumu. Bet, izprotot situāciju, varētu būt šis kompromisa variants. Bet šis “vesels gads plus” variants ir manā uztverē nepamatots. Un tādēļ es domāju, ka mēs šeit ar izpratni atradīsim risinājumu, kurš zināmā mērā apmierinātu un neradītu lielas problēmas. Mēs tiešām to gribam atrast. Paldies!

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

E.Inkēns (LC). Es gribētu, cienījamie kolēģi, tomēr jūs lūgt nesekot Antas Rugātes priekšlikumam — no sākuma svītrot un pēc tam domāt, bet vispirms domāt un pēc tam svītrot. Šis nav likums, kas ierobežo tabaku. Šis nav pamatlikums, kas ierobežo tabakas izplatīšanu, reklāmu un tamlīdzīgas lietas. Priekš tā ir cits likums, kurš stāv Saeimā un kuru, cik es saprotu, gatavo komisija. Kas notiek, ja mēs tikai šajā vienā reklāmas sektorā ierobežojam tabakas reklāmu? Tas tikai nozīmē, ka nauda, kas ir paredzēta reklāmai, un viņa ir diezgan konstants lielums, ko katra firma attiecīgi tērē, pāriet uz citiem reklāmas veidiem. No tā kopumā reklāmas lauks tabakas jautājumā nesamazinās. Tikai nauda, kas līdz šim plūda uz radio un televīziju, plūdīs uz citiem masu informācijas līdzekļiem vai audiomedijiem, vai tamlīdzīgiem reklāmas veidiem. Šādā veidā jūs tabakas reklāmu pašu par sevi neierobežojat, tikai viņa tiek pārbīdīta uz citām nozarēm.

Pirmkārt, man ir informācija par to, ka ir vesela rinda mazo televīziju, kas ir noslēgušas līgumus par tabakas reklāmu arī pēc nākamā gada robežām. Tas nozīmē, ja mēs tagad neieliksim 1997. gada pirmo janvāri, tad šie mazie radio un televīzijas pazaudēs naudu, uz kuras pamata varētu uzbūvēt savu tehnoloģisko bāzi. Tas nozīmē, ka skatītāji var vienkārši zaudēt vairākas radio un televīzijas stacijas, jo to stāvoklis nav nekāds spožais un šis naudas klāt pienesums tām lieti noder.

Vēlreiz es saku — ja varētu ar šo svītrojumu iznīcināt tabakas reklāmu, es pilnībā uzreiz piekristu, bet viņa vienkārši pāries uz citām vietām.

Padomei šai likumā ir paredzētas tiesības nacionālā pasūtījuma ietvaros arī regulēt reklāmas iespējas. Tātad padome būtībā, ja grib, var ar saviem lēmumiem, ar attiecībām, ar ģenerāldirektoriem samazināt reklāmas skaitu tieši attiecībā uz tabaku un it sevišķi to, ko teica arī Elferta kungs, kuram es pilnīgi piekrītu, — reklāmu ierobežot laikā, noteiktās stundās.

Bet, cienījamie deputāti, priekš tā ir likums par tabaku. Atstāsim šeit šo normu. Ja likums par tabaku noteiks, ka vajag aizliegt, tad tas arī aizliegs.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Bet deputāts Sinka bija pacēlis roku vienlaicīgi, un tāpēc vēl deputāts Sinka runās. Lūdzu!

 

J.Sinka (TB). Paldies, priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Tabakas reklāmai televīzijā ir liels spēks. Tur rāda Marlboro gadījumā tādus spēcīgus vīrus uz skaistiem motocikliem, kas drāžas pa skaistu apkārtni un nez ko ir spējīgi izdarīt. Un tas iespaido tieši jaunatni. Par viņas veselību mums jādomā, un šajā gadījumā tā ir prioritāte. Un nevis ienākumi no šīs reklāmas. Un daudzās zemēs Rietumos sen ir aizliegts tieši televīzijā vispār reklamēt tabaku, zinot, cik tā ir ļoti kaitīga veselībai.

Un tā es atbalstu vismaz šo grozījumu uz 1996. gada 1. janvāri. Un es izsaku atzinību manam kolēgam Mārim Budovskim, kas pats, tā sakot, cienīdams to nezāli, tomēr ir uzdrošinājies tā izteikties. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis. Lūdzu!

 

A.Berķis. Viss ir pateikts. Es domāju, jāizšķiras balsojot. Mēs komisijā arī runājām ļoti ilgi un vienkārši vienojāmies, kad nācām pie tā rūgtā secinājuma, ka, ja pēkšņi atrauj šo diezgan lielo ienākumu avotu raidstacijām, tad tā izdzīvošana tiešām kļūst grūta. Un tāpēc mēs šo punktu esam ierakstījuši. Bet neviens gan nebūdams pārliecināts, ka šī smēķēšana kādam nāktu par labu.

Sēdes vadītājs. Bet es jūtos ļoti nelaimīgs, jo jūs komisijā esat izdebatējuši dažādus priekšlikumus un jūsu pienākums bija šos priekšlikumus arī deputātiem šeit piedāvāt. Un tad varētu balsot par komisijas priekšlikumu, kā arī par to deputātu priekšlikumiem , kuri bija iesnieguši. Tagad deputāti iesniedz atkārtoti. Kā es sapratu, viņi to formulē tādā veidā, ka komisija nav iekļāvusi balsojumam.

 

A.Berķis. Nē, es atvainojos, komisijai šajā gadījumā bija brīvas rokas, jo, nobalsojot par deputātes Rugātes priekšlikumu — aizliegta tabakas izstrādājumu un smēķēšanas reklāma, līdz ar to mēs nenobalsojām par “Tēvzemei un brīvībai” un Putniņa priekšlikumu atlikt šī punkta spēkā stāšanos līdz 1998. gada 1. janvārim. Par pārejas noteikumiem netika balsots, tur komisijai bija brīvas rokas. Mēs vienkārši vienojāmies, ka 1998. gads gan nekādā gadījumā nav pieļaujams, bet situācija ir tāda, ka mūsuprāt lietderīgi pieļaut tomēr līdz 1997. gadam. Šobrīd mēs varam balsot par komisijas variantu un, ja deputāte Rugāte ir iesniegusi variantu līdz 1996. gada 1. janvārim , tad arī par viņas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Bet kādā veidā lai es deputātes Rugātes priekšlikumu lieku tagad deputātiem priekšā? Šeit viņš ir, bet Endziņa kungs nāk ar Kārtības rulli... Gandrīz vai varētu aiziet uzsmēķēt jūs pa šo laiku tagad...

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Kārtības ruļļa 110. pants skan sekojoši...

Sēdes vadītājs. Nu zinām taču mēs to rulli...

 

A.Endziņš. Trešajā lasījumā balsojami tikai tie priekšlikumi (arī priekšlikumi par pārejas noteikumiem), kas noteiktā termiņā (104. pants, tas ir, 104. panta otrā daļa, kas pasaka, ka Saeima ir balsojusi par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi, un šo termiņu nedrīkst noteikt īsāku par piecām dienām, tātad kas ir iesniegti, tikai tie ir balsojami) iesniegti atbildīgajai komisijai vai Saeimas Kancelejai un līdz balsošanai nav atsaukti. Tā ka šī prakse — trešā lasījuma gaitā iesniegt vēl kaut kādus priekšlikumus — ir likuma pārkāpums. Mēs varam balsot tikai par komisijas priekšlikumu. Tā ir viena lieta.

Un otra lieta. Ja jau šie līgumi ir kaut kur noslēgti un nauda ir samaksāta, kā tad ir ar principu, ka “pacta sunt servanta”?

Sēdes vadītājs. Berķa kungs, kā jūs iedomājaties, kā mēs varam balsot? Es tā sapratu, varbūt es nepareizi formulēju to lietu, ka komisijai viņi bija iesniegti un jūs neesat viņus šeit iesnieguši. Tādā veidā? Vai kā.... Kā jūs aicināt balsot par deputātes Rugātes priekšlikumu un citu deputātu priekšlikumu?

 

A.Berķis. Nē... Es atsakos no saviem vārdiem pēc Endziņa kunga paskaidrojuma un saprotu, ka mēs varam balsot tiešām tikai par komisijas priekšlikumu. Un, ja komisijas priekšlikums netiks pieņemts, tad tabakas izstrādājumu un smēķēšanas reklāma tiks pārtraukta tūlīt pēc likuma pieņemšanas. Nu, tas ir trīs mēnešus agrāk par šo 1996. gadu 1. janvāri.

Sēdes vadītājs. Tā, esam noskaidrojuši šo situāciju, un lūdzu zvanu! Tātad mēs balsosim tagad par pārejas noteikumu 10. punktu. Šā likuma 21. panta septītās daļas noteikumi par tabakas izstrādājumu reklāmas aizliegumu piemērojami ar 1997. gada 1. janvāri. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 18, atturas — 18. 10. punkts nav pieņemts.

 

A.Berķis. Tālāk 11. punkts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Berķis. 12. punkts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu?

 

A.Berķis. 13. punkts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Berķis. 14. punkts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Berķis. 15. punkts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu?

 

A.Berķis. 16. punkts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Berķis. 17. punktā ir tehnisks labojums — šī likuma 58. panta ceturtās daļas noteikumi. Par to ir iesniegts attiecīgs papīrs.

Sēdes vadītājs. Labojam uz ceturto. Vai kāds iebilst? Nav. Tālāk!

 

A.Berķis. 18. punkts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Berķis. Un 19. punkts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Berķis. Līdz ar to likumprojekts “Radio un televīzijas likums” ir izskatīts. Varam balsot par visu likumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Deputātu kungus aicina uzvilkt žaketes... Un lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Radio un televīzijas likuma pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 3, atturas — 18. Likums pieņemts.

 

A.Berķis. Es komisijas vārdā izsaku vislielāko palīdzību tiem ļoti daudzajiem cilvēkiem, (jautrība zālē) kas palīdzēja šo likumu izveidot...

Sēdes vadītājs. Pateicību vai palīdzību?

 

A.Berķis. Pateicību.

Sēdes vadītājs. Tas ir stenogrammai — labot uz “pateicību”.

Godātie deputāti, mums ir divi iesniegumi. Deputāts Ābiķis gribēja runāt par pirmo. Jā, lūdzu!

 

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamie kolēģi! Šorīt desmit deputāti iesniedza lūgumu izskatīt tagad likumprojektu par īpašumu atdošanu akadēmiskajām mūža organizācijām, un es aicinātu atbalstīt šos desmit deputātus.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav deputātiem? Ir. Lūdzu! Jevgēnijs Zaščerinskis, Tautsaimnieku politiskās apvienības deputāts, komisijas priekšsēdētājs.

 

J.Zaščerinskis (TPA). Cienījamie kolēģi! Mums ir ļoti daudz svarīgu likumu, un nav normāli, ka mēs vienas sēdes laikā vairākkārtīgi mainām dienas kārtību un pārcilājam un pārvietojam, kā saka, likumu izskatīšanu. Es tomēr iebilstu pret Ābiķa kunga priekšlikumu un aicinu strādāt pēc izstrādātas un precizētās dienas kārtības. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātu Ābiķa, Andersona, Panteļējeva, Elferta, Žīgura, Leiškalna, Birznieces, Liepiņa, Virša un Jonīša priekšlikumu izskatīt jautājumu par īpašumu atdošanu akadēmiskajām mūža organizācijām likumprojektu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 8, atturas — 2. Pieņemts. Lūdzu ziņotāju! Jānis Bordāns — komisijas vārdā, “Latvijas ceļa” deputāts.

 

J.Bordāns (LC). Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Par īpašumu atdošanu akadēmiskajām mūža organizācijām”, un ar tās secinājumiem es arī padalīšos ar jums. Manuprāt, un arī kā komisijā vairākums atzina, ka Latvijas akadēmiskās mūža orgnizācijas, īpaši studentu korporācijas un pārējās, ir vienas no Latvijas vispārējās kultūras veicinātājām organizācijām. Tās neapšaubāmi ir uzskatāmas ne tikai par izglītību veicinošām organizācijām, ne tikai par kultūru veicinošām organizācijām, bet arī vispār par jaunatnes attīstības iespēju veicinātājām. Un neapšaubāmi būtu atbalstāms likumporojekts, kas nosaka, ka šīm organizācijām tiek atdoti viņu īpašumi, kas arī garantētu iespējas turpināt attīstīties šīm visnotaļ vērtīgajām institūcijām. Un tas dotu acīmredzot, es domāju, iespējas gan mūsu vēstures pētīšanā, gan arī mūsu nākotnes un jaunatnes izaugsmē. Tātad kopumā es aicinātu atbalstīt šo likumu un balsot par to. Varbūt nedaudz iebildumu izsauca atsevišķi likuma panti, kurus, es domāju, arī nebūtu šobrīd, izskatot pirmajā lasījumā, īpaši konkrēti un ilgi apspriežami. To visu varētu darīt Juridiskās komisijas sēdēs un ieinteresētās personas. Un visi kolēģi tiek aicināti Juridiskajā komisijā iesniegt attiecīgus priekšlikumus. Komisijā konkrēti, man ir jāsaka, tika izteiktas šaubas par attiecīgām visnotaļ varbūt labām idejām, kas ir ietvertas šajā likumā, bet diemžēl šobrīd nav realizējamas, jo tās varbūt nāktu par labu gan vienai sabiedrības daļai, taču reāli nebūtu iespējams realizēt, skatoties no mūsu budžeta iespējām. Un, es domāju, tas arī nebūtu sociāli taisnīgi attiecībā pret visu sabiedrību. Tas ir, konkrēti es runāju daļēji par 1.panta otro daļu, kur iet runa par to, ka akadēmisko mūža organizāciju īpašumu objekti, uz kuriem ir attiecināts šis likums, ir ne tikai nekustamie īpašumi, bet arī jebkāds inventārs, regālijas un pat vēl likumā neminēta cita manta, kā arī šo organizāciju iespējami izveidotie fondi, kas nav nosaukti. Un daļēji šie iebildumi attiektos arī uz likumprojekta 4.pantu, kas nosaka, ka gadījumā, ja akadēmisko mūža organizāciju objektu nav iespējams atdot natūrā, tad tā vērtība tiek kompensēta naudā no personas, kura pārstāv institūciju, kas pieņēmusi likumprojekta 2.pantā minētos lēmumus. Acīmredzot tas ir domāts no Saeimas vai valdības iestādēm. Un šīs kompensācijas apmēru turpmāk nosaka tiesa. Domāju, ka būtu vērtīgi rīkoties līdzīgi, kā tas tika noteikts likumā par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām. Tur šie procesi pašlaik notiek, faktiski jau ir beigušies, un ļoti nesāpīgi gan sabiedrībai, gan visām organizācijām. Ar to es beigtu savu uzstāšanos un aicinātu balsot par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par īpašumu atdošanu akadēmiskajām mūža organizācijām” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 5, atturas — nav. Likums pieņemts. Es atvainojos, likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

 

J.Bordāns. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 1.septembrim.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Priekšlikums pieņemts.

 

Godātie deputāti, jau no paša rīta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins iesniedzis lūgumu mainīt 1995.gada 24.augusta sēdes darba kārtību un sākt to ar Ārlietu komisijas iesniegtā likumprojekta “Par Eiropas līgumu” izskatīšanu, bet, tā kā Kiršteina kungs pats nebija no rīta un arī tagad nav, tad šis iesniegums ir aizkavējies, taču Prezidijam tas ir jāizskata. Ilga Kreituse lūdz vārdu. Demokrātiskā partija “Saimnieks”, komisijas vārdā. Lūdzu!

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Mēs jūs lūgtu šo jautājumu pirmajā lasījumā izskatīt, jo tas ir konceptuāls jautājums, lai varētu pāriet pie tālāko atsevišķo jautājumu apspriešanas un galīgas pieņemšanas vēl mūsu parlamentārās darbības laikā, jo te ir tā lieta — vai nu Eiropas Savienībā vai bez viņas. Es domāju, diez vai mūsu parlamentam vajadzētu atteikties no šā jautājuma risināšanas un atstāt to nākamai Saeimai, jo tas vienkārši jau kļūst par laika jautājumu. Un otra lieta. Tā kā Ārlietu komisija bija ļāvusi iespēju visām frakcijām izdiskutēt ar Ārlietu ministrijas pārstāvjiem par šo likumu, tad es ceru, ka šeit tribīnē mēs varētu runāt kā frakciju pārstāvji, izsakot savus viedokļus, un vairs par sīkumiem vai atsevišķām niansēm nediskutēt.

Sēdes vadītājs. Tagad runa iet par secību, kādā izskatām nākamos jautājumus, un šis priekšlikums ir tāds, ka tagad izskatīt Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Par Eiropas līgumu”. Edvīns Kide, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

 

E.Kide (TPA). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mēs atkārtoti lūgtu tomēr izskatīt, tā kā mēs precizējām dienas kārtību, vismaz tos jautājumus, kuri mums ir trešajā lasījumā un par kuriem mēs jau esam nobalsojuši, jo pretējā gadījumā nāks jautājums pēc jautājuma un mēs arī šos trešā lasījuma likumprojektus nespēsim pieņemt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Ārlietu komisijas priekšlikumu izskatīt likumprojektu “Par Eiropas līgumu”! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 6, atturas — 9. Priekšlikums pieņemts. Oļģerts Pavlovskis — valsts ministrs, lūdzu, referējiet!

 

O.Pavlovskis (valsts ministrs Ārlietu ministrijā). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es lūgtu šo likumu pieņemt steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītājs. Nu, būtu labāk, ja jums būtu īss referāts.

 

O.Pavlovskis. Jā, labi.

Sēdes vadītājs. Un tad mēs varētu lemt.

 

O.Pavlovskis. Atbilstoši Saeimas pieņemtajai ārpolitikas koncepcijai un valdības ārpolitikas prioritātēm šī gada 12.jūnijā Ministru prezidents Māris Gailis Luksemburgā parakstīja Eiropas līgumu par asociācijas izveidošanu starp Latviju un Eiropas Savienību. Pēc šī līguma ratificēšanas Saeimā un Eiropas Savienības nacionālajos parlamentos Latvija iegūs Eiropas Savienības asociētās valsts statusu un nostāsies vienā līmenī ar citām Austrumeiropas un Viduseiropas valstīm, kā Poliju, Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju, Čehiju, Slovakiju un Slovēniju. Asociācijas izveidošana starp Latvijas valsti un Eiropas Savienību ir otrais posms Latvijas integrācijas ceļā uz Eiropas Savienību. Pirmais bija brīvās tirdzniecības telpas izveidošana starp Latviju un Eiropas savienību, kuru reglamentē brīvās tirdzniecības līgums, kas savukārt tika ratificēts Saeimā pagājušā gada rudenī un stājās spēkā jau ar šā gada 1.janvāri.

Nākamais solis pēc šā līguma, tas ir, pēc asociācijas izveidošanas, ir sarunu uzsākšana par iestāšanos Eiropas Savienībā. Šīs sarunas būs garš un komplicēts process un ilgs vairākus gadus, un te jau jāuzsver, ka nekādā ziņā šīs sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā nevarētu sākties ātrāk kā 1997.gadā. Pēc optimistiskām prognozēm pati iestāšanās varētu notikt pēc 2000.gada. Ja, piemēram, Spānijai un Portugālei tuvināšanās ar Eiropas Savienību prasīja vairākus gadu desmitus, tad Latvijai ir iespēja to izdarīt īsākā laikposmā. Pamatojums tam ir izklāstīts Eiropas līguma preambulā. Un proti, vispirms jau ir ņemti vērā Latvijas centieni kļūt par demokrātisku, cilvēktiesības cienošu un uz brīvu tirgus ekonomiku orientētu valsti. Otrkārt, stabilitāte Eiropā ir apdraudēta bez Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu ciešas sadarbības ar Eiropas Savienību. Treškārt, Latvijas līdzdalība starptautiskajās organizācijās arī ir ņemta vērā, kā, piemēram, Latvijas līdzdalība Rietumeiropas savienībā, Eiropas drošības un sadarbības organizācijā, tāpat arī līdzdalība starptautiskajās programmās, kā “Partnerattiecības mieram” un citās. Tāpat ļoti nozīmīga ir Latvijas nepārprotamā vēlme kļūt par daļu no Rietumeiropas un nepalikt par kaut kādām tuvām ārzemēm, par Austrumu ekonomiskās un politiskās ietekmes objektu. Un, beidzot, kopējās vēsturiskās saiknes un kultūras vērtība starp Latviju un Eiropas Savienības valstīm un līdz ar to Eiropas Savienības vēlme dot ieguldījumu Latvijas politisko un ekonomisko reformu realizēšanā un stabilizēšanā. Ja brīvās tirdzniecības līgums reglamentē brīvu preču kustību starp Latviju un Eiropas Savienību, tad Eiropas līgumam savukārt ir vairāk politisks raksturs, tas paredz politiskā dialoga paplašināšanu un sadarbības padziļināšanu.

Politiskais dialogs ir viens no svarīgākajām Eiropas līguma sastāvdaļām, kas reglamentē sarunu procesu starp Latviju un Eiropas Savienību. Tas ir saistīts ar vienprātības panākšanu jautājumos par ārlietu un drošības politiku, kā arī iekšējo tiesību politiku. Eiropas līgums piedāvā ļoti plašas šī dialoga iespējas. Asociētās valsts statuss Latvijai nodrošinātu līdzdalību Eiropas Savienības pārvaldes un struktūru darbībā. Te gan ir jāuzsver, ka pārsvarā tikai novērotājas stausā. Tomēr tā ir piedališanās Eiropas politikas veidošanā un reizē arī tās ietekmēšana. Bez tam līgums paredz finansiālo palīdzību PHARE un G—24 programu ietvaros sadarbības nostiprināšanai. Pēc tam, kad Latvija būs ieguvusi asociētās valsts statusu, bez politiskā dialoga sadarbība tiks padziļināta arī citās savstarpējo atiecību jomās. Piemēram, sadarbība uzņēmējdarbības un uzņēmumu dibināšanas noteikumos, tirdzniecība ar pakalpojumiem, maksājumi un kapitāla kustība, konkurence un citi ekonomiskie noteikumi, likumu saskaņošana, ekonomiskā sadarbība, noziedzības apkarošana, kultūra, finansu sadarbība, darbaspēka kustības paplašināšana.

Lai neradītu šoka efektu un ļautu Latvijas uzņēmējiem sekmīgi sagatavoties konkurencei ar Eiropas uzņēmējiem, četros sadarbības sektoros ir paredzēts pārejas periods līdz 1995.gada 31.decembrim. Sektors, kuram ir šis pārejas periods, ir brīvā preču kustība. Tas ir iepriekš minētais brīvās tirdzniecības līgums, kas jau ir spēkā. Otrs ir uzņēmējdarbība un uzņēmumu dibināšana. Tālāk — tirdzniecība ar pakalpojumiem, konkurence un ekonomiskie noteikumi.

Dialogā par Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā tiks ņemta vērā Latvijā pastāvošā ekonomiskā situācija. Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā, ja atsevišķas tautsaimniecības nozares vēl nebūs tik tālu nostiprinājušās, lai izturētu brīvo konkurenci, pārejas peridods šajās nozarēs varētu tikt pagarināts vai arī tiktu radīti izņēmumi, kādi, piemēram, bija Spānijas, Portugāles, Zviedrijas, Somijas un citu jaunu dalībvalstu uzņemšanas gadījumos.

Runājot par mūsu kaimiņiem, jāmin, ka Igaunijā ir pretēji šim integrācijas procesam. Proti, tās Eiropas līgums neparedz pārejas periodu kā tādu, lai gan atsevišķi līguma panti nosaka laika periodu, kurā Igaunijai jāpiemērojas Eiropas Savienības standartiem.

Kā jau minēju, sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā, nekādā ziņā nesāksies pirms 1997.gada, jo 1996.gadā sāksies Eiropas Savienības starpvaldību konference, kurā tiks izstrādāta Eiropas Savienības paplašināšanas stratēģija. Konferences gaitā tiks izvērsta plaša domu apmaiņa starp Eiropas Savienību un asociētajām dalībvalstīm par šo valstu gaidāmo iestāšanos Eiropas Savienībā. Konsultāciju laikā tām būs iespēja vērst Eiropas Savienības uzmanību uz savām problēmām un interesēm un izteikt savus vērtējumus. Ja Latvija vēlas būt līdzās ar citām Austrumeiropas un Viduseiropas valstīm, būt aktīvi saistīta ar starpvaldību konferenci, tad ir nepieciešams, lai Eiropas līgums tiktu ratificēts un Latvija kļūtu par pilntiesīgu asociētu valsti līdz konferences sākumam, tas ir, 1996.gada pavasarim.

Tajā pašā laikā visiem ir skaidrs, ka neviens no Eiropas Savienības nacionālajiem parlamentiem neratificēs Latvijas asociācijas līgumu, pirms to nebūs izdarījusi pati Latvijas Saeima. Es gribu atzīmēt, ka Igaunijas parlaments savu Eiropas līgumu vienbalsīgi ratificēja jau 1.augustā, tā parādot labu piemēru savas rīcības konsekvencei.

Godājamie kolēģi! Es lūdzu jūs atbalstīt Eiropas līguma ratificēšanu pirmajā lasījumā kā steidzamu. Ja jums starplaikā starp pirmo un otro lasījumu rodas kādi būtiski jautājumi par līguma saturu, tad Ārlietu ministrija atkārtoti piedāvā ekspertu konsultācijas un ļoti labprāt runā gan frakcijās, gan ar atsevišķiem deputātiem.

Noslēgumā es gribu piebilst, ka līdzīgi citu starptautisko līgumu ratificēšanas principiem pats Eiropas līguma teksts nevar tikt mainīts. Saeima var balsot tikai “par” vai “pret” visu līguma tekstu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies deputāti runāt? Tātad var ierosināt steidzamību, ko arī dara ministra kungs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par ierosināto steidzamību! Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, atturas — 2. Steidzamība pieņemta. Atklājam debates.

Jānis Lucāns, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

 

J.Lucāns (TPA). Cienījamie kolēģi! Viss šeit pašreiz notiek tik ļoti steidzīgi, it kā viss būtu pilnīgi skaidrs un būtu pilnīga pārliecība par to, kas notiek un kam jānotiek. Es pacentos iepazīties pietiekoši nopietni ar šā līguma tekstu, un es gribu sacīt, ka, salīdzinot līguma tekstu ar mūsu šīsdienas īstenību, realitāti, man radās daudzas nopietnas pārdomas par to, cik steidzami vai cik nesteidzami mēs varam šajā reizē rīkoties.

Es negribu teikt, ka man ir kaut kādi īpaši iebildumi pret pašiem principiem. Nekādu iebildumu nav. Līgums ir visumā godīgs un līdzsvarots. Šādu līgumu var slēgt starp līdztiesīgiem partneriem. No stratēģiskā viedokļa līgums ir svarīgs, teiksim, ar savu orientāciju uz Rietumiem. Viss tas ir pareizi un Latvijai labi. Šajā ziņā man nebūtu nekādu būtisku iebildumu.

Tomēr, ja mēs salīdzinām to, kas šobrīd Latvijā notiek, ar tiem nosacījumiem, kādiem mums turpmākajā laikā būs jāpakļaujas, tad manā izpratnē šeit ir daudz nopietnu problēmu, kuru risināšanai mēs vēl šobrīd neesam gatavi. Vienkārši neesam gatavi. Nevis tāpēc, ka šāds līgums nav vajadzīgs, nevis tāpēc, ka mums nevajag ieiet Eiropas Savienībā, bet tāpēc, ka mēs neesam gatavi pildīt šos nosacījumus.

Ja 1994.gadā mēs būtu vismaz par 4 līdz 5 procentiem panākuši kopprodukta pieaugumu, es šodien ar mierīgu prātu varētu izdarīt izvēli par labu līgumam. Jo kopprodukta pieaugums, kaut arī pieticīgs, liecinātu, ka valsts vēlamā ekonomiskā politika ir atrasta, atveseļošanās ir sākusies. Mēs varētu pieņemt formulējumu, ka valdība jau pārvalda valsti. Tātad mēs varētu cerēt, ka apmēram jau zinām, kādas būs pamatnozares, uz ko balstīt valsts neatkarību, mēs zinātu, ka valsts kapitāla tirgus ir atdzīvojies un pamatkapitāla tirgus vērtība sāk pieaugt. Iepriekš minētās norises ir būtiski priekšnosacījumi investīciju ienākšanai Latvijā, jo liecina par ražošanai labvēlīga ekonomiskā klimata iestāšanos. Lūk, šādā situācijā varētu cerēt, ka iespējamās subsīdijas Latvijai varētu to paātrināti tuvināt Eiropas valstu līmenim, un tādējādi būtu radusies nominālā starta pozīcija šā līguma darbības uzsākšanai.

Vai šobrīd Latvijā ir tāda situācija? Valsts ekonomisko stāvokli optimistiski vērtējot, varētu teikt, ka tas atrodas dziļā stagnācijā, ja ne lejupslīdes turpināšanās fāzē. Valsts budžetā ir milzīgs deficīts. Jāslēdz slimnīcas, nevar izmaksāt laikā pensijas, draud apstāties skolu darbība, mirst zinātne, kultūra, ieilgusī banku krīze un adekvātas ekonomiskās politikas trūkums nodrošina stagnāciju vismaz vēl vienu gadu uz priekšu. Valsts joprojām ir nevadāms plosts, kas virzās pa straumi uz leju, un joprojām šajā zālē valda alķīmiskā doma, ka privatizācija, kas, starp citu, veicas ļoti lēni un neefektīvi, ir vienīgais glābiņš.

Es neargumentēšu sīkāk to, es šeit esmu daudzreiz runājis. Nenosaukšu vainīgos, kaut viņu liela daļa sēž šajā pašā zālē un sauc sevi par liberālās politikas aizstāvjiem. Par to arī varētu šobrīd pastrīdēties.

Kurp tad dreifē mūsu valsts bez dzinējspēkiem un nopietnas stūrēšanas? Mēs pat savas naudas vērtību nezinām. Latvijas Bankas stratēģu tēzi, ka lata īstā vērtība ir redzama, jo, ja tā nebūtu, tad būtu melnais valūtas tirgus, būtu spekulācija, šo tēzi es nevaru pieņemt. Un gribu teikt cienījamiem bankas stratēģiem — kur jūs esat redzējuši, ka spekulanti tirgotos ar preci, ko pārdod par dempinga cenām? Bet Latvijā dolāru, ko ražotāji grūtā darbā sapelnījuši, pārdod par dempinga cenām ar visām no tā izrietošajām sekām. Un tie simti autobusu, kas brauc regulāri uz Lietuvu, aizved prom šos lētos dolārus, nevis latus. Bet mēs vēl turpinām šeit strīdēties, kas ir pareizi, kas nepareizi. Kamēr naudas lietās nebūs sapratnes, tikmēr nav ko cerēt uz ekonomisko aktivitāti. Nav ko cerēt, ka atbrīvosies kapitāla tirgus, ātri un efektīvi norisināsies privatizācija. Protams, tas nav vienīgais piedauzības akmens, bet nopietns stūrakmens gan.

Vai Latvijas valdība ar tām iespējām, kas ir tās rīcībā, par ko savukārt spriežam pēc reālās darbības izpausmēm,— vai Latvijas valdība var riskēt ar savu nevadāmo plostu un laisties iekšā šajā ekonomiski vadāmo kuģu armādā bez riska to pilnīgi sadauzīt? Mēs taču nespējam atrisināt pašas elementārākās lietas, kaut vai atbrīvoties no muitas robežām starp Baltijas valstīm, jo vienkārši neesam to iemācījušies.

Tad cik ilgi un kāpēc Eiropa Latviju subsidēs, ja mēs visas subsīdijas apēdīsim vai ievirzīsim budžeta deficīta segšanai? Vai iedotos dolārus par dempinga cenām pārdosim? Vai mūsu zemnieks kļūs konkurētspējīgs, ja viņam maksās par zemes neapstrādāšanu? Vai mūsu rūpnieks kļūs konkurētspējīgs, ja viņu pat no sava tirgus izspiedīs Eiropas preces, kas ražotas augstākā kapitāla koncentrēšanas līmenī? Kas tad tādā gadījumā būs Latvija priekš Eiropas un kas latviešu tauta priekš Latvijas?

Kā tad mēs dibināsim savu neatkarību, uz kā? Vai uz banku paradīzi, kā te pirms gada viens otrs gudri runāja. Vai būs iespējams nodrošināt elementāru izdzīvošanu tikai ar tranzītu, ja to arī nepaspēlēsim kāda deficīta segšanai, un no Latvijas meža, ko izpārdosim apaļkoku veidā? Es gribu redzēt šādu aprēķinu, jo tas būs vienīgais, kas paliks, ja tūlīt steigsimies realizēt šo līgumu. Realizēt šo līgumu laikā, kad valsts vadīšanas mācīšanās tikai sākusies, kad ekonomiskie mehānismi vēl ļoti slikti strādā, kad mēs vēl faktiski nevaram kaut cik ticami teikt, ka šā līguma 10 pielikumos formulētais vispār mums ir vajadzīgs. Vai nav pārāk liels risks šādā brīdī, teiksim, to visu darīt? To var sākt formulēt tikai tad, kad ekonomika sāk atdzīvoties. Pirms tam var tikai minēt. Bet vai uz minējumiem drīkst dibināt tautas nākotni un tikai uz labām cerībām? Neviens tās subsīdijas nemaksās par velti, un, jo vājāk pārvaldīsim savu valsti, jo nepateicīgāka loma mums būs līguma rezultātā.

Es gribu teikt vēlreiz nobeigumā, ka tās ir manas šaubas, mani apsvērumi, kuru dēļ es pašreiz šeit izsaku savus apsvērumus. Lūk, šī mūsu negatavība pildīt šos reālos līguma nosacījumus mani lielā mērā baida. Es saprotu, ka tūlīt nāks tribīnē citi runātāji un pateiks, ka tas viss ir blēņas. To visu var šeit no tribīnes pateikt. Bet es redzu, cik neveiksmīgi risinās saimnieciskā politika Latvijas dzīvē. Redziet, un to, lūk, šeit pateikt, ka tā risinās veiksmīgi, nevar. Un, lūk, uz šīm neveiksmēm dibinās mani apsvērumi, kuru dēļ es izsaku šīs šaubas. Es vēlreiz atkārtoju, ka mēs būtu gatavi šo līgumu slēgt tajā brīdī, kad būtu pārvarēts šis kritiskais moments, kad Latvijā sāktos kaut kāda elementāra augšupeja, kad būtu radusies situācija, ka valsts tiek nopietni pārvaldīta. Lūk, tad mēs varam atbildēt par to, kad tas var notikt un kā var notikt. Šobrīd nav šīs situācijas un tāpēc ir šīs manas bažas. Tas ir mans personīgais viedoklis. Tā ka nevajadzētu to uztvert kā visas frakcijas viedokli. Paldies!

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu! Pēc tam — Juris Sinka.

 

E.Kide (TPA). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tikko kā Lucāna kungs izteica ļoti nopietnas bažas par mūsu Latvijas tautsaimniecības grūtībām, saskaroties ar mūsu ieeju šajā attīstītajā Eiropas Savienībā. Un, ieejot smagajā konkurences tirgū ar Eiropas Savienību, jau šodien mēs izjūtam šo konkurences smagumu gan caur kontrabandu, gan caur importu. Un Lucāna kunga bažām, ko viņš izteica personiski, ir ļoti ļoti liels pamats. Mēs visi saņēmām šo Ekonomikas ministrijas ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību, kur parādīts mūsu ekonomiskais stāvoklis, un mēs viņu iespēju robežās izanalizējām. Šajā pašā ziņojumā klāt ir ļoti nopietns ārzemju ekspertu atzinums par mūsu ekonomisko stāvokli tautsaimniecībā. Un gribētu teikt, ka ārzemju ekspertu vērtējums ir daudz nopietnāks un, gribētu teikt, vēl daudz dziļāks nekā mūsu samērā optimistiskais skatījums uz mūsu dzīvi. Šie ārzemju eksperti iesaka mums, gatavojoties ieiet Eiropas Savienībā, stingri jo stingri piestrādāt pie savas tautsaimniecības, izanalizēt viņu, politiski izšķirties par vairākām lietām un sagatavoties ieejai Eiropas Savienībā, vai tas būs pēc četriem gadiem — tas ir ļoti īss periods, lai izietu no šī krituma, vai tas būs pēc pieciem vai 10 gadiem. Un Lucāns pareizi teica, ka mēs varam ieiet Eiropas Savienībā, protams, ne ar pilnīgi jau līmenī izlīdzinātas tautsaimniecības sistēmu, bet ar tādu, kas jau varētu tuvoties Eiropas Savienības tautsaimniecībai. Un ārzemju eksperti saka, ka mums ir ļoti intensīvi šajos četros piecos gados jāizstrādā juridiskā sistēma, lai mums būtu tieši juridiskie sakari, lai biznesmeņi ar vienādu, līdzīgu jurisdikciju varētu darboties kā vienā tā otrā zemē, nevis ar mūsu nesagatavoto jurisdikciju un viņu sagatavoto jurisdikciju. Šeit ir pilnīgs pārrāvums.

Ārzemju eksperti atzīst to, ko mēs vēl neesam atzinuši, ka mums netiek izkopts mūsu humānais cilvēkresursu kapitāls. Viņi pārmet, ka mēs nesagatavojam savu tautu un nesagatavojam pat vidējos ešelonus ar informāciju, ko nozīmē ieiet Eiropas Savienībā. Nevis nobalsot, nevis pateikt, ka mēs ejam uz Eiropu, bet ko nozīmē ieiet Eiropas Savienībā katram un kā ir jāsagatavojas katram sīkajam biznesmenim, sīkajam uzņēmējam un tautai ar visu izpratni. Ārzemju eksperti dod zināmus padomus un zināmas alternatīvas, kā mēs varētu risināt savu struktūrpolitiku Latvijas ekonomikā, un tur ir ko ieklausīties un ir ko padomāt, kā četros, piecos vai sešos gados mēs visu to izdarīsim. Un tikko šeit nāk zālē iekšā Breša kungs. Es atceros, ka viņš no šīs tribīnes tad, kad draudēja iepriekšējā valdības demisija, runāja par lauksaimniecības produktu tirgus aizsardzību. Un viņš teica tēlainiem vārdiem: “Šajos četros gados mēs nedrīkstam gulēt. Šajos četros gados mums jāsagatavo lauksaimniecība, jādod aizvējš, jāsagatavo citas nozares, lai mēs varētu ieiet Eiropas Savienībā”. Un tāpēc, viennozīmīgi paziņojot mūsu frakcijas programmatiskās nostādnes, ka nav cita ceļa, kā vien gatavoties civilizētam Eiropas tirgum, aicinām gatavoties civilizēti un gatavoties nenolaižot rokas, bet tā, kā izdomāsim mēs paši, un tā, kā saka mūsu ārzemju eksperti. Man šoreiz no šīs tribīnes, kaut mēs esam koalīcijas partneri, tomēr jāpasaka, ka mans stingrs viedoklis ir, ka superliberālā politika piecos gados ir tomēr iecirtusi ļoti krietnu robu mūsu ekonomikā, kas līdz šim brīdim neļauj mums pacelties, un tā vēl mēs esam tajā krituma stadijā. Es domāju, ka nākošā, 6.Saeima atradīs šos ceļus, kā mūsu tautsaimniecību izlīdzināt, pacelt, lai mēs patiešām pēc četriem, pieciem gadiem no asociētā locekļa pozīcijām varētu ar lepni paceltu galvu teikt: “Arī Latvijas tautsaimniecība ir līmeni. Mēs spējam, mēs varam, mēs konkurēsim un mēs būsim līmenī!” Es arī aicinu balsot par šī līguma ratifikāciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Sinka, “Tēvzemei un brīvībai”! Pēc tam — Andrejs Siliņš.

 

J.Sinka (TB). Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Pēc šīm divām kapa runām mani tikai sajūsmināja tas, ka Kides kungs tomēr par spīti tam visam aicināja līgumu ratificēt. Tas man sagādāja tādu mazliet patīkamāku momentu. Bet,lai te nu ir atbilde par visām tām dempinga cenām, tad daži novērojumi. Kādas cenas tad maksā Krievija par mūsu precēm? Nekādas. Tā tikai prasa par savu salīdzinoši zemas kvalitātes naftu un degvielu pasaules augstākās cenas.

Runājot par apaļkokiem, jāteic, ka mums jāprot eksportēt labi apstrādātus kokmateriālus. Tā ir mūsu pašu lieta. Mēs nevaram mūžīgi tikai prasīt no citiem. Šīs neveiksmes… Jā, mums ir jāpaceļ savi standarti un jāiet uz priekšu. Ieiešana Eiropas koptirgū ir veselīgs izaicinājums Latvijas saimniecībai. Tas ir jāpieņem. Smagais ekonomiskais stāvoklis nekļūs smagāks, ieejot Rietumeiropas tirgū. Tieši otrādi. Mēs esam uz to spējīgi. Brīvvalsts laikā mēs jau bijām Rietumu tirgū. Mēs tur iegājām par spīti visām grūtībām pēc Pirmā pasaules kara, par spīti tam, ka Padomju Krievija tīšām atteicās ar mums tirgoties, lai tālāk sagrautu mūsu saimniecību. Tātad šī ir liela izdevība, ko mums piedāvā Rietumeiropa ar savu tirgu. Un es esmu tikai runājis pašlaik par ekonomiju, jo tā saucamā tautsaimnieku partija runā tikai par saimniecību. Bet, protams, mums ir politiskie un drošības apsvērumi. Ja mēs vaidam par daudz par to, ka mūs neņem NATO, tad taču ir skaidrs, ka ieiešana Eiropas Savienībā stiprina mūs Eiropā, stiprina mūsu stāvokli kā neatkarīgas suverēnas valsts stāvokli. Mēs nevaram kārpīties kaut kur pa pelēko zonu, pa to ēnu valsti, ar ko izceļas daža laba mūsu firma. Es nedomāju, ka, pakalpodami Krievijai, mēs tagad vēl durstīsimies. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Siliņš, “Latvijas ceļš”!

 

A.Siliņš (LC). Paldies, augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es šeit uz šo līgumu gribu lūgt paskatīties mazliet no cita aspekta. Ne jau viss Latvijā ir tādā stāvoklī, ka mums vēl briesmīgi daudz jāstrādā un jādara, lai mēs kaut cik līdzinātos Eiropai. Var teikt — paldies Dievam! Tajā pašā laikā diemžēl, ir sēras. Un es gribu teikt, ka zinātnē un arī izglītībā ir standarts un tāds līmenis, kas ir salīdzināms ar Eiropu. Un šis līgums tieši, ja runā konkrēti par zinātni, ir ļoti nepieciešams, lai saglabātu zinātnisko potenciālu, lai kaut cik saglabātu Latvijas zinātnisko potenciālu, ievērojot pašreiz smago un nenormālo ekonomisko stāvokli Latvijā, kad tautsaimniecība praktiski zinātni nevar atbalstīt. Viss atbalsts praktiski nāk no budžeta, un tas zinātnes finansējums Latvijā, es jau ne pirmo reizi saku, uz vienu zinātnieku ir 50 reizes mazāks nekā Rietumu valstīs. Bet zinātnieku līmenis, zinātniskā darba līmenis ir tāds pats. Un šis līgums paredz iespējas, ka šis līmenis, šis potenciāls uz savstarpēji izdevīgiem noteikumiem tiek izmantots gan Latvijas interesēs, gan Eiropas pārējo līgumslēdzēju pušu interesēs. Un es gribu atgādināt, es nerunāju tīri no Latvijas viedokļa, bet Latvijas zinātnes ekspertīze notika jau divus gadus atpakaļ — 1992.gadā. To organizēja Dānijas zinātņu padome, piesaistot zinātniekus no visām Eiropas valstīm. Ir izdota 600 lapaspušu grāmata par Latvijas zinātni, kur ir atzīts, ka ļoti daudzās sfērās šis līmenis atbilst augstiem starptautiskiem standartiem. Un zinātne pazūd un izzudīs šeit, Latvijā, ievērojot šo nelabvēlīgo ekonomisko situāciju.

Tādēļ es vēlreiz aicinu skatīties arī no citas puses, no šī zinātniskā potenciāla saglabāšanas puses, no mūsu izglītības tradīciju un labāko piemēru saglabāšanas puses, jo daudzas Eiropas valstis ir ar mieru mācīties kaut ko arī izglītībā no Latvijas. Jo Latvijā, salīdzinot olimpiādēs un visur skolnieku panākumus, tie nav sliktāki un varbūt šur tur ir pat labāki. Ir ko mācīties, ir ko dot pretī. Pagaidām diemžēl te atkal jāsaka paldies Dievam, ka šī ekvivalence ir intelektuālajā sfērā. Viņa ir. Un tāpēc šis līgums ir nepieciešams, lai šeit šī sadarbība sāktos vispirms. No Eiropas valstu puses šī pretimnākšana jau ir. Ja mēs kavēsimies un uzskatīsim, ka tādēļ, ka ir ekonomikas grūtības un mēs vēl neesam iemācījušies kārtīgi strādāt, arī šajā intelektuālo vērtību sfērā sadarbība nav vajdzīga, tad mēs ļoti daudz zaudēsim. Tāpēc es aicinu šo līgumu atbalstīt un tajās sfērās, kur mums jau ir atbilstošs līmenis, šo sadarbību uzsākt un paplašināt, un nostiprināt, bet tur, kur mums vēl pašiem jāstrādā, tur tiešām piestrādāt. Bet šis sadarbības sākums atļaus mums piestrādāt, un atrisināt arī ekonomiskās problēmas rūpniecības un tautsaimniecības problēmas, tas palīdzēs, ja sadarbība šajā sfērā attīstīsies. Un tā es šeit redzu, ka šis līgums var dot tikai pozītīvu rezultātu. Bet par to negatīvo — ja mēs tik ilgi baidīsimies, nekur uz priekšu arī netiksim. Ja mēs negribēsim, bet tikai teiksim, ka gribam tur nonākt, taču necentīsimies tur praktiski nonākt. Tā ka es iesaku balsot par šī līguma pieņemšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents vēlas runāt? Lūdzu! Oļģerts Pavlovskis — valsts ministrs.

 

O.Pavlovskis . Paldies! Es katrā ziņā gribētu pateikties visiem debatētājiem, un katrā ziņā valdība un mēs ņemsim vērā jūsu teikto, ka katrā ziņā ceļš ir nopietns. Un es lūgtu atbalstīt šo līgumu un balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par Eiropas līgumu” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 4, atturas — 2. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

Kad, lūdzu, jūs otro lasījumu iesakāt? Un priekšlikumus kad jūs vēlaties saņemt, līdz kuram laikam?

 

O.Pavlovskis. Mēs vēlētos priekšlikumus saņemt līdz 29.augusta dienas beigām. Un es lūgtu otro lasījumu nolikt 30.augustā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Nav. Pieņemts.

Vai tagad nebūtu jāizskata jautājums par cukuru? Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par cukuru”” , trešais lasījums. Lūdzu!

 

J.Zaščerinskis (TPA). Cienījamie kolēģi, paņemiet dokumentu nr.930! Uz trešo lasījumu ir deputāta Zaščerinska priekšlikums preambulai, kur formulējumā “nodrošinot Latvijas iedzīvotājus ar Latvijā ražoto cukurbiešu cukuru” ir ierosināts izsvītrot vārdu “cukurbiešu”, jo tas tīri tehniski nav iespējams.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

 

J.Zaščerinskis. Nākamais priekšlikums ir 19.pantā, kur faktiski izteiktā doma ir precizēta. 19.panta pirmā teikumā pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Zaščerinskis. Un 19.panta otrajā daļā arī deputāta Zaščerinska priekšlikums, kas arī faktiski precizē formulējumu un novērš iespējamos pārpratumus.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

 

J.Zaščerinskis. Līdz ar to citu priekšlikumu vairāk nebija. Tautsaimniecības komisija aicina pieņemt trešajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Rozentāls par pēdējo priekšlikumu. Lūdzu!

 

A.Rozentāls (LZS). Es gan, jāsaka, nedomāju, ka mēs tiksim tik tālu — līdz cukura likumam, tad mēs ar Zaščerinski varējām varbūt arī šo jautājumu pārrunāt. Pie manis nupat ir Emerita Buķeles kundze, kura pārstāv cukuru ražotāju apvienību “Latvijas cukurs”, un arī citi cukura ražotāji vienkārši griezās ar tādu jautājumu par to precizējumu šeit, kurš ietverts ar vārdiem “katrai cukurfabrikai proporcionāli pārstrādāto cukurbiešu daudzumam”. Nu, tas viņuprāt ir tāds nevajadzīgs mūsu Saeimā pieņemts reglamentējošs formulējums, jo tad, kad kādai cukurfabrikai paliks pāri kaut kādas 300 tonnas jēlcukura, ko pie tās kuģu sadales vajadzēs nodot pārstrādāt citai cukurfabrikai, lai nekurinātu to otru fabriku par jaunu, tad būs vajadzīgs Saeimas regulējošs lēmums. Viņi teica, ka to viņi lems paši Cukura padomē un ministrijā, lai nebūtu Saeimai jālabo savs lēmums. Priekš kam ir vajadzīgs tik smalki reglamentējošs nosacījums? Nu, tas ir tikpat kā kaut kāda valsts plāna komisijas sēde, bet šeit ir Saeima. To izteica Cukura padome un cukura ražotāji.

Sēdes vadītājs. Un kāds būtu jūsu priekšlikums?

 

A.Rozentāls. Šis labojums “9.panta pirmo teikumu papildināt ar vārdiem” ir nevajadzīgs, to svītrot.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Debates beidzam par šo pantu un lūdzu referentu!

 

J.Zaščerinskis. Es esmu drusku pārsteigts par Rozentāla kunga informāciju, par cik komisijā arī piedalījās Buķeles kundze no šīs institūcijas. Un šeit neiet runa par to, ka Saeima noreglamentē, kā saka, kaut ko precīzāk, bet 9.pantā jau pieņemtajā formulējumā mums ir pateikts, ka ar ievedmuitas nodevām neapliek jēlcukuru, kuru ieved Latvijā uz līguma pamata tikai pārstrādei vai valsts iekšējam patēriņam daudzumos, ko nosaka nozares pārvaldes struktūra. Tātad pārvaldes struktūra jau nosaka, bet, ja tas būs noteikts tikai kopumā valstī, tādā gadījumā var izveidoties situācija, kas dod nevajadzīgas prioritātes vienai rūpnīcai, jo pārstrādāt jēlcukuru ir nesalīdzināmi izdevīgāk un tāda rūpnīca var atteikties pieņemt no ražotāja cukurbietes un iziet tikai uz jēlcukura pārstrādi. Un tādā gadījumā būt daudz labākos nosacījumos salīdzinājumā ar citām. Tāpēc šeit ir paredzēts, ka nozares pārvaldes struktūra nosaka. Un to varētu noteikt tādā gadījumā arī katrai rūpnīcai. Komisija atbalstīja šo likumprojektu praktiski vienbalsīgi. Arī Buķeles kundzei nebija iebildumu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Deputāts Rozentāls lūdza balsot par deputāta Zaščerinska priekšlikumu papildināt 9.panta pirmo teikumu ar vārdiem “katrai cukurfabrikai proporcionāli pārstrādāto cukurbiešu daudzumam”. Lūdzu, balsojam par šo deputāta Zaščerinska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 2, atturas — 12. Pieņemts.

Tagad, lūdzu, balsojam par grozījumu likumā “Par cukuru” pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — 3. Likums pieņemts.

 

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi”” trešajā lasījumā. Lūdzu, Jevgēnijs Zaščerinskis, komisijas priekšsēdētājs!

 

J.Zaščerinskis (TPA). Cienījamie kolēģi, dokuments nr.927. Uz trešo lasījumu ir ienācis par 8.panta piekto daļu deputāta Bukovska priekšlikums, kurš ierosina izslēgt 8.pantu, jo tas esot būtiskā pretrunā ar likumu par nodokļiem un nodevām. Komisijā šis priekšlikums neguva vairākuma atbalstu, un komisija viņu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Bukovskis runās piecas minūtes? Lūdzu!

 

I.Bukovskis (TSP). Šajā pantā iet runa par pārstrādes uzņēmumiem, un tur tiek paredzēts, ka pārstrādes uzņēmumiem no apgrozījuma jāmaksā 3 procenti Zemkopības ministrijai. Šis pants tika ieviests sakarā ar Augstākās padomes lēmumu, kad nebija tādu nodokļu un nodevu. Sakarā ar to uz šo brīdi pārstrādes uzņēmumiem, piemēram, paņemsim kombinētās lopbarības ražotni, jāmaksā no apgrozījuma nevis 18 procenti, bet 21 procents. Pie tam šie 3 procenti nepārliekas atpakaļ uz budžetu vai uz iepirkumu, tie nekur neierakstās. Apmēram pēc apgrozījuma cenām var pateikt tā, ka 3 procenti sastāda 50 procentus no uzņēmumu peļņas. Tas ir konkrēti paskaitīts uz kombinētās lopbarības ražotni. Līdz ar to rūpnīca, kura bija trešā Padomju Savienībā un PSRS pēdējā laikā tika pilnīgi rekonstruēta, pie tādas attieksmes apmēram gada laikā bankrotēs. Un tad mēs vedīsim no ārzemēm kombinēto lopbarību cūkām, govīm. Vistas vispār neko citu neēd.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš. Nu, priekšlikumu nekādu nav par sēdes pagarināšanu. Jūs vēlaties runāt, bet tad kādas trīs minūtes. (No zāles deputāts G.Bērziņš: “Man nepietiks laika!”) Ja jūs nebeigsit, tad labāk nesāciet. Tiešām, es negribu jokot šeit, nopietns jautājums. Jā, bet cik jums vajag minūšu? Desmit minūtes. Nē, nē, nē! Nekādas atsaucības nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, reģistrēsimies! Godātie kolēģi, pirms nosaucam deputātus, kuri nav reģistrējušies, jūs esat saņēmuši Aivara Endziņa, Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, lūgumu, lai Prezidijs sasauc kārtējo sēdi 30.augustā no pulksten 14.00 līdz 18.00 un pēc tam ceturtdien no 9.00 līdz 17.00. Pirmdien Prezidijs to lems, tāpēc komisiju vadītājus lūdzu atnāk uz Prezidija sēdi, bet es varu atkal izteikt tikai pieņēmumu vai viedokli, ko Prezidija locekļi ir izteikuši, apspriežot šo iesniegumu. Jautājumu, kuri ir iesniegti un nav izskatīti, ir ļoti daudz, un Prezidijam nav, nu, pēc mana personīgā viedokļa, jeb izsakot personīgo viedokli, Prezidijam pat nav morālu tiesību nesasaukt sēdi, ja komisijas ir iesniegušas tik daudz jautājumu. Tāpēc varbūt uz Prezidija sēdi lai nāk tie, kas ir pret, un izsaka savus argumentus, jo tas būtu svarīgi tad. Lūdzu nosauciet deputātus, kuri nepiedalās!

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Deputāti, kuri nav reģistrējušies: Gaļina Fjodorova, Māris Graudiņš, Ēriks Kaža, Edvīns Kide (preses konferencē), Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Nikolajs Krasohins, Andrejs Krastiņš, Vilis Krištopans, Janīna Kušnere, Voldemārs Novakšānovs, Valdis Pavlovskis, Indra Sāmīte, Andris Saulītis un Jānis Vaivads.

Sēdes vadītājs. Sēdi paziņoju par slēgtu, un, kolēģi, vēlreiz — ļoti, ļoti iespējams, ka nākamā sēde ir 30.augustā pulksten 14.00.