Saeimas ziņas

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā

Otrdien, 29.augustā, LR Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas darba kārtībā bija jautājums par speciālajiem budžetiem un to ieņēmumu avotiem.

Sēdē piedalījās LR Finansu ministrijas Budžeta departamenta direktors Gatis Kaminskis, Valsts kases departamenta direktora vietniece Zaiga Eglīte, Valsts kontroles Budžeta revīziju departamenta direktors Kārlis Beljānis. Kā zināms, speciālie budžeti jeb, kā raksturoja komisijas sekretārs Imants Kalniņš, resoru ārpusbudžetu konti šogad izveidoti saskaņā ar likuma “Par budžetu un finansu vadību” 8.pantu. Tajā noteikts, ka speciālie budžeti izveidojami valsts vai pašvaldības mērķiem, “ja likums paredz izdevumu segšanu no īpašiem mērķiem iezīmētiem ieņēmumu avotiem; ja valsts, pašvaldība vai noteikta budžeta institūcija (izpildītājs) ir saņēmusi dotāciju vai dāvinājumu ar norādītu mērķi; ja budžeta institūcija (izpildītājs) sniedz maksas pakalpojumus, par kuriem saņemtie ieņēmumi ir pietiekami lieli, lai izveidotu atsevišķu speciālā budžeta kontu.”

Kā pastāstīja G.Kaminskis, 1995.gada pamatbudžets ir apmēram 511,4 miljoni latu, speciālie budžeti — 354 miljoni latu jeb to īpatsvars kopbudžetā ir 40,9 procenti. Tiesa gan, lielākā daļa no tiem — 287,5 miljoni latu ir Labklājības ministrijas sociālās apdrošināšanas fonds. Tas samērā sekmīgi pildās, likumā noteiktajā kārtībā iekasējot sociālo nodokli, kā arī speciālais veselības aizsardzības budžets. Tātad atlikusī speciālo budžetu summa — ap 66,5 miljoni latu — ir citu ministriju un resoru ārpusbudžetu līdzekļi, par kuru izlietojumu, kā secināja deputāti, īstas skaidrības nav.

Lielākie ārpusbudžeta konti ir Valsts meža dienestam (speciālā budžeta īpatsvars kopbudžetā ir 82,4 procenti), Ekonomikas ministrijai (77,3%), Satiksmes ministrijai (56,8%), Valsts proves uzraudzības inspekcijai (49%), Vides un reģionālās attīstības ministrijai (35,4%), Ministru kabinetam (34,2%), Valsts zemes dienestam (32,1%). Vismazākie šāda veida konti ir Augstākajai tiesai (speciālā budžeta īpatsvars kopbudžetā — 0,4 procenti), Aizsardzības ministrijai (2,7%), Izglītības un zinātnes ministrijai (2,8%), Saeimai (3%), Valsts kontrolei (4,3%), Tieslietu ministrijai (5,1%).

Finansu ministrijas Valsts kases departaments likumā noteiktajā kārtībā ieņēmumus iekasē tikai Sociālās apdrošināšanas fondā, speciālajā veselības aizsardzības budžetā, daļu līdzekļu Ceļu fondā un Skrundas lokatora nomas maksu, informēja departamenta direktora vietniece Z.Eglīte. Diemžēl par pārējo šo līdzekļu plūsmu precīzas informācijas nav. Tāpēc gan deputāti, gan uzaicinātie Finansu ministrijas un Valsts kontroles pārstāvji bija vienisprātis, ka, pirmkārt, jāsakārto speciālo budžetu struktūra (to skaits ir nepamatoti liels) un, otrkārt, jānodrošina šo līdzekļu pārraudzība.

Vienai nozarei nevar būt divi budžeti — šādam deputātu viedoklim piekrita arī Finansu ministrijas Budžeta departamenta direktors G.Kaminskis. Jo svarīgāk tas ir tālab, ka Ministru kabineta Saeimā iesniegtie grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1995.gadam” paredz izdevumu samazinājumu tikai pamatbudžetā. Ja nav pietiekamas kontroles, tad atstājami tie speciālie budžeti, kuru ieņēmumi noteikti ar likumu, bet visi pārējie iekļaujami pamatbudžetā — šādu ierosinājumu izteica Saeimas komisijas deputāti.

30.augustā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas deputāti trešajam lasījumam Saeimā akceptēja likumprojektu “Valsts kontroles revīzijas reglaments”, kurā noteikts: “Valsts kontroles revīzijai ir pakļautas valsts iestādes, valsts uzņēmumi un amatpersonas, kā arī pašvaldības, sabiedriskās organizācijas un to apvienības, privātuzņēmumi, uzņēmējsabiedrības un fiziskās personas, ja to rīcībā vai glabāšanā atrodas valsts manta vai valsts garantēti līdzekļi, kā arī — ja tās izpilda valsts pasūtījumus un piegādes.” Kā uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris, likumprojekts paredz Valsts kontrolei plašākas un konkrētākas tiesības nekā līdz šim.

Vēl komisijas deputāti apsprieda likumprojektus “Par komercbanku sanāciju un bankrotu” un “Par fizisko personu noguldījumu kompensāciju”. Diemžēl valdība nav sagatavojusi pamatotu koncepciju par komercbanku sanāciju un bankrotu un arī nevarēja atbildēt uz deputātu jautājumiem par komercbanku uzraudzību, teica O.Kehris. Iesniegtā likumprojekta pārejas noteikumos paredzēts, ka no nākamā gada 1.janvāra šīs funkcijas no Latvijas Bankas pārņem Banku aģentūra. Likumprojekts reglamentē tās pienākumus, kas saistīti ar banku sanāciju un apdrošināšanu, taču nekas tajā nav teikts par uzraudzību, uzsvēra O.Kehris. Tāpat nav skaidrs, kā tiks izveidota un kāds būs Banku aģentūras statuss.

Tāpēc komisijas deputāti neatbalstīja minēto likumprojektu izskatīšanu pa pantiem un nolēma atgriezties pie to apspriešanas nākamajā sēdē. Turklāt, kā pastāstīja O.Kehris, deputātu vairākums atzina, ka, lai atrisinātu pašreizējās pretrunas likumdošanā (tās bloķē tiesu darbu), nepieciešams vai nu papildināt pārejas noteikumus, vai arī izstrādāt jaunus pantus likumprojektā “Par kredītiestādēm” (2.lasījumā Saeimas sēdē to pieņēma 30.augustā), kā arī ieteikt grozījumus likumā par Latvijas Banku.

Anita Martinsone, Saeimas ziņu dienests