Ministru kabineta ārkārtas sēdes protokols Nr.31

Rīgā 2015.gada 6.jūlijā

Sēdi vada

Ministru prezidente – L.Straujuma

Ar balsstiesībām piedalās:

Aizsardzības ministrs – R.Vējonis

Ārlietu ministrs – E.Rinkēvičs

Finanšu ministrs – J.Reirs

Iekšlietu ministrs – R.Kozlovskis

Kultūras ministre – D.Melbārde

Labklājības ministrs – U.Augulis

Satiksmes ministrs – A.Matīss

Ar padomdevēja tiesībām piedalās:

Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības jautājumos, Valsts pārvaldes attīstības departamenta vadītāja – E.Upīte

Valsts kancelejas direktora pienākumu izpildītāja, direktora vietniece tiesību aktu lietās, Juridiskā departamenta vadītāja – I.Gailīte

Protokolē

Dokumentu pārvaldības departamenta vadītāja – L.Peinberga

Sēdi sāk plkst.10.⁰⁰

TA-1395

______________________________________________________
(R.Kozlovskis, I.Pētersone-Godmane,
D.Melbārde, J.Reirs, E.Rinkēvičs, L.Straujuma)

1. Pieņemt zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu.

2. Apstiprināt Latvijas Republikas pozīciju Nr.2 par Eiropas Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Eiropas programma migrācijas jomā".

3. Saskaņā ar Ministru kabineta kārtības ruļļa 193.punktu atzīmēt, ka kultūras ministrei D.Melbārdei ir atšķirīgs viedoklis izskatītajā jautājumā, un tas ir šāds:

"Ņemot vērā Nacionālās apvienības pausto noraidošo attieksmi pret Eiropas Komisijas izstrādāto bēgļu pārvietošanas plānu, iesniedzu īpašo viedokli, aicinot ņemt vērā šādus argumentus un priekšlikumus:

– ņemot vērā, ka 80 gadu laikā Latvijas pamatnācijas skaits ir samazinājies par vairāk nekā 14% un Latvijā ir izveidojies procentuāli viens no lielākajiem pirmās paaudzes imigrantu skaitiem Eiropas Savienības valstu vidū (pēc Eurostat datiem 2008.gadā Latvijā 13,9% no valsts iedzīvotājiem dzimuši ārpus Eiropas Savienības valstīm), Latvijas valstij ir stingrs pamats aizstāvēt "specifiskas situācijas" noteikšanu, attiecināšanu uz Latviju;

– Eiropas Komisijas piedāvātais bēgļu jautājuma risinājums šobrīd nerisina jautājumu pēc būtības ilgtermiņā. Valstu brīvprātība un solidaritāte šajā jautājumā būtu lietderīgāka, ja būtu orientēta uz dziļāku problēmu risinājumu: "dzīvās kravas" kontrabandas ierobežošana, palīdzība Tuvo Austrumu iedzīvotājiem viņu pašu zemēs, risinot mājvietu jautājumu, ieguldot izglītībā, palīdzot radīt jaunas darba vietas un iesaistoties humānās palīdzības pastiprināšanā.

Vienlaikus vēlos izteikt atzinību par Latvijas valdības stingri pausto pozīciju bēgļu kvotu noteikšanas jautājumā.".

Rīkojuma projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 16.marta rīkojumā Nr.124 "Par likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2016.gadam" sagatavošanas grafiku""

______________________________________________________
(J.Reirs, J.Plūme, L.Straujuma)

1. Pieņemt iesniegto rīkojuma projektu.

Valsts kancelejai sagatavot rīkojuma projektu parakstīšanai.

2. Noteikt, ka ministriju iesniegtās jaunās politikas iniciatīvas 2016.–2018.gadam netiek vērtētas atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 11.decembra noteikumiem Nr.867 "Kārtība, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam".

3. Jautājumi par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2016.gadam un turpmākajiem gadiem skatāmi Ministru kabinetā kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

4. Pieņemt zināšanai, ka Ministru prezidente izveidos starpinstitucionālu darba grupu, lai valsts budžeta projekta veidošanas procesā izstrādātu priekšlikumus efektīvākam valsts budžeta līdzekļu izlietojumam.

Sēdi slēdz plkst.10.⁴⁵

Ministru prezidenta vietā –
satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Valsts kancelejas direktora pienākumu izpildītāja,
direktora vietniece tiesību aktu lietās,
Juridiskā departamenta vadītāja Inese Gailīte