Svarīgs solis Latvijas gaitā uz Eiropas Savienību

Vakar, 31. augustā, Saeima ratificēja
Latvijas asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību

Šis līgums pilnībā atbilst Latvijas deklarētajiem ārpolitikas mērķiem — integrēšanās Eiropā un transatlantiskajās ekonomiskajās un drošības struktūrās kā līdzeklis valsts drošības, attīstības un stabilitātes nodrošināšanā. Līdz ar to šim notikumam ir patiešām liela nozīme Latvijas nākotnes kontekstā.

Līguma ratificēšanai vakar Saeimas namā bija veltīta Ministru prezidenta Māra Gaiļa un ārlietu ministra Valda Birkava preses konference. Tās ievadā M. Gailis uzsvēra, ka Eiropas līgums ratificēts tieši gadu pēc Krievijas armijas izvešanas no Latvijas. Savukārt V. Birkavs, turpinot šo domu, teica: “Viens loģisks solis ved pie nākamā.”

Māris Gailis, augstu novērtējot Eiropas līguma ratificēšanu, žurnālistiem izteica prognozi, ka jau gadsimtu mijā Latvija kļūs pilntiesīga Eiropas Savienības locekle. Viņš arī piebilda, ka šajā nostādnē redzama krasa atšķirība starp “Latvijas ceļu” un dažām citām politiskajām partijām, kuras apšauba Latvijas vajadzību iestāties Eiropas Savienībā. “Mēs uzskatām, ka Latvijas tautas izdzīvošanai, valsts drošībai un tālākai izaugsmei Eiropas Savienība mums ir absolūti nepieciešama.”

Ministru prezidents uzsvēra arī Ārlietu ministrijas aktīvo darbību asociācijas līguma sasniegšanai. Kā zināms, sarunas par līguma noslēgšanu starp ES un Latviju iesākās 1994. gada 15. septembrī. Sarunu pirmais raunds notika šā gada 25. janvārī, otrais raunds — 3. martā Briselē. Jāatceras arī, ka tikai pirms nepilna gada tika parakstīts brīvās tirdzniecības līgums ar Eiropas Savienību.

Ārlietu ministrs, pozitīvi vērtējot Latvijas virzību uz Eiropas Savienību, atzīmēja, ka Krievijas armijas izvešana pērn 31. augustā noteikti ir sekmējusi asociācijas līguma ratificēšanu. V. Birkavs arī atzīmēja, ka šis process saistīts ar Ziemeļvalstu ārlietu ministru lēmumu nupat — 30. augustā — Kopenhāgenas konferencē “5+3” — atbalstīt sarunu sākšanu par pilntiesīgu dalībvalstu statusu “no vienas starta līnijas un vienā laikā visām asociētajām valstīm”. Līdz ar to Latvija var cerēt, ka sarunas par mūsu valsts uzņemšanu Eiropas Savienībā sāksies tajā laikā, kad notiks sarunas par Kipras un Maltas uzņemšanu. “Mums ir labi draugi un atbalstītāji Ziemeļvalstīs, Skandināvijas valstīs. Domāju, ka pavisam drīz jūs būsiet liecinieki tam, ka šīs sarunas sāksies”, piebilda ārlietu ministrs. Viņš izteica zināmas rūpes par Lietuvu, kas šajā jautājumā ir stipri sliktākā situācijā, lai ratificētu Eiropas asociēto līgumu, Lietuvai jāmaina sava konstitūcija. Tas var radīt Lietuvas atpalikšanu no kopējā procesa.

“Latvijas Vēstneša” jautājums bija adresēts Ministru prezidentam Mārim Gailim: “Vai sekmīgā attīstība Latvijas ceļā uz Eiropas Savienību var pozitīvi iespaidot arī mūsu valsts virzību uz NATO?”

Uz to M. Gailis atbildēja: “Domāju, šīs lietas ir saistītas. Iestāšanās vai tuvināšanās šīm struktūrām palielinās Latvijas drošību. Pašlaik grūti izzīlēt, vai mēs vispirms būsim pilntiesīga NATO locekle vai Eiropas Savienības locekle. Taču, lai kā tas arī nebūtu, tas mums dos drošības garantijas gluži citā kvalitātē, nekā tās ir šobrīd.

“Mēs iekļaujamies pievienošanās stratēģijā,” piebilda V. Birkavs. Savukārt M. Gailis atzīmēja, ka Eiropas līgums paver plašas sadarbības un attīstības iespējas Latvijai arī ekonomiskajā jomā. Līgums paredz attīstīt infrastruktūru, pakalpojumu sfēru, informātikas un transporta biznesu. “Tas nozīmē, ka Latvijā radīsies pieprasījums pēc jaunām darba vietām. Eiropas līgumam jānodrošina reformu procesa virzība tirgus ekonomikas virzienā.”

Ministru prezidents salīdzināja šo procesu ar “savienoto trauku principu”. “No tā trauka, kurā līmenis augstāks, šķidrums pārplūst uz zemāko. Tāpat neapšaubāmi, ka, Latvijai kļūstot par vienota tirgus locekli ar Eiropas Savienību, uz mūsu valsti plūdīs investīcijas, zināšanas, enerģija un vairosies aktivitāte. Tas viss noteikti ātrāk paaugstinās dzīves līmeni,” teica Māris Gailis.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors