Ministru kabineta noteikumi Nr.382

Rīgā 2015.gada 7.jūlijā (prot. Nr.32 14.§)

Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumos Nr.675 "Kārtība, kādā Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā"

Izdoti saskaņā ar Imigrācijas likuma
2.¹ panta otro daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumos Nr. 675 "Kārtība, kādā Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 141. nr.; 2012, 70. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 6. punktu šādā redakcijā:

"6. Lai Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis Latvijas Republikā nodibinātu darba tiesiskās attiecības vai kļūtu par pašnodarbinātu personu, viņam nav nepieciešams iegūt tiesības uz nodarbinātību."

2. Svītrot 13. punktu.

3. Papildināt noteikumu I nodaļu ar 15.¹ punktu šādā redakcijā:

"15.¹ Uzturoties Latvijas Republikā, Savienības pilsonim un viņa ģimenes loceklim nepieciešams derīgs ceļošanas dokuments."

4. Izteikt 27.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"27.4. viņš iegūst izglītību Latvijas Republikas Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētā izglītības iestādē un viņam ir pietiekams iztikas nodrošinājums, lai nekļūtu par slogu sociālās palīdzības sistēmai, kā arī derīgs dalībvalsts izsniegts dokuments, kas apliecina, ka persona Latvijas Republikā ir tiesīga saņemt nepieciešamo vai neatliekamo medicīnisko palīdzību, vai veselības apdrošināšanas polise. Pietiekams iztikas nodrošinājums šo noteikumu izpratnē ir ikmēneša ienākumi, kas atbilst vismaz tiesību aktos noteiktajam trūcīgas personas ienākumu līmenim;".

5. Aizstāt 29.3. apakšpunktā vārdus "līdz sešiem mēnešiem" ar vārdiem "sešus mēnešus".

6. Izteikt 33. punktu šādā redakcijā:

"33. Šo noteikumu 31.1. apakšpunktā minēto nosacījumu par uzturēšanās un nodarbinātības ilgumu un šo noteikumu 31.2. apakšpunktā minēto nosacījumu par uzturēšanās ilgumu nepiemēro, ja Savienības pilsoņa laulātais ir vai ir bijis Latvijas pilsonis, bet Latvijas pilsonību zaudējis, stājoties laulībā ar Savienības pilsoni."

7. Izteikt 37.5. apakšpunktu šādā redakcijā:

"37.5. pieprasot reģistrācijas apliecību vai uzturēšanās atļauju, – dokumentu, kas apliecina, ka nereģistrētajās partnerattiecībās dzimis bērns, vai dokumentus, kas apliecina, ka nereģistrētās partnerattiecības ir ilgstošas (piemēram, dokumentus par kopīgu kredītu nekustamā īpašuma iegādei, kopīgu nekustamo īpašumu vai kopīgu mājsaimniecību). Izvērtējot partnerattiecību ilgumu un iesniegtos dokumentus, kas apliecina partnerattiecību esību, rūpīgi pārbauda iesniedzēju personiskos apstākļus;".

8. Papildināt noteikumus ar 46.¹ punktu šādā redakcijā:

"46.¹ Izvērtējot šo noteikumu 27.4., 27.5. un 27.6. apakšpunktā minēto pietiekamā iztikas nodrošinājuma apjomu, ņem vērā pieteikuma iesniedzēja personiskos apstākļus."

9. Svītrot 47. punktu.

10. Izteikt 55.1. un 55.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"55.1. Savienības pilsonis nevar iesniegt šo noteikumu 28. vai 34. punktā minētos dokumentus (izņemot 28.1. un 34.1. apakšpunktā minētos dokumentus);

55.2. Savienības pilsoņa ģimenes loceklis nevar iesniegt šo noteikumu 37. punktā minētos dokumentus (izņemot 37.1. apakšpunktā minētos dokumentus);".

11. Izteikt 55.5. apakšpunktu šādā redakcijā:

"55.5. kompetentas valsts institūcijas ir sniegušas informāciju par to, ka persona rada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības veselībai. Par draudiem sabiedrības veselībai uzskatāma personas inficēšanās ar infekcijas slimību, par kuru Pasaules Veselības organizācija izdevusi ieteikumu sabiedrības veselības apdraudējuma novēršanai saskaņā ar starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem. Nosacījumu par draudiem sabiedrības veselībai nepiemēro, ja slimība konstatēta triju mēnešu laikā pēc ieceļošanas Latvijas Republikā. Šajā apakšpunktā minētos nosacījumus piemēro, ja apdraudējums skar vienu no sabiedrības pamatinteresēm;".

12. Izteikt 56. punktu šādā redakcijā:

"56. Savienības pilsonis un viņa ģimenes loceklis zaudē tiesības uzturēties Latvijas Republikā un viņam anulē:

56.1. reģistrācijas apliecību vai uzturēšanās atļauju, ja:

56.1.1. viņš pārmērīgi apgrūtina sociālās palīdzības sistēmu. Šis nosacījums neattiecas uz Savienības pilsoni, kurš ir darbinieks vai pašnodarbinātais Latvijas Republikā, un viņa ģimenes locekli. Personas apgrūtinājumu sociālās palīdzības sistēmai izvērtē tās pašvaldības sociālais dienests, kurā persona deklarējusi savu dzīvesvietu. Izvērtējot ņem vērā personas uzturēšanās ilgumu Latvijas Republikā, pieprasīto sociālās palīdzības pabalstu apmēru, to pieprasīšanas regularitāti, kā arī sociālās palīdzības pieprasīšanas iemeslus;

56.1.2. vairs nepastāv šajos noteikumos minētie apstākļi, kas var būt par pamatu uzturēšanās tiesību piešķiršanai;

56.1.3. ir pamats uzskatīt, ka persona noslēgusi fiktīvu laulību vai reģistrējusi fiktīvas partnerattiecības, lai iegūtu tiesības uzturēties Latvijas Republikā;

56.2. pastāvīgās uzturēšanās apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja viņš nepārtraukti ir uzturējies ārpus Latvijas Republikas vairāk nekā divus gadus, izņemot gadījumu, ja persona var dokumentāri pierādīt, ka prombūtnei ir bijis attaisnojošs iemesls;

56.3. reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību, uzturēšanās atļauju vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja:

56.3.1. sniegtas nepatiesas ziņas reģistrācijas apliecības, pastāvīgās uzturēšanās apliecības, uzturēšanās atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai;

56.3.2. viņš uzturējies ārpus Latvijas Republikas vairāk nekā sešus mēnešus gada laikā. Šis nosacījums attiecas tikai uz Savienības pilsoņa ģimenes locekli, kurš nav Savienības pilsonis, un nav piemērojams, ja prombūtnē viņš ir bijis obligātā militārā dienesta dēļ vai citu svarīgu iemeslu dēļ (piemēram, slimība, grūtniecība, dzemdības, mācības vai norīkojums darbā citā valstī) vienu reizi, ne ilgāk par 12 secīgiem mēnešiem;

56.3.3. kompetentas valsts institūcijas ir sniegušas informāciju par to, ka persona rada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības veselībai. Nosacījumu par draudiem sabiedrības veselībai nepiemēro, ja slimība vai veselības traucējums konstatēts vēlāk nekā triju mēnešu laikā pēc ieceļošanas Latvijas Republikā. Šajā apakšpunktā minētos nosacījumus piemēro, ja apdraudējums skar kādu no sabiedrības pamatinteresēm."

13. Izteikt 59. punktu šādā redakcijā:

"59. Izbraukšanas rīkojumu izdod, ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis rada faktiskus, attiecīgajā brīdī esošus un pietiekami nopietnus draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, kas skar kādu no sabiedrības pamatinteresēm. Iepriekšēja krimināla sodāmība nevar būt par pamatu izbraukšanas rīkojuma izdošanai."

14. Izteikt 67. punktu šādā redakcijā:

"67. Ar uzturēšanās ierobežojumu saistītu lēmumu Savienības pilsonim un viņa ģimenes loceklim paziņo rakstiski valodā, ko viņš saprot vai kuru viņam vajadzētu saprast, tādā veidā, lai būtu saprotams lēmuma saturs un radītās sekas."

15. Papildināt noteikumus ar 70. punktu šādā redakcijā:

"70. Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis ir tiesīgs personiski aizstāvēt savas intereses tiesā saistībā ar uzturēšanās ierobežojumu, izņemot gadījumus, ja personas ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikā var radīt nopietnu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai valsts drošībai vai ja jautājuma izskatīšana tiesā ir saistīta ar aizliegumu ieceļot Latvijas Republikā."

16. Papildināt pielikuma VIII nodaļas 5. punktu ar piezīmi šādā redakcijā:

"Piezīme. Minētā prasība neattiecas uz darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām."

Ministru prezidenta vietā –
satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis