Rīgā 2015.gada 8.jūlijā

Par reņģu zvejas apturēšanu Rīgas jūras līča Dienvidu ģeogrāfiskā rajona piekrastes ūdeņos 2015.gadā

Saskaņā ar Zvejniecības likuma 5.panta trešo daļu Zemkopības ministrija (turpmāk – ministrija) zvejniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos.

Zvejniecības likuma 15.panta pirmā daļa paredz, ka rūpniecisko zveju Latvijas Republikas ūdeņos regulē, nosakot ikgadēji pieļaujamo nozvejas apjomu, zvejas kuģu, zvejas rīku skaitu un to veidu, kā arī citus zvejas regulēšanas pasākumus, kas pamatojas uz zinātnisko ekspertīžu atzinumiem un zinātniskiem ieteikumiem, starptautisko zvejniecības organizāciju rekomendācijām, Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām un rūpnieciskās zvejas noteikumiem.

Zvejniecības likuma 11.panta ceturtā daļa un Ministru kabineta 2009.gada 30.novembra noteikumu Nr.1375 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos" (turpmāk – MK noteikumi Nr.1375) 2.2.apakšpunkts paredz, ka tīklu zvejai Rīgas jūras līča piekrastē iedala četrus procentus no kopējā Rīgas jūras līča piekrastei paredzētā reņģu nozvejas apjoma limita, bet 2.3. apakšpunkts paredz, ka reņģu nozvejas pārējais apjoma limits Rīgas jūras līča piekrastei pēc tīklu zvejai minētā limita nodalīšanas tiek sadalīts saskaņā ar noteikumu 3.pielikumu procentuāli pa ģeogrāfiskiem rajoniem, kuros ietilpst pašvaldības, kas robežojas ar Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņiem.

Ievērojot Padomes 2014.gada 10.novembra regulas (ES) Nr.1221/2014, ar ko 2015.gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā un groza Regulu (ES) Nr.43/2014 un Regulu (ES) Nr.1180/2013 I Pielikumā Latvijai 2015.gadam piešķirto reņģu nozvejas kvotu, un, pamatojoties uz Zvejniecības likuma 11.panta ceturtajā daļā un MK noteikumi Nr.1375 2.2. un 2.3.apakšpunktā noteikto, ministrija 2015.gadā zvejai Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos noteica 3131 tonnas reņģu zvejas iespējas, no kurām 809 tonnas reņģu zvejas iespējas tika noteiktas Dienvidu ģeogrāfiskajam rajonam Saulkrastu novadam, Carnikavas novadam, Rīgas pilsētai, Jūrmalas pilsētai.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumu Nr.296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos" (turpmāk – MK noteikumi Nr.296) 27.1.3.apkašpunktu Zemkopības ministrijai ir pienākums pieņemt lēmumu par noteiktu zivju sugu zvejas apturēšanu, ja pilnībā izmantoti vai pārsniegti limitos un kvotās noteiktie apjomi. Savukārt MK noteikumu Nr.296 8.4.¹ apakšpunkts paredz, ka zvejnieku pienākums ir apkopot nozvejas datus par zveju ar reņģu stāvvadiem Rīgas jūras līcī informāciju par reņģu nozveju par katrām piecām dienām, skaitot no mēneša sākuma. Minētā informācija līdz katras piektās dienas beigām jāiesniedz Valsts vides dienestā.

MK noteikumu Nr.1375 9.punkts paredz, ka valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – Institūts) apkopo un uzskaita piekrastes nozvejas datus sadalījumā pa pašvaldībām un pēc katra zvejas mēneša līdz nākamā mēneša divdesmit piektajam datumam iesniedz tos ministrijā. Attiecīgās zivju sugas zveja piekrastē tiek pārtraukta, kad tās kopējais zvejas limits, kas noteikts saskaņā ar šo noteikumu 2.punktu, ir pilnībā izmantots un ministrija savā mājaslapā internetā un plašsaziņas līdzekļos ir paziņojusi par konkrētās zivju sugas pārtraukšanu piekrastē.

Zvejniecības likuma 14.panta otrā daļa nosaka, ka informācija par zveju, zvejas pārkāpumiem, zivju izkraušanu, zivju cenām, zvejas kuģu sarakstiem un zvejnieku un zivju pircēju reģistrāciju tiek apkopota Latvijas zivsaimniecības integrētajā kontroles un informācijas sistēmā, kas reģistrēta valsts informācijas sistēmu reģistrā. Nepieciešamo informāciju sistēmas datubāzes nodrošināšanai sniedz Valsts vides dienests, Ceļu satiksmes drošības direkcija, Latvijas Jūras administrācija un Institūts.

Saskaņā ar ministrijas rīcībā esošo informāciju, kas iegūta Latvijas zivsaimniecības integrētajā kontroles un informācijas sistēmā un operatīvo informāciju, kas saņemta no Valsts vides dienesta, reņģu nozveja Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos Dienvidu ģeogrāfiskajā rajonā 2015.gada 6.jūlijā sasniedza 790 tonnas.

Tādējādi ministrija konstatē, ka zvejai Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos Dienvidu ģeogrāfiskajā rajonā noteiktās 809 tonnas reņģu zvejas iespējas ir gandrīz pilnībā izmantotas un ņemot vērā stāvvadu zvejas aktivitāti, ministrija secina, ka šīs sugas zveja Rīgas jūras līča piekrastē ir pārtraucama, lai noteiktais nozvejas apjoms netiktu pārsniegts.

MK noteikumu Nr.1375 4.¹ punktu, kas nosaka, ka, ja kādā šo noteikumu 3.pielikumā minētajā Rīgas jūras līča ģeogrāfiskajā rajonā ir sasniegts tam kārtējam gadam iedalītais reņģu nozvejas apjoma limits un zveja tikusi apturēta, institūts atbilstoši kompetencei veic attiecīgu nozvejas datu analīzi, kā arī sagatavo un iesniedz ministrijā novērtējuma ziņojumu par reņģu nozvejas apjoma limita apguves prognozēm pa ģeogrāfiskiem rajoniem līdz reņģu piekrastes zvejas aktīvās sezonas vai kārtējā gada beigām. Ja ziņojumā norādīts, ka kādā Rīgas jūras līča ģeogrāfiskajā rajonā reņģu piekrastes nozvejas apjoma limits līdz reņģu piekrastes zvejas aktīvās sezonas vai kārtējā gada beigām netiks apgūts, ministrija limitu kārtējam gadam pārdala ģeogrāfiskajam rajonam, kurā reņģu nozvejas apjoma limits ir sasniegts un zveja tikusi apturēta. Lēmumu par limitu pārdali ministrija paziņo attiecīgajām Rīgas jūras līča piekrastes pašvaldībām.

Ievērojot iepriekš minēto, kā arī Zvejniecības likuma 5.panta trešo daļu, 11.panta ceturto daļu, 14.panta otro daļu un 15.panta pirmo daļu, MK noteikumu Nr.1375 2.2. un 2.3.apakšpunktu, 4.¹ un 9.punktu, un MK noteikumi Nr.296 27.1.3. un 8.4.¹ apakšpunktu, kā arī pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 65.panta pirmo daļu:

nolēmu:

apturēt reņģu zveju Rīgas jūras līča Dienvidu rajona piekrastes ūdeņos.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 185.panta ceturtās daļas 3.punktu, lēmums ir izpildāms ar spēkā stāšanās brīdi, un lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību.

Lēmumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188.panta otro daļu un 189.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvās rajona tiesā, iesniedzot pieteikumu attiecīgajā tiesu namā pēc pieteicēja adreses, mēneša laikā no dienas, kad tas stājies spēkā.

Administratīvā procesa likuma 70.panta pirmā daļa nosaka, ka administratīvais akts stājas spēkā, kad tas ir paziņots adresātam. Ievērojot Paziņošanas likuma 11.panta otro un piekto daļu, lēmums uzskatāms par paziņotu nākamajā darba dienā pēc ministrijas lēmuma "Par reņģu zvejas apturēšanu Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos" publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Zemkopības ministrijas valsts sekretāra p.i. J.Šnore