Saeimas priekšsēdētājs — par vizīti Somijā

Preses konferencē, vakarrīt, 13.septembrī, Rīgas lidostā, uzreiz, atgriežoties no vizītes

Vispirms Saeimas priekšsēdētājs divu dienu oficiālo vizīti Somijā novērtēja kā īsu, bet iespaidiem un praktiskām atziņām bagātu.

“Mēs kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka Somija ir valsts, kas ļoti daudzu jautājumu, to skaitā iekšpolitisko, ekonomisko, arī to, kas saistīti ar iestāšanos Eiropas Savienībā, risināšanā ir ļoti tuvu Latvijai,” atzina Anatolijs Gorbunovs. Tiekoties ar Somijas parlamenta priekšsēdētāju Rītu Osukainenu, kā arī ar frakcijas pārstāvjiem, bija iespēja iepazīties ar Somijas valdības izveidošanas gaitu, kā arī motīviem, kas apvienoja ļoti atšķirīgus politiskos spēkus. Pēc vēlēšanām Somijā, kā viņi paši atzīst, ir izveidota “varavīksnes” valdība, kurā ietilpst sociāldemokrāti (63 no 200 vietām parlamentā), Nacionālā koalīcijas partija (39), Kreiso savienība (20), Zviedru tautas partija (12) un Zaļo savienība (9). Būtiskākais ir tas, ka šie tik atšķirīgie spēki ir spējuši nolikt malā politiskās pretrunas un vienojušies par to jautājumu risināšanu, kas šobrīd ir vissvarīgākie somu tautas vairākumam. Tas ir bezdarbs un ar to saistītās problēmas, kā arī krīze valsts budžetā.

A.Gorbunovs izteica domu, ka Somijas pieredze koalīcijas valdības izveidošanā būtu nopietni izpētama, jo viņaprāt pēc 6. Saeimas vēlēšanām Latvijas politiķi var nonākt līdzīgā situācijā.

Gan parlamenta pārstāvji, gan arī Somijas valsts prezidents Marti Ahtisāri apliecināja Somijas atbalstu Latvijas ceļā uz Eiropas Savienību. Jo, tāpat kā mēs, arī mūsu ziemeļu kaimiņi iestāšanos ES saista ar valsts attīstību, ekonomisko sadarbību un, protams, drošības jautājumu. Somijā uzskata, ka Eiropas paplašināšanai jānotiek ātrāk un tas būtu konkrēts solis Eiropas drošības nostiprināšanā, teica Saeimas priekšsēdētājs.

Savukārt tiekoties ar parlamenta prezidenti R.Osukainenu, tika apspriesti konkrēti valdības un parlamenta darba jautājumi pēc Somijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Parlamenta priekšsēdētāja ieteica Latvijas politiķiem domāt par to, kā veidot nacionālo parlamentu un kāda būs tā loma un nozīme pēc Latvijas iestāšanās ES. Lai parlaments nepazaudētu saikni ar valdību, pats svarīgākais ir parlamenta uzticība tai, pretējā gadījumā pēc iestāšanās ES parlamentam ietekmēt valdību kļūs aizvien sarežģītāk, atzina parlamenta priekšsēdētāja. Tā ir problēma arī Somijā, taču šajā jomā tur ir uzkrāta zināma pieredze, ar kuru būs iespējams iepazīties arī Latvijā.

Vizītes laikā Latvijas delegācija apmeklēja arī Helsinku Universitātes bibliotēku. Tās fondos glabājas ap 10 000 vienību liela latviešu izdevumu kolekcija, kas vākta no 1628.gada. Savukārt, atceroties sarunas Helsinku pilsētas domē, Saeimas priekšsēdētājs žurnālistiem pauda neizpratni par to, ka starp Latviju un Helsinkiem vēl joprojām nav prāmju satiksmes. Somi ļoti grib intensificēt sadarbību ar Latviju, jo viņiem liekas, ka līdz šim bijuši pārāk orientēti uz Igauniju.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu par vissvarīgāko notikumu vizītes ietvaros, A.Gorbunovs pieminēja divus. Pirmkārt, Latvijas vēstniecības svinīgo atklāšanu Helsinkos, kurā piedalījās Somijas valsts prezidents, politiķi, valstsvīri, inteliģence, kā arī diplomāti. Tā nebija oficiāla pieklājības izrādīšana, tas bija daudz nozīmīgāk, jo Latvijas vēstniecības ēku Armfeltintie 10, kas tai piederēja pirms kara, Somija atdeva restaurētu par savu nodokļu maksātāju naudu. Otrkārt, to, ka gan Somijas Valsts prezidents, gan arī parlamenta frakciju pārstāvji ļoti optimistiski skatās uz izveidoto daudzpartiju valdību, jo Somijai bijuši vajadzīgi gadu desmiti, lai nonāktu pie tādas vienotības, kāda panākta šobrīd. Katrā ziņā dzīve Latvijā rit tādos tempos, ka mums pie tādām atziņām jānonāk daudz īsākā laikā, preses konferences nobeigumā teica Saeimas priekšsēdētājs A.Gorbunovs.

Saeimas ziņu dienests
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"