Ministru kabineta rīkojums Nr.391

Rīgā 2015.gada 15.jūlijā (prot. Nr.34 32.§)

Par atļauju Ringoldam Beinarovičam savienot amatus

1. Ministru kabinets (Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1050), izskatot Ringolda Beinaroviča 2015. gada 6. jūlija iesniegumu ar lūgumu atļaut savienot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu ar Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amatu, konstatēja:

1.1. Ministru kabinets ir institūcija, kas saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk – likums) 7. panta 5.¹ daļas 4. punktu ir kompetenta sniegt atļauju Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amata savienošanai ar Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amatu;

1.2. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 8. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde ir valsts un pašvaldības izveidota atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, kas atrodas Ministru kabineta pārraudzībā. Savukārt saskaņā ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 9. panta otro un trešo daļu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes sastāvā iekļaujami trīs valsts interešu pārstāvji, kas deleģēti no Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un Satiksmes ministrijas, trīs Liepājas pilsētas domes deleģēti pārstāvji un trīs Liepājas pilsētas domes ieteikti Liepājas komersantu pārstāvji. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļus uz pieciem gadiem amatā ieceļ Ministru kabinets;

1.3. saskaņā ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 3. pantu Liepājas speciālā ekonomiskā zona izveidota, lai attīstītu un veicinātu tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību un gaisa satiksmi, kā arī starptautisku preču apmaiņu caur Latviju. Tās uzdevums ir piesaistīt ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai Liepājā, kā arī veicināt Liepājas reģiona attīstību;

1.4. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 15. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde saskaņā ar Likumu par ostām veic visas funkcijas, kuras noteiktas ostas pārvaldei attiecībā uz Liepājas ostu un tās teritoriju, kā arī atbilstoši šā panta trešajai daļai Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde ir Liepājas ostas pārvaldes tiesību un saistību pārņēmēja;

1.5. ievērojot šā rīkojuma 1.4. apakšpunktā minēto, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amats būtu pielīdzināms ostas valdes locekļa amatam un atbilstoši likuma 4. panta 2.³ daļai par valsts amatpersonām ir uzskatāmas arī personas, kuras ieņem ostas valdes locekļa amatu;

1.6. saskaņā ar likuma 7. panta 5.¹ daļu likuma 4. panta 2.³ daļā minētajām amatpersonām, kurām šajā pantā nav noteikti īpaši amatu savienošanas nosacījumi, ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1.6.1. amatu, kuru tās ieņem saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

1.6.2. amatu biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā;

1.6.3. pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošo darbu;

1.6.4. citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā;

1.7. saskaņā ar likuma 7. panta 5.¹ daļas 4. punktu R. Beinarovičam Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu ir atļauts savienot ar Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amatu, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā;

1.8. ar ekonomikas ministra 2015. gada 18. jūnija rīkojumu Nr. 469-p "Par R. Beinaroviča iecelšanu amatā" R. Beinarovičs ir iecelts Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amatā 2015. gada 6. jūlijā;

1.9. Ministru kabineta 2010. gada 23. marta noteikumu Nr. 271 "Ekonomikas ministrijas nolikums" 1. punktā ir noteikta Ekonomikas ministrijas kompetence – Ekonomikas ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde ekonomiskās politikas jomā. Ministrija izstrādā un īsteno tautsaimniecības struktūrpolitiku, rūpniecības politiku, enerģētikas politiku, ārējo ekonomisko politiku, iekšējā tirgus politiku (precēm un pakalpojumiem), komercdarbības attīstības politiku, konkurētspējas un tehnoloģiju attīstības politiku, patērētāju tiesību aizsardzības politiku, būvniecības un mājokļu politiku un citu politiku normatīvajos aktos noteiktajās jomās. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 23. marta noteikumu Nr. 271 "Ekonomikas ministrijas nolikums" 11. punktu Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs:

1.9.1. organizē nozares politikas un stratēģijas izstrādi un nozares politikas īstenošanu;

1.9.2. vada iestādes administratīvo darbu un nodrošina ministrijas funkciju izpildi;

1.9.3. nodrošina ministra un parlamentārā sekretāra rīkojumu izpildi;

1.9.4. izveido racionālu struktūru ministrijas funkciju izpildei;

1.9.5. plāno finanšu resursus ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm;

1.9.6. pieņem pārvaldes lēmumus un izdod iekšējos normatīvos aktus;

1.9.7. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;

1.9.8. dod tiešus rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem;

1.9.9. nodrošina ministrijas darbības nepārtrauktību, ja notikusi ministrijas politiskās vadības maiņa;

1.9.10. veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

2. Izvērtējot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 10. pantā valdei noteiktās funkcijas kopsakarā ar Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra pienākumiem, secināms, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amata savienošana ar Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amatu interešu konfliktu nerada, kā arī nav pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai. Netiks ierosināti un pieņemti lēmumi vai veiktas citas darbības, kas varētu skart R. Beinaroviča kā valsts amatpersonas personiskās un mantiskās intereses.

3. Atbilstoši likuma vispārīgajam regulējumam amatpersona pati ir atbildīga par interešu konflikta nepieļaušanu un valsts amatpersonas ētikas normu ievērošanu, tāpēc, neraugoties uz kompetentās institūcijas doto atļauju savienot amatus, R. Beinarovičam ir pienākums jebkurā brīdī izvērtēt interešu konflikta iespējamību un rīcības atbilstību amatpersonas ētikas normām, ja, pildot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amata pienākumus vai Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amata pienākumus, pastāv iespēja, ka R. Beinarovičs var nonākt interešu konflikta situācijā.

4. Ievērojot minēto un likuma 8.¹ panta piekto daļu, Ministru kabinets nolemj atļaut R. Beinarovičam savienot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu ar Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amatu.

5. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", iesniedzot pieteikumu attiecīgajā tiesu namā pēc deklarētās dzīvesvietas vai nekustamā īpašuma atrašanās vietas adreses.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs