PŪRS

"Patriae nostrae" — Mūsu tēvzemei

Iznācis Latvijas un Lietuvas valodnieku un izdevēju kopdarbs — "Lietuviešu-latviešu vārdnīca"

Trīs gadu desmiti ir apritējuši, kopš nācis klajā šīs vārdnīcas pirmais iz-devums. Baltu tautu dzīvē pa to laiku ir notikušas vēsturiskas pārmaiņas, gal-venais — lietuvieši un latvieši atkal ir atguvuši neatkarību.

Lietuviešiem un latviešiem daudz kas ir bijis un paliek kopējs: senā baltu vēsture un etnokultūra ar ļoti līdzīgu pasaules uztveri, kā arī mūsdienu laikmeta materiālie apstākļi un garīgās intereses. Tāpēc apgūt brāļu tautas valodu latviešiem, kā arī lietuviešiem nevarētu būt grūti — pirms pusotra tūkstoša gadiem abas tautas vēl taču runājušas kopējā baltu pirmvalodā.

Vārdnīcas autori cer, ka šis pār-strādātais izdevums palīdzēs latviešiem iemācīties lietuviešu valodu, lasīt presi un daiļliteratūru, izmantot grāmatas un zinātniskos rakstus par Lietuvas vēsturi, tautsaimniecību, sabiedrisko dzīvi. Tiem, kas vēlēsies dziļāk izprast lietuviešu valodu, tās gramatisko uzbūvi un izrunas savdabību, noderēs precīzs vārdu gramatiskais raksturojums un pielikumā dotā īsa mūsdienu lietuviešu valodas gramatika. Tika domāts arī par vārdnīcas lietotājiem Lietuvā, lai tiem, kas gribētu papildināt latviešu valodas zināšanas, būtu pie rokas ne tikai lietuviešu leksikas tulkojuma pamat-vārdi, bet arī to sinonīmi stilistiskai atlasei.

Baltu leksikogrāfu darbi, kas veikti pēdējos gadu desmitos, radījuši jaunas iespējas paplašināt un precizēt lietuviešu un latviešu leksikas aprakstus. Lietuvas ZA turpināja lielās akadēmiskās vārd-nīcas izdošanu (ar 15. sējumu sasniegts vārds telžti ), izdevniecība “Zinātne” sāka izdot “Latviešu literārās valodas vārdnīcu” astoņos sējumos (1991. g. izdotā 72. sējuma pēdējais vārds — interjekcija “tss”). Ne mazāk lietderīga izrādījās arī “Avota” izdotā viensējuma “Latviešu valodas vārdnīca” (1986). Septiņdesmitajos gados Viļņā tika atkārtoti izdota papildināta skaidrojošā mūsdienu lietuviešu valodas vārdnīca (1972) un — pirmo reizi baltu lek-sikogrāfijā — J. Balkeviča un J. Kabelkas “Latviešu—lietuviešu vārd-nīca” (1977).

Sastādot “Lietuviešu—latviešu vārd-nīcas” otro izdevumu, tika izmantoti arī daudzi citi Lietuvā un Latvijā radušies leksikogrāfiskie avoti — divvalodu un terminu, sinonīmu un frazeoloģiskās vārdnīcas, kā arī zinātnes dažādu nozaru izdevumi ar precīziem priekšmetu sarakstiem. Vārdnīcas atjaunošanā liels palīgs ir bijis arī nacionālo enciklopēdiju jaunie izdevumi. Tie sniedza informāciju par dzīvās un nedzīvās dabas parādību, lauksaimniecības un rūpniecības ra-žojumu, sociālās infrastruktūras un daudziem citiem nosaukumiem, kas pēdējos gadu desmitos ir stabilizējušies baltu valodās.

Lai gan, izmantojot jaunos, bagātos leksikas avotus, daudz kas ir nācis klāt, tomēr vārdnīcas otrā izdevuma pamatos (vārdu izkārtojumā un vārdnīcas uzbūvē) ir palicis pirmais izdevums. Diemžēl ne visiem, kas strādājuši, sagatavojot pirmo izdevumu, bija lemts sagaidīt otro. Vārdnīcas otrā izdevuma sagatavotāji ar dziļu pateicību par veikto darbu vienmēr paturēs atmiņā Latvijas Universitātes docētāju Cand. phil. Apoloniju B o j ā t i (1904—1976), kas bija sastādījusi pirmā izdevuma teksta a—n daļu, un aktīvu latviešu preses darbinieku, lietuviešu daiļliteratūras tulkotāju Alfonsu G r i -
ģ e ļ o n i (1920—1980), kas bija apzinīgi veicis izdevniecības redaktora darbu un vēl paguva iesniegt savus papildinājumus un labojumus 2. iz-devuma a daļai.

Otrā izdevuma b—n daļā autora pienākumus veica Latvijas ZA Latviešu valodas institūta vadošā pētniece, Viļņas Universitātes absolvente Dr. phil. Laimute B a l o d e—A n e l a u s k a i t e, o—ž daļā — 1. izdevuma autors, latviešu leksikogrāfs un kultūras dar-binieks Valters S u b a t n i e k s. Kā līdzautors visu vārdnīcu (a—ž) pār-skatījis, papildinājis un bagātinājis ar ilustratīvu materiālu 1. izdevuma titulredaktors, Viļņas Universitātes docents Dr. phil. Jons B a l k e v i č s; ģeogrāfiskos nosaukumus no jauna uzrakstījis šīs vārdnīcas atbildīgais redaktors. Autori izsaka sirsnīgu pa-teicību šīs vārdnīcas 2. izdevuma ierosinātājai, bijušai ilggadējai izdev-niecības “Avots” Vārdnīcu redakcijas vadītājai Elfrīdai M e l n b ā r z d e i, kas veicinājusi visu vārdnīcas sagata-vošanas darbu, un latviešu valo-dniekam Dr. phil. Albertam S a r k a n i m, kas, neraugoties uz viņa kā Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Lietuvā lielo darba slodzi, ne tikai līdz galam izpildījis šī izdevuma atbildīgā redaktora pienākumus, bet arī rūpējies par vārd-nīcas papildināšanu un visa teksta sagatavošanu iespiešanai.

Autori ir pateicīgi Kauņas Vītauta Dižā universitātes Lietuviešu valodas katedrai (vadītājs doc. Dr. phil. Alvīds B u t k u s) un datortehnikas inženierim Ģediminam S t i r b i m par palīdzību vārdnīcas tehniskā sagatavē. Vārdnīcas izdošana bijusi iespējama, pateicoties "Soros Foundation—Latvia", "Open Society—Lithuania" un izdevniecības “Zinātne” (direktors Ivars Riekstiņš) atbalstam.

Ceram, ka šis lietuviešu un latviešu valodnieku kopējais darbs veicinās brāļu tautu savstarpēju saprašanos un vie-notību, ka vairs nav tālu tas laiks, kad paši nozīmīgākie lietuviešu un latviešu zinātniskās, tehniskās un māksli-nieciskās jaunrades darbi nāks klajā abās baltu valodās.

Autori

Izdevuma priekšvārds