Projekti, koncepcijas, plāni

Likumprojekts (Saeimas dokuments nr. 1004)
Vides un reģionālās attīstības ministrijas un
Latvijas Tūrisma padomes speciālistu darba grupas izstrādāts,
Ministru kabineta 1995. gada 29. augusta sēdē akceptēts un
1995. gada 4. septembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

Tūrisma likums

Likumā lietotie termini

Tūrisms — jebkura veida darbība vai aktivitāte, kas nodrošina vai ir saistīta ar cilvēku pagaidu ceļojumu ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas brīvā laika pavadīšanas vai lietišķo darījumu nolūkā, ja tas nav saistīts ar jebkāda veida atalgotu darbu apmeklētajā vietā.

Tūrists — persona, kura ceļo, neveicot apmeklētajā vietā algotu darbu.

Tūrisma nozare — valsts mērķtiecīgi organizēta tautsaimniecības daļa, kas sagatavo un sniedz tūrisma pakalpojumus.

Tūrisma objekts — dabas vides vai cilvēces kultūrvēsturiskā mantojuma elements vai kopums, kas ir tūrisma motīvu pamatā.

Tūrisma pakalpojumi — dažāda veida mērķtiecīgas darbības tūristu interešu un vajadzību apmierināšanai.

Tūrisma infrastruktūra — tūrisma nozares un ar to saistīto citu tautsaimniecības nozaru (transporta, tirdzniecības, sakaru, kultūras, enerģētikas, veselības aizsardzības u.c.) materiāli tehniskās bāzes un pakalpojumu kopums, kas nodrošina tūrisma nozares darbību.

Tūrisma veidi — individuālā tūrista vai tūristu grupas veiktās tūrisma darbības atkarībā no dažādiem motīviem (izziņas, rekreatīvais, lietišķais, etniskais, zinātniskais, konferenču, ekoloģiskais tūrisms un speciālie tūrisma veidi: aktīvais tūrisms, sporta tūrisms u.c.).

Aktīvais tūrisms — viens no speciālā tūrisma veidiem, cilvēku aktīvās atpūtas veids, kurā tūrists visas tam nepieciešamās darbības veic pats (velotūrisms, automototūrisms, kājnieku, kalnu, slēpotāju, speleo un citi aktīvā tūrisma veidi).

Sporta tūrisms — sacensības par atsevišķu aktīvā tūrisma iemaņu labāku vai ātrāku izpildi, kā arī sacensības par noteiktas grūtības kategorijas tūrisma maršruta veikšanu.

Vietējais tūrisms — visu veidu tūrisma aktivitātes, ko veic Latvijas Republikas iedzīvotāji Latvijas teritorijā.

Starptautiskais tūrisms — visu veidu tūrisma aktivitātes, ko veic Latvijas Republikas iedzīvotāji ārvalstīs (tūrisma pakalpojumu imports) vai citu valstu iedzīvotāji Latvijas teritorijā (tūrisma pakalpojumu eksports), kā arī citu valstu iedzīvotāju tranzīta apkalpošana Latvijā.

Tūrisma formalitātes — formalitātes, kas skar tūristus kopumā (pases un vīzas, valūtas kontrole un kontrole pār valūtas apmaiņu, muitas noteikumi, medicīniskās formalitātes).

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likuma darbības joma

Šis likums nosaka tūrisma vietu Latvijas Republikas ekonomikā, tā darbības organizāciju un pārvaldes struktūru, tūristu un tūrisma uzņēmumu un organizāciju tiesības un pienākumus.

2. pants. Tūrisma nozares galvenie uzdevumi

Tūrisms ir viena no prioritārajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, kuras galvenie uzdevumi saskaņā ar 1989. gada Starpparlamentu tūrisma konferences Hāgas tūrisma deklarācijas principiem un Eiropas Savienības ieteikumiem ir nodrošināt cilvēka tiesību realizāciju uz atpūtu un brīvā laika pavadīšanu, kā arī sekmēt valsts ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību.

3. pants. Tūrisma attīstības pamatnosacījumi

Tūrisma nozares plānošana un attīstība notiek, balstoties uz 1992. gadā ANO pasaules konferencē “Vide un attīstība” pieņemtajiem globālajiem attīstības principiem un stratēģiju, kas nodrošina sabiedrības šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu interešu īstenošanai.

4. pants. Tūrisma tiesiskais pamats

Tūrisma tiesiskais pamats ir Satversme, šis likums un citi tiesību akti, kas nosaka tūristu un tūrismā strādājošo fizisko un juridisko personu tiesisko statusu un attiecības.

5. pants. Tūrisma attīstības programma

Valsts tūrisma attīstības programmu konkrētam laika periodam un reģioniem apstiprina Ministru kabinets.

6. pants. Starptautisko prasību piemērošana tūrisma likumdošanā

Latvijas Republikas tūrisma nozares tiesību akti tiek pieskaņoti Eiropas Savienības un Vispasaules tūrisma organizācijas prasībām.

Ja Latvijas Republikas noslēgtā starptautiskajā līgumā paredzēti citādi noteikumi nekā tiesību aktos iekļautie, tiek piemēroti starptautiskā līguma noteikumi saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” (Latvijas Vēstnesis, 1994, 11. nr.) noteikumiem.

7. pants. Tūrisma starptautiskie sakari

Harmoniskas tūrisma attīstības nodrošināšanai Latvijas Republikas valsts institūcijas, nevalstiskās organizācijas un uzņēmumi savas kompetences ietvaros var piedalīties starptautisko tūrisma organizāciju darbā saskaņā ar šo organizāciju darbības noteikumiem, kā arī slēgt starptautiskus līgumus.

8. pants. Tūrisma darbību iedalījums

Pēc vietas, kurā tiek piedāvāti tūrisma pakalpojumi, un atkarībā no patērētājiem, kas šos pakalpojumus izmanto, tūrisms iedalās vietējā tūrismā un starptautiskajā tūrismā. Starptautiskajā tūrismā ietilpst tūrisma pakalpojumu eksports un imports.

Latvijas Republikā atļauts nodarboties ar visiem pasaulē atzītiem vietējā un starptautiskā tūrisma veidiem, ievērojot esošās tradīcijas un starptautiskos noteikumus, ciktāl tie nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

Latvijas Republikā tiek nodrošināta harmoniska vietējā un starptautiskā tūrisma attīstība, pievēršot īpašu uzmanību vietējā tūrisma un tūrisma pakalpojumu eksporta attīstībai.

II nodaļa. Valsts pārvalde tūrisma nozarē

9. pants. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetence tūrisma jautājumos

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir centrālā valsts pārvaldes institūcija, kuras kompetenci tūrisma jautājumos nosaka Ministru kabineta apstiprināts ministrijas nolikums.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uzdevumi ir:

1) izstrādāt un īstenot vienotu tūrisma attīstības politiku;

2) izstrādāt likumprojektus un citu tiesību aktu projektus tūrisma jomā;

3) realizēt tūrisma attīstības pētījumu valsts pasūtītāja funkcijas;

4) veikt citus šajā likumā, citos tiesību aktos un ministrijas nolikumā noteiktos uzdevumus.

10. pants. Latvijas Tūrisma padome un tās kompetence

Latvijas Tūrisma padome ir valsts institūcija, kas atrodas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā un kuras nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

Latvijas Tūrisma padomes uzdevumi ir:

1) koordinēt valsts, pašvaldību, sabiedrisko organizāciju, kā arī uzņēmumu un iedzīvotāju darbību un intereses valsts noteiktās politikas tūrisma nozarē īstenošanai;

2) piedalīties tūrisma nozares attīstības stratēģijas un koncepciju izstrādē un realizācijā, kā arī to likumdošanas aktu izstrādē, kas skar tūrismu;

3) sagatavot priekšlikumus par tūrisma pakalpojumu standartu noteikšanu, tūrisma darbību licencēšanu, tūristu apmešanās vietu klasifikāciju;

4) veikt tūrisma maršrutu un apskates objektu uzskaiti un klasifikāciju un kontrolēt to ievērošanu;

5) reklamēt ārvalstīs tūrisma iespējas Latvijā un veicināt tūrisma reklāmu valsts iekšienē, šai nolūkā veidojot tūrisma informācijas datu bāzi, sagatavojot priekšlikumus par tūrisma informācijas biroju atvēršanu ārvalstīs un Latvijā un koordinējot Latvijas pārstāvniecību starptautiskās tūrisma izstādēs un gadatirgos;

6) veikt citus šajā likumā, citos tiesību aktos un savā nolikumā noteiktos uzdevumus.

11. pants. Pašvaldību kompetence tūrisma jautājumos

Rajonu, pilsētu un pagastu pašvaldības:

1) izstrādājot savas teritorijas sociālās un ekonomiskās attīstības plānus, nosaka tajos tūrisma attīstības perspektīvas;

2) paredz pasākumus tūrisma attīstībā un savas teritorijas tūrisma iespēju popularizēšanā saskaņā ar sociālās un ekonomiskās attīstības plānu, kā arī nacionālo un reģionālajiem plānojumiem;

3) nodrošina līdzsvaru starp dabas un kultūras objektu uzturēšanu vajadzīgajā kārtībā un to izmantošanu tūrisma vajadzībām;

4) izmanto tūrismu kultūrizglītošanai, veselīga dzīvesveida un patriotiskās audzināšanas nolūkā.

III nodaļa. Uzņēmējdarbība tūrismā

12. pants. Tūrisma uzņēmumi

Tūrisma pakalpojumus sagatavo un realizē likumā “Par uzņēmējdarbību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 42. nr.) noteiktajā kārtībā dibināti uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības (tālāk tekstā — “uzņēmumi”), kuri darbojas saskaņā ar tūrisma nozares darbību un uzņēmējdarbību reglamentējošiem tiesību aktiem.

13. pants. Tūrisma uzņēmumu specializācija

Pēc veiktā darba un piedāvāto pakalpojumu specifikas tūrisma uzņēmumi iedalās:

1) tūrisma operatoros, kas nodarbojas ar ceļojumiem nepieciešamo tūrisma pakalpojumu kompleksu, kuri sastāv no vismaz diviem pakalpojumiem, sagatavošanu un realizēšanu;

2) tūrisma aģentūrās, kas pašas ceļojumus neorganizē, bet pilda starpnieka funkcijas un piedāvā tūrisma operatoru radītus tūrisma pakalpojumu kompleksus;

3) kompleksos tūrisma uzņēmumos, kas nodarbojas gan ar ceļojumu organizēšanu, gan veic starpnieka funkcijas.

14. pants. Citu nozaru uzņēmumu un organizāciju darbība tūrisma nozarē

Tūrisma nodaļu darbība cita profila uzņēmumu ietvaros notiek atbilstoši šo uzņēmumu dibināšanas dokumentiem, šim likumam un citiem tūrisma nozari reglamentējošiem tiesību aktiem.

15. pants. Citu valstu tūrisma uzņēmumu un organizāciju darbība Latvijā

Citu valstu tūrisma uzņēmumu un organizāciju darbība Latvijā notiek atbilstoši šī likuma un citu tiesību aktu nosacījumiem.

16. pants. Tūrisma apvienības uzņēmējdarbībā

Savas darbības veicināšanai tūrisma uzņēmumi un organizācijas var veidot asociācijas, federācijas vai likumā paredzētas cita veida apvienības.

17. pants. Tūrisma uzņēmumu licencēšana

Patērētāja tiesību aizsardzības un tūrisma pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanas nolūkā visi tūrisma uzņēmumi, kas veic darbību starptautiskajā vai vietējā tūrismā, tiek licencēti saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

18. pants. Tūristu apmešanās vietu klasifikācija

Patērētāja tiesību aizsardzības un tūrisma pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanas nolūkā tūristu apmešanās vietas Latvijas Republikā tiek klasificētas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

IV nodaļa. Tūrisma nozares darbinieki

19. pants. Tūrisma nozares darbinieku specialitātes un amati

Tūrisma nozares darbinieku specialitātes un amatus tūrisma uzņēmumos un organizācijās nosaka atbilstīgi Profesiju klasifikatoram.

20. pants. Tūrisma nozares darbinieku sertifikācija

Tūrisma nozares darbinieku specialitātes, kurās nepieciešama sertifikācija, un kārtību, kādā tā notiek, nosaka Ministru kabinets.

21. pants. Ierobežojumi personām strādāt tūrisma darbā

Uz tiesībām strādāt par tūrisma uzņēmuma vadītāju, tūrisma operatoru, tūrisma aģentu, gidu u.c. nevar pretendēt:

1) personas bez atbilstošām zināšanām un profesionālās meistarības;

2) personas, kuras sodītas par tīšiem noziegumiem un kuru sodāmība nav dzēsta;

3) personas, kuru rīcībspēja likumā noteiktajā kārtībā ir ierobežota;

4) personas, kuras neprot valsts valodu atbilstoši Valodu likuma prasībām.

22. pants. Tūrisma nozares darbinieku izglītība

Tūrisma nozares darbinieku izglītošana notiek Izglītības likuma (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31. nr.) prasībām atbilstošās mācību iestādēs, konsultējoties speciālos tūrisma izglītības jautājumos ar Latvijas Tūrisma padomi.

V nodaļa. Aktīvais tūrisms un sporta tūrisms

23. pants. Aktīvā tūrisma veicināšana un uzraudzība

Iedzīvotāju veselības un labklājības nodrošināšanas nolūkā visām valsts un sabiedriskajām organizācijām jāatbalsta aktīvā tūrisma veida aktivitātes.

Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina bērnu un jauniešu apmācību aktīvā tūrisma iemaņās, kā arī izmanto tūrismu bērnu un jauniešu audzināšanas procesā.

Vispārējo uzraudzību pār aktīvā tūrisma norisēm veic Latvijas Tūrisma padome.

24. pants. Sporta tūrisma veicināšana un uzraudzība

Iedzīvotāju veselības un labklājības nodrošināšanas nolūkā visām valsts un sabiedriskajām organizācijām jāatbalsta sporta tūrisma veida aktivitātes.

Sporta tūrisma sacensību noteikumus un tūrisma maršrutu kategorijas izstrādā un apstiprina attiecīgā tūrisma veida sabiedriskās organizācijas.

Vispārējo uzraudzību pār sporta tūrisma norisēm veic Izglītības un zinātnes ministrija.

VI nodaļa. Latvijas Republikas teritorijas izmantošana tūrisma nolūkā

25. pants. Vispārīgie nosacījumi

Tūristiem ir tiesības izmantot tūrisma nolūkā visu Latvijas Republikas teritoriju, ievērojot tiesību aktos noteiktos ierobežojumus un aizliegumus atsevišķu darbību veikšanai.

26. pants. Privātīpašumā esošo teritoriju izmantošana

Privātīpašumā esošo teritoriju izmantošana tūrisma nolūkā notiek saskaņā ar Civillikumā noteiktajām tiesību normām un šo likumu vai īpašu vienošanos ar teritorijas vai objekta īpašnieku.

27. pants. Čpaši aizsargājamo dabas teritoriju izmantošana

Čpaši aizsargājamās dabas teritorijas var izmantot tūrisma nolūkā saskaņā ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 12. nr.) prasībām, šo teritoriju vispārējiem un individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem, kā arī dabas aizsardzības plāniem.

Tūrisma maršrutus, tūristu uzturēšanās laikus un kvotas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās nosaka teritoriju administrācijas vai gadījumos, kad tādas nav, pašvaldības, saskaņojot ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

28. pants. Kultūras pieminekļu izmantošana

Kultūras pieminekļu izmantošana tūrismā var notikt tikai saskaņā ar likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 8. nr.; 1993, 24. nr.; Latvijas Vēstnesis, 1993, 119. nr.; 1995, 30. nr.) un kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumiem.

29. pants. Tūrisms pierobežas joslā

Pierobežas joslas izmantošana tūrisma nolūkā ir jāsaskaņo ar robežapsardzības spēku pilnvarotām amatpersonām, kā arī tur jāievēro pierobežu joslas režīma noteikumi.

30. pants. Ūdens piekrastes izmantošana

Tūristiem kājāmgājējiem ir tiesības izmantot bez maksas tauvas joslu gar privātajiem ūdeņiem 4 m platumā, gar pārējiem ūdeņiem — 10 m platumā un gar jūras piekrasti — 20 m platumā.

Gadījumos, kad atbilstoši Zvejniecības likumam (Latvijas Vēstnesis, 1995, 66. nr.) tauvas josla tiek paplašināta, kājāmgājēji var izmantot bez maksas tauvas joslu visā tās platumā.

Izmantojot piekrastes tūrisma vajadzībām, jāievēro ūdenstilpņu piekrastes aizsargjoslu režīma noteikumi.

31. pants. Tūrisma ierobežošana

Gadījumos, kad tūrisma radītās antropogēnās slodzes rezultātā tiek vai var tikt degradēta vide, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pēc valsts ekoloģiskās ekspertīzes atzinuma saņemšanas, saskaņojot ar attiecīgo pašvaldību, var ierobežot tūrismu apdraudētajā objektā vai teritorijā.

VII nodaļa. Tūrista tiesības, pienākumi un atbildība

32. pants. Tūrista vispārīgās tiesības

Katram tūristam Latvijas Republikas teritorijā tiek nodrošinātas šādas tiesības:

1) brīvi izvēlēties tūrisma veidu un pakalpojumus atbilstoši savām interesēm, vēlmēm un iespējām;

2) veidot sabiedriskas organizācijas un to apvienības savu interešu realizācijai tūrismā;

3) ja pret tūristu vai tā īpašumu ticis vērsts nopietns prettiesisks nodarījums, paziņot par to viņa izvēlētajai personai, izmantojot tam valsts rīcībā esošos visātrākos sakaru līdzekļus bez maksas;

4) vajadzības gadījumā saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību;

5) ja pret tūristu vai tā īpašumu ticis vērsts prettiesisks nodarījums, celt prasību tiesā pret personām, kuras izdarījušas šo nodarījumu, un vajadzības gadījumā saņemt šim mērķim nepieciešamo juridisko palīdzību.

33. pants. Tūrista pienākumi

Katra tūrista pienākums ceļojuma laikā ir:

1) ievērot Latvijas Republikas, bet atrodoties ārvalstīs — arī attiecīgās ārvalsts tiesību aktu prasības;

2) ievērot un izpildīt valsts iestāžu, kā arī braucienu organizējošā un apkalpojošā tūrisma uzņēmuma pārstāvju likumīgās prasības;

3) ar cieņu izturēties pret apmeklējamo vietu iedzīvotājiem un to vietējām tradīcijām;

4) ievērot tūrisma objektu apskates un apmeklēšanas noteikumus, kā arī uzturēšanās un iekšējās kārtības noteikumus tajos;

5) nepiesārņot, nepiegružot vai kā citādi nepasliktināt vides kvalitāti;

6) saudzēt dabu un kultūrvēsturisko mantojumu;

7) rūpēties par savu veselību un drošību.

34. pants. Tūrista atbildība

Par prettiesisku rīcību, likumu, citu tiesību aktu prasību, kā arī ar tūrisma uzņēmumu noslēgtā līguma neievērošanu tūrists ir atbildīgs Latvijas Republikas tiesību aktos vai starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā.

VIII nodaļa. Patērētāja tiesību aizsardzība un drošība tūrismā

35. pants. Patērētāja tiesību aizsardzības tūrismā tiesiskais pamats

Tūrista tiesību aizsardzība Latvijas Republikā tiek realizēta, balstoties uz likumu “Par patērētāju tiesību aizsardzību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46. nr.), noteikumiem un citiem tiesību aktiem patērētāju tiesību aizsardzības jomā.

36. pants. Tūrisma formalitāšu vienkāršošana un atvieglojumi tūrismā

Tūrisma pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanas nolūkā notiek tūrisma formalitāšu vienkāršošana Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

Bērniem, jauniešiem, invalīdiem un veciem cilvēkiem ir tiesības uz atvieglojumiem Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

37. pants. Tūrisma uzņēmuma pienākumi, realizējot tūrisma pakalpojumus

Tūrisma uzņēmums:

1) pakalpojumu kompleksa realizāciju tūristam noformē rakstiska līguma formā;

2) sniedz tūristam vispusīgu, precīzu un nepārprotamu informāciju par piedāvāto pakalpojumu kompleksu;

3) uzņemas civiltiesisku atbildību par zaudējumiem, kas tā vainas dēļ radušies tūristam paredzēto pakalpojumu kompleksa neizpildes vai nepilnīgas izpildes gadījumā;

4) uzņemas civiltiesisko atbildību par videi nodarītiem zaudējumiem, ja nav iespējams pie atbildības saukt konkrētu tūristu;

5) veicina tūrista apdrošināšanu.

38. pants. Tūrista drošība

Tūrista drošības nodrošināšana Latvijas Republikā notiek atbilstoši pastāvošajiem ugunsdrošības, sanitārajiem, higiēnas un citiem normatīviem.

Tūrisma pakalpojumus pārdodošā uzņēmuma pienākums ir informēt tūristu par drošības situāciju valstī vai teritorijā, uz kuru tūrists vēlas doties.

Tūrisma uzņēmums atbild par informācijas sniegšanu, kas nepieciešama, lai uzturētu kontaktus ar uz ārvalstīm izbraukušām nepilngadīgām personām vai personām, kas par viņām atbild.

39. pants. Starptautiskā sadarbība tūrista tiesību aizsardzības un drošības jomā

Latvijas Republika sadarbojas ar citām valstīm, lai vajadzības gadījumā nodrošinātu:

1) tūrista ātru repatriāciju uz mītnes zemi gadījumos, ja viņš cietis nelaimes gadījumā vai pret viņa personu vai īpašumu vērsta nopietna prettiesiska darbība;

2) nolaupītā un vēlāk atrastā īpašuma nogādāšanu mītnes zemē;

3) neatliekamas medicīniskās palīdzības sniegšanu;

4) ātru visas nepieciešamās informācijas par cietušā veselības stāvokli un apstākļiem, kādos noticis nopietns prettiesisks nodarījums pret tūristu, nodošanu mītnes zemes rīcībā;

5) tūrista nāves gadījumā tā mirstīgo atlieku nogādāšanu mītnes zemē.

Latvijas tūristu tiesību aizsardzību ārvalstīs realizē Latvijas Republikas vēstniecības, pārstāvniecības un konsulāti.

IX nodaļa. Tūrisma nozares attīstības veicināšana

40. pants. Vietējā tūrisma un tūrisma pakalpojumu eksporta veicināšana

Vietējā tūrisma un tūrisma pakalpojumu eksporta attīstības veicināšanai Ministru kabinets apstiprina programmu, kuras aktualizācija notiek vismaz reizi trijos gados vai pēc vajadzības.

41. pants. Tūrisma informācija

Vispusīgas tūrisma informācijas nodrošināšanas nolūkā Latvijas Tūrisma padome veido tūrisma informācijas datu bāzi, kurā esošās informācijas sniegšanu tūristiem nodrošina tūrisma informācijas centri Latvijā un ārvalstīs.

Tūristu vizuālā informēšana Latvijas Republikā notiek atbilstīgi Ministru kabineta apstiprinātai vienotai tūrisma informatīvo zīmju sistēmai.

42. pants. Ārvalstu ieguldījumu piesaistīšana tūrisma infrastruktūras izveidei

Ārvalstu ieguldījumiem Latvijas tūrisma infrastruktūras attīstībā tiek noteikts vislabvēlīgākais saimnieciskās darbības režīms, un tie tiek aizsargāti saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 46. nr.; 1993, 10. nr.; Latvijas Vēstnesis, 1994, 75. nr.; 1995, 47. nr.)

43. pants. Tūrisma fonds

Lai radītu papildu finansu līdzekļus Latvijas tūrisma nozares attīstības veicināšanai, tiek izveidots Tūrisma fonds.

Tūrisma fonda veidošanas avoti ir:

1) maksājumi par licenču, sertifikātu un citu dokumentu sagatavošanu un saņemšanu;

2) budžeta līdzekļi;

3) juridisko un fizisko personu ziedojumi tūrisma nozares attīstībai;

4) citi ieņēmumi saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

Tūrisma fonda līdzekļi tiek izmantoti saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu Tūrisma fonda nolikumu.

Pārejas noteikumi

Šī likuma 17., 18., 20. un 43. panti stājas spēkā pēc attiecīgo Ministru kabineta tiesību aktu pieņemšanas.

Par likumprojektu

Tūrismam ir jākļūst par nozīmīgu faktoru Latvijas iedzīvotāju veselīga dzīvesveida veicināšanā un audzināšanā Dzimtenes mīlestības garā. Tajā pašā laikā tūrisms ir nozīmīga tautsaimniecības nozare daudzās pasaules valstīs. Arī Latvijā tūrisma nozare ir perspektīva un tās attīstība sekmēs iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanos, palielinās valsts budžeta ienākumus un, galvenais, radīs jaunas darba vietas. Šajā aspektā tūrisma nozarei var būt vērā ņemama vieta Latvijas lauku attīstībā, kas saskaņā ar 1994. gada 12. septembra “Deklarāciju par valdības iecerēto darbību” ir viena no Ministru kabineta pašreizējām prioritātēm.

Viens no pamatnosacījumiem tūrisma un tūrisma nozares attīstībai ir likumdošanas un normatīvo aktu bāzes esamība šajos jautājumos. “Tūrisma likuma” nepieciešamību, ņemot vērā iepriekš minēto, nosaka tas, ka šobrīd Latvijas Republikā nav spēkā esošu tiesību aktu tūrisma jomā.

Tūrisma likums ir izstrādāts, ņemot vērā WTO (Vispasaules tūrisma organizācijas) un Eiropas Savienības attiecīgo tiesību aktu prasības, un ir paredzēts, ka tas būs t.s. “jumta likums”, saskaņā ar kuru tiks izstrādāti un apstiprināti pakārtoti normatīvie akti. Likums sastāv no 9 nodaļām:

— vispārīgajos jautājumos ir atrunāti tūrisma attīstības pamatnosacījumi, galvenie uzdevumi un tiesiskais pamats; 2. nodaļa nosaka valsts pārvaldes institūcijas un to kompetenci tūrisma jautājumos; 3. nodaļā ir atrunāti vispārējie uzņēmējdarbības nosacījumi tūrismā; 4. nodaļa nosaka vispārīgās prasības tūrisma darbiniekiem; 5. nodaļā atrunāta aktīvā un sporta tūrisma veicināšana un uzraudzība; 6. nodaļā noteiktas Latvijas Republikas teritorijas izmantošanas iespējas tūrismā; 7. nodaļā noteiktas tūrista tiesības, pienākumi un atbildība; 8. nodaļa nosaka valsts institūciju un tūrisma uzņēmumu pienākumus tūristu (patērētāju) tiesību aizsardzības un drošības jomā; 9. nodaļa veltīta tūrisma nozares attīstības veicināšanai.

Šobrīd Vides un reģionālās attīstības ministrija ir izsūtījusi saskaņošanai citām ministrijām noteikumu projektus par ārzemju tūrisma darbību licencēšanu, gidu sertifikāciju un viesnīcu un viesu māju klasifikāciju.

Pašreizējā etapā sakarā ar “Tūrisma likuma” pieņemšanu grozījumi citos LR spēkā esošos tiesību aktos nav paredzēti.

“Tūrisma likuma” projektu ir izstrādājusi Vides un reģionālās attīstības ministrijas izveidota darba grupa, kurā dalību ņēma arī Latvijas Tūrisma padomes speciālisti.

Saskaņā ar Ministru kabineta Valsts un sociālo lietu komitejas 1995. gada 26. jūnija sēdes lēmumu (prot. nr. 26, 10.§) šis likumprojekts tika izstrādāts kā Ministru kabineta noteikumi, kas bija paredzēti pieņemšanai Satversmes 81. panta kārtībā un tika saskaņoti ar:

Ārlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Ekonomikas ministriju, Kultūras ministriju, Finansu ministriju, Satiksmes ministriju, Tieslietu ministriju, Iekšlietu ministriju, Latvijas Pašvaldības savienību.

Izpildot Ministru kabineta Valsts un sociālo lietu komitejas 1995. gada 17. jūlija sēdes lēmumu (prot. nr. 29, 5.§), likumprojekts ir atkārtoti saskaņots ar Tieslietu ministriju, Finansu ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību un Valsts kancelejas Juridisko departamentu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Iesalnieks