6. un 7. septembra sēde
Stenogramma

Turpinājums. Sākums “LV” nr.136., 137., 139.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

G.Resnais (LZS — runas turpinājums ). Ja šodien eksistē un tiek dalīta lauku kādreizējās viensētas zeme, kura bija varbūt minimāli 30 hektāru, bet pamatā Latvijā bija plaši izplatīti 50—60 hektāru zemes, un ja viņa tiek dalīta diviem, trijiem, četriem, pat pieciem mantiniekiem, tas ir strupceļš. Un neglābs šeit arī Breša kunga piedāvātā kooperācija, kad laucinieki būs spiesti specializēties savā starpā. Arī tas neglābs. Jo šim mantiniekam, kas no 50 hektāriem ir dabūjis 10, jāuzceļ papriekšu ēka, kur dzīvot, un tad tikai viņš varēs kooperēties. Un tas galīgi nav vajadzīgs. Viņam pietrūks līdzekļu šīs ēkas celtniecībai. Un tas arī mums jāparedz lauksaimniecības likumā. Es šodien šeit negribu nosaukt recepti, kā to darīt. Maigas, patīkamas nav. Acīmredzot ir jābūt atkal kaut kādam nepopulāram, drosmīgam ķeizargriezienam, kas šo lietu sakārto. Un acīmredzot šim likumam būs jāparedz, ka zemes komisijām un pašvaldībām ir jāpārskata šodien īpašnieki, kas ir ieguvuši mantojumā un sadalījuši šās zemes, un jādod vienam priekšroka izpirkt no pārējiem mantiniekiem to zemi. Un, ja mēs runājam par izpirkšanu, tad ir vajadzīgi līdzekļi. Un tad ir pats galvenais. Ja mēs runājam par laukiem un nerunājam par rūpniecību, tad tas arī beigsies sarunu līmenī, emociju līmenī, laba skaista vēlējuma līmenī. Lielākais nacionālā ienākuma nesējs ir rūpniecība. Ja viņas nav, tad laukiem, izņemot likuma burtus un runas no šejienes, vairāk arī nekas netiks.

Šajā lauku nedalāmības likumā acīmredzot ir jāparedz arī tāda norma kā lauksaimnieka bankrots. Tas ir iespējams. Un pasaules praksē arī šeit ir viens otrs piemērs, ka var zaudēt visu savu īpašumu, bet nevar zaudēt zemi. Viņa nepakļaujas šim bankrotam. Tātad var kaimiņš kaimiņu apspiest, var iedzīt strupceļā, tu iegūsi visu viņa mantu, bet tu neiegūsi viņa zemi. Tas mīkstinās arī šo konkurences cīņu savā starpā.

Un tāpēc, cienījamie kolēģi, jūs ar savu balsojumu pasakiet! Manā izpratnē, es neesmu pārliecināts, manā izpratnē, pieņemot šo likumprojektu un iedodot viņu pusgatavu, ja tā varētu teikt, mūsu komisijām, mūsu deputātiem, mūsu konsultantiem, mūsu palīgiem, manuprāt mēs ātrāk tiksim pie rezultāta, nevis objektīvi viņu šodien noraidot un atdodot, — piestrādājiet un pārstrādājiet. Un tomēr es domāju, arī ja mēs runājam par nākošo Saeimu, par nākošo valdību, revolūcija, kas groza sistēmu, manuprāt nenotiks, un nav patīkami pieņemtu likumu kaut kur grozīt, mainīt zināmas koncepcijas. Bet, ja šā likuma nav, tad viņš var tapt diezgan nelabvēlīgs.

Tātad tas ir mūsu rokās. Es saprotu, ka mans optimisms ir pārāk nepamatots, deklaratīvs, un tomēr gribas noiet no tribīnes, gribas aiziet arī no šīs 5.Saeimas deputāta pienākumu pildīšanas ar kaut kādu apziņu sevī, ka tu neesi gulējis, ar apziņu, ka ir pieļautas daudzas kļūdas, kuras ir jālabo, jo šodienas lauku zemes privatizāciju es nebūt negribētu uzskatīt par kļūdu. Varbūt viss līdz galam nebija paredzēts. Un vēl ir jautājums — vai vara ir paredzēta? Dzīve šodien rāda, un kā ielāpu jeb skeletu es redzu šo lauksaimniecības likumu, tikai citā izpratnē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš — otrreiz. Lūdzu! Piecas minūtes. Pēc tam — zemkopības ministrs Ūdris.

 

G.Bērziņš (LZS). Tā kā priekšsēdētāja kungs precīzi definēja šo netaisnības teikšanu, tad es gribētu pastāstīt tieši ar faktiem, kurā vietā izpaužas varbūt ministra nezināšana par to, vai visi lēmumi un viss ir izpildīts. Un vai vispār kaut viens no lēmumiem, ko pieņēmusi Saeima šajā jautājumā, ir izpildīts. Tātad par dotācijām. Dotācijas tika ieviestas 1994.gadā, precīzi paredzot finansēšanas avotu, kas gan netika fiksēts likumos, tātad apgrozījuma nodokļa paaugstināšanu lauksaimniecības produkcijai no 10 uz 18 procentiem. Sākot jaunajai pašreizējai valdībai darbu, dotāciju parāda nebija. Līdz gada beigām, tātad faktiski atverot tikai decembrī ļoti nelielas summas, valdība pagājušo gadu beidza, neizmaksājot 1 750 000 latu dotāciju, kas bija paredzētas un aprēķinātas, un paredzētas budžetā. Tātad tas ir pirmais lēmums, ko valdība neizpildīja iepriekšējā gadā. Gada sākumā pēc Zemnieku savienības pieprasījuma tika izskatīts jautājums, kādā veidā tiks risināts iepriekšēja gada jautājums. Un uzstājās jau bijušais finansu ministrs Piebalga kungs, un tika apsolīts komisijā, ka šis jautājums tiks atrisināts. Un komisija arī savā slēdzienā to ierakstīja, paļaujoties uz Ministru kabineta ministra solījumu, ka jautājums par iepriekšējā gada neizmaksātajām dotācijām tiks risināts atsevišķi. Tas arī netika atrisināts, tas tiek nomaksāts no šā gada dotācijām.

Tātad kāds tālāk ir dotāciju ceļš? Tātad pirmajā ceturksnī dotācijas ir aprēķinātas 1 622 000 latu, un izmaksātas viņas ir sekojoši: 4.jūlijā ir atvērts 500 000 latu finansējums, tikai aizmirsts iedot naudu, un faktiski šie 500 000 latu ir izmaksāti 18.jūlijā, kad ir parādījusies reāla nauda. Tātad tika atvērts finansējums, bet reālas naudas nav. Otrā izmaksa ir 1.augusta atvērums, trešā izmaksa — 500 000 latu, 23.augustā — 622 000, tādā veidā pabeidzot pirmā ceturkšņa dotāciju izmaksu. Bet augustā Saeimā, izskatot Zemnieku savienības pieprasījumu par dotāciju izmaksu, pieņēma lēmumu, ka augustā ir jāizmaksā ne mazāk kā 50—70 procenti otrā ceturkšņa dotāciju. Otrajā ceturksnī ir aprēķinātas kopumā 4 621 000 latu dotācijās dažādos veidos. Tas ir Saeimas lēmums. Tātad augustā nav izmaksāts no šīm otrā ceturkšņa dotācijām ne santīms. 4.septembrī ir atvērts finansējums 750 000 latu un 6.septembrī — 1 200 000 latu. Tātad septembrī ir kaut kāda vēlme šo milzīgo aizkavēšanos un parādu segt, bet tā nav līdz galam novesta, jo no 4 600 000 latu puse ir 2 300 000 latu, 1 900 000 tomēr ir mazāk kā puse, un tas ir tikai otrais ceturksnis. Vēl būtiskais ir tas, ka, saskaitot summas, kas ir atvērtas, tātad 1 750 000 un 1 622 000 latu, kas ir pirmā ceturkšņa dotācijas, un 4 621 000 latu, kas ir otrā ceturkšņa dotācijas, kopā iznāk 7 993 000 latu. Jaunā budžeta labojumos, ko iesniedza valdība, ir paredzēts atstāt tikai 8,9 miljonus, tātad visam otrajam pusgadam valdība atstāj 900 000 latu dotācijas. Kaut gan faktiski tuvākā laika tiks apkopotas tās dotācijas, kas pienākas lauksaimniekiem saskaņā ar lēmumu, un trešajā ceturksnī viņas būs ievērojamas, dotācijas gads tiks beigts apmēram ar 5 miljonu neizmaksām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Es nosaucu trīs lēmumus, es neredzu nevienu, kuru valdība būtu izpildījusi. Neiet runa, ka kaut vienu. Ministra kungs teica, ka visi ir izpildīti, es neredzu pat nevienu, kurš tiktu izpildīts. Tā ka šeit tas ir precizēšanai. Vēl vairāk, ja likumā iet runa par kaut kādiem iekšējā tirgus aizsardzības faktoriem un citiem, tad darbība ir nedaudz cita. Piemēram, pēdējā laikā ir pieņemts diezgan unikāls lēmums par bezmuitas baltā cukura ievešanu 2,5 tūkstošu tonnu apjomā, kuru gan ir solīts it kā izvest līdz 15.oktobrim, pirms sezonas. Bet tas ir precedenta gadījums, kāds nav pašreiz pieņemts Latvijas neatkarības laikā par bezmuitas baltā cukura ievešanu un tā tālāk. Un es vēl gribētu Lucāna kungam teikt...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, cik minūtes?

 

G.Bērziņš. Nē, es tūlīt beidzu. Gribētu Lucāna kungam atgādināt, ka jūsu partija šobrīd ir pie varas valdībā un runāt, protams, var, bet mēs gaidām un zemnieki ļoti cer un gaida no jums darbību un reālu solījumu un deklarāciju izpildījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Zemkopības ministrs Ūdra kungs. Lūdzu! Pēc tam — Alfreds Čepānis.

 

Ā.Ūdris (zemkopības ministrs). Godājamie deputāti! Es domāju, ka Zemkopības ministrija un valdība paliks pie savām domām, un nepārvērtīsim šo tribīni par tādu strīda vietu. Mēs ar visām šīm problēmām tiksim galā, arī ar balto cukuru. Bērziņa kunga zināšanai — tādā veidā lēmums tika pieņemts un uzņemtā atbildība izpildīta, un cukurs ievests, lai samazinātu tā cenu, un viņš tagad ir izvests no Latvijas ar visiem dokumentiem, ar visiem līgumiem. Ja mēs gribam šo jautājumu risināt tālāk, mēs varam arī viņu risināt tālāk tādā aspektā, kā jūs gribat.

Bet par to, kā mēs varētu tālāk darboties. Es varbūt vēlreiz atkārtošu šo visu tādā veidā par lauksaimniecības likuma rašanās vēsturi. Mēs arī no sākuma domājām, ka šajā likumā jāsaliek iekšā visas normas, kas saistītas ar tādu atbildību vai iekšpolitisko aizsardzību, vai dotāciju avotiem, bet tad nācām pie slēdziena, ka ir jau daudzi likumdošanas akti un likumi pieņemti ar Saeimas palīdzību un Ministru kabineta rīkojumiem, kas jau atrunā, jo lauksaimniecība ir viena no tautsaimniecības nozarēm. Un šajā sakarā uzsveru vēlreiz, ka tas ir konceptuāls likums, un, ja mēs gribam viņu objektīvi izskatīt un iedziļināties šajos jautājumos, mēs varam viņu tālāk virzīt un šīs mērķprogrammas un pārējos tiesiskos dokumentus pieņemt atsevišķi. Tas arī paredzēts ir, un katra valdība, kas varbūt nāks, par labu lauksaimniecībai, izmantojot šo konstitucionālo likumu, savas prioritātes izteiks gada likumā. Un tur skaidri tiks pateikts, kur precīzi ir dotāciju avots arī nākošajam gadam. Šī valdība nepieies bezatbildīgi un neiekļaus tās normas, kas ir varbūt pārspīlētas ar dotācijām vai kā, lai tās uzveltu jaunās valdības pleciem. Un tādā veidā valdība mēģinās sakārtot arī pārējās lietas, kas saistās ar lauksaimniecību kopumā.

Par zemes izmantošanu. Skaidrs, ka jābūt zemes izmantošanas likumam, tas ir viens no likumiem, kas atrunās visas tās normas, ko Resnā kungs izteica. Tas pats ir par lauku saimniecībām, par zemnieku saimniecībām, par šo nesadalāmības principu. Mēs bijām spiesti saņemt ļoti lielus iebildumus atkal tieši no ierēdņu līmeņa, kāpēc tas ir vajadzīgs, kāpēc to visu neregulē pašregulējuma ceļā šis tirgus. Bet, nu, visās valstīs, kur ir lauksaimniecība attīstīta, tomēr to nosaka likums. It sevišķi par lauksaimniecības statusu, par mazāko, minimālo un lielāko saimniecību. Un es domāju, ka no tā mums arī būtu jāiziet.

Runājot par iedziļināšanos, es lūgtu izanalizēt gada ziņojumu, kas tiks katram no deputātiem izsniegts, jo mēs redzam, ka ar to, ka izsniedzam katrai frakcijai, ir par maz. Tur ir visa analīze katrā lauksaimniecības apakšnozarē par stāvokli, par mūsu potenciālajām iespējām uzlabot situāciju, un lūdzu šos būtiskākos varbūt priekšlikumus par to, kā mēs varētu izmantot gada ziņojumu par pamatu gada likumam, ņemt vērā un patiešām šo gada likumu pirms budžeta apstiprināšanas pieņemt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Alfreds Čepānis, Demokrātiskā partija “Saimnieks”! Pēc tam — Pēteris Tabūns.

 

A.Čepānis (DPS). Cienījamie kolēģi! Man ir vieglāk runāt tāpēc, ka mūsu frakcijas pārstāvji nebija Birkava kunga valdībā un nav arī tagad Gaiļa kunga valdībā. Un tāpēc, neskatoties uz to, ka likums arī mūsuprāt varbūt ir izstrādāts nepilnīgs, mēs tomēr ierosinātu viņu atbalstīt kopumā. Un, ja tā stratēģiskāk runā, tad šķiet, ka 5.Saeimai vajadzēja sākt ar šī likuma izstrādāšanu, ja tā patiešām nopietni gribēja balstīties uz lielāko daļu savu vēlētāju, kuri ir latvieši un dzīvo laukos un tā vai citādi nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu. Bet labāk vēlāk nekā nekad. Un, ja tagad, 5.Saeimas darbības beigās, ir iesniegts šāds lauksaimniecības likums, tad mūsuprāt viņš būtu atbalstāms. Es gribētu aicināt vēl tos runātājus, kuri par viņu runās “par” vai “pret”, būt vismaz kompetentiem un šādā situācijā tādiem cilvēkiem runāt, kuri vismaz zirņus no auzām atšķir, lai viņiem būtu tiesības runāt par lauksaimniecības attīstības likumu. Mani pārsteidz daudzu šeit klātesošo kolēģu tikko izteiktie viedokļi. Es varētu tam piekrist daļēji, ka likums patiešām nav izstrādāts un varētu būt striktāks, visiem un vienkāršāki saprotams, taču, ja mēs domājam par lauksaimniecības stratēģiju, ja mums šī nozare principā Latvijā ir vajadzīga, tad es domāju, ka šodien mums būtu viņš jāatbalsta, neskatoties uz to, kas būs 6.Saeimā, kādi politiskie spēki. Bet, ja mēs gribam saglabāt šo nozari, tad es aicinātu tomēr šo likumprojektu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, — Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

 

P.Tabūns (LNNK). Vēl pāris sēžu un Saeimas deputāti kļūs par mīlēšanas rekordistiem. Es jūs apsveicu, kolēģi, par šo fantastisko lauksaimniecības mīlēšanu! Esam jau kļuvuši par “ziemeļu kokvilnas”, ušņu, lai nepārprastu, putekšņu ražošanas valsti, esam pārvērtuši laukus par naturālo saimniecību, kur tur labākajā gadījumā vienu gotiņu vai kaziņu, pushektāru ar lāpstu apstrādā. Esam piešķīruši dotācijas niecīgas, niecīgas, bet tās nedodam. Cilvēki jau pārdod zemīti un visu iedzīvi un brauc uz pilsētu, kļūst par bezdarbniekiem vai darba meklētājiem, bet mēs šeit tik briesmīgi, ļoti esam pēkšņi iemīlējuši lauksaimniecību un šos lauku cilvēkus. Laikam tāpēc, ka līdz vēlēšanām palikušas nedaudz vairāk kā 20 dienas. Un laikam šī mīlestība tā arī beigsies ar 1.oktobri. Es tā paredzu, jo šī mīlestība nav parādīta visu šo laiku. Es te neanalizēšu, man vienkārši skumji kļuva, klausoties šo lielo mīlestību un redzot šo steigu pieņemt šo likumu pirmajā lasījumā. Es atvainojos, kad tad mēs viņu pieņemsim trešajā lasījumā, ja ir palikušas pārdesmit dienas? Kad nopietni tiks izdarīti šie labojumi, kuri būtu vajadzīgi simtiem un kuri konceptuāli, kā te... Es neanalizēju, jo es neesmu patiešām speciālists un absolūti nepretendēju uz kaut kādu analīzi, te jau cilvēki pateica šo domu. Bet mani vienkārši patiešām pārsteidza šī pēkšņā lauku cilvēku mīlēšana. Pēkšņā, uz 20 dienām! Es lieku priekšā nobalsot pret šī likuma turpmāko apspriešanu, un ļausim ar to nodarboties nākamajai Saeimai.

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš, — Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

 

M.Ā.Kalniņš (LZS). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribēju pieskarties tikai vienam punktam, kuru es uzskatu par kaut ko pozitīvu, jaunu. Un tas ir tas, ka 7. pantā ir minēts, ka varētu paredzēt starta kapitālam krājaizdevu sabiedrībām miljonu latu. Kredīta problēma ir viena no smagākajām problēmām laukos, un krājaizdevu sabiedrības to varētu sekmīgi risināt. Kā jau mums saprotams, taisni tas kapitāls, ar ko sākt rīkoties, ir smaga problēma. No šī ļoti vienkārši izteiktā punkta varētu domāt, ka būtu kaut kāda tieša kapitāla izdalīšana vai finansēšana krājaizdevu sabiedrībām, bet tas būtībā runā pretī krājaizdevu sabiedrību jēgai un uzbūvei, un arī tai filozofijai. Tur būtu jāparedz mazliet citādāks mehānisms, proti, ar zināmiem procentiem aizdevums no kāda valsts fonda, varbūt atmaksājams, tad tas būtu pilnībā pieņemams un ļoti vēlams. Un to es arī domāju ieteikt kā grozījumu nākošajam lasījumam. Bet pats par sevi tas, ka tāda valsts palīdzība ir paredzēta, krājaizdevu sabiedrību veidošanā laukos ir kaut kas jauns un pozitīvs.

Te tikai vēl gribētos pieminēt, ka viens no iemesliem, kāpēc šodien nezeļ un neplaukst krājaizdevu sabiedrības, ir tas, ka nodokļu likumos tās ir pielīdzinātas bankām un peļņa nevis tiek sadalīta biedru jeb dalībnieku starpā, kā tam ir jābūt kooperatīvās krājaizdevu sabiedrībās, bet ir jāmaksā nodokļi, un, ja kaut kas paliek pāri, tad pēc tam var dalīt. Un tas ir tas galvenais iemesls, kāpēc viņas šodien nedarbojas.

Tāpat arī tas statūtkapitāls, kurš vienā citā projektā tiek ļoti paaugstināts, arī var būt par lielu šķērsli. Bet ņemot kopumā un risinot šo problēmu kopā tā, lai radītu labus apstākļus krājaizdevu sabiedrību izveidošanai laukos it īpaši, mēs spersim ļoti vērtīgu soli uz priekšu mūsu valsts attīstībā. Pateicos par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents vēlas runāt? Jā, lūdzu!

 

V.Novakšānovs . Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Atļaujiet man komisijas vārdā pateikties par aktivitāti šī likumprojekta apspriešanā un arī tālākās pilnveidošanas ieteikumiem, esam ļoti pateicīgi deputātam Bresim par konkrētiem priekšlikumiem. Jāsaka, ka bija jautājums, ko teica deputāts Kiršteins, — kam šis likums domāts. Viņš domā, ka valdībai. Es gribu teikt, ka tas ir domāts lauksaimniekiem, un pilnīgi jāpiekrīt Kiršteina kungam par to statistikas komiteju. Un vēl es gribu papildināt no sevis arī domu par to fondu attīstību. Vienreiz būtu varbūt tā fondu sistēma jāizbeidz. Mums Latvijā ir Zemes un hipotēku banka, un tur vajadzētu apvienot visus finansiālos līdzekļus un visas operācijas un strādāt tā, kā kādreiz prezidenta Kārļa Ulmaņa laikos bija. Un es vienīgi gribu teikt, ka šoreiz apspriedē bija pilnīgi diametrāli pretēji uzskati, tāpēc es gribu atsaukties, ka lauksaimniecībā nodarbināto ienākumu līmenis 1995. gada pirmajā pusgadā vidēji mēnesī, kad visā valstī saņēma 61 latu, bija tikai 9 lati plus pašražotās pārtikas patēriņš personīgajām vajadzībām. Un vēl gribu teikt, ka Latvijas nacionālās lauksaimniecības saglabāšanu būtiski apdraud nekontrolēta lauksaimniecības produkcijas kontrabanda un ir ļoti iespējams, ka šajā gadā kontrabandas kopapjoms sasniegs miljonus. Bet pats galvenais, ka 1995. gadā jaunajai Saeimai būs jāstrādā pie valsts programmas nodarbinātības problēmu risināšanai, un es uzskatu, ka šis lauksaimniecības likums ir laikā. Un viņš ir jālaiž pirmajā lasījumā. Es uzskatu, ka katrs likums ievieš kādu kārtību, un kārtība ir panākumu pamatā.

Es lūdzu balsot par šo likumu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Lauksaimniecības likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 2, atturas - 10. Pieņemts pirmajā lasījumā.

 

V.Novakšānovs. Uzklausot vairāku deputātu priekšlikumu par ilgāku darbības laiku, sagatavojot likumprojektus otrajam lasījumam, komisijas vadības ieteiktais laiks, lūdzu, ir 18. septembris... šī gada 18. septembris.

Sēdes vadītājs. Nav citu priekšlikumu? Iebildumu arī nav? Pieņemts.

 

V.Novakšānovs. Paldies!

 

Sēdes vadītājs. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”” . Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehis , “Latvijas ceļa” deputāts! Un es lūdzu vērot pulksteni.

 

O.Kehris (LC). Godāto priekšsēdētāj, godātie kolēģi deputāti! Grozījumos likumā “Par izlozēm un azartspēlēm” uz šodienas lasījumu nav saņemti nekādi priekšlikumi, un es lūgtu viņus akceptēt otrajā, nākamajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, 4 - atturas. Pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš...

 

O.Kehris. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu mēs lūgtu vienu nedēļu.

Sēdes vadītājs. Vienu nedēļu... Šodien ir 7. ... plus 7... tad ir 14. Iebildumu nav? Pieņemts.

 

Tālāk — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” . Otrais lasījums.

 

O.Kehris. Godātie kolēģi! Arī šajā likumā, proti, “Grozījumos likumā “Par izložu un azartspēļu nodokli un nodevu”” priekšlikumi nav saņemti, un es lūgtu viņu pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šī likuma pieņemšanu... likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, 5 - atturas. Pieņemts.

 

O.Kehris. Un līdzīgi es lūgtu vienu nedēļu.

Sēdes vadītājs. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 14. septembri - iebildumu nav? Pieņemts.

Vai jūs vēlaties vēl turpināt?

 

 

O.Kehris. Es domāju, ka mēs varētu izskatīt arī likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”” , kas ir saistīts ar šo paketi, kurā mēs divus likumprojektus jau izskatījām, jo vairāk tāpēc, ka arī tur nav saņemti nekādi priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pieņemts.

 

O.Kehris. Paldies! Pie pievienotās vērtības nodokļa mums nebūtu vērts laikam ķerties, jo tur tomēr drusku vairāk laika ir vajadzīgs...

Sēdes vadītājs. Bet vai jūs nevēlētos priekšlikumiem termiņu ierosināt?

 

O.Kehris. Es ļoti atvainojos! Līdzīgi kā iepriekšējiem diviem - 14. septembris.

Sēdes vadītājs. Pret šo priekšlikumu nav iebildumu? Pieņemts. Paldies!

Un tagad pārtraukums līdz pulksten 13.30... Nu, man kolēģi saka, ka nav vajadzīga reģistrācija, bet, ja deputāti pieprasa, lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrēsimies! Tiešām tik daudz deputātu zālē, būtu grēks nereģistrēties... Imantu Daudišu, Saeimas sekretāru, lūdzu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē!

 

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Mariss Andersons, Igors Bukovskis, Gaļina Fjodorova, Irēna Folkmane, Andris Gūtmanis, Kārlis Jurkovskis, Odisejs Kostanda, Janīna Kušnere, Aristids Lambergs, Gunārs Meierovics, Valdis Pavlovskis, Jānis Ritenis, Indra Sāmīte, Andris Saulītis, Juris Sinka. Paldies! Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

 

(P ā r t r a u k u m s )

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Reģistrējamies! Reģistrācija! Lūdzu rezultātu! 42 deputāti. 43. ieradās. 45. Lūdzu zvanīt! 46, 47. Vēl pazvaniet, lūdzu! 48, 49, 50. (Aplausi.) 51 deputāts. Turpinām darbu. Lūdzu referentu!

Nākamais likumprojekts — “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” .

Ojārs Kehris - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs. “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

O.Kehris (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Priekšlikumi grozījumiem likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” jautājumā par komunālajiem maksājumiem likumdošanas iniciatīvas kārtībā ir iesniegti, ir atsevišķi trīs iesniegumi. Es minu viņus dokumentu iesniegšanas secībā, kādā tie ir nodoti izskatīšanai Budžeta komisijā. Pirmais ir, kuru ir parakstījuši pieci deputāti, no kuriem pirmais ir deputāts Imants Kalniņš. Otro iesnieguši ir pieci deputāti, pirmais ir parakstījis Aivars Kreituss, un trešais ir dokuments, kuru iesniedzis Valsts prezidenta kungs. Komisija lūdza atsauksmes par šiem likumprojektiem no valdības. Es neminēšu šeit visas detaļas, bet pamatā šīs atbildes bija, ka nav pamatoti izdarīt šos grozījumus likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”. Tomēr, izskatot komisijas sēdē, mums izvērsās diezgan lielas diskusijas, un tomēr ar ļoti nelielu balsu vairākumu komisija nolēma virzīt vienu no šiem jautājumiem uz plenārsēdi. Visi trīs šie dokumenti atšķiras ļoti nedaudz, bet virzīti tiek Imanta Kalniņa, proti, deputātu grupas priekšlikumi, kurus pirmais ir parakstījis Imants Kalniņš. Kalniņa priekšlikumam pēc būtības ir piekrituši arī abu pārējo, līdzīgo likumprojektu iesniedzēji.

Izskatot šos dokumentus pēc būtības, komisija konstatēja, ka likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” ietvertā norma - aplikt ar nodokli komunālos pakalpojumus — ir ekonomiski pamatota un rezultātā iedzīvotāju maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem vajadzēja pieaugt ne vairāk kā par četriem līdz pieciem procentiem, jo pakalpojumu sniedzējiem tiek atmaksāts priekšnodoklis par savas darbības nodrošināšanai iegādātajām nepieciešamajām izejvielām un citām precēm. Diemžēl praksē faktiski iedzīvotāju maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem ir pieauguši par 18 procentiem. Tā rezultātā tik tiešām tūkstošiem un tūkstošiem iedzīvotāju ir samaksājuši būtībā par vienu un to pašu produktu dažos gadījumos divkārt, jo pievienotās vērtības nodokļa būtība bija, ka tikai šī jaunradītā vērtības daļa varēja tikt aplikta ar šo nodokli, nevis automātiski saglabājot šo paaugstināto nodokli.

Kā jau informēju, komisija savā sēdē tātad atbalstīja likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā. Turklāt komisija ierosināja Valsts kontrolei izskatīt jautājumu, kādēļ valsts un pašvaldību institūcijas pieļauj nepamatotu iedzīvotāju maksājumu pieaugumu par komunālajiem pakalpojumiem, noskaidrot, kas pie tā ir vainīgs, ierosināt vainīgos saukt pie atbildības un par to, protams, informēt mūsu komisiju un, protams, būtu vēlams, arī sabiedrību. Tā rezultātā šeit mums ir jāatzīst tas, ka Saeima nav pieņēmusi nepareizu vai nepamatotu likumu, bet, ka likums, kurš arī spēkā stājās ļoti laicīgi, tur nebija nekādas sasteigtības, nav piemērots un ieviests pareizi. Par to ir atbildīgas pašvaldības un ir atbildīga valdība.

Lielā mērā arī šī diskusija, kas notika komisijā, un atbalsts pirmajam lasījumam balstījās uz to, ka ir diezgan liela neticība, ka valdība spēs izmeklēt šo lietu, varbūt atrast vainīgos un labot kļūdas. Kļūdu labošana lielā mērā nozīmētu arī to, ka tiem, kas ir samaksājuši vairāk, tam ir jātiek kompensētam, proti, ka nākamajos maksājumos viņiem būtu jāmaksā mazāk. Un, protams, kā saka, domas komisijā dalījās. Man ir grūti pateikt katra, teiksim, šīs visas domas, kas skanēja komisijā, bet ļoti lielā mērā balsojums par pirmo lasījumu, vismaz to izteica vairāki deputāti, tika izdarīts arī cerībā, ka līdz šim pirmajam vai otrajam lasījumam valdība vai arī pašvaldības, es saku, tas ļoti lielā mērā ir saistīts ar pašvaldībām, spers attiecīgus soļus, jo, ja mēs to nevirzīsim izskatīšanai pirmajā lasījumā un arī, protams, ja šīs kļūdas netiks labotas, tad diemžēl laikam Saeimai nāksies iet uz priekšu un pieņemt to visos trijos vai, iespējams, divos lasījumos. Tāda šeit ir situācija. Es zinu, ka debatēs valdības vārdā Počas kundze arī ir gatava runāt par šīm lietām. Tādējādi es jums izklāstīju komisijas viedokli un šā jautājuma apspriešanas gaitu komisijā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aija Poča, “Latvijas ceļš”. Lūdzu! Debates uzsākam.

 

A.Poča (LC). Augsti godātais Prezidij! Godātā Saeima! Šajā samilzušajā jautājuma par komunālo maksājumu aprēķināšanu pievienotās vērtības nodokļa sakarā man ir iznācis debatēt, sniegt intervijas, rakstīt presē un arī runāt valdībā gandrīz jau trīs nedēļas. Un, jāsaka, varbūt man rokā ir visplašākā informācija par situāciju, kā veidojas likuma piemērošanas procedūra un kādas ir šīs sekas. Diemžēl es būšu spiesta aizkavēt jūsu uzmanību diezgan ilgi, jo jautājums ir sarežģīts, jautājums skar ļoti plašus iedzīvotāju slāņus, un tātad, lai Saeima varētu pieņemt pareizu, atbildīgu lēmumu, jums vajadzētu arī būt jūsu rīcībā maksimāli plašai un pilnīgai informācijai.

Tātad pievienotās vērtības nodokļu likums ar normu, ka komunālie maksājumi ir jāapliek ar pievienotās vērtības nodokli, stājās spēkā ar 1.maiju. Un šā nodokļa būtība, es atkal gribētu atgriezties arī pie šīs pašas problēmas, būtība, kāpēc šos komunālos maksājumus apliek ar pievienotās vērtības nodokli, bija tāda, ka siltuma ražotāji, kas realizē siltumenerģiju tālāk nākošajiem patērētājiem, kļūst par pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem un samaksā priekšnodokli. Naudu, ko viņi ir avansējuši, samaksājot nodokli, iegādājoties gan izejvielas, gan kurināmo, gan ražošanas līdzekļus un tālāk pārdodot nākošajiem patērētājiem un tālāk — iedzīvotājiem, varētu saņemt atpakaļ un tādējādi šo naudu izmantot investīcijām ražošanas efektivitātes palielināšanai. Tā rezultātā mūsu galīgais mērķis bija domāts arī pašu, tieši pašu tarifu, jau viņu ražotās siltumenerģijas tarifu samazināšana.

Es gribu atzīmēt, ka šis pievienotās vērtības nodoklis, priekšnodoklis iegāja pašizmaksā un praktiski daļēji jau iedzīvotājs to maksāja arī iepriekšējā likuma darbības kārtībā. Ir varbūt viens pamatots pārmetums, ka nav pietiekoši precīzi definēts termins, kas ir komunālie maksājumi. Diemžēl šinī brīdī vislielākās diskusijas ir izvērtušās tieši par siltumenerģiju un karsto ūdeni iedzīvotājiem, jo attiecībā uz pārējiem šiem komunāliem maksājumiem, kas varētu būt, tātad par elektroenerģiju un arī teksim par gāzes kurināmo kā tādu, nodoklis ir piemērots pietiekoši korekti.

Bet tagad pie pašas vēstures. Tātad jau maija pirmajās dienās, kad presē parādījās informācija par to, ka iedzīvotājiem būs jāmaksā par 18 procentiem vairāk, es runāšu tātad šeit par siltumenerģiju un karsto ūdeni, Finansu ministrija sagatavoja vēstuli un izsūtīja visām ieinteresētajām institūcijām. Tātad šī 11.maija vēstule tika aizsūtīta valsts akciju sabiedrībai “Latvenergo” un valsts akciju sabiedrībai “Latvijas gāze”. Arī atbildīgajām un kontrolējošām institūcijām 10.maijā tika nosūtīta vēstule, tātad Pašvaldību savienībai, Valsts reformu ministrijai un Monopoldarbības uzraudzības komitejai, kurā bija izskaidrota likuma piemērošanas kārtība un noteikts, kā ir jāaprēķina jaunie tarifi iedzivotājiem, kā tas ir jānovada līdz pašvaldībām un attiecīgi līdz katram iedzīvotājam, lai tie varētu korekti un precīzi maksāt. Es domāju, ka šeit būtu vērts citēt Latvijas pašvaldību savienībai Valsts reformu ministrijai un Monopoldarbības uzraudzības komitejai nosūtītās vēstules pēdējo rindkopu: “Pareizi izstrādātie tarifu izcenojumi būtiski nepaaugstinās iedzīvotāju komunālos maksājumus. Pēc Finansu ministrijas aprēķiniem, piemēram, siltumenerģijas tarifus par 1 gigakaloriju varētu paaugstināties ne vairāk kā par 4 procentiem. Kopējais pievienotās vērtības nodokļa apjoms, kas uzņēmumiem jāiemaksā valsts budžetā, nevar negatīvi ietekmēt pašvaldību uzņēmumu finansiālo stāvokli. Un lūdzam informēt konkrētas pašvaldības par pievienotās vērtības nodokļa pareizu aprēķināšanu par iedzīvotājiem sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem.” Jāatzīst, ka “Latvijas gāze” un “Latvenergo” ļoti korekti rīkojās, un 17.maijā pašvaldībām tika novadīti jaunie izcenojumi jeb tarifi. Tiesa, ja līdz tam tika piemērots tarifs 12,7 santīmi par gigakaloriju, tad jaunais bez pievienotās vērtības priekšnodokļa summām bija 10,94 santīmi par gigakaloriju. Pašvaldībām attiecīgi tas bija jāpārrēķina uz vienu iedzīvotāju vai uz vienu kvadrātmetru par apkuri, uz vienu iedzīvotāju par karsto ūdeni, kā tas līdz šim tika arī praktizēts. Un bija nepieciešams attiecīgās pašvaldības domes vai padomes lēmums. Jo likums par pašvaldībām 21.pants saka sekojošo: “Tikai dome (padome) var... “un es citēju 14.punkta saturu... noteikt, ja tas nav aizliegts vai noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem maksu par...” Un ir uzskaitīti visi komunālie pakalpojumi, tajā skaitā arī pašvaldību piegādātā siltumenerģija, ūdensvada un kanalizācijas lietošana un visi šie pārējie komunālie pakalpojumi un maksājumi. Diemžēl šī informācija, kas tika novadīta, nedeva vēlamos rezultātus. Un tad sekoja nākošais solis un vēlreiz tika informētas dažādas institūcijas par to, kā korekti ir jāpiemēro šis nodoklis. Ir skaidrots gan Rīgas pašvaldībai, gan atsevišķām pilsētām, Dobeles pilsētai, Preiļu pilsētai, sabiedriskajām organizācijām un tamlīdzīgi. Un tomēr tas nedeva vēlamo rezultātu. Piemēram, Rīgas dome piemēroja iedzīvotājiem, pārrēķinot tarifu uz vienu iedzīvotāju bez attiecīga domes vai padomes lēmuma, veco tarifu — vienam cilvēkam par silto ūdeni tos pašus 2,49 santīmiem un rezultātā iedzīvotājiem bija jāmaksā arī vēl klāt šie 18 procenti. Kaut pēc būtības, precīzi izrēķinot, sadārdzinājums varētu būt tikai 6 procenti.

Ir tiesa, ka varbūt arī Monopoldarbības uzraudzības komitejai vajadzēja pasekot, kā veidojās šie tarifi tieši dabīgā monopola uzņēmumos, jo siltumenerģiju mums, kā jūs zināt, ražo dabīgie monopolisti. Bet tātad likuma piemērošanas un skaidrošanas kārtība ir pietiekami korekta. Un sakarā ar to, ka arī tas nedeva vēlamos rezultātus, vēl jūlijā Finansu ministrija rīkoja papildu izskaidrošanas sēdi, uz kuru atkal bija uzaicināti visu šo atbildīgo ieinteresēto institūciju pārstāvji, tajā skaitā arī Rīgas domes pārstāvji, Pašvaldību savienības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji. Cik plaši tā tika apmeklēta, tas jau ir katras šīs institūcijas atbildīgo amatpersonu jautājums. Kad arī šis darbs nedeva rezultātu, beidzot valdība bija spiesta sagatavot un 29.augustā pieņemt Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā ar pievienotās vērtības nodokli apliekami iedzīvotāju maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem. Tur tad ir noteikts vēlreiz un izskaidrots, kā šis likums ir jāpiemēro. Faktiski tas ir unikāls gadījums. Ir likums, kurš nosaka piemērošanas kārtību, un kabinetam ir vēlreiz jāskaidro likuma piemērošanas kārtība. Un vēlreiz jāatgādina, ka, nekorekti piemērojot, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības piemērot soda sankcijas atbilstoši likumiem par nodokļiem un nodevām, par pievienotās vērtības nodokli. Es zinu, ka pašlaik presē ir sacelta liela ažiotāža par šiem jautājumiem. Es saprotu, ka ir cietuši iedzīvotāji un ir problēmas tiešām. Ņoti grūti būs atmaksāt atpakaļ šo pievienotās vērtības nodokli, kas nelikumīgi iekasēts, un atkal izmainīt uzskaites kārtību, ja Saeima nobalsos šodien grozījumus likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” un atcels komunālo maksājumu aplikšanu ar šo nodokli. Bet es uzskatīju par savu pienākumu informēt jūs par to, kas ir darīts, arī par to, ka likums ir pietiekoši korekti un loģiski uzrakstīts, un jums pašiem tad būtu jāizvērtē šī likuma grozīšanas vai negrozīšanas nepieciešamība. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Lūdzu!

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Es jūs aicinātu šodien atbalstīt pirmajā lasījumā iesniegto likumprojektu par pievienotās vērtības nodokli. Un es jums paskaidrošu, kāpēc. Počas kundze mums smalki skaidroja, kāda ir izveidojusies situācija. Es arī noklausījos pa radio Jaunsleiņa kunga paziņojumu, un man nav pārliecības, ka rīt pašvaldības veiks pārrēķinus un Latvijas iedzīvotājiem atdos nelikumīgi iekasēto naudu. Mēs zinām arī to, ka Saeimā neviens likumprojekts pirmajā lasījumā neiegūst galīgo spēku, ja viņš nav steidzams un nav paziņots tādā kārtā arī otrajā lasījumā. Tātad darbs turpinās. Ir iespēja jebkurā lasījumā likumprojektu noņemt no dienas kārtības. Un tas mums parādītu, vai valdība ar pašvaldībām ir spējīga praktiski atrisināt to problēmu kamolu, kāds ir izveidojies šodien. Jo es jums vēlreiz gribu atkārtot, ka uz šo brīdi nekas nav atrisināts. Un vienkārši paļauties uz to... Man nav ticības, ka pašvaldības ar valdību atradīs kopēju valodu un rīt sāks labot visu to, kas ir nepareizi izdarīts. It īpaši ņemot vērā, ka pašvaldības jau mums, runājot par budžeta labojumiem 1995.gadā, ir norādījušas, ka viņām naudas nav. Tā ka šis jautājums par naudas atdošanu iedzīvotājiem vēl ir ļoti problemātisks. Un tāpēc, es atkārtoju, es aicinu balsot pirmajā lasījumā par šo labojumu pieņemšanu, virzīt likumprojektu tālāk uz komisiju un strādāt pie viņa. Un, ja tiks atrisinātas visas tās problēmas, par ko runāja Počas kundze, mums ir iespēja viņu noraidīt gan otrajā, gan trešajā lasījumā. Ja netiks atrisinātas, tad, loģiski, ir jāturpina un jābalso arī galīgajā lasījumā par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Imants Kalniņš, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

 

I.Kalniņš (LNNK). Augsti godātais priekšsēdētāj! Godājamā Saeima? Tik tiešām, informācija, ko mums sniedza Aija Poča, ir derīga un vajadzīga, mums visiem tas ir jāzina. Bet šo jautājumu mēs varētu apspriest tikai tādā gadījumā, ja mums dienas kārtībā būtu punkts par problēmām, kas radušās pēc jaunā pievienotās vērtības nodokļa spēkā stāšanās sakarā ar jaunā siltumenerģijas tarifa noteikšanu un pašvaldību izdarītiem vai neizdarītiem pārrēķiniem no kalorijām uz kvadrātmetriem. Bet, tā kā mums šāda dienas kārtības punkta nav, mums ir jādebatē pavisam par citām lietām, proti, par iesniegumu, ko ir iesniegusi LNNK frakcija, par grozījumiem likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”. Un šeit ir runa par gluži konceptuālu lietu. Šeit ir runa par to, lai izdarīto grozījumu rezultātā iedzīvotājiem nebūtu jāmaksā šis pievienotās vērtības nodoklis par komunālajiem pakalpojumiem. Kādēļ tā ir konceptuāla lieta? Tā iemesla dēļ, ka visi uzņēmumi, kas tieši saistīti ar šo problēmu, ir valsts uzņēmumi. Ja ir nepieciešamas subsīdijas, ja šie uzņēmumi netiek galā, ja viņiem nav līdzekļu, lai segtu samaksu par kurināmo, tad mēs varam painteresēties, kāda ir šo uzņēmumu peļņa pašlaik, vai viņi tiešām var tikt vai nevar tikt galā paši ar sevi. Šeit ir runa par to, lai iedzīvotājiem kaut kādā mērā tiktu atvieglota dzīve. Un ne par ko citu. Šis tiešām ir konceptuāls jautājums, un arī es aicinu viņu pieņemt pirmajā lasījumā un detalizēti izspriest. Mums varētu tikt piedāvāti skaitļi par to, kādā ekonomiskā situācijā šobrīd ir šie uzņēmumi, kas ir saistīti ar siltumenerģijas ražošanu un patērēšanu. Man, piemēram, ļoti interesē, kāda ir ekonomiskā situācija “Latvenergo” un arī šajās termoelektrocentrālēs un tā tālāk, un tad otrajā lasījumā mēs varēsim noteikti nonākt pie kaut kādiem secinājumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

 

G.Bērziņš (LZS). Es arī piekrītu, ka lielākā problēma, lielākā nelaime šeit ir šī nodokļa nepareiza pielietošana. Bet tad ir jautājums, kur valdība bija tik ilgi un kāpēc tomēr šī likuma īstenošana, kas tika pieņemts jau laicīgi un stājās spēkā ar 1.maiju, tā aizkavējās, skāra tik plašu cilvēku loku un radīja tik lielus zaudējumus. Ja par daudz sīkākiem lēmumu projektiem vairāk nekā 100 pašvaldību lēmumi ir atcelti un iejaukšanās ir notikusi dažos tādos pavisam nesaprotamos gadījumos ļoti operatīvi un strauji, kāpēc šī iejaukšanās nav notikusi tik būtiskā lietā, kad tiek skarts tik plašs cilvēku loks. Neapšaubāmi, apgrozījuma nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa pašreiz, izņemšana no šejienes radīs arī citas problēmas tieši lielajiem uzņēmumiem energoapgādē, jo, piemēram, tātad pašizmaksā šis nodoklis uz enerģijas nesējiem ieies, vienalga, un tas sastāda lielu daļu. Bet vēl būtiskāk ir tas, ka radīsies problēmas tad, ja šajos uzņēmumos notiks investīcijas vai tiks iegādāti kādi dārgi pamatlīdzekļi, jo neesot šī nodokļa maksātājiem, ja šis pakalpojums nav aplikts, nebūs tiesību uz robežas nemaksāt apgrozījuma nodokli, kā arī, piemēram, jauniegādātā pamatlīdzekļa vērtību tikai proporcionāli tai daļai, kura tiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli, varēs iekļaut deklarācijā un varēs saņemt šo atmaksu. Bet, runājot par vienu, par šiem komunālajiem maksājumiem, kas tagad varbūt ir akcentēti šobrīd, tomēr ir paslīdējuši garām arī citi jautājumi. Tas, ka arī elektrībai notika tādā pašā veidā tarifu paaugstināšana, tas, ka arī telefona pakalpojumiem vienkārši šie 18 procenti tiek pielikti klāt. Šobrīd, pateicoties LNNK frakcijas iesniegumam, demokrātiskās partijas un Valsts prezidenta iniciatīvai, sevišķi pēc tam, kad iesniedza Prezidents, valdība attapusies un sākas kaut kāda rīcība. Bet ir jautājums, ko dara Monopoldarbības uzraudzības komiteja un citas instances, ja neinteresējas par šiem jautājumiem, kas varbūt šobrīd nav pacelti Saeimā. Jo ne jau katrs jautājums, kas ir jāatrisina valdībai, ir jāskata Saeimā. Bet diemžēl arī šie jautājumi, tātad šī nodokļa piemērošana citos monopolgadījumos, faktiski arī ir izvērtusies tādā pašā veidā. Un tāpēc arī varbūt būtiskākais jautājums ir, kāda ir šo tarifu aprēķināšanas metode, jo šobrīd arī visi šie piemēri parāda, ka šo tarifu noteikšana bieži vien ir ļoti voluntāra, nepamatota, neiziet no ekonomiski pamatotiem aprēķiniem. Un tā manuprāt ir visbūtiskākā šīs problēmas sakne, ka ir jābūt precīzam tarifu veidošanas mehānismam, viņam jābūt kontrolētam un jābūt pamatotam. Un tad arī šādi brīnumi ar nepareizu pievienotās vērtības nodokļa izmantošanu nevarētu tikt īstenoti.

Arī komisijā es atbalstīju šo priekšlikumu, jo trīs priekšlikumi bija praktiski pilnīgi analogi un es atbalstīju arī pirmo, to, kas tika iesniegts, par kuru balsoja, LNNK priekšlikumu, un arī tieši šīs motivācijas dēļ. Tātad, ja valdība spēs parādīt, ka ir spējīga vismaz kaut ko izdarīt, kas viņai praktiski diemžēl nevienā jautājumā šobrīd nav izdevies, jo tai izdosies sakārtot šo jautājumu, aprēķināt zaudējumus, reāli nodrošināt iedzīvotājiem kompensāciju, tālākajos lasījumos varētu lemt, ka šis jautājums tiek risināts varbūt savādāk. Bet šobrīd šīs ticības man nav nemaz, un es arī esmu spiests atbalstīt šo likuma labojumu par komunālo pakalpojumu neaplikšanu ar pievienotās vērtības nodokli. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nevar vēl balsot! Aija Poča, tagad kā ieņēmumu valsts ministre varat runāt ilgi!

 

A.Poča (ieņēmumu valsts ministre). Nē, paldies, es runāšu ļoti īsi. Varbūt es pietiekoši korekti neizteicos savas pirmās uzstāšanās reizē, bet ne velti es citēju likumu par pašvaldībām, kur noteikts, ka jaunos tarifus var noteikt tikai dome vai padome ar savu lēmumu un tikai lēmumu. Nelikumīgu lēmumu attiecīgā institūcija, kas ir atbildīga par pašvaldībām, var atcelt. Diemžēl pēc pašreiz manā rīcībā esošās informācijas tikai četru pilsētu pašvaldības ar lēmumu ir noteikušas jaunos izcenojumus un tarifus saviem iedzīvotājiem, un to viņas ir izdarījušas pietiekoši korekti. Žēl, ka šeit nav pašvaldību valsts ministra Bunkša kunga, kurš ir devies uz tikšanos ar pašvaldībām, bet mēs šo jautājumu pietiekoši diskutējām. Faktiski jau nav ko atcelt, jo nav ievērota šo tarifu pieņemšanas procedūra, tas ir būtiskākais. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates ir pabeigtas. Lūdzu referentu doties tribīnē un vēlreiz mūs orientēt! Vai tad jums pārējie iesniedzēji atteikušies no saviem likumprojektiem, vai komisijai ir tādas tiesības viņus nevirzīt uz Saeimu, kā jūs tur visu to nokārtojāt no tiesiskā viedokļa?

 

O.Kehris . Mēs, godātais priekšsēdētāja kungs, kā Budžetu komisija informējām par to abus iesniedzējus. Par pirmo, ko ir parakstījis deputāts Kreituss, kurš ir arī Budžeta komisijas loceklis, viņš tika informēts mutiski, un mēs pieņēmām, ka viņš arī piedalījās apspriešanā un arī pats nebalsoja par savu priekšlikumu, atzīstot, ka pirmajam lasījumam labāks ir LNNK frakcijas priekšlikums, kas pēc būtības ir ļoti identisks, un arī hronoloģiski viņš ir iesniegts agrāk. Valsts prezidenta kungam mēs aizsūtījām vēstuli un bijām lūguši piedalīties komisijas sēdē Millera kungu. Mēs esam saņēmuši Valsts prezidenta parakstītu vēstuli, kurā viņš arī piekrīt, ka tiktu virzīts strauji uz priekšu LNNK frakcijas deputātu likumprojekts, kur pirmais, es atvainojos, ir nevis Imants Kalniņš, bet Aleksandrs Kiršteins, jo Kalniņš vienkārši par to ziņoja komisijas sēdē. Tātad uz priekšu tiek virzīts šis dokuments. Līdz ar to mēs domājam, ka mēs esam tiesīgi iesniegt Saeimai šo vienu likumprojektu, jo savus neuzturēja pārējie, kas ir iesniedzēji.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 5. Pieņemts.

 

O.Kehris. Iesniegšanas termiņu mēs lūgtu līdz 15.datumam, jo nav citu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kura mēneša?

 

O.Kehris. Protams, šī mēneša, līdz 15.septembrim.

Sēdes vadītājs. Līdz 15.septembrim. Iebildumu nav. Pieņemts.

 

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

O.Kehris (LC). Godātie kolēģi! Jūsu izskatīšanai tiek nodots deputātu Leiškalna, Ābiķa, Čepāņa, Kreitusa un Kreituses iesniegtais likumprojekts “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””, kurš paredz izmainīt nodokļus kafijai. Un iesniedzēji pamato tā, ka, lai aizstāvētu vietējo ražotāju un aizsargātu vietējo tirgu no pārsātināšanas ar zemas kvalitātes gataviem kafijas produktiem, kā arī palielinātu valsts budžetu ar naudu, kuru iekasē uz muitas tarifu likuma pamata, viņi ierosina šo likumprojektu, proti, ierosina paaugstināt muitas tarifu kafijai. Jums izsniegtajā dokumentā tas ir redzams precīzi skaitļos. Izskatot komisijā, šeit deputātiem domas dalījās. Komisijas sēdē ar balsu vairākumu likumprojekts tika atbalstīts izskatīšanai pirmajā lasījumā. Tiesa, mūsu komisijas lēmumā, kas arī jums ir izdalīts un atspoguļots iesniegumā Saeimas Prezidijam, ir minēts, ka gadījumā, ja likumprojekts tiek pieņemts pirmajā lasījumā, komisija lūdz likumprojekta autorus iesniegt analīzi par kafijas tirgu Latvijā līdz likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimas sēdē. Jau ir priekšlikumi saņemti. Gan likumprojekta iesniedzējiem, gan arī komisijas sēdē zināmu tādu sašutumu izraisīja tas, ka muitas tarifu padome, nu, būtībā Finansu ministrija, bet viņa balstījās uz Muitas tarifu padomes argumentiem, nebija spējīga piestādīt nekādu kafijas tirgus analīzi mūsu valstī. Ne jau gluži par kafijas audzētājiem, jo, kā jūs saprotat, kafija Latvijā audzēta nekādā gadījumā netiek, bet par kafijas patēriņa tirgu un arī par to, ko dod pašmāju kafijas pārstrādātāji pašlaik, vai tie ir 6 vai 60 procenti, vai tie ir kāds mazāks procents. Dažādi skaitļi tika minēti komisijas sēdē, bet balstīties uz kādas mūsu institūcijas nopietnu statistiku vai šādiem dokumentiem mēs nevarējām. Toties es varu informēt, ka Muitas tarifu padome un Finansu ministrija ir pret šā priekšlikuma pieņemšanu, jo, pirmkārt, tas paaugstināšot kafijas cenu mūsu valstī. Bet es atkārtoju, ka ne kādas analīzes diemžēl nebija un gadījumā, ja viņš tiktu pieņemts pirmajā lasījumā, nenoliedzami uz otro lasījumu mēs lūgsim tomēr un izskatīsim šīs analīzes. Tādējādi šis likumprojekts tiek nodots Saeimas izskatīšanai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debatētāji nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 2, atturas - 14. Pieņemts.

Varbūt es palaidu garām... Jūs nosaucāt termiņu priekšlikumu iesniegšanai?

 

O.Kehris. Mēs lūgtu iesniegt līdz 15. septembrim.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Pieņemts priekšlikums.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Otrais lasījums. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš. Lūdzu!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Lūdzu, izmantojiet dokumentu nr. 957, kur ir tabulas veidā jums norādīts, kādi priekšlikumi ir iesniegti pēc pirmā lasījuma vai kādus priekšlikumus ierosina Juridiskā komisija.

Un vispirms Juridiskā komisija ierosina redakcionāli precizēt pašu likuma grozījumu nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav.

 

A.Endziņš. Tālāk likumprojekta 1. pants, kurš pirmajā lasījumā tika akceptēts, — papildināt 5. pantu ar vārdiem “lietas par strīdiem, kuri rodas slēdzot, izpildot, grozot vai laužot līgumus, un lietas par citiem strīdiem, ja puses šajā strīdā nav griezušās šķīrējtiesā”. Juridiskā komisija, gatavojot šo likumprojektu otrajam lasījumam, nāca pie secinājuma, ka šāds papildinājums 5. pantā ir lieks, jo runa ir par civillietām, un, ja tiek izslēgts, kā tas tika izdarīts pirmajā lasījumā, 8. pants, tad līdz ar to likt vēl kaut kādu papildinājumu šeit nav vajadzības. Un tāpēc Juridiskā komisija ierosina izslēgt šo likumprojekta pirmā lasījuma 1. pantu, neizdarot grozījumus likuma 5. pantā un līdz ar to mainot arī paša likumprojekta pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Lūdzu tālāk!

 

A.Endziņš. Tālāk ir priekšlikums pie 36. panta, kuru Juridiskā komisija akceptējusi, bet ierosina izteikt šo 36. panta pirmo daļu jaunā redakcijā, lai būtu uzskatāmāk redzams tas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Lūdzu tālāk!

 

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir pie 42. panta - “Apgabaltiesas tiesu kolēģijas”. Arī šeit Juridiskā komisija ir akceptējusi priekšlikumu izslēgt no 42. panta pirmās daļas vārdus “saimniecisko lietu tiesu kolēģija”, bet vienlaicīgi ierosina, akceptējot to, izteikt šo pirmo daļu jaunā redakcijā, lai vieglāk būtu orientēties likuma grozījumos.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk, lūdzu!

 

A.Endziņš. Pie 43. panta Juridiskā komisija šos priekšlikumus 2. ailītē ir akceptējusi, bet ierosina, akceptējot viņus, no juridiskās tehnikas viedokļa labāk izteikt šo panta pirmo daļu jaunā redakcijā, ietverot iekšā šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Endziņš. Analoģiska situācija ir arī 47. pantā, kur Juridiskā komisija šos priekšlikumus akceptējusi, bet ierosina izteikt šo 47. panta ceturto daļu jaunā redakcijā, ņemot vērā šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Tālāk , lūdzu!

 

A.Endziņš. Un tālāk ir jau priekšlikumi, kas izrietēja no Valsts prezidenta iesniegtā likumprojekta, kur ir runa par pārejas noteikumiem likumā “Par tiesu varu”. Juridiskā komisija ierosina izslēgt šo punktu šajā pārejas noteikumā, jo likumā “Par tiesu varu” vispār pārejas noteikumu nav. Un šeit viņi ir lieki, tāpēc šo punktu izslēgt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Endziņš. Un tālāk Juridiskā komisija ierosina izteikt pārejas noteikumus jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Par šo redakciju ir iebildumi deputātiem? Nav iebildumu.

 

A.Endziņš. Un es gribētu informēt varbūt arī šinī pašā sakarībā...

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

 

A.Endziņš. ... cienījamo Saeimu, ka mēs šos pārejas noteikumus esam mēģinājuši sabalansēt ar tiem grozījumiem, kuri ir izdarīti un sagatavoti trešajam lasījumam Civilprocesa kodeksam. Darbu pie tiem Juridiskā komisija ir pabeigusi un ir jau tos nosūtījusi Saeimas Prezidijam. Tā ka šeit mēs esam mēģinājuši viņus sabalansēt kopā.

Sēdes vadītājs. Vai varam zvanīt?

 

A.Endziņš. Jā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - nav, atturas - 8. Pieņemts.

 

A.Endziņš. Es lūgtu iesniegt priekšlikumus pie šī likumprojekta līdz 12. septembrim.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Pieņemts.

 

Nākamais ir 50. darba kārtības punkts — likumprojekts “Korupcijas novēršanas likums” . Otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godātie kolēģi deputāti! Pēc pirmā lasījuma komisija izdarījusi vairāk nekā 20 grozījumus pirmajā lasījumā pieņemtajā likumprojektā. Mēs esam saņēmuši vairākus vērtīgus priekšlikumus no Tautsaimnieku politiskās apvienības, kuri lielāko tiesu arī ir pieņemti.

Pirmo grozījumu atbildīgā komisija pēc savas iniciatīvas izdarīja likumprojekta 1. pantā, izsakot šā panta 3. punktu šādā redakcijā. Šis grozījums ir redakcionāls: nepieļaut, ka valsts amatpersonas ņem kukuļus un izmanto ieņemamo amatu savtīgos nolūkos. Šajā pantā, godātie kolēgi, iet runa par likuma mērķi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk, lūdzu!

 

J.Lagzdiņš. Tālāk komisija noraidīja Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas deputātu priekšlikumu izteikt 2. panta pirmo teikumu šādā redakcijā: “Korupcija šā likuma izpratnē ir valsts amatpersonas pārkāpumi, kas izpaužas kā...” Un tālāk seko atsevišķo korupcijas paveidu uzskaitījums. Komisija šo priekšlikumu noraidīja, jo mēs uzskatām, ka, ja tiktu pieņemts Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums, tad, piemēram, gadījumā, ja Administratīvās atbildības kodeksā un Kriminālkodeksā vai kādā likumā, kurā iet runa par disciplinārsodiem, būtu teikts, piemēram, ka valsts amatpersona par korupciju tiek sodīta ar tādu vai citādu sodu, šādos gadījumos nevarētu piemērot šīs soda normas, jo mūsu šodien izskatāmais likums noteiktu, ka korupcija šā likuma izpratnē attiecas tikai uz šā likuma reglamentācijas sfēru. Tādēļ mēs noraidījām šo tautsaimnieku priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Tālāk, lūdzu!

 

J.Lagzdiņš. Tālāk Tautsaimnieku politiskā apvienība ierosina precizēt 2. panta 1. punkta redakciju, jo kolēģi uzskata, ka tā dublējas ar 3. panta pirmās daļas saturu. Šo priekšlikumu komisija noraidīja, jo 3. pantā runa ir par interešu konflikta stāvokli, nevis par korupciju kopumā, par ko ir runa 2. pantā. Tādēļ mēs arī noraidījām šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Lagzdiņš. Nākošais Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas deputātu priekšlikums ir par 5. pantu. Kolēģi bija ievērojuši, ka ir neprecīzi šeit dots valsts amatpersonu uzskaitījums. Komisija pieņēma priekšlikumu, precizēja valsts amatpersonu uzskaitījumu. Labajā pusē, godātie kolēģi, jūs redzat, kādi ir izdarīti grozījumi, ar izcelto tekstu, tātad tādiem izceltiem vārdiem... Tātad mēs esam pateikuši, ka valsts amatpersonas ir Valsts prezidents, īpaši to uzsvēruši, tātad arī uz Valsts prezidentu attiecas šie likuma ierobežojumi un noteikumi, tāpat pienākums iesniegt likumā noteiktajos termiņos deklarācijas.

3. punktā 5. pantā ir pateikts, ka šis likums attiecas uz Ministru prezidentu, kaut gan netieši arī pirmajā lasījumā pieņemtajā redakcijā tas bija skaidri redzams. Bet, lai nebūtu pārpratumu, mēs esam precīzi pateikuši, ka likums attiecas uz Ministru prezidentu.

Tāpat ir jauns 5. punkts, un noteikts, ka šie likuma noteikumi attiecas arī uz Latvijas Bankas prezidentu un viņa vietnieku. Tātad arī ir pienākums sniegt deklarācijas un ievērot šā likuma noteiktos ierobežojumus.

Tāpat ir izdarīti grozījumi 5. panta 6. , 12. un 13. punktā, jo komisija uzskata, ka par valsts amatpersonām būtu jāuzskata ne tikai tie ierēdņi un valsts darbinieki, kuri pieņem individuāla rakstura lēmumus, bet arī tās amatpersonas, kuras rīkojas ar valsts vai pašvaldību mantu vai finansu līdzekļiem, jo korupcija tieši šajās jomās, respektīvi, rīkojoties ar valsts vai pašvaldību mantu, visbiežāk izpaužas. Tādēļ arī šāds precizējums 5. pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk!

 

J.Lagzdiņš. Tāpat komisija pieņēma Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas deputātu priekšlikumu precizēt 6. panta pirmās daļas 3. punktu, jo kolēģi bija ļoti acīgi ievērojuši, ka šī panta un veselas rindas citu līdzīgu normu redakcija ir mazliet neprecīza, un tādēļ atbildīgā komisija ņēma vērā šo priekšlikumu, izsakot 6. panta 3.punkta palīgteikumu šādā redakcijā: “izņemot ienākumus no kapitāla uzņēmējsabiedrībās, ja šī kapitāla daļa nepārsniedz 1 procentu no attiecīgās uzņēmējsabiedrības kapitāla”. Jēga šim priekšlikumam ir tāda, ka šā likuma ierobežojumi nedarbojas tajos gadījumos, ja valsts amatpersonai ir niecīgi ienākumi vai pieder niecīga daļa no tās uzņēmējsabiedrības, ar kuru ir kādas saimnieciskas vai finansiālas attiecības attiecīgai struktūrai vai amatpersonai, uz kuru attiecas šis ierobežojums. Tādēļ arī ir ielikts šāds atvieglojums, kurš tika izteikts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

J.Lagzdiņš. Analogu grozījumu, kā mēs izdarījām 5.pantā, atbildīgā komisija izdarīja 7.pantā, papildinot 7. pantu ar šādu tekstu: “vai arī rīkoties ar valsts vai pašvaldību mantu un finansu līdzekļiem”.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu! Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Tālāk. Atbildīgā komisija, ņemot vērā Juridiskā biroja ieteikumu, papildināja 8.pantu ar otro daļu šādā redakcijā. Es gribu vispirms informēt, ka 8.pantā iet runa par ierobežojumiem, veicot uzraudzību, kontroli, izziņu, izmeklēšanu vai sodot. Tātad, ja rodas interešu konflikts šā likuma pirmajā daļa paredzētajos gadījumos un valsts amatpersona nevar vairs veikt uzraudzību un kontroli, izziņu, izmekēšanu un sodīšanu, tādā gadījumā saskaņā ar komisijas piedāvāto 8.panta otro redakciju minētajai amatpersonai ir pienākums nodot attiecīgo funkciju veikšanu citai kompetentai valsts amatpersonai likumā noteiktajā kārtībā. Katrā konkrētajā gadījumā šī funkciju nodošana ir savādāka. Piemēram, prokuroriem un tiesnešiem ir viena kārtība, savukārt valsts ierēdņiem būs noteikta cita kārtība attiecīgajos normatīvajos aktos. Tādēļ arī šāda vispārīga rakstura norma.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija pēc savas iniciatīvas redakcionāli precizēja 11.panta nosaukumu, izsakot to šādā redakcijā: “Līgumu slēgšanas ierobežojumi”. Iepriekšējā redakcija skanēja šādi: “Aizliegums būt materiāli ieinteresētam līgumos”. Mēs esam izteikuši to latviskāk un literāri precīzākā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Tika iesniegti vairāki priekšlikumi arī pēc priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigām par likumprojekta 12.pantu. Dažus priekšlikumus iesniedza kolēģis Ojārs Kehris, kurus uz trešo lasījumu komisija izskatīs. Priekšlikumu iesniedza arī deputāts Andrejs Siliņš, ierosinot 12.panta otro un trešo teikumu saskaņot ar spēkā esošo Saeimas Kārtības ruļļa redakciju. Komisija tomēr šo priekšlikumu nepieņēma, jo, pirmkārt, mēs uzskatām, ka pēc šī likuma pieņemšanas būs jāprecizē vesela rinda spēkā esošo likumu normu. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Mēs uzskatām, ka Saeimas Kārtības ruļļa noteikumi ir pārāk mīksti un pieļauj dažādus izņēmumus valsts amatpersonām. Tādēļ šo priekšlikumu mēs nepieņēmām, bet es, godātie kolēģi, gribu jūs informēt, ka uz trešo lasījumu šā panta redakcija tiks precizēta, lai nebūtu šeit pārpratumu un domstarpību.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu tālāk! Es atvainojos! Deputāts Siliņš vēlas runāt. Atklājam debates.

 

A.Siliņš (LC). Paldies! Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Šeit tiešām būtība ir tāda, ka Kārtības rullī ir noteikti citi noteikumi, un tādēļ šī saskaņošana, vismaz pašreiz, man likās ļoti normāla. Neskatoties uz to, kas tagad ir ieteikts no komisijas puses, precīzi tur ir tāds termins lietots kā mācībspēka darbs, bet nekur citur likumdošanā pat nav definēts, kas ir mācībspēka darbs. Tādēļ tiešām acīmredzot es gribu, lai nobalso pašreiz manu priekšlikumu, bet, ja tas netiks pieņemts, tad katrā ziņā šis pants ir jāsakārto tā, lai būtu skaidrs, par kādiem amatiem un par kādu darbu ir runa, jo zinātniskais un mācību darbs ir cieši saistīts, viņus nevar atdalīt. Mēs runājam par šā darba integrāciju, un nebūtu vēlams šeit kaut kā atdalīt mācību darbu no zinātniskā darba. Tādēļ aicinu šeit šo likumprojektu vēl uzmanīgi izskatīt, ja netiek pieņemts šis priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu referentu! Lūdzu zvanu! Deputāts Siliņš lūdz balsot par savu priekšlikumu. Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu, zvaniet! Vai varam mēģināt otrreiz? (Starpsauciens no zāles: “Vajag pārskatīt!”) Vajadzētu būt tagad 53 vai 54. Balsosim! Balsojam! Lūdzu rezultātu! 57. Par - 23, pret - 4, aturas - 30. Nav pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Par 13.pantu ir iesniegts Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas deputātu priekšlikums, nekonkrēts, tiesa. Precizēt šā panta pirmās daļas redakciju. Komisija ir ņēmusi vērā šo priekšlikumu un ir precizējusi tos ierobežojumus, kādi attiecas uz dāvanu un citu materiālo labumu pieņemšanu. Tātad ir noteikts, ka, pildot amata pienākumus, valsts amatpersonai ir aizliegts pieņemt jebkādas dāvanas vai citus materiālos labumus, izņemot šā panta trešajā daļā paredzētos gadījumus. Šie gadījumi ir tādi, ka valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, ir atļauts pieņemt diplomātiskās dāvanas un dāvanas sakarā ar oficiālu notikumu - valsts svētkiem vai nozīmīgu notikumu attiecīgās institūcijas darbībā. Tātad šīs dāvanas ir valsts īpašums, un attiecīgajai valsts amatpersonai ir pienākums tās nodot valstij. Ja dāvana ir individuāli lietojams priekšmets un ja dāvanas saņēmējs to ir izpircis, tā var palikt dāvanas saņēmēja lietošanā. Savukārt dāvanu izmantošanas un izpirkšanas noteikumus nosaka Ministru kabinets. Godātie kolēģi, līdzīgas normas ir daudzu valstu likumos. Es aicinu atbalstīt šo jauno pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Nemot vērā Igaunijas antikorupcijas likumu, kurš ir stājies spēkā pirms neilga laika, atbildīgā komisija ierosina likumprojektu papildināt ar jaunu pantu, kas reglamentē aizliegumu saņemt papildu atalgojumu. Tātad mēs ierosinām noteikt, ka valsts amatpersonai, kurai pildot savus amatpienākumus, ir jāsniedz bezmaksas pakalpojumi vai jāpieņem lēmums, ir aizliegts par šo pienākumu pildīšanu ņemt samaksu.

Savukārt otrā daļa nosaka, ka valsts amatpersonai, kurai, pildot savus amatpienākumus par valsts vai pašvaldības noteiktu maksu, ir jāsniedz pakalpojumi vai jāpieņem lēmums, ir aizliegts par šo pienākumu pildīšanu ņemt papildu maksu.

Savukārt likuma trešajā daļā ir noteikts, kas ir maksa šā likuma izpratnē. Lai reāli šis pants darbotos, es aicinu pieņemt arī šo 14.pantu šajā jaunpiedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu deputātiem nav. Līdz ar to ir akceptēts.

 

J.Lagzdiņš. Ņemot vērā Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas deputātu priekšlikumu analogi kā divos iepriekšējos gadījumos, atbildīgā komisija ir precizējusi 15.panta pirmās daļas tekstu, izsakot to šādā redakcijā: “izņemot ienākumus no kapitāla uzņēmējsabiedrībās, ja šī kapitāla daļa nepārsniedz 1 procentu no attiecīgās uzņēmējsabiedrības kapitāla”. Motivāciju jau es iepriekš šeit izskaidroju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Lagzdiņš. Tautsaimnieku politiskā apvienība ierosina izslēgt no likumprojekta 18.pantu. Tātad 18.pants runā par tiem papildnoteikumiem, kuri attiecas uz Saeimas deputātiem. 18.pantā, tāpat kā vairākos citos likumos, ir noteikts, ka Saeimas deputāta pienākumu pildīšanu drīkst savienot ar Ministru prezidenta, ministra, valsts ministra vai parlamentārā sekretāra amata pildīšanu. Godātie kolēģi, es negribu, lai šodien, runājot par antikorupcijas likumu, mēs izvērstu šeit politiskas debates par to, vai ir lietderīgi vai nav lietderīgi savienot šos amatus. Šis jautājums ir vairāk vai mazāk konstitucionāls, un tas tiešām ir varbūt gari debatējams un apspriežams, arī komisija diemžēl veltīja tam ilgu laiku. Mēs nolēmām, ka šis priekšlikums nebūtu atbalstāms, jo tas, šis konceptuālais jautājums būtu jāizlemj, debatējot par citiem likumiem un varbūt arī nākošajai Saeimai, sastādot valdību un darbojoties tuvākajā nākotnē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Lūdzu tālāk!

 

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina 18.panta otro daļu papildināt ar šādu redakciju, ka ša likuma 6.panta noteikumi, 6.pantā noteikto lēmumu pieņemšanas ierobežojumi neatiecas uz Saeimas deputātiem, kuri piedalās lēmumu pieņemšanā Kārtības ruļļa noteiktajā kārtībā. Arī par šo priekšlikumu bija ļoti daudz debašu komisijā. Kāda ir priekšlikuma būtība? Tātad likumprojekta 6.pantā ir runa par to, ka noteiktos interešu konflikta gadījumos valsts amatpersonai, un Saeimas deputāts ir valsts amatpersona, saskaņā ar šā likuma noteikumiem, nav tiesību pieņemt lēmumu un šīs funkcijas jānodod citām amatpersonām. Saskaņā ar šā likuma 5.panta noteikumiem lēmums ir individuāla rakstura normatīvais akts, kas attiecas uz atsevišķām juridiskām vai fiziskām personām. Kādi ir tie gadījumi, kad Saeima pieņem šādus individuāla rakstura aktus?

Pirmkārt, tie ir balsojumi par amatpersonām. Piemēram, par tiesnešu ievēlēšanu, par kādas citas valsts amatpersonas iecelšanu saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem. Un, ja nebūtu šīs atsauces, godātie kolēģi, tad iznāktu tā, ka, piemēram, gadījumos, ja par tiesnesi tiktu izvirzīta kāda Saeimas deputāta laulātā, tad attiecīgajam Saeimas deputātam būtu jāatturas vai, pareizāk sakot, nebūtu jāpiedalās balsošanā. Būtu aizliegts piedalīties balsošanā. Tāpat gadījumos, ja, piemēram, Saeima pieņemtu likumu par nekustamā īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām — šāds likumprojekts ir iesniegts — un šis nekustamais īpašums piederētu Saeimas deputāta, pieņemsim, dēlam, tad attiecīgajam Saeimas deputātam balsojumā par šo likumprojektu būtu aizliegts piedalīties. Komisija ar 5:1 nobalsoja par šāda papildinājuma ietveršanu likumā, tādējādi nekādā veidā neierobežojot Saeimas deputātu tiesības piedalīties šādos balsojumos.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst, līdz ar to ...

 

J.Lagzdiņš. Tālāk. Godātie kolēģi! Nākamais priekšlikums attiecas uz 20.pantu. Atbildīgā komisija, līdzīgi kā daudzos iepriekšējos pantos, ierosina papildināt 20.pantu pirmajā un otrajā daļā pirms vārdiem “finansu līdzekļus” un “garantēts kredīts” ar vārdu “pašvaldības”. Tas ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 21.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: “Valsts un pašvaldību iestāžu un uzņēmumu (uzņēmēj-sabiedrību) vadītājiem jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam to valsts amatpersonu saraksts, kurām saskaņā ar šā likuma 5.panta noteikumiem ir jāiesniedz deklarācijas, kā arī 10 dienu laikā jāziņo par notikušajiem grozījumiem šajos sarakstos.” Lai reāli varētu Valsts ieņēmumu dienests izpildīt šīs funkcijas, šādu normu komisija ierosina atbalstīt un ietvert likumprojekta 21.pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

J.Lagzdiņš. Nākamais priekšlikums attiecas uz likumprojekta 28.pantu. Tas ir ļoti svarīgs pants, kurā ir runa par deklarāciju publisko pieejamību. Piemēram, Igaunijas līdzīgajā antikorupcijas likumā pamatnorma ir tāda, ka informācija par valsts amatpersonu interešu konfliktu deklarācijām nav publiski pieejama, savukārt augstāko valsts amatpersonu interešu konfliktu deklarācijas ir pieejamas, tās ir publicējamas oficiālajā laikrakstā. Komisija, izvērtējot kaimiņvalstu pieredzi un pirmajā lasījumā pieņemto redakciju, atbalstīja konceptuāli pirmā lasījuma nostādni, ka visas interešu konfliktu deklarācijas ir publiski pieejamas, tomēr mēs ierosinājām izdarīt vienu nelielu ierobežojumu analogi kā tas ir Igaunijas likumā, proti, nosakot, ka gadījumos, ja tiek publicēta informācija par deklarācijas iesniedzēju vai “Valdības Vēstnesī” , es atvainojos, “Latvijas Vēstnesī”, publicētas šīs augstāko amatpersonu deklarācijas, tad aizliegts ir publicēt deklarāciju iesniedzēju dzīvesvietas adreses. Visa pārējā informācija - gan par ienākumiem, gan par izdevumiem, gan arī visa pārējā informācija — ir publicējama. Turklāt komisija ierosina noteikt, ka augstāko valsts amatpersonu, proti, Valsts prezidenta, Saeimas deputātu, Ministru prezidenta, ministru, valsts ministru, parlamentāro sekretāru, kā arī republikas pilsētu domju deputātu deklarācijas ne vēlāk kā mēnesi pēc to iesniegšanas tiek publicētas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Šāda kārtība ir daudzās valstīs. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs ik gadus tiek izdota īpaša grāmata, ar to jūs varat iepazīties Saeimas kancelejā. Tā ir ļoti bieza grāmata, kurā tiek publicēti visu senatoru un kongresmeņu deklarāciju faksimili, pašrocīgi aizpildītas šīs deklarācijas, lai katrs žurnālists var pārbaudīt, vai attiecīgais senators ar savu roku pats ir aizpildījis šo deklarāciju. Mēs esjam to ceļu, ka tiek “Latvijas Vēstnesī” publicētas šīs deklarācijas.

Sēdes vadītājs. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

 

J.Lagzdiņš. 29.pantā atbildīgā komisija ierosina izdarīt redakcionālu grozījumu, papildinot līdzšinējā 29.panta 3.punktu pēc vārda “ziņas” ar vārdiem “ir pilnīgas un”.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav?

 

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Tie ir visi grozījumi, kas izdarīti pēc otrā lasījuma. Es aicinu jūs pieņemt otrajā lasījumā likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Korupcijas novēršanas likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Es aicinātu priekšlikumus iesniegt līdz 14.septembrim.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Arī pieņemts priekšlikums.

 

Tālāk — Pilsonības likuma izpildes komisija. Lūdzu, par pilsonības piešķiršanu Larisai Ivolginai par īpašiem nopelniem Latvijas labā!

 

J.Kokins (LZS). Mūsu komisija šī gada 20.augustā izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā Larisai Ivolginai. Šis priekšlikums ir nācis no Ārlietu komisijas, kurā savukārt ir griezusies mūsu Ārlietu ministrija ministra Birkava kunga personā. Komisijas ieteikums ir pozitīvs. Atļaujiet sniegt dažas ziņas par Larisu Ivolginu. Larisa Ivolgina ir Latvijas Republikas vēstniecības Krievijas Federācijā otrā sekretāre. Viņa ir dzimusi Liepājā 1963.gada 9.augustā. 1989.gadā beigusi Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāti, iegūstot ekonomistes specialitāti, bet 1994.gada 23.maijā viņa ir absolvējusi Krievijas Federācijas Ārējās tirdzniecības akadēmijas Maskavas starptautiskā biznesa institūtu, iegūstot starptautiskā biznesa ekonomistes specialitāti. Tajā pašā gadā Ivolgina ir stažējusies Vestminsteres universitātē Lielbritānijā, papildinot savas angļu valodas zināšanas un studējot Lielbritānijas banku sistēmu. Uz pastāvīgu dzīvi Maskavā ir pārcēlusies ģimenes apstākļu dēļ. Abi Ivolginas bērni mācās Latvijas vēstniecības svētdienas skolā. 1990.gada oktobrī Ivolgina sāka strādāt tobrīd vēl Latvijas Ministru padomes pastāvīgajā pārstāvniecībā Krievijas Federācijā. 1991.gada 6.februārī toreizējā Latvijas Ministru padome apstiprināja Ivolginu par pastāvīgā pārstāvja vietnieci. Šajā laikā viņa strādāja starpvalstu ekonomiskajā komitejā, kur aizstāvēja Latvijas intereses 1991.gada augusta un decembra dienās. Kopš 1992.gada 16.marta viņa strādā Latvijas Republikas vēstniecībā Krievijā un ieņem otrās sekretāres amatu. Tātad galvenie nopelni mūsu valsts labā tiek saskatīti viņas aktīvajā darbībā, darbojoties mūsu vēstniecībā Maskavā, aizstāvot mūsu valsts intereses Krievijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu - Larisu Ivolginu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 2, atturas - 4. Larisa Ivolgina uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Lūdzu tālāk!

 

J.Kokins. Tajā pašā sēdē komisija izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā Tatjanai Lomanei. Viņas kandidatūru ir izvirzījuši deputāti Endziņš, Marjaša, Jānis Jurkāns, Ābiķis, Kide, Seiksts, Spuģis, Lagzdiņš, Kreituse, Lībane.

Čsa uzziņa par Tatjanas Lomanes kandidatūru. Tatjana Lomane 1965.gadā absolvēja Rīgas 10.vidusskolu un pēc tam iestājās Politehniskajā institūtā. 1970.gadā absolvēja Rīgas Politehnisko institūtu specialitātē “Elektro-enerģijas ražošanas un sadales automatizācija” un tika nosūtīta inženieres amatā strādāt uz Pļaviņu HES. Ģimenes apstākļu dēļ 1975.gadā Lomane bija spiesta pārcelties uz Kišiņevu un strādāja Kišiņevas tehniskajā universitātē par pasniedzēju. Esot Kišiņevā, viņa turpināja piedalīties Rīgas Politehniskā institūta automatizēto elektrisko sistēmu katedras un problēmu laboratorijas zinātniskajos pētījumos. 1981.gadā ieskaitīta Rīgas Politehniskā institūta automatizēto elektrisko sistēmu katedras klātienes aspirantūrā. 1985.gadā aizstāvēja zinātņu kandidātes disertāciju. Problēmu laboratorijā, izstrādājot elektroenergoautomātikas mikroprocesora iekārtas, par pamatu tika ņemti viņas izveidotie cīparu mērinstrumentu algoritmi. Šo iekārtu ekspluatācija Latvijas energosistēmai dod ievērojamu ekonomisku efektu. No 1990.gada Lomane strādā Rīgas Tehniskās universitātes automātisko eletrisko sistēmu katedrā. Šobrīd viņai ir piešķirts inženierzinātņu doktores zinātniskais grāds. Viņa ir vairāk nekā 42 zinātnisko metodisko darbu autore. Pieci no tiem publicēti ārzemēs angļu valodā. Galvenie nopelni valsts labā ir zinātniskā darbība mūsu valsts labā, kadru sagatavošana Tehniskajā universitātē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu Tatjanu Lomani uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā! Balsojam! Lūdzu rezultātu!Par - 36, pret - 2, atturas - 12. Tatjana Lomane uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Tālāk, lūdzu!

 

J.Kokins. Šī gada 29.augusta sēdē Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā Georgijam Knelleram . Viņa kandidatūru izvirzījuši deputāti Lucāns, Zaščerinskis, Stašs, Folkmane, Jurkovskis. Komisijas lēmums pozitīvs. Čsa infomācija par Georgija Knellera kunga personību.

Georgijs Knellers dzimis Astrahaņā 1942.gadā. Pēc Kaļiņingradas zivsaimniecības tehniskā institūta absolvēšanas nosūtīts darbā savā specialitātē “saldēšanas iekārtu inženieris mehāniķis” un darbu uzsācis Liepājas saldētavas kompresoru ceha priekšnieka amatā. No 1965.gada Knellers strādā piena un gaļas rūpniecības sistēmā, vispirms, kā jau minēju, Liepājas saldētavas kompresoru ceha priekšnieka amatā, pēc tam par galveno inženieri, un 1972.gadā Knelleram tiek uzticēts vadīt Liepājas gaļas kombināta celtniecību, pēc tam kļūstot par šī gaļas kombināta ģenerāldirektoru. 1986.gadā Knelleru uzaicina strādāt Valsts agrorūpniecības komitejā par Gaļas un piena rūpniecības pārvaldes priekšnieku. Pēc reorganizācijas pārvaldei nokļūstot Lauksaimniecības ministrijā un pēc tam, pēc Lauksaimniecības ministrijas reorganizācijas, vēl Knellers sāk strādāt SIA “Lagaf”, kas ir saistīta ar piena un gaļas produktu realizāciju. Pašreiz Knellers strādā akciju sabiedrībā “Rīgas Miesnieks” par valdes priekšsēdētāju, un viņa galvenais uzdevums ir vadīt uzņēmuma rekonstrukciju, lai varētu ražot konkurētspējīgu produkciju ārzemju tirgos. Galvenie Knellera nopelni Latvijas valsts labā ir gaļas pārstrādes rūpniecības attīstības veicināšana.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu Georgiju Knelleru uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 3, atturas - 17. Nav kvoruma.

Zvanu, lūdzu! Lūdzu, vēlreiz balsosim! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 3, atturas - 22. Georgijs Knellers uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

 

J.Kokins. Pateicamies, kolēģi, par uzmanību! Paldies!

 

Sēdes vadītājs. Likumprojekts “Par Valsts kontroles revīzijas reglamentu”. Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļ) komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

O.Kehris (LC). Godātie kolēģi! Likumprojektam “Par valsts kontroles revīzijas reglamentu”, kas paredz lielākas un precīzākas funkcijas Valsts kontrolei, uz trešo lasījumu komisija nav saņēmusi nekādus priekšlikumus, un komisija lūdz akceptēt šo likumprojektu trešajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par Valsts kontroles revīzijas reglamentu”... Atvainojiet, lūdzu, izslēdziet balsošanas režīmu! Par procedūras pārkāpumiem. Deputāt Lucān! Jā, jā, par procedūras pārkāpumiem. Kā lietu tālāk virzīt un tā tālāk. Lūdzu, jums vārds!

 

J.Lucāns (TPA). Es gribu vērst deputātu uzmanību uz vienu pēc manām domām kļūdu. Otrajā nodaļā 26.pantā, kur ir “šādas funkcijas nepieļauj nelikumības un zaudējumus valsts saimniecībai, pārbauda izmaksas dokumentus pirms izmaksas izdarīšanas un tā tālāk, un tanī pašā laikā ievadteikumā ir šāds teksts: “Projekts vai atļaujošais dokuments netiek vērtēts no lietderības viedokļa.” Pēc manām domām tiek vērtēti no lietderības viedokļa un tālāk ar tekstu viss ir loģiski. Zilbe “ne” būtu jāsvītro (No zāles: “Tas ir redakcionāli!”)

Sēdes vadītājs. Ziniet, es nedrīkstu komentēt. Lūdzu!

 

O.Kehris. Godātie kolēģi! Šāda veida priekšlikumi ir izskatīti pēc pirmā lasījuma. Viņš ir principiāli diskutēts komisijā. Par to manuprāt ir noteikti diskutēts arī šeit, plenārsēdē, un pati Valsts kontrole uzskata, ka viņa nevar vērtēt politiska lēmuma, lietderību vai tas ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs. Būvēt māju vai pirkt paklāju - to nevērtē Valsts kontrole, bet vai ir nauda izlietota precīzi, pērkot paklāju vai būvējot māju, vai attiecīgi ir veikti konkursi un vai šis paklājs nav nopirkts par divreiz dārgāku cenu, un vai mājai ir izlietoti tie līdzekļi, kas ir paredzēti, vai nav pārtērēti, tas tieši ir Valsts kontroles uzdevums. Tā ka šeit nu nekādas kļūdas tiešām nav, bet arī jāsaka, ka šādi priekšlikumi nav bijuši iesniegti uz trešo lasījumu un nav saņemts neviens priekšlikums, tāpēc mēs lūgtu pieņemt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par Valsts kontroles revīzijas reglamentu” pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas — 3. Likums pieņemts... 59 - par.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

 

 

(P ā r t r a u k u m s )

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Vai pārējie kolēģi gatavojas ārkārtas sēdei? Lūdzu reģistrēties! Reģistrācija! Lūdzu rezultātu! 53 deputāti.

Turpinām sēdi. Likumprojekts “Reliģisko organizāciju likums”. Trešais lasījums. Cilvēktiesību komisijas vārdā — Antons Seiksts, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

A.Seiksts (LC). Godātais Saeimas priekšsēdētāj, Prezidija locekļi, godātie kolēģi! Darbs ir ar 990. dokumentu. Ir pilns likumprojekta teksts trešajam lasījumam un klāt tabula ar deputātu papildinājumiem un priekšlikumiem.

Pirms sākam analizēt tabulu, es gribētu informēt klātesošos kolēģus par to, ka Cilvēktiesību komisija pēc otrā lasījuma aizsūtīja likumprojekta tekstu uz Eiropas Padomi un ir saņemts Eiropas Padomes ekspertu atzinums. Ar gandarījumu varu ziņot, ka tas ir pozitīvs, nav nevienā punktā, nevienā pantā noraidošas attieksmes no Eiropas Padomes. Dažos jautājumos ir pārdomas, ka varētu tā, varētu citādi, bet likumprojekts tā otrā lasījuma redakcijā ir atzīts par pieņemamu Eiropas, nu varētu teikt, standartiem.

Godātie kolēģi, varbūt, ja jūs piekrītat un ja dokuments ir klāt, tad sāksim darbu ar tabulu trešajam lasījumam. Es saprotu, ka mēs apstāsimies tikai pie tiem pantiem, kur ir iesniegti priekšlikumi vai grozījumi.

2. pantā Cilvēkiesību komisija pirmajā daļā liek priekšā aizstāt vārdus “paktus un nolīgumus” ar vārdu “līgumus”. Redakcionāls labojums, komisijā pieņemts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

A.Seiksts. Cilvēktiesību komisija pēc Eiropas Padomes ekspertu priekšlikuma redakcionāli sakārtojusi šī panta otro daļu, pievēršot uzmanību Eiropas Padomes ekspertu ieteikumam, ka cilvēkiem nevar liegt brīvi mainīt savu reliģisko pārliecību. Mums pirmajā lasījumā tas bija, otrā lasījumā šīs, teiksim, klauzulas nebija vairs, mēs viņu atjaunojām pēc Eiropas Padomes ekspertu ieteikuma, jo tas tiešām varētu būt pretrunā ar cilvēktiesībām. Komisijā pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

A.Seiksts. 3. pants. Precizēta redakcija pirmajā, otrajā un trešajā daļā, nemainot koncepciju, kā tas bija nobalsots otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

A.Seiksts. 4. pantā precizēta ceturtās daļas redakcija, ka valsts institūcijas nedrīkst ievākt oficiālas ziņas par cilvēku reliģisko pārliecību vai piederību pie reliģiskajām konfesijām.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Tālāk!

 

A.Seiksts. 5. pantā precizēta otrās daļas redakcija. Tikai redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Seiksts. Šis pants ir papildināts ar jaunu ceturto daļu, ka militārajā valsts dienestā neiesauc ordinētus garīdzniekus. Tā ir vairākuma valstu prakse, un situācija mūsu valstī, protams, ir tāda, ka komisija uzskata par nepieņemamu, ja ordinētus garīdzniekus, kuriem bieži vien ir pa piecām sešām draudzēm, iesauktu obligātajā valsts dienestā. Tas tiešām arī būtu apziņas brīvības, lielas sabiedrības daļas apziņas brīvības pārkāpums.

Sēdes vadītājs. 6. pants. Šeit ir dažādi ierosinājumi un arī debatēs pieteikušies. Par katru no priekšlikumiem atsevišķi, lūdzu!

 

A.Seiksts. Tātad 6. pantā ir Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikums svītrot panta otrās daļas pēdējo teikumu un trešo daļu, jo ētika nav obligāts mācību priekšmets. Priekšlikums komisijā pieņemts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Aida Prēdele, Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

 

A.Prēdele (KDS). Cienījamie kolēģi! Es gribētu no šīs tribīnes izteikt savas skumjas par to, ka šis 6. pants Reliģisko organizāciju likumā ir iznācis tāds, kādu nu jūs viņu šobrīd redzat. Neraugoties uz to, ka daudzi tūkstoši kristīgo draudžu locekļu iestājās par starpkonfesionālu kristīgo mācību, neraugoties uz to, ka Pensionāru federācija kopumā iestājās par šādu starpkonfesionālu mācību, diemžēl ir pieņemts šis konfesionālās mācības variants. Tā kā man otrajā lasījumā nebija iespējams aizstāvēt savu domu un savu priekšlikumu par starpkonfesionālo mācību, es atļaušos šinī brīdī izteikt dažas pārdomas. Ja ne citādi, tad lai tās paliek vēsturei.

Manuprāt šis pants ir atsevišķu konfesiju baznīcu, bet ne bērnu kristīgas, mēs varam lietot arī vārdu “ētiskas”, izglītības labad. Skolās šobrīd ir ne tik daudz problēmu ar mācībām, ar tām daudzmaz tiek galā, šobrīd skolā ir problēmas ar audzināšanu. Likvidējot padomju audzināšanas sistēmu, nekāda jauna audzināšanas sistēma nav radīta. Tagad, kad mēs ar šo likumu esam likvidējuši starpkonfesionālo mācību, kurā manuprāt varētu iekļaut Bībeles Kalna sprediķa mācību, kas ir arī jebkuru citu reliģiju ētikas pamats, mēs esam zaudējuši iespēju mūsu bērnus audzināt un audzināt viņu dvēseles.

Es gribētu pieminēt to, ka, tā kā šis likums tagad ir iznācis tāds, kāds viņš ir, tad ļoti daudzveidīgas šeit ir tās konfesijas, kuras varēs nākt skolā un varēs mācīt. Varbūt deputāti to nezina, varbūt tur ir vainīga neinformētība, ka katra no šīm konfesijām ir bezgala dažāda, viņu mācības ir ļoti, ļoti dažādas, un es pilnīgi pieļauju tādu domu, ka skolā, ja pēc šī likuma arī notiks mācību organizēšana, vienā klasē varbūt, bet vienā skolā jau noteikti saskarsies gan septītās dienas adventisti, kuri māca, ka nekādā gadījumā sestdienā nedrīkst strādāt, gan pareizticīgie, kuru doktrīna par svēto trīsvienību ir pavisam citāda nekā, teiksim, Rietumu baznīcas doktrīna, sastapsies katoļi, kuri mācīs par svētā kulta pielūgšanu, par dievmātes pielūgšanu, un sastapsies evanģēliskā baznīca, kurai atkal ir pavisam citādi uzskati šajā ziņā, un sastapsies arī dievturu konfesija, kas šeit arī ir pieskaitīta pie reliģijām. Es negribu neko sliktu sacīt par dievturu konfesiju no šīs tribīnes un šai brīdī, beigu beigās katram ir tiesības ticēt tā, kā viņš grib, un tam, kam viņš grib, bet es gribu jums atgādināt, ka visām kristīgajām konfesijām dievturība pati par sevi ir smags grēks. Un iedomājieties, ka vienā skolā un vienā klasē mācīsies bērni it kā vienu mācību, kurā jau pilnīgi noteikti kristīgā mācība un dievturība būs ļoti nopietnā konfliktā. Un, ja patiešām šī mācība tā no sirds tiks mācīta, tā būs vēl viena iespēja skolā bērnu starpā radīt nesaskaņas un to sabiedrības savstarpējo neiecietību, kas jau tāpat ir diezgan liela mūsu sabiedrībā, ienest skolā.

Vēl es gribu minēt šajā pašā 2. apakšpunktā minēto iespēju, kā arī ar pašvaldību atļauju skolā varēs ienākt ne tikai šīs nosauktās konfesijas, bet jebkura reliģiska mācība. Diemžēl mūsu pašvaldību vadība nav teoloģijā diez ko izglītota, un tas būs haoss, ko ar vieglu roku mēs varēsim ieviest šinī gadījumā skolās, kur pašvaldības vadītājs īsti nesapratīs, kas tā ir par mācību, kaut ko par dievu jau viņi māca, lai tikai nāk un stāsta bērniem.

Es domāju, ka, ja šajā likumā vairākkārt ir uzsvērta neiespējamība būt neiecietīgiem pret citādi domājošu, uzsvērts, ka nav pieļaujama diskriminācija pēc reliģiskām pazīmēm, tad diemžēl šis pants tieši šo lietu uzsver un, galvenais, ievieš šo nevienprātību tur, kur cilvēks ir visneaizsargātākais, - skolās, starp bērniem.

Vēl es gribēju minēt, ka šeit ir uzsvērta Izglītības ministrijas un Izglītības likuma iespējamā klātbūtne. Tas ir ļoti jauki, bet es esmu runājusi ar Izglītības ministrijas pārstāvjiem. Pēc šāda plāna, teiksim tā, pēc šāda likuma kristīgā izglītība skolā netiks ieviesta, jo pirmām kārtām valsts nav spējīga maksāt algu septiņu konfesiju un varbūt vēl iespējamajiem eventuāliem kaut kādu citu konfesiju skolotājiem. Tātad pirmām kārtām viss apstāsies pie naudas, un neapšaubāmi skolā ienāks bagātākās konfesijas, bagātākās, es negribu lietot vārdu “sektas”, ienāks bagātākās denominācijas, kurām naudiņas netrūkst. Savukārt tie paši luterāņi nevarēs samaksāt savu skolotāju uzturēšanos skolā un mācības.

Es saprotu, ka šis pants lielā mērā ir iznācis tāds tāpēc, ka baznīcas un baznīcu vadības nespēj vienoties. Bet es domāju, vai tad tiešām mūsu situācijā, kad baznīca ir šķirta no valsts, mēs atļaujam šīs baznīcu nesaskaņas pārnest uz skolu un lemjam nevis mēs, deputāti, kuri esam, es domāju, mēs visi arī vecāki vai vismaz tādi, kas paši kādreiz skolā gājuši, vai tad mēs tā vieglprātīgi atļaujam, lūk, šīm baznīcu nesaskaņām ietekmēt mūsu bērnu nākotni un, galvenais, bērnu audzināšanu.

Šis likums ir atstājis tādu pašu nenoteiktību un fakultatīvismu reliģiskajā izglītībā, kā tas ir bijis līdz šim. Patiesībā tad tāds 6. pants nemaz nebija vajadzīgs. Nekā obligāta tur nav, nekā noteikta šinī pantā nav, tas ir viss iespējamības robežās. Pie tam iespējamība ir legalizēta, legalizēts tas, ka jebkurš, kam ienāk prātā, nu tā tas sanāk pēc šī likuma, var nākt un mācīt mūsu bērnus un veidot viņu dvēseles tā, kā viņam tas ienāk prātā.

Tas pāris vārdos ir viss, ko es gribēju sacīt. Es jau teicu, ka es to neuzskatu ne par kādu labojumu vai priekšlikumu, es to drīzāk uzskatu par lielām skumjām, jo, aprunājoties ar deputātiem, izrādījās, ka nebija neviena, kurš iebilstu pret starpkonfesionālu mācību, pret visām skolām vienu kristīgu mācību, kurā galvenais būtu kristīgā ētika, kristīga attieksme pret cilvēkiem. Kā tas ir iznācis, ka, neraugoties uz to, ka visi deputāti domā par starpkonfesionālu mācību, kā tas ir iznācis, ka skolā ir ienākusi šī baznīcu savstarpējā konkurence un ne tik daudz kristīgā mācība, cik baznīcu doktrīnas un dogmas, man to šobrīd grūti pateikt. Bet tādas nu reiz bija manas skumjas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl vēlas deputāti runāt debatēs par 6.pantu? Nevēlas. Debates esam pabeiguši. Un referents var runāt.

A.Seiksts. Godātie kolēģi! Es, protams, daudz kur pievienojos kolēģes Prēdeles teiktajam.Gribu tikai skaidrības labad atgādināt, ka Cilvēktiesību komisija pašā sākumā atbalstīja un izvirzīja šo starpkonfesionālo mācību priekšmetu, cerēdama, ka tie, kas veidos šo programmu, varēs vienoties. Jūs taču nedomāsit neviens, kolēģi, ka nesaprotošs cilvēks, ārpus baznīcas stāvošs, veidos šo programmu. To var veidot tikai baznīcu deleģēti cilvēki. Un tikai tad, ja kristīgās baznīcas var vienoties, šis priekšmets ir iespējams. Kamēr šīs vienošanās nav, priekšmets nav iespējams. Es, Prēdeles kundze, negribu varbūt tikai pilnīgi piekrist dažiem jūsu apgalvojumiem. Taisni tādēļ ir vajadzīgs šīs pants, lai ar šo vai nākošo, vai aiznākošo mācību gadu, kamēr būs gatavas kristīgās baznīcas, tur nebūtu ticības mācības, jo Izglītības ministrija noteiks viņu gatavību. Bet man ir pilnīga pārliecība un es ceru, ka neviens kolēģis neiebildīs pret to, ka līdz ar to tiks aizcirstas, piedodiet par skaļiem vārdiem, durvis tiem, kas laužas iekšā, kā jūs pareizi norādījāt, ar bagātu maku. Es jau otrajā lasījumā norādīju, ka Rīgā veselas skolas okupējuši mūnieši. Tagad viņi vairs nevarēs tur iet. “Mai Hari” un “New Age” vairs nevarēs iet skolās. Kamēr mūsējie būs gatavi, paies zināms laiks. Brīvvalsts laikā, Prēdeles kundze, brīvvalsts laikā bija šī formula, kas tagad ir, un viņa strādāja ļoti labi, nekad un nekur, nevienā vietā neviens nav pierādījis, ka tur bērnu starpā celtos naids no tā, ka ar vecāku piekrišanu Izglītības ministrijas noteiktā kārtībā šis priekšmets tiek mācīts, ka no tā celtos naids. Kaut kāds solis ir jāsper! Es saprotu, ka tas nav vispilnīgākais, bet, ja neko nedarīsim, tad saimniekos tie, kas mums ir sveši. Tāpēc komisija palika pie šī varianta. Vēl jo vairāk — jūs arī otrajā lasījumā varat iesniegt rakstiski uz trešo lasījumu, bet otrajā lasījumā jūsu rakstiski iesniegtais tika izbalsots. Tā nu tas notika. Tur

Runas un pārējās stenogrammas turpinājums — nākamajos numuros