Ministru kabineta noteikumi Nr.400

Rīgā 2015.gada 14.jūlijā (prot. Nr.34 15.§)

Izdoti saskaņā ar Dzelzceļa likuma
40.panta otro daļu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumos Nr. 999 "Dzelzceļa satiksmes negadījumu klasifikācijas, izmeklēšanas un uzskaites kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 174. nr.; 2013, 179. nr.; 2014, 120. nr.) šādus grozījumus:

1.1. papildināt 9. punkta ievaddaļu aiz vārdiem "virkne ar" ar vārdu "vismaz";

1.2. izteikt 10. un 11. punktu šādā redakcijā:

"10. Ir šādi nopietnu negadījumu veidi, kas izraisījuši šo noteikumu 9. punktā minētās kaitīgās sekas:

10.1. vilciena sadursme:

10.1.1. ar dzelzceļa ritošo sastāvu;

10.1.2. ar šķēršļiem būvju tuvinājuma gabarītā;

10.2. vilciena nobraukšana no sliedēm;

10.3. negadījums uz pārbrauktuves vai pārejas, izņemot pārejas starp peroniem un pārejas, kas paredzētas tikai dzelzceļa personālam;

10.4. nelaimes gadījums ar cilvēku, kurā iesaistīts kustībā esošs ritošais sastāvs;

10.5. ritošā sastāva ugunsgrēks;

10.6. cits nopietns negadījums.

11. Vilciena sadursme ar dzelzceļa ritošo sastāvu ir vilciena daļas sadursme ar cita vilciena vai ritošā sastāva, vai manevru veicošā ritošā sastāva daļu frontāli, no aizmugures vai no sāniem.";

1.3. papildināt noteikumus ar 11.¹ punktu šādā redakcijā:

"11.¹ Vilciena sadursme ar šķērsli būvju tuvinājuma gabarītā ir sadursme starp vilciena daļu un objektu, kas nostiprināts vai īslaicīgi atrodas uz sliežu ceļa vai tā tuvumā (izņemot negadījumu uz pārbrauktuves vai pārejas), ieskaitot sadursmi ar kontakttīklu.";

1.4. izteikt 13. punktu šādā redakcijā:

"13. Negadījums uz pārbrauktuves vai pārejas (izņemot pārejas starp peroniem un pārejas, kas paredzētas tikai dzelzceļa personālam) ir negadījums, kurā iesaistīts dzelzceļa ritošais sastāvs un viens vai vairāki pārbrauktuvi vai pāreju šķērsojoši transportlīdzekļi, gājēji vai objekti, kas īslaicīgi atrodas uz sliežu ceļiem vai to tuvumā.";

1.5. svītrot 14. punktā vārdus "(tai skaitā uz gājēju pārejas)";

1.6. papildināt noteikumus ar 14.¹ punktu šādā redakcijā:

"14.¹ Ritošā sastāva ugunsgrēks ir ugunsgrēks vai sprādziens vilciena sastāvā (arī tā kravā), kas izceļas tā kustības laikā no izbraukšanas stacijas līdz galastacijai, ieskaitot stāvēšanas laiku izbraukšanas stacijā, galastacijā vai starpstacijās, kā arī ritošā sastāva manevru darbu laikā.";

1.7. izteikt 15. punktu šādā redakcijā:

"15. Cits nopietns negadījums ir jebkurš cits negadījums, kas izraisījis šo noteikumu 9. punktā minētās kaitīgās sekas.";

1.8. svītrot 17.1. apakšpunktā vārdus "vai sadursme";

1.9. papildināt noteikumus ar 17.1.¹ apakšpunktu šādā redakcijā:

"17.1.¹ ritošā sastāva sadursme ar citu ritošo sastāvu vai sadursme ar dzelzceļa infrastruktūras objektu, iekraušanas vai izkraušanas iekārtu elementiem vai priekšmetu, kas apdraud dzelzceļa satiksmes drošību;";

1.10. papildināt 17.4. apakšpunktu aiz vārdiem "pa nesagatavotu maršrutu" ar vārdiem "ieskaitot elektriskā ritošā sastāva nosūtīšanu vai pieņemšanu, ja maršruts vai tā daļa nav aprīkota ar kontakttīklu vai tajā nav sprieguma";

1.11. izteikt 17.5. apakšpunktu šādā redakcijā:

"17.5. pabraukšana garām aizliedzošajam signālam, kad ritošā sastāva jebkura daļa veic neatļautu kustību (pabraucot vai nepabraucot garām bīstamai vietai) pretēji rīkojumam, kādu nosaka:

17.5.1. aizliedzošais ceļa signāls vai attiecīgi aprīkota vilces līdzekļa borta iekārtas signāls;

17.5.2. dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas normatīvajos aktos paredzēta mutiska vai rakstiska atļauja, ar kuru paziņots ritošā sastāvā kustības beigu punkts (vieta);

17.5.3. kontrolstabiņš (neskaitot strupceļu);

17.5.4. rokas signāls;";

1.12. izteikt 17.9. apakšpunktu šādā redakcijā:

"17.9. ekspluatācijā esošā ritošā sastāva riteņu un asu būtisku detaļu lūzumi (ass, riteņpāra ass kakliņa, riteņa, riteņa centra vai bandāžas lūzumi) vai plaisas, kas rada nobraukšanas vai sadursmes risku, vai bojājumi, kas varētu būt ritošā sastāva tālākas kustības pārtraukšanas iemesls un varētu radīt nopietna negadījuma risku;";

1.13. izteikt 17.14. apakšpunktu šādā redakcijā:

"17.14. bīstama signalizācijas atteice, kuras rezultātā signalizācijas sistēma (infrastruktūrai vai ritošajam sastāvam) rāda vairāk atļaujošu signālu, nekā paredzēts;";

1.14. izteikt 17.20.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"17.20.2. sliežu ceļa virsbūves defekts (piemēram, izmetums, nosēdums), kas saistīts ar sliežu ceļa nepārtrauktību un ģeometriju;";

1.15. izteikt 18.6. apakšpunktu šādā redakcijā:

"18.6. attiecīgajam dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, bet, ja ir noticis dzelzceļa satiksmes negadījums uz privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļiem un negadījumā ir bojāts vismaz viens vagons, kas tiek izmantots satiksmē pa publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļiem, – arī attiecīgajam publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam;";

1.16. papildināt 44. un 45. punktu aiz skaitļa "17.1." ar skaitli "17.1.¹";

1.17. izteikt 57. un 58. punktu šādā redakcijā:

"57. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija katru gadu publicē drošības pārskatu par dzelzceļa drošības pilnveidošanu. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija līdz kārtējā gada 30. septembrim nosūta Eiropas Dzelzceļa aģentūrai minēto drošības pārskatu un paziņo par iepriekšējā gada kopīgiem drošības rādītājiem (4. pielikums). Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumā norādīto aprēķinu metodiku sniedz arī pārskatu par nopietnu negadījumu ekonomisko ietekmi.

58. Ja pēc šo noteikumu 57. punktā minētās paziņošanas par kopīgiem drošības rādītājiem atklājas jauni fakti vai tiek konstatētas kļūdas, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija nekavējoties precizē paziņotos kopīgos drošības rādītājus un ne vēlāk kā līdz nākamajai paziņošanai nosūta precizēto informāciju Eiropas Dzelzceļa aģentūrai.";

1.18. papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 3. punktu šādā redakcijā:

"3) Komisijas 2014. gada 9. jūlija Direktīvas 2014/88/ES par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/49/EK grozījumiem attiecībā uz kopīgiem drošības indikatoriem un vienotām metodēm avārijās radušos zaudējumu aprēķināšanai.";

1.19. izteikt 2. un 3. pielikumu šādā redakcijā:

"2.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 26.oktobra
noteikumiem Nr.999

Piezīmes.

¹ Ritošā sastāva vai infrastruktūras būtisku bojājumu izmaksas ir izmaksas, kas nepieciešamas, lai neatgriezeniski bojātā ritošā sastāva vai infrastruktūras vietā iegādātos jaunu ritošo sastāvu vai jaunu infrastruktūru, kam ir tādas pašas funkcijas un tehniskie raksturlielumi, kā arī izmaksas, kas nepieciešamas, lai remontējamu ritošo sastāvu vai infrastruktūru atjaunotu tādā stāvoklī, kādā tie bija pirms negadījuma. Šīs izmaksas nosaka, pamatojoties uz pārvadātāja un infrastruktūras pārvaldītāja pieredzi un ņemot vērā ritošā sastāva nomas izmaksas, kas rodas sakarā ar bojātā ritošā sastāva trūkumu.

² Videi nodarītā kaitējuma izmaksas ir paredzamās pārvadātāja un infrastruktūras pārvaldītāja izmaksas bojātās teritorijas atjaunošanai tādā stāvoklī, kādā tā bija pirms negadījuma.

³ Pasažieris ir jebkura persona (izņemot vilciena apkopes locekļus), kas veic braucienu pa dzelzceļu. Dzelzceļa negadījumu statistikā ieskaita arī pasažierus, kas cenšas iekāpt braucošā vilcienā vai no tā izkāpt.

⁴ Nodarbinātais ir jebkura persona, kuras nodarbinātība ir saistīta ar dzelzceļu un kura laikā, kad notiek nelaimes gadījums, ir savā darba vietā, ieskaitot pašnodarbinātos, vilciena apkalpes locekļus un personas, kas apkalpo ritošo sastāvu un infrastruktūras iekārtas.

⁵ Pārbrauktuves lietotājs ir jebkura persona, kura izmanto pārbrauktuvi dzelzceļa līnijas šķērsošanai ar jebkādu transportlīdzekli vai kājām.

⁶ Nepiederoša persona dzelzceļa teritorijā (piekļuves noteikumu pārkāpējs) ir jebkura persona, kura atrodas dzelzceļa teritorijā vietā, kurā tai atrasties ir aizliegts.

⁷ Cita persona uz perona ir jebkura persona uz dzelzceļa perona, kas nav definēta kā pasažieris, nodarbinātais, pārbrauktuves lietotājs, cita persona ārpus perona vai nepiederoša persona dzelzceļa teritorijā (piekļuves noteikumu pārkāpējs).

⁸ Cita persona ārpus perona ir jebkura persona, kas nav uz dzelzceļa perona un kas nav definēta kā pasažieris, nodarbinātais, pārbrauktuves lietotājs, cita persona uz perona vai nepiederoša persona dzelzceļa teritorijā (piekļuves noteikumu pārkāpējs).

⁹ Pašnāvība ir personas apzināta rīcība ar nodomu radīt sev miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, un kuru kā tādu reģistrē un klasificē kompetentā valsts iestāde.

¹⁰ Pašnāvības mēģinājums ir rīcība ar nodomu nonāvēt sevi. Šo noteikumu izpratnē par pašnāvības mēģinājumu uzskata arī rīcību ar nodomu savainot sevi, kuras rezultātā rodas smagi miesas bojājumi. Minētās rīcības gadījumus reģistrē un klasificē kompetentā valsts iestāde.

3.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 26.oktobra
noteikumiem Nr.999

Dzelzceļa satiksmes drošības pārkāpuma izmeklēšanas pārskats

Piezīmes.

¹ Ritošā sastāva vai infrastruktūras būtisku bojājumu izmaksas ir izmaksas, kas nepieciešamas, lai neatgriezeniski bojātā ritošā sastāva vai infrastruktūras vietā iegādātos jaunu ritošo sastāvu vai jaunu infrastruktūru, kam ir tādas pašas funkcijas un tehniskie raksturlielumi, kā arī izmaksas, kas nepieciešamas, lai remontējamu ritošo sastāvu vai infrastruktūru atjaunotu tādā stāvoklī, kādā tie bija pirms negadījuma. Šīs izmaksas nosaka, pamatojoties uz pārvadātāja un infrastruktūras pārvaldītāja pieredzi un ņemot vērā ritošā sastāva nomas izmaksas, kas rodas sakarā ar bojātā ritošā sastāva trūkumu.

² Videi nodarītā kaitējuma izmaksas ir paredzamās pārvadātāja un infrastruktūras pārvaldītāja izmaksas bojātās teritorijas atjaunošanai tādā stāvoklī, kādā tā bija pirms negadījuma.";

1.20. papildināt noteikumus ar 4. pielikumu šādā redakcijā:

"4.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 26.oktobra
noteikumiem Nr.999

Kopīgie drošības rādītāji

1. Kopējais un relatīvais nopietnu negadījumu skaits, tos iedalot šādi (nopietnu dzelzceļa satiksmes negadījumu klasificē, ņemot vērā tā sākotnējo veidu, arī tādā gadījumā, ja sekundārās sekas ir smagākas, piemēram, ugunsgrēks pēc vilciena nobraukšanas no sliedēm):

1.1. vilciena sadursme ar dzelzceļa ritošo sastāvu;

1.2. vilciena sadursme ar šķēršļiem būvju tuvinājuma gabarītā;

1.3. vilciena nobraukšana no sliedēm;

1.4. negadījums uz pārbrauktuves, arī nelaimes gadījums uz pārbrauktuves, kurā iesaistīts gājējs;

1.5. nelaimes gadījums ar personu, kurā iesaistīts kustībā esošais ritošais sastāvs (izņemot pašnāvības un pašnāvības mēģinājumus);

1.6. ritošā sastāva ugunsgrēks;

1.7. cits nopietns negadījums.

2. Kopējais un relatīvais personu skaits, kas guvušas smagus miesas bojājumus vai gājušas bojā, pa nelaimes gadījumu veidiem, tos iedalot šādi:

2.1. pasažieris;

2.2. nodarbinātais;

2.3. pārbrauktuves lietotājs;

2.4. nepiederoša persona dzelzceļa teritorijā (piekļuves noteikumu pārkāpējs);

2.5. cita persona uz perona;

2.6. cita persona ārpus perona.

3. Šā pielikuma 2.1. apakšpunktā minētājā gadījumā attiecīgo skaitu norāda arī uz kopējo pasažierkilometru skaitu un pasažieru vilcienkilometriem. Pasažierkilometrs ir mērvienība, kas izsaka viena pasažiera pārvadājumu pa dzelzceļu viena kilometra attālumā valsts teritorijā.

4. Kopējais un relatīvais tādu negadījumu skaits, kas saistīti ar bīstamu kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu, tos iedalot šādi:

4.1. negadījums, kurā iesaistīta vismaz viena ritošā sastāva vienība ar bīstamu kravu (jebkurš negadījums, kas jāpaziņo saskaņā ar 1999. gada 3. jūnija Protokola par grozījumiem 1980. gada 9. maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF) C papildinājuma "Noteikumi par bīstamo kravu starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (RID)" pielikuma 1.8.5. apakšpunkta nosacījumiem);

4.2. tādu negadījumu skaits, kuros ir notikušas bīstamas kravas noplūdes.

5. Kopējais un relatīvais pašnāvību un pašnāvības mēģinājumu skaits, tos iedalot šādi:

5.1. pašnāvība;

5.2. pašnāvības mēģinājums.

6. Kopējais un relatīvais dzelzceļa satiksmes drošības pārkāpumu skaits, tos iedalot šādi (klasificē arī tos pārkāpumus, kas izraisījuši smagas dzelzceļa avārijas vai nopietna negadījuma sekas):

6.1. sliedes lūzums;

6.2. sliežu ceļa virsbūves defekts (piemēram, izmetums, nosēdums), kas saistīts ar sliežu ceļa nepārtrauktību un ģeometriju;

6.3. bīstama signalizācijas atteice;

6.4. pabraukšana garām aizliedzošajam signālam, pabraucot garām bīstamai vietai;

6.5. pabraukšana garām aizliedzošajam signālam, nepabraucot garām bīstamai vietai;

6.6. riteņa lūzums dzelzceļa ritošā sastāva ekspluatācijas laikā;

6.7. riteņpāra ass lūzums dzelzceļa ritošā sastāva ekspluatācijas laikā.

7. Šā pielikuma 1., 2., 4., 5. un 6. punktā minēto relatīvo skaitu norāda uz vilcienkilometriem. Vilcienkilometrs ir mērvienība, kas izsaka vilciena nobraukumu viena kilometra attālumā valsts teritorijā. Attālums, ko izmanto, ir attālums, kas faktiski veikts (ja tas zināms). Citos gadījumos izmanto standarta tīkla attālumu no sākuma punkta līdz galamērķa punktam.

8. Nopietnu dzelzceļa satiksmes negadījumu ekonomiskās ietekmes aprēķini ir kopējā un relatīvā summa euro, kurā iekļauj:

8.1. bojāgājušo un smagi ievainoto personu skaitu, kas reizināts ar nopietna negadījuma izmaksām, kas paredzētas pasākumiem saistībā ar personu drošības palielināšanu un kuras negadījumā iesaistītās puses viena no otras neizmanto kompensāciju noteikšanai;

8.2. videi nodarītā kaitējuma izmaksas;

8.3. dzelzceļa ritošā sastāva vai infrastruktūras bojājumu izmaksas;

8.4. satiksmes kavējumu izmaksas nopietna negadījuma dēļ.

9. Šā pielikuma 8.1. apakšpunktā minētos nopietna negadījuma aprēķinus (atšķirīgi nāves gadījumiem un smagiem miesas bojājumiem) veido:

9.1. viena cilvēka drošības novērtējums, ko nosaka Eiropas Komisijas pētījumu rezultātā, veicot aprēķinus šādu gadījumu risku samazināšanai un gatavībai maksāt (turpmāk – WTP);

9.2. reālās tiešās un netiešās ekonomiskās izmaksas (novērtē pēc sabiedrībai radītajām reālajām izmaksām), kas noteiktas valstī un ko veido:

9.2.1. medicīnas un rehabilitācijas izmaksas;

9.2.2. tiesvedību izmaksas, policijas izmaksas, privātās izmeklēšanas izmaksas, avārijas dienestu un apdrošināšanas administratīvās izmaksas;

9.2.3. ražošanas zaudējumi – to preču un pakalpojumu sabiedriskā vērtība, ko varētu saražot cietusī persona, ja nopietns negadījums nebūtu noticis.

10. Nosakot viena cilvēka drošības novērtējumu un tiešās un netiešās ekonomiskās izmaksas, kas minētas attiecīgi šā pielikuma 9.1. un 9.2. apakšpunktā, ievēro šādus principus:

10.1. aprēķini saistīti ar nāves gadījumu riska samazināšanas novērtējuma sistēmu transporta nozarē un ievēro WTP saskaņā ar Eiropas Komisijas pētījumā noteiktajām metodēm;

10.2. respondentu izlase, kuru izmanto vērtību noteikšanai, ir reprezentatīva attiecīgajai populācijai (izlase atspoguļo ienākumu sadalījumu pa vecuma grupām, kā arī citus attiecīgus populāciju raksturojošus sociāli ekonomiskos un demogrāfiskos rādītājus);

10.3. WTP noteikšanas aptauja ir tāda, lai respondentiem uzdotie jautājumi ir viņiem skaidri un saprotami.

11. Šā pielikuma 8.4. apakšpunktā minētajā gadījumā ar nopietnu negadījumu saistīto kavējumu izmaksas ir dzelzceļa transporta lietotājiem (pasažieriem un kravu pārvadātājiem) ar nopietnu negadījumu saistīto satiksmes kavējumu radītās izmaksas naudas izteiksmē, kuras tiek aprēķinātas šādi:

11.1. vilciena pasažiera braukšanas laika (stundas) ietaupījuma vērtību (VT_p) euro vienam pasažierim vienā stundā aprēķina, izmantojot šādu formulu:

VT_p = VT_p1 x p₁ + VT_p2 x p₂, kur

VT_p1 – to strādājošo pasažieru braukšanas laika ietaupījuma vērtība euro izteiksmē, kuri brauc saistībā ar savu profesionālo darbību (izņemot pārvietošanos starp dzīvesvietu un darba vietu);

p₁ – strādājošo pasažieru daļa vidēji gadā;

VT_p2 – nestrādājošo pasažieru braukšanas laika ietaupījuma vērtība euro izteiksmē;

p₂ – strādājošo pasažieru daļa vidēji gadā;

11.2. kravas vilciena braukšanas laika (stundas) ietaupījuma vērtību (VT_k) euro uz vienu tonnu kravas vienā stundā aprēķina, izmantojot šādu formulu:

VT_k = VT x (tonnkilometri/vilcienkilometri), kur

VT – kravas vilciena laika (stundas) ietaupījuma vērtība euro izteiksmē;

(tonnkilometri/vilcienkilometri) – vidējais kravu daudzums tonnās, ko pārvadā ar vienu vilcienu vienā gadā;

11.3. pasažieru vilciena vienas kavēšanās minūtes izmaksas (CM_p) euro aprēķina, izmantojot šādu formulu:

CM_p = 2,5 x (VT_p/60) x (pasažierkilometri/vilcienkilometri), kur

koeficients 2,5 ir robežās starp laika vērtību un kavējuma vērtību, kas noteikta Eiropas Komisijas pētījumos, lai ņemtu vērā to, ka kavēšanās dēļ zaudētais laiks tiek vērtēts daudz negatīvāk nekā parastais braukšanas laiks;

(pasažierkilometri/vilcienkilometri) – vidējais pasažieru skaits, ko pārvadā ar vienu vilcienu vienā gadā;

11.4. kravas vilciena vienas kavēšanās minūtes izmaksas (CM_k) euro aprēķina, izmantojot šādu formulu:

CM_k = 2,15 x (VT_k/60), kur

koeficients 2,15 ir robežās starp laika vērtību un kavējuma vērtību, kas noteikta Eiropas Komisijas pētījumos, lai ņemtu vērā to, ka kavēšanās dēļ zaudētais laiks tiek vērtēts daudz negatīvāk nekā parastais braukšanas laiks;

11.5. nopietna negadījuma izraisīto kavējumu izmaksas euro aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Kavējuma izmaksas = CM_p x pasažieru vilcienu kavēšanās ilgums minūtēs + CM_k x kravas vilcienu kavēšanās ilgums minūtēs.

12. Šā pielikuma 11.2. apakšpunktā minētie tonnkilometri ir kravu pārvadāšanas mērvienība, kuras skaidrojums sniegts Komisijas 2003. gada 3. jūlija Regulas (EK) Nr. 1192/2003, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 91/2003 par dzelzceļa transporta statistiku, 1. panta 18. punktā.

13. Šā pielikuma 8. punktā minēto relatīvo summu euro norāda attiecībā uz vilcienkilometriem.

14. Sliežu ceļu daļa (procentos), kuros darbojas vilcienu aizsardzības sistēma, un vilcienkilometru daļa (procentos), kuros izmanto vilcienu aizsardzības borta sistēmas.

15. Šā pielikuma 14. punktā minētā vilcienu aizsardzības sistēma ir sistēma, kas nodrošina signālu un ātruma ierobežojumu ievērošanu.

16. Šā pielikuma 14. punktā minētās vilciena aizsardzības borta sistēmas ir sistēmas, kas palīdz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) ievērot lauka signalizāciju un kabīnē iebūvēto signalizāciju, nodrošinot aizsardzību bīstamos punktos un ātruma ierobežojuma izpildi, un nodrošina:

16.1. brīdināšanu – automātisku vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) brīdināšanu;

16.2. brīdināšanu un automātisku bremzēšanu – automātisku vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) brīdināšanu un automātisku bremzēšanu, pabraucot garām aizliedzošajam signālam;

16.3. brīdināšanu, automātisku bremzēšanu un diskrētu ātruma uzraudzību – aizsardzību bīstamās vietās un ātruma uzraudzību konkrētās vietās, tuvojoties signālam;

16.4. brīdināšanu, automātisku bremzēšanu un nepārtrauktu ātruma uzraudzību – aizsardzību bīstamās vietās un nepārtrauktu līnijas ātruma ierobežojumu uzraudzību (maksimālā atļautā mērķātruma nepārtraukta uzrādīšana un izpilde visos līnijas posmos), kas uzskatāmas par automātisko vilciena aizsardzības sistēmu.

17. Dzelzceļa pārbrauktuvju skaits pa attiecīgo pārbrauktuvju veidiem:

17.1. pasīva dzelzceļa pārbrauktuve, kurai netiek lietota nekāda veida brīdinājuma vai aizsardzības sistēma laikā, kad pārbrauktuves šķērsošana lietotājam nav droša;

17.2. aktīva dzelzceļa pārbrauktuve, kur fiziskas ierīces (nolaižamas pusbarjeras vai barjeras un aizveramas barjeras) aizsargā pārbrauktuves lietotāju no vilciena, kas tuvojas, vai pārbrauktuves lietotājs tiek par to brīdināts ar gaismas signāliem, zvaniem, taurēm, pīkstuļiem vai citām skaņas ierīcēm, ko aktivizē laikā, kad pārbrauktuves šķērsošana lietotājam nav droša. Aktīvas dzelzceļa pārbrauktuves iedala šādi:

17.2.1. manuāla dzelzceļa pārbrauktuve, kurā pārbrauktuves lietotāja puses aizsardzību vai brīdinājuma iekārtas manuāli aktivizē dzelzceļa darbinieks;

17.2.2. dzelzceļa pārbrauktuve ar automātisku pārbrauktuves lietotāja puses brīdināšanu, kuru aktivizē vilciens, kas tuvojas;

17.2.3. dzelzceļa pārbrauktuve ar automātisku pārbrauktuves lietotāja puses aizsardzību, kuru aktivizē vilciens, kas tuvojas, vai ar automātisku pārbrauktuves lietotāja puses aizsardzību un brīdināšanu, kuru aktivizē vilciens, kas tuvojas;

17.2.4. dzelzceļa pārbrauktuve ar dzelzceļa puses aizsardzību, kur signalizācijas sistēmas signāls vai cita vilciena aizsardzības sistēma ļauj vilcienam turpināt ceļu tikai tad, ja dzelzceļa pārbrauktuvei ir pilnīga lietotāja puses aizsardzība un pārbrauktuve nav aizņemta.

18. Šā pielikuma 1.4. un 2.3. apakšpunktā un 17. punktā minētā pārbrauktuve ir infrastruktūras pārvaldītāja atzīts ceļa (publiskas lietošanas vai privāts ceļš, iela vai autostrāde, ieskaitot blakusesošās ietves un riteņbraucēju celiņus) vai pārejas (ietve vai brauktuve, kas nav ceļš un pa kuru ir paredzēts pārvietoties cilvēkiem, dzīvniekiem, mehāniskajiem transportlīdzekļiem vai tehnikai) un sliežu ceļa krustojums, kas ir atvērts publiskajiem vai privātajiem lietotājiem. Par pārbrauktuvēm neuzskata pārejas starp peroniem stacijās, kā arī pārejas uz sliežu ceļiem, kas paredzētas tikai dzelzceļa personālam.

19. Katram šā pielikuma 17.1., 17.2.1., 17.2.2., 17.2.3. un 17.2.4. apakšpunktā minētajam pārbrauktuves veidam norāda attiecīgo pārbrauktuvju kopējo skaitu un to skaitu uz līnijkilometru un sliežu ceļa kilometru. Līnijkilometrs ir dzelzceļa tīkla garums kilometros, kur dzelzceļa līnijām ar vairākiem sliežu ceļiem ņem vērā tikai attālumu no to sākuma līdz galapunktam. Sliežu ceļa kilometrs ir dzelzceļa tīkla garums kilometros, kur dzelzceļa līnijām ar vairākiem sliežu ceļiem ņem vērā visus atsevišķos sliežu ceļus."

2. Noteikumi stājas spēkā 2015. gada 30. jūlijā.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Satiksmes ministra vietā –
izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile