Saeimas ziņas

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā

Otrdien, 12.septembrī, LR Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā deputāti izvērtēja valdības iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts bužetu 1995.gadam””.

Kā informēja finansu ministre Indra Sāmīte, paredzamie grozījumi ir pārrunāti gan ar Pasaules bankas, gan ar Starptautiskā valūtas fonda pārstāvjiem (no viņu atbalsta atkarīga kredītu saņemšanas iespēja starptautiskajās finansu institūcijās). Izmaiņas plānotas kā ieņēmumos, tā izdevumos. Proti, ieteikts apstiprināt valsts ieņēmumus 388,4 miljonu latu, bet izdevumus — 480,7 miljonu latu apmērā. Tādējādi budžeta deficīts sasniedz 92,3 miljonus latu, kas ir par 52,2 miljoniem latu vairāk nekā līdz šim. Turklāt likumprojekta pārejas noteikumos teikts, ka ministriju un valsts institūciju, iestāžu vadītājiem nav tiesību izmantot darba samaksas fondu pilnā apmērā, ja netiek veikti citi maksājumi kārtējiem izdevumiem — samaksai par saņemtajām precēm un pakalpojumiem, bet izglītības sistēmas iestādēm finansējums jāveic, nesamazinot pedagoģisko darbinieku algas. Tās, protams, ir sāpīgas izmaiņas valsts iestāžu budžetos, tomēr nepieciešamas, atzina I.Sāmīte.

Budžeta projekta ieņēmumos un izdevumos iekļauti arī 23 miljoni latu komercbanku radīto zaudējumu kompensācijām iedzīvotājiem, taču ar nosacījumu, ka paredzamās summas izmaksājamas tādos apmēros, kādos bankrotējušo komercbanku administratori veikuši debitoru parādu un citu līdzekļu iekasēšanu pamatbudžeta ieņēmumos.

Pašreizējo situāciju nodokļu iekasēšanā raksturoja valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča. Augustā salīdzinājumā ar jūliju kopievākums ir pieaudzis, arī veiktie pasākumi muitas sakārtošanā ir devuši rezultātus. Jūlijā muitā iekasēto nodokļu summas īpatsvars kopējos ieņēmumos bija 47,5, bet augustā jau 51,4 procenti. Diemžēl septembrī ik dienas tiek iekasēta tikai puse no nepieciešamās izdevumu summas dienā (1,7 miljoni latu). Tas liecina par to, ka nav pietiekamas kontroles un uzraudzības uz vietām, secināja A.Poča, un jāmeklē iespējas, kā likumos paredzētos nodokļus savākt.

Komisijas deputāti kopumā akceptēja likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1995.gadam”” virzīšanu pirmajam lasījumam Saeimā.

Vakar, 13.septembrī, LR Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā izskatīja Ministru kabineta izstrādāto un atkārtoti iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””, kas paredz ievedmuitas nodokļu likmes samazināšanu superelites un augstāko kategoriju sēklām. Sēdē piedalījās Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Dainis Viesturs un Finansu ministrijas Muitas tarifu un likumdošanas departamenta direktors Guntis Kozinda.

Zemkopības ministrijas sagatavotajā likumprojekta anotācijā paskaidrots, ka sakarā ar augstām ievedmuitas tarifu likmēm graudaugu, kartupeļu un zālāju sēklām zemnieki un lauksaimniecības uzņēmumi pārtraukuši sēklas materiāla atjaunošanu un, šādam procesam turpinoties, negatīvi tiks iespaidota lauksaimniecības kultūru ražība. Tā secinājusi Nacionālā šķirņu padome, kas, ievērojot valsts augu šķirņu salīdzināšanas centra iegūtos rezultātus, katru gadu apstiprina audzēšanai ieteicamo šķirņu sarakstu. Tajā tiek iekļautas arī daudzās citās valstīs izveidotas šķirnes. Piemēram, 1995.gada sarakstā no piecām ziemas kviešu šķirnēm tikai viena ir izveidota Latvijā, no sešām rudzu — arī viena, no desmit vasaras miežu — trīs. Tāpēc, ievērojot likuma “Par augu šķirņu aizsardzību” 26.panta (“Selekcionāru tiesības”) prasības, ik gadu Latvijā ieved noteiktu daudzumu dažādu kultūru augstu ataudzējumu sēklas — graudaugu un zālāju izlases un superelites sēklas, kā arī kartupeļu supersuperelites un superelites sēklas materiālu.

Lai sekmētu šādas kvalitātes sēklas atjaunošanu, komisija atbalstīja ieteiktos grozījumus likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)” un ierosinās izskatīt šo likumprojektu Saeimā pirmajā lasījumā kā steidzamu.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izvērtēja arī ierosinājumu samazināt ievedmuitu lopbarības graudiem. Deputāti lēmumu nepieņēma, bet ierosināja likumprojekta iesniedzējiem izmantot Ministru kabineta tiesības mainīt ievedumu kvotas. Anita Martinsone, Saeimas ziņu dienests