Ministru kabineta noteikumi Nr. 407

Rīgā 2015. gada 14. jūlijā (prot. Nr. 34, 37. §)

Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 9. panta pirmo daļu,
55.³ panta devīto daļu un Izglītības likuma
14. panta 8. un 10. punktu un 27. pantu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. augstskolu un koledžu akreditācijas kārtību;

1.2. studiju virzienus augstākajā izglītībā;

1.3. studiju virzienu akreditācijas un ārpuskārtas akreditācijas kārtību;

1.4. augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas lapu paraugus;

1.5. kritērijus, pēc kuriem akreditācijas procesā vērtē augstskolas, koledžas un studiju virzienus;

1.6. studiju akreditācijas komisijas izveidošanas nosacījumus, tiesības un pienākumus;

1.7. augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijā iesaistīto institūciju tiesības un pienākumus.

II. Akreditācijas procesā iesaistītās institūcijas, to tiesības un pienākumi

2. Akadēmiskās informācijas centrs (turpmāk – centrs):

2.1. izstrādā un savā darbībā ievēro augstskolu un koledžu un studiju virzienu ārējās kvalitātes novērtēšanas metodikas un procedūras, kas atbilst Eiropas asociācijas kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā izstrādātajiem standartiem un vadlīnijām kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā;

2.2. organizē augstskolu, koledžu un studiju virzienu novērtēšanas komisiju darbu, tai skaitā organizē augstskolas, koledžas un studiju virziena novērtēšanas komisijas vizītes augstskolās, koledžās, to filiālēs, piedalās tajās, kā arī nodrošina nepieciešamās informācijas iegūšanu atbilstoši šo noteikumu prasībām;

2.3. izvirza augstskolas vai koledžas novērtēšanas komisijas (turpmāk – novērtēšanas komisija) sastāvā un studiju virzienu novērtēšanas komisijas sastāvā iekļaujamos ekspertus, kā arī komisijas vadītāja kandidatūru;

2.4. izstrādā studiju akreditācijas komisijas locekļu atlases kritērijus;

2.5. nodrošina akreditācijas procesa dokumentēšanu un arhivēšanu;

2.6. organizē Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas padomes (turpmāk – kvalitātes nodrošināšanas padome) un studiju akreditācijas komisijas sēdes, pieprasa un saņem nepieciešamās ziņas no valsts reģistriem;

2.7. centra tīmekļvietnē publicē informāciju par studiju programmu, studiju virzienu, kā arī augstskolu un koledžu akreditāciju;

2.8. sniedz informāciju un konsultācijas augstskolu un koledžu darbības, kā arī studiju virzienu un studiju programmu kvalitātes nodrošināšanas jomā;

2.9. analizē augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas rezultātus un sniedz ieteikumus tās pilnveidei;

2.10. piedalās Eiropas augstākās izglītības telpas institūciju darbībā un aktivitātēs augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas jomā;

2.11. veic citas ar augstākās izglītības kvalitātes pilnveidi un nodrošināšanu saistītas darbības.

3. Kvalitātes nodrošināšanas padomes sastāvā ir Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs, centra direktors, Augstākās izglītības padomes (turpmāk – padome) priekšsēdētājs, Rektoru padomes priekšsēdētājs, Latvijas Koledžu asociācijas priekšsēdētājs, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors, Latvijas Studentu apvienības prezidents, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs, Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas pārstāvis, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs, Tautsaimniecības padomes pārstāvis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs, Latvijas Ārstu biedrības prezidents, Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā reģistrētas ārvalstu akreditācijas aģentūras pārstāvis. Kvalitātes nodrošināšanas padomes priekšsēdētāju uz pieciem gadiem ievēlē kvalitātes nodrošināšanas padome. Kvalitātes nodrošināšanas padomes priekšsēdētāja funkcijas un pārvēlēšanas kārtību, kā arī lēmumu pieņemšanas procedūru nosaka kvalitātes nodrošināšanas padomes apstiprināts reglaments. Kvalitātes nodrošināšanas padomes sekretariāta funkcijas veic centrs.

4. Kvalitātes nodrošināšanas padome:

4.1. veic stratēģisku vadību un plānošanu augstskolu un koledžu akreditācijas organizēšanai un studiju virzienu akreditācijas nodrošināšanai centrā;

4.2. apstiprina studiju akreditācijas komisijas locekļu atlases kritērijus;

4.3. apstiprina studiju akreditācijas komisijas sastāvu, priekšsēdētāju un vietnieku;

4.4. apstiprina studiju akreditācijas komisijas reglamentu.

5. Padome:

5.1. izskata augstskolas vai koledžas iesniegumu par augstskolas vai koledžas akreditāciju;

5.2. apstiprina novērtēšanas komisijas sastāvu un tās vadītāju;

5.3. vienlaikus ar novērtēšanas komisijas apstiprināšanu apstiprina šo noteikumu 18. punktā minētos novērotājus;

5.4. pieņem lēmumu par augstskolas vai koledžas akreditāciju vai par atteikumu akreditēt augstskolu vai koledžu;

5.5. apstiprina centra izstrādāto augstskolu un koledžu novērtēšanas metodiku un publicē to padomes tīmekļvietnē.

6. Studiju akreditācijas komisijas sastāvā ir septiņi komisijas locekļi. Komisijas locekļiem kopumā ir pieredze:

6.1. augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanā;

6.2. augstākās izglītības studiju procesa organizēšanā;

6.3. Latvijas augstākās izglītības, zinātnes un kultūrpolitikas veidošanā un īstenošanā;

6.4. Eiropas augstākās izglītības telpas (Boloņas procesa) un citu starptautisko augstākās izglītības procesu veidošanā;

6.5. augstākās izglītības un darba tirgus sadarbības veicināšanā.

7. Studiju akreditācijas komisijas priekšsēdētājs uzaicina uz attiecīgo studiju akreditācijas komisijas sēdi ministriju pārstāvjus vai ministriju deleģētos ekspertus, ja tiek izskatīti studiju virzieni, kas atbilst nozarei, kura ir attiecīgās ministrijas kompetencē, kā arī var uzaicināt nozaru ekspertus, kuriem ir padomdevēja tiesības un šo noteikumu 9.2. apakšpunktā minētās tiesības.

8. Studiju akreditācijas komisija:

8.1. izskata augstskolas vai koledžas iesniegumu par studiju virziena akreditāciju;

8.2. apstiprina studiju virziena novērtēšanas komisijas sastāvu un tās vadītāju;

8.3. vienlaikus ar studiju virziena novērtēšanas komisijas sastāvu apstiprina šo noteikumu 49. punktā minētos novērotājus;

8.4. pieņem lēmumu par attiecīgā studiju virziena akreditāciju vai par atteikumu akreditēt attiecīgo studiju virzienu;

8.5. apstiprina centra izstrādāto studiju virzienu novērtēšanas metodiku;

8.6. lemj par izmaiņu izdarīšanu studiju virziena akreditācijas lapā, ja ir mainīts augstskolas vai koledžas nosaukums, studiju programmas kods, īstenošanas vieta, veids, forma un studiju programmas īstenošanas valoda;

8.7. lemj par augstskolas vai koledžas veikto izmaiņu pieļaujamību studiju virzienā pēc tam, kad augstskola vai koledža, ja tā vēlas veikt izmaiņas studiju virzienā, ir iesniegusi studiju akreditācijas komisijā attiecīgu iesniegumu ar lūgumu apstiprināt izmaiņas studiju virzienā. Šajā apakšpunktā minētās izmaiņas studiju virzienā ir šādas:

8.7.1. studiju virzienam atbilstošās studiju programmas nosaukuma, iegūstamās profesionālās kvalifikācijas vai grāda izmaiņas;

8.7.2. mainās studiju programmas atbilstība studiju virzienam;

8.7.3. izmaiņas prasībās, kas noteiktas, uzsākot studiju virzienam atbilstošas studiju programmas apguvi;

8.7.4. izdarītās izmaiņas studiju virziena akreditācijas periodā šim studiju virzienam atbilstošās studiju programmas ilgumā vai apjomā pārsniedz 20 procentu no akreditācijas iesniegumā noteiktās studiju virzienam atbilstošās studiju programmas obligātās un ierobežotās izvēles daļas apjoma kredītpunktos;

8.7.5. augstskolā vai koledžā attiecīgajā studiju virzienā vai studiju virzienam atbilstošajā studiju programmā strādājošā vēlētā akadēmiskā personāla izmaiņas kopš iepriekšējās studiju virziena akreditācijas, ja tās attiecas uz vismaz 20 procentiem no attiecīgajā studiju virzienā strādājošā vēlētā akadēmiskā personāla kopskaita vai ja vismaz 50 procentu no kopīgā akadēmiskā darba apjoma augstskolā vai koledžā attiecīgajā studiju virzienā (neietverot studiju programmas brīvās izvēles daļas, prakšu un gala pārbaudījumu īstenošanu) izpildi vairs nenodrošina akadēmiskais personāls, kura ievēlēšanas vieta ir attiecīgā augstskola vai koledža;

8.7.6. augstskola vai koledža vēlas slēgt kādu no studiju virzienam atbilstošajām studiju programmām;

8.8. apstiprina vienu ekspertu šo noteikumu 8.6. un 8.7. apakšpunktā minēto izmaiņu novērtēšanai.

9. Studiju akreditācijas komisijai ir šādas tiesības:

9.1. pieprasīt no augstskolām, koledžām un valsts institūcijām savas darbības veikšanai nepieciešamo papildu informāciju;

9.2. apmeklēt augstskolu un koledžu, lai studiju virziena akreditācijas vai pieļaujamo izmaiņu akreditētā studiju virzienā novērtēšanas ietvaros iepazītos ar faktiskajiem apstākļiem augstskolā un koledžā;

9.3. sniegt izglītības un zinātnes ministram priekšlikumu par studiju virziena ārpuskārtas akreditāciju.

III. Augstskolas un koledžas akreditācijas kārtība

10. Lēmumu par augstskolas vai koledžas akreditāciju pieņem padome, ja lēmuma pieņemšanas dienā ir akreditēta ne mazāk kā puse no studiju virzieniem, kuros augstskola vai koledža īsteno studiju programmas.

11. Lai augstskolu vai koledžu akreditētu, augstskola vai koledža iesniedz centrā iesniegumu par augstskolas vai koledžas akreditāciju (turpmāk – iesniegums).

12. Iesniegumam pievieno:

12.1. augstskolas vai koledžas pašnovērtējuma ziņojumu, kurā iekļauj šo noteikumu 1. pielikumā minēto informāciju;

12.2. studējošo un darba devēju aptauju rezultātus. Centrs izstrādā un padome apstiprina studējošo un darba devēju aptaujās ietveramos obligātos jautājumus;

12.3. studiju līguma paraugu;

12.4. dokumentus, kas nosaka studējošo pašpārvaldes statusu un finansēšanas kārtību;

12.5. apliecinājumu, ka maksa par augstskolas vai koledžas akreditāciju ir ieskaitīta centra bankas kontā.

13. Iesniegumu augstskola vai koledža iesniedz papīra formā, pievienojot identisku iesnieguma elektronisko versiju elektroniskā datu nesējā, vai elektroniskā formā. Elektroniskā formā iesniegtu iesniegumu paraksta ar drošu elektronisko parakstu saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumā noteiktajiem nosacījumiem. Iesniegumu un tam pievienotos dokumentus iesniedz valsts valodā ar tulkojumu angļu valodā. Strīdu gadījumā noteicošie ir valsts valodā iesniegtie dokumenti.

14. Iesniegumu un tam pievienotos dokumentus paraksta augstskolas rektors vai koledžas direktors. Iesniedzamo dokumentu kopai pievieno satura rādītāju.

15. Centrs pārbauda iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un, ja nepieciešams, rakstiski pieprasa trūkstošo informāciju. Minēto informāciju augstskola vai koledža iesniedz centrā 30 dienu laikā pēc tās pieprasīšanas.

16. Iesniegumu atdod iesniedzējam šādos gadījumos:

16.1. nav veikta samaksa par augstskolas vai koledžas akreditāciju;

16.2. nav iesniegta visa informācija, kas rakstiski pieprasīta saskaņā ar šo noteikumu 15. punktu;

16.3. dokumenti nav noformēti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu noformēšanas prasībām.

17. Augstskolu vai koledžu novērtē novērtēšanas komisija, kuras sastāvā ir septiņi eksperti. Ekspertiem ir kvalitātes novērtēšanas pieredze augstskolu, koledžu, augstākās izglītības studiju virzienu akreditācijas vai studiju programmu licencēšanas procesā. Novērtēšanas komisijā ir viens Latvijas Studentu apvienības deleģēts pārstāvis un vismaz divi ārvalstu eksperti. Novērtēšanas komisijas vadītājam jābūt ar starptautisku pieredzi augstākās izglītības iestāžu vērtēšanā. Novērtēšanas komisijas ekspertiem kopumā ir:

17.1. augstākās izglītības iestādes vadīšanas pieredze;

17.2. zināšanas, kas atbilst augstskolā vai koledžā īstenotajiem studiju virzieniem;

17.3. pieredze augstākās izglītības iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu novērtēšanā;

17.4. pieredze augstskolas zinātniskās darbības vērtēšanā;

17.5. pieredze augstskolas vai koledžas un darba devēju organizāciju sadarbības vērtēšanas jomā.

18. Novērtēšanas komisijas darbā bez balsstiesībām var piedalīties Latvijas Studentu apvienības un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības deleģēti novērotāji, kā arī padomes ieteikti novērotāji.

19. Triju darbdienu laikā pēc novērtēšanas komisijas apstiprināšanas padomē centrs informē attiecīgo augstskolu vai koledžu par novērtēšanas komisijas sastāvu. Augstskola vai koledža triju darbdienu laikā var izteikt noraidījumu novērtēšanas komisijas locekļiem, iesniedzot rakstisku pamatotu iesniegumu padomē, kurā izskaidro noraidījuma iemeslus katram noraidītajam novērtēšanas komisijas loceklim. Padomes priekšsēdētājs divu nedēļu laikā izskata augstskolas vai koledžas iesniegumu. Ja padomes priekšsēdētājs atzīst iesniegumu par pamatotu, centrs izvirza citus ekspertu kandidātus noraidīto aizvietošanai, izveidojot jaunu novērtēšanas komisiju.

20. Akreditācijas procesā augstskolu vai koledžu secīgi vērtē:

20.1. saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu – augstskolas un koledžas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām (turpmāk – atbilstības novērtējums);

20.2. saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumā noteiktajiem augstskolas un koledžas vērtēšanas kritērijiem.

21. Centrs 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 15. punktā noteiktās pārbaudes izvērtē augstskolas vai koledžas iesnieguma atbilstību šo noteikumu 2. pielikumā minētajām prasībām. Vienlaikus centrs pieprasa Izglītības kvalitātes valsts dienestam piecu darbdienu laikā sniegt informāciju par konstatētajiem augstskolas vai koledžas pārkāpumiem to īstenoto studiju virzienu ietvaros un tiem atbilstošo studiju programmu īstenošanā, augstskolas vai koledžas veiktajiem pasākumiem šo pārkāpumu novēršanā un saņemtajām sūdzībām, kas saistītas ar studiju virzienu un tam atbilstošo studiju programmu īstenošanu, kā arī pieprasa tai sertifikācijas institūcijai, kas veic personu sertifikāciju reglamentēto profesiju jomā un kurā attiecīgā augstskola vai koledža īsteno studiju programmas (turpmāk – sertifikācijas institūcija), piecu darbdienu laikā sniegt informāciju par attiecīgajām augstskolas vai koledžas īstenotajām studiju programmām.

22. Ja šo noteikumu 21. punktā minētajā novērtējumā konstatēta būtiska neatbilstība normatīvo aktu prasībām, padome izvērtē, vai tas ir pietiekams pamats pieņemt lēmumu par atteikumu akreditēt augstskolu vai koledžu, vai arī augstskolas vai koledžas akreditācijas process turpināms atbilstoši šo noteikumu III nodaļā noteiktajai kārtībai.

23. Novērtēšanas komisija sagatavo kopīgo atzinumu, ņemot vērā šo noteikumu 3. pielikumā minētos augstskolu un koledžu vērtēšanas kritērijus, augstskolu un koledžu novērtēšanas metodiku un šādus informācijas avotus:

23.1. augstskolas vai koledžas pašnovērtējuma ziņojumu;

23.2. informāciju, ko sniegusi sertifikācijas institūcija, kā arī Izglītības kvalitātes valsts dienesta, drošības dienestu un novērotāju sniegto informāciju par augstskolas vai koledžas darbību, ja ir šāda informācija;

23.3. rezultātus, kas iegūti novērtēšanas komisijas ekspertu vizītē augstskolā vai koledžā, tai skaitā tiekoties ar augstskolas administratīvo un akadēmisko personālu, studējošajiem, augstskolas senāta vai koledžas padomes pārstāvjiem;

23.4. studiju virzienu akreditācijas un studiju programmu licencēšanas ekspertu atzinumus un lēmumus.

24. Novērtēšanas komisijas locekļi, sagatavojot kopīgo atzinumu, savstarpēji vienojas par šo noteikumu 3. pielikumā minēto kritēriju novērtējumu. Ja novērtēšanas komisijas locekļu viedoklis par kādu no vērtējamajiem kritērijiem atšķiras, atšķirīgo viedokli norāda attiecīgajā kopīgā atzinuma sadaļā.

25. Ja novērtēšanas komisijas rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai sniegtu vispusīgu un objektīvu kopīgo atzinumu, tā pieprasa papildu informāciju.

26. Vizītes gaitā gūtās atziņas un galvenos secinājumus novērtēšanas komisija apspriež ar attiecīgās augstskolas vai koledžas vadību, kā arī akadēmiskā personāla un studējošo pārstāvjiem.

27. Kopīgo atzinumu novērtēšanas komisija centrā iesniedz mēneša laikā pēc vizītes augstskolā vai koledžā. Centrs kopīgā atzinuma kopiju nosūta attiecīgajai augstskolai vai koledžai un nodod padomei.

28. Augstskola vai koledža 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 27. punktā minētā novērtēšanas komisijas kopīgā atzinuma saņemšanas var iesniegt centrā iebildumus. Ja augstskola vai koledža iesniedz centrā iebildumus saistībā ar novērtēšanas komisijas kopīgo atzinumu, centrs tos izskata un apkopo izziņā saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu.

29. Padomes locekļi iepazīstas ar augstskolas vai koledžas iesniegtajiem dokumentiem, novērtēšanas komisijas sagatavoto kopīgo atzinumu, centra sagatavoto augstskolas vai koledžas atbilstības novērtējumu, šo noteikumu 28. punktā minēto izziņu (ja tāda ir), kā arī, ja nepieciešams, ar faktiskajiem apstākļiem augstskolā vai koledžā un citu padomes rīcībā esošo informāciju.

30. Padome informē attiecīgo augstskolu vai koledžu par iesnieguma izskatīšanas iekļaušanu padomes darba kārtībā, tā izskatīšanas datumu, laiku un vietu.

31. Lēmumu par augstskolas vai koledžas akreditāciju padome pieņem, pamatojoties uz šo noteikumu 29. punktā minēto informāciju Augstskolu likumā noteiktajā termiņā. 10 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas padome izsniedz lēmumu augstskolai vai koledžai, Izglītības un zinātnes ministrijai un centram.

32. Pamatojoties uz padomes lēmumu par augstskolas vai koledžas akreditāciju, centrs piecu darbdienu laikā sagatavo un nosūta Izglītības un zinātnes ministrijai augstskolas vai koledžas akreditācijas lapu (5. pielikums). Izglītības un zinātnes ministrija 10 darbdienu laikā pēc augstskolas vai koledžas akreditācijas lapas saņemšanas nosūta centram izglītības un zinātnes ministra parakstītu augstskolas vai koledžas akreditācijas lapu. Izglītības un zinātnes ministra parakstīto augstskolas vai koledžas akreditācijas lapu centrs izsniedz augstskolai vai koledžai, kā arī reģistrē to.

33. Padome lēmumu par atteikumu akreditēt augstskolu vai koledžu var pieņemt, ja:

33.1. kopīgais novērtēšanas komisijas atzinums ir negatīvs;

33.2. augstskolas vai koledžas akadēmiskā personāla kvalifikācija neatbilst Augstskolu likumā noteiktajām prasībām;

33.3. studiju, informatīvā bāze (tai skaitā bibliotēka), materiāltehniskā un finansiālā bāze neatbilst studiju programmu īstenošanas nosacījumiem;

33.4. tiek pārkāpti noteikumi, kas saistīti ar studējošo pašpārvaldes autonomiju, finansēšanu un tiesībām;

33.5. augstskolas un koledžas atbilstības novērtējumā konstatēta augstskolas vai koledžas darbības būtiska neatbilstība augstāko izglītību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām;

33.6. augstskolas vai koledžas darbībā ir konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi vai saņemts sertifikācijas institūcijas negatīvs vērtējums.

34. Ja padome ir pieņēmusi lēmumu atteikt akreditāciju augstskolai vai koledžai, augstskola vai koledža var atkārtoti iesniegt iesniegumu ne agrāk kā sešu mēnešu laikā pēc minētā lēmuma pieņemšanas.

35. Padomes lēmumu par augstskolas vai koledžas akreditāciju vai atteikumu akreditēt augstskolu vai koledžu var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

IV. Studiju virzienu akreditācijas un ārpuskārtas akreditācijas kārtība

36. Studiju virzieni augstākajā izglītībā noteikti šo noteikumu 6. pielikumā.

37. Lai akreditētu studiju virzienu, augstskola vai koledža centrā iesniedz augstskolas rektora vai koledžas direktora parakstītu studiju virziena akreditācijas iesniegumu (turpmāk – akreditācijas iesniegums).

38. Akreditācijas iesniegumā norāda:

38.1. augstskolas vai koledžas nosaukumu;

38.2. studiju virziena nosaukumu;

38.3. studiju virzienam atbilstošo studiju programmu nosaukumus un kodus saskaņā ar Latvijas izglītības klasifikāciju;

38.4. studiju virzienam atbilstošo studiju programmu īstenošanas ilgumu un apjomu;

38.5. studiju virzienam atbilstošo studiju programmu īstenošanas vietas (augstskolas, augstskolas filiāles vai koledžas, koledžas filiāles) adresi, valodu, studiju veidu un formu, tai skaitā tālmācību;

38.6. prasības, kas noteiktas, uzsākot studiju virzienam atbilstošo studiju programmu apguvi;

38.7. studiju virzienam atbilstošajās studiju programmās iegūstamos grādus, profesionālās kvalifikācijas vai grādus un profesionālās kvalifikācijas;

38.8. tās personas vārdu, uzvārdu un amatu, kuru augstskola vai koledža pilnvarojusi kārtot ar studiju virziena akreditāciju saistītos jautājumus.

39. Akreditācijas iesniegumam pievieno studiju virziena pašnovērtējuma ziņojumu, kurā iekļauj šo noteikumu 7. pielikumā minēto informāciju, un apliecinājumu, ka maksa par studiju virziena akreditāciju ir ieskaitīta centra bankas kontā. Studiju virziena akreditācijai nepieciešamos datus par augstskolu vai koledžu, kas ir iekļauti valsts un Izglītības un zinātnes ministrijas reģistros, centrs pieprasa un saņem no šiem reģistriem.

40. Akreditācijas iesniegumu augstskola vai koledža iesniedz papīra formā, pievienojot identisku akreditācijas iesnieguma elektronisko versiju elektroniskā datu nesējā, vai elektroniskā formā. Elektroniskā formā iesniegtu akreditācijas iesniegumu paraksta ar drošu elektronisko parakstu saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumā noteiktajiem nosacījumiem.

41. Akreditācijas iesniegumu un tam pievienotos dokumentus iesniedz valsts valodā ar tulkojumu angļu valodā. Akreditācijas iesnieguma un tam pievienoto dokumentu tulkojumu par konkrētu studiju virzienam atbilstošu studiju programmu var iesniegt citā valodā, ja tas atbilst šīs studiju programmas mērķiem un ir saskaņots ar Studiju akreditācijas komisiju. Strīdu gadījumā noteicošie ir valsts valodā iesniegtie dokumenti.

42. Centrs pārbauda akreditācijas iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un, ja nepieciešams, rakstiski pieprasa trūkstošo informāciju. Minēto informāciju augstskola vai koledža centrā iesniedz 30 dienu laikā pēc tās pieprasīšanas.

43. Akreditācijas iesniegumu atdod iesniedzējam šādos gadījumos:

43.1. nav veikta samaksa par studiju virziena akreditāciju;

43.2. nav iesniegta visa pieprasītā informācija atbilstoši šo noteikumu 39. un 42. punktam;

43.3. dokumenti nav noformēti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu noformēšanas prasībām.

44. Centrs pieprasa Izglītības kvalitātes valsts dienestam piecu darbdienu laikā sniegt informāciju par konstatētajiem augstskolas vai koledžas pārkāpumiem novērtējamā studiju virziena ietvaros un tam atbilstošo studiju programmu īstenošanā, augstskolas vai koledžas veiktajiem pasākumiem šo pārkāpumu novēršanā un saņemtajām sūdzībām, kas saistītas ar attiecīgā studiju virziena un tam atbilstošo studiju programmu īstenošanu, kā arī pieprasa sertifikācijas institūcijai vai Aizsardzības ministrijai militārās aizsardzības jomā piecu darbdienu laikā sniegt minētā studiju virziena novērtējumu.

45. Studiju virziena akreditācijas procesā studiju virzienu secīgi vērtē:

45.1. saskaņā ar šo noteikumu 8. pielikumu – studiju virziena atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

45.2. saskaņā ar šo noteikumu 9. pielikumā noteiktajiem studiju virziena vērtēšanas kritērijiem.

46. Centrs 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 42. punktā noteiktās pārbaudes izvērtē augstskolas vai koledžas akreditācijas iesnieguma atbilstību šo noteikumu 8. pielikumā minētajām studiju virziena atbilstības prasībām.

47. Ja šo noteikumu 46. punktā minētajā novērtējumā konstatēta būtiska neatbilstība normatīvajiem aktiem, Studiju akreditācijas komisija izvērtē, vai tas ir pietiekams pamats pieņemt lēmumu par atteikumu akreditēt studiju virzienu saskaņā ar Augstskolu likumā noteikto, vai arī studiju virziena akreditācijas process turpināms atbilstoši šo noteikumu IV nodaļā minētajai kārtībai.

48. Studiju virzienu novērtē studiju virziena novērtēšanas komisija. Komisijas sastāvā iekļauj piecus ekspertus. Ekspertiem kopumā ir pieredze iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu darbībā un kvalifikācija nozarē, kas atbilst vērtējamam studiju virzienam, un no kuriem viens ir Latvijas Studentu apvienības deleģēts pārstāvis, viens ir Latvijas Darba devēju konfederācijas deleģēts pārstāvis un vismaz viens eksperts ir no ārvalstīm. Studiju virziena novērtēšanas komisijas vadītājam ir iepriekšēja pieredze augstākās izglītības ārējās kvalitātes novērtēšanā.

49. Studiju virziena novērtēšanas komisijas darbā bez balsstiesībām var piedalīties Latvijas Studentu apvienības un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības deleģēti novērotāji un Studiju akreditācijas komisijas ieteikti novērotāji.

50. Triju darbdienu laikā pēc tam, kad studiju virziena novērtēšanas komisija apstiprināta Studiju akreditācijas komisijā, centrs informē attiecīgo augstskolu vai koledžu par studiju virziena novērtēšanas komisijas sastāvu. Augstskola vai koledža triju darbdienu laikā var izteikt noraidījumu studiju virziena novērtēšanas komisijas locekļiem, iesniedzot Studiju akreditācijas komisijā rakstisku pamatotu iesniegumu, kurā izskaidro noraidījuma iemeslus katram noraidītajam studiju virziena novērtēšanas komisijas loceklim. Studiju akreditācijas komisija divu nedēļu laikā izskata augstskolas vai koledžas iesniegumu. Ja studiju akreditācijas komisija atzīst iesniegumu par pamatotu, centrs izvirza citus ekspertu kandidātus noraidīto aizvietošanai, izveidojot jaunu studiju virziena novērtēšanas komisiju.

51. Studiju virziena novērtēšanas komisija, ņemot vērā šo noteikumu 8.5. apakšpunktā minēto centra izstrādāto studiju virziena novērtēšanas metodiku un šo noteikumu 9. pielikumā minētos studiju virzienu vērtēšanas kritērijus, izvērtē augstskolas vai koledžas studiju virziena kvalitāti, pamatojoties uz akreditācijas iesniegumu un tam pievienotajiem dokumentiem. Centrs sadarbībā ar augstskolu vai koledžu organizē studiju virziena novērtēšanas komisijas vizīti attiecīgajā augstskolā vai koledžā (arī filiālēs, kurās paredzēta studiju virzienam atbilstošo studiju programmu īstenošana). Studiju virziena novērtēšanas komisija, izvērtējot akreditācijas iesniegumu un tam pievienotos dokumentus, ņem vērā arī faktiskos apstākļus augstskolā vai koledžā. Ja studiju virziena novērtēšanas komisijas rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai sniegtu vispusīgu un objektīvu kopīgo atzinumu, centrs nodrošina papildu informācijas iegūšanu.

52. Studiju virziena novērtēšanas komisijas locekļi, sagatavojot kopīgo atzinumu, savstarpēji vienojas par attiecīgo kritēriju novērtējumu. Ja kāda studiju virziena novērtēšanas komisijas locekļa viedoklis par kādu no vērtējamajiem kritērijiem atšķiras, atšķirīgo viedokli norāda attiecīgajā kopīgā atzinuma sadaļā.

53. Studiju virziena novērtēšanas komisija mēneša laikā pēc vizītes augstskolā vai koledžā saskaņā ar šo noteikumu 10. pielikumu sagatavo kopīgo atzinumu un iesniedz to centrā. Centrs kopīgā atzinuma kopiju nosūta attiecīgajai augstskolai vai koledžai un nodod studiju akreditācijas komisijai.

54. Studiju virziena novērtēšanas komisija kopīgo atzinumu sagatavo, ņemot vērā šādus informācijas avotus:

54.1. studiju virziena pašnovērtējuma ziņojumu;

54.2. studējošo un darba devēju aptauju rezultātus, kā arī absolventu aptaujas rezultātus studiju virziena kārtējās akreditācijas gadījumā. Centrs izstrādā un studiju akreditācijas komisija apstiprina studējošo, darba devēju un absolventu aptaujā ietveramos obligātos jautājumus;

54.3. šo noteikumu 46. punktā minēto studiju virziena atbilstības novērtējumu;

54.4. Izglītības kvalitātes valsts dienesta un sertifikācijas institūcijas saskaņā ar šo noteikumu 44. punktu sniegto informāciju;

54.5. novērotāju informāciju par studiju virziena īstenošanu, ja šāda informācija ir sniegta;

54.6. studiju virziena novērtēšanas komisijas ekspertu vizītes rezultātus augstskolā vai koledžā;

54.7. augstskolas vai koledžas papildus sniegto informāciju, ja studiju virziena novērtēšanas komisija tādu pieprasīja.

55. Studiju virziena novērtēšanas komisija vizītes gaitā gūtās atziņas un galvenos secinājumus apspriež ar attiecīgā augstskolas vai koledžas studiju virziena vadību, kā arī akadēmiskā personāla un studējošo pārstāvjiem.

56. Augstskola vai koledža 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 53. punktā minētā kopīgā atzinuma saņemšanas var iesniegt centrā savus iebildumus. Ja augstskola vai koledža iesniedz centrā iebildumus attiecībā uz studiju virziena novērtēšanas komisijas kopīgo atzinumu, centrs tos izskata, saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu apkopo izziņā un iesniedz to studiju virziena novērtēšanas komisijai.

57. Pamatojoties uz šo noteikumu 56. punktā minēto izziņu, studiju virziena novērtēšanas komisija var precizēt kopīgo atzinumu un piecu darbdienu laikā pēc izziņas saņemšanas iesniegt precizēto atzinumu centrā.

58. Studiju akreditācijas komisijas locekļi iepazīstas ar augstskolas vai koledžas iesniegtajiem dokumentiem, saskaņā ar šo noteikumu 46. punktā sagatavoto novērtējumu, studiju virziena novērtēšanas komisijas sagatavoto kopīgo atzinumu, izziņu, ja tāda ir, Izglītības kvalitātes valsts dienesta un sertifikācijas institūcijas sniegto informāciju, ja tāda ir, kā arī, ja nepieciešams, ar faktiskajiem apstākļiem augstskolā vai koledžā un citu Studiju akreditācijas komisijas rīcībā esošo informāciju.

59. Studiju akreditācijas komisija informē attiecīgo augstskolu vai koledžu par akreditācijas iesnieguma izskatīšanas iekļaušanu studiju akreditācijas komisijas darba kārtībā, tā izskatīšanas datumu, laiku un vietu.

60. Lēmumu par studiju virziena akreditāciju pieņem studiju akreditācijas komisija Augstskolu likumā noteiktajā termiņā.

61. Ja studiju virziena akreditācijas laikā studiju akreditācijas komisija, pamatojoties uz centra veikto studiju virziena atbilstības novērtējumu vai studiju virziena novērtēšanas kopīgo komisijas atzinumu, konstatē, ka kāda no attiecīgajam studiju virzienam atbilstošajām studiju programmām neatbilst normatīvo aktu prasībām, tā var ierosināt studiju programmu licencēšanas komisijai pieņemt lēmumu par licences anulēšanu attiecīgajai studiju programmai vai ierosināt augstskolai vai koledžai slēgt atsevišķu šim studiju virzienam atbilstošu studiju programmu.

62. Centrs 10 darbdienu laikā pēc studiju akreditācijas komisijas lēmuma pieņemšanas to izsniedz augstskolai vai koledžai. Ja studiju akreditācijas komisija ir pieņēmusi lēmumu akreditēt studiju virzienu vai veikt izmaiņas studiju virziena akreditācijas lapā, centrs 10 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas izsniedz Izglītības un zinātnes ministrijai lēmuma kopiju un centra sagatavoto studiju virziena akreditācijas lapu (11. pielikums). Izglītības un zinātnes ministrija 10 darbdienu laikā pēc studiju akreditācijas komisijas lēmuma kopijas un studiju virziena akreditācijas lapas saņemšanas izsniedz centram izglītības un zinātnes ministra parakstītu studiju virziena akreditācijas lapu. Izglītības un zinātnes ministra parakstīto studiju virziena akreditācijas lapu centrs izsniedz augstskolai vai koledžai, kā arī reģistrē to.

63. Līdz studiju virziena kārtējai akreditācijai akreditētam studiju virzienam atbilstošas studiju programmas atbilstību Augstskolu likuma 1. panta 1.¹ punktā noteiktajam nosacījumam (ja studiju programma licencēta pēc attiecīgā studiju virziena akreditācijas) apliecina attiecīgajai studiju programmai izsniegtā licence.

64. Studiju akreditācijas komisija var pieņemt lēmumu par atteikumu akreditēt studiju virzienu augstskolā vai koledžā Augstskolu likumā noteiktajos gadījumos.

65. Studiju akreditācijas komisijas lēmumus var apstrīdēt centrā. Centra lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

66. Par katru studiju virzienu augstskola vai koledža akreditācijai sagatavo pašnovērtējuma ziņojumu un publicē to augstskolas vai koledžas tīmekļvietnē. Katru gadu pēc akreditācijas augstskola vai koledža gatavo pārskatu par veiktajām darbībām studiju virziena pilnveidei, un to apstiprina augstskolas senāts vai koledžas padome līdz nākamā gada 15. janvārim. Pārskatu par veiktajām darbībām studiju virziena pilnveidei augstskola vai koledža iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā vai centrā pēc tā pieprasījuma, kā arī publicē augstskolas vai koledžas tīmekļvietnē.

67. Centrs līdz kārtējā gada 1. martam iepazīstas ar šo noteikumu 66. punktā minētajiem pārskatiem par veiktajām darbībām studiju virziena pilnveidei, kā arī citu informāciju par studiju īstenošanu attiecīgajā studiju virzienā. Ja konstatēti būtiski trūkumi, centrs par tiem informē studiju akreditācijas komisiju.

68. Izglītības un zinātnes ministrs pieņem lēmumu par studiju virziena ārpuskārtas akreditāciju Augstskolu likumā noteiktajos gadījumos.

69. Ja izglītības un zinātnes ministrs pieņem lēmumu par studiju virziena ārpuskārtas akreditāciju, tā notiek saskaņā ar šajā nodaļā minēto kārtību.

70. Studiju akreditācijas komisija studiju virziena ārpuskārtas akreditācijas ietvaros pieņem vienu no Augstskolu likuma 55.³ panta astotajā daļā noteiktajiem lēmumiem.

V. Akreditācijas finansēšana

71. Augstskolas, koledžas un studiju virziena akreditācijas izdevumus, kā arī izdevumus, kas saistīti ar izmaiņu novērtēšanu studiju virzienā, sedz saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu cenrādi no attiecīgās augstskolas vai koledžas budžeta līdzekļiem.

72. Augstskolas vai koledžas ārkārtas akreditācijas un studiju virzienu ārpuskārtas akreditācijas izdevumus saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu cenrādi sedz no Izglītības un zinātnes ministrijai piešķirtajiem budžeta līdzekļiem.

VI. Noslēguma jautājumi

73. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2012. gada 25. septembra noteikumus Nr. 668 "Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 165. nr.; 2013, 82. nr.).

74. Iesniegumus par augstskolas, koledžas vai studiju virziena akreditāciju, kas iesniegti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, izskata saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 25. septembra noteikumiem Nr. 668 "Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi", bet izsniedz šo noteikumu 11. pielikumā norādīto studiju virziena akreditācijas lapu.

Ministru prezidenta vietā –
satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile

 

1. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada  14. jūlija
noteikumiem Nr. 407

Augstskolas vai koledžas pašnovērtējums

I. Vispārīgās prasības

Pašnovērtējuma ziņojumu raksta:

1) noteiktā secībā, pamatojot izteiktos apgalvojumus un sniedzot atsauces;

2) ievērojot valsts valodas literārās un gramatikas normas, juridisko un akadēmisko terminoloģiju un pareizrakstības prasības;

3) novērtējot iepriekšējā periodā sasniegto un nākotnes perspektīvas.

II. Pašnovērtējumā iekļaujamā informācija

1. Augstskolas vai koledžas mērķi un uzdevumi, augstskolas vai koledžas pārvaldības struktūra. Stratēģiskās attīstības dokumenti nav jāpievieno, ja ir norāde uz tīmekļvietni, kur šī informācija ir publiski pieejama.

2. Augstskolas vai koledžas, tās filiāļu materiāltehniskās bāzes kvantitātes un kvalitātes rādītāji, norādot to piemērotību studiju virzieniem augstskolā vai koledžā, tiem atbilstošajām īstenotajām studiju programmām un ar tiem saistītajai pētniecībai:

2.1. studiju programmu īstenošanas apstākļi, telpas, infrastruktūra, laboratorijas, nepieciešamās iekārtas, kā arī cits materiāltehniskais nodrošinājums;

2.2. studiju, atpūtas un sadzīves apstākļi, tai skaitā augstskolas vai koledžas nodrošinātas dienesta viesnīcas.

3. Augstskolas vai koledžas, tās filiāļu resursu kvantitātes un kvalitātes rādītāji studiju virzienu, tiem atbilstošo studiju programmu īstenošanai un ar tiem saistītajai pētniecībai:

3.1. informatīvie resursi: studiju programmu īstenošanai atbilstošā mācību un zinātniskā literatūra, elektroniskās datubāzes, tai skaitā lietošanai ārpus augstskolas vai koledžas telpām;

3.2. augstskolas vai koledžas uzdevumu izpildei un ilgtermiņa attīstības plānu īstenošanai nepieciešamie finanšu līdzekļi, norādot, vai augstskola vai koledža ir paredzējusi piešķirt līdzekļus literatūras iegādei.

4. Augstskolas vai koledžas, tās filiāļu personāla kvantitātes un kvalitātes rādītāji studiju virzienu, tiem atbilstošo studiju programmu īstenošanai un ar tiem saistītajai pētniecībai:

4.1. akadēmiskā personāla atlases un attīstības politika;

4.2. akadēmiskā personāla raksturojums: kopējais skaits, struktūra, to personu skaits, kurām ir doktora zinātniskais grāds un kurām ir maģistra grāds, profesoru skaits, norādot augstskolā vai koledžā ievēlēto un viesdocētāju statusā piesaistīto akadēmisko personālu;

4.3. administratīvais personāls;

4.4. mācību palīgpersonāls.

5. Iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas augstskolā vai koledžā raksturojums, iekļaujot šādu aprakstošo informāciju un pievienojot atsauces uz apstiprinošiem dokumentiem, kuri jāpievieno pielikumā:

5.1. kvalitātes nodrošināšanas politika, tās izstrāde un publicitāte;

5.2. studiju programmu izstrāde un apstiprināšana, nepārtraukta studiju programmu kvalitātes uzraudzība;

5.3. uz studējošo interesēm centrēta studiju procesa nodrošināšana, studējošo sekmju vērtēšana;

5.4. studējošo uzņemšanas, studēšanas un studiju pabeigšanas noteikumi, procesi, to publicitāte un ievērošana;

5.5. akadēmiskā personāla pieņemšana darbā un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas mehānismi;

5.6. studiju informācijas pārvaldība: datu iegūšana un izmantošana lēmumu pieņemšanā;

5.7. publiskā informācija: publiskotā informācija par augstskolas vai koledžas aktivitātēm, informācijas saturs, tās izplatīšanas veidi un atgriezeniskā saite ar sabiedrību;

5.8. periodiska ārējās kvalitātes nodrošināšana;

5.9. studentu, absolventu un darba devēju aptauju rezultātu izmantošana ikgadējā, nepārtrauktā studiju programmu kvalitātes uzraudzībā.

6. Studiju organizācija un vadība:

6.1. studiju virzieni, studiju virzieniem atbilstošās studiju programmas;

6.2. studējošo skaits un sastāvs, izmaiņas, studiju ilguma un studijas nepabeigušo ("atbiruma") rādītāji;

6.3. studējošo imatrikulācijas kritēriji, uzņemšana vēlākos studiju posmos un iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegto studiju rezultātu atzīšana;

6.4. studējošo pašpārvaldes darbība;

6.5. studiju, pētniecības un/vai mākslinieciskās jaunrades, sociālā, konsultatīvā darbība;

6.6. studējošo zinātniskās pētniecības darbība un/vai mākslinieciskā jaunrade kā studiju procesa sastāvdaļa, studējošo zinātniskās biedrības, studējošo zinātnisko un radošo darbu konkursi, apbalvojumi, prēmijas, speciālās stipendijas;

6.7. studiju, atpūtas un sadzīves apstākļi, palīdzība un konsultācijas studējošajiem, studēšanas motivācija, iespējas apgūt zināšanas un prasmes ārpus studiju programmas.

7. Augstskolas vai koledžas darbība zinātnes un pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades jomā:

7.1. zinātniskās vai mākslinieciskās jaunrades darbības stratēģija un organizācija;

7.2. zinātniskie vai mākslinieciskās jaunrades rezultāti un sasniegumi;

7.3. pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades un mācību darba sasaiste;

7.4. sadarbība ar Latvijas un starptautiskajiem partneriem zinātnē un pētniecībā vai mākslinieciskajā jaunradē.

8. Augstskolas vai koledžas darbība, lai nodrošinātu studiju un pētniecības atbilstību darba tirgus prasībām:

8.1. augstskolas vai koledžas absolventu perspektīvas darba tirgū un to prognoze nākamajiem sešiem gadiem;

8.2. sadarbība ar absolventu darba devējiem;

8.3. karjeras atbalsta sistēma augstskolā vai koledžā.

9. Starptautiskā sadarbība un internacionalizācija:

9.1. augstskolas vai koledžas starptautiskās sadarbības un internacionalizācijas politika, tās īstenošana un ietekme uz studiju un pētniecības procesu;

9.2. studiju programmas vai institūcijas starptautiskie sertifikāti, akreditācijas u. tml.;

9.3. studējošo un akadēmiskā personāla starptautiskās apmaiņas kvantitatīvie rādītāji;

9.4. ārvalstīs apgūtas augstākās izglītības daļas, ārvalstīs iegūto kredītpunktu un izglītību apliecinošo dokumentu izvērtēšanas un atzīšanas kritēriji un procedūras, kā arī to atbilstība Eiropas Padomes 1997. gada 11. aprīlī pieņemtajai Konvencijai par to kvalifikāciju atzīšanu Eiropas reģionā, kuras attiecas uz augstāko izglītību.

III. Pašnovērtējuma pielikumi

1. Informācija par augstskolas vai koledžas dibināšanu, lēmējinstitūcijām, to izveidošanu.

2. Augstskolā vai koledžā īstenotie studiju virzieni, studiju programmas, to īstenošanas veids, forma, valoda, veiktās izmaiņas.

3. Studējošo skaits sadalījumā pa studiju programmām pēdējos sešos gados.

4. Akadēmiskā personāla saraksts, norādot vārdu un uzvārdu, akadēmisko amatu un grādu, un dzīvesgaitas apraksts (Curriculum Vitae) Europass formātā. Informācija, kas apliecina, ka akadēmiskā personāla valsts valodas zināšanas atbilst noteikumiem par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, un to, ka studiju programmas īstenošanā iesaistītais akadēmiskais personāls zina vismaz B2 līmenī studiju programmas īstenošanas valodu.

5. Informācija, kas apliecina, ka ārvalstu vieslektoru īpatsvars akadēmiskajā personālā atbilst Augstskolu likumā noteiktajām prasībām.

6. Informācija, kas apliecina, ka akadēmisko studiju programmu obligātās daļas un ierobežotās izvēles daļas īstenošanā piedalās ne mazāk kā pieci profesori un asociētie profesori kopā, kuri ir ievēlēti akadēmiskajos amatos attiecīgajā augstskolā, izņemot tās akadēmiskās studiju programmas, kuras paredzētas mazāk nekā 250 pilna laika studējošiem. Informācija, kas apliecina, ka doktora studiju programmai akadēmiskā personāla sastāvā ir ne mazāk kā pieci doktori, no kuriem vismaz trīs ir Latvijas Zinātnes padomes apstiprināti eksperti tajā zinātņu nozarē vai apakšnozarē, kurā studiju programma plāno piešķirt zinātnisko grādu.

7. Informācija, kas apliecina, ka vismaz 50 procentu no kopējā akadēmiskā darba apjoma izpildi, neietverot studiju programmas brīvās izvēles daļas, prakšu un gala pārbaudījumu īstenošanu, nodrošina akadēmiskais personāls, kura ievēlēšanas vieta ir attiecīgā augstskola vai koledža.

8. Informācija, kas apliecina, ka akadēmiskā personāla atalgojums atbilst noteikumiem par pedagogu darba samaksu.

9. Informācija, kas apliecina, ka augstskola, akadēmija vai universitāte nodrošina Augstskolu likuma 3. panta pirmajā daļā un trešās daļas 2. punktā noteiktās prasības par akadēmiskajos amatos ievēlēto personu īpatsvaru ar doktora grādu.

10. Augstskolas vai koledžas akadēmiskā personāla pēdējo sešu gadu recenzējamos izdevumos publicēto svarīgāko zinātnisko publikāciju un radošo aktivitāšu (mākslas studiju virzienam) sarakstu.

11. Ar ārvalstu augstskolām vai koledžām noslēgtie savstarpējie līgumi, akadēmiskā personāla un studējošo mobilitāte, informācija par ārvalstnieku studiju iespējām un nosacījumiem.

12. Par studiju programmas apgūšanu izsniedzamā diploma un tā pielikuma paraugs.

13. Informācija par pārskata periodā Izglītības kvalitātes valsts dienesta veikto pārbaužu rezultātiem un trūkumu novēršanu.

14. Papildinformācija par akreditējamo augstskolu vai koledžu, kura ir, pēc iesniedzēja uzskatiem, svarīga. Papildinformāciju var pievienot kā augstskolu vai koledžu raksturojošus dokumentus.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile

 

2. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada  14. jūlija
noteikumiem Nr. 407

Augstskolas un koledžas atbilstība normatīvo aktu prasībām

Augstskolas, koledžas vai tās filiāles nosaukums

Nr. p. k.	Prasība	Atbilst	Neatbilst (norādot pamatojumu)	Atbilst daļēji (norādot pamatojumu vai citu informāciju)
1.	Augstskolā vai koledžā izveidotas lēmējinstitūcijas, ievēlēts rektors vai iecelts rektora vietas izpildītājs vai iecelts koledžas direktors saskaņā ar Augstskolu likumā noteikto kārtību
2.	Augstskolas satversme vai koledžas nolikums ir apstiprināti augstskolas satversmes sapulcē vai koledžas padomē
3.	Augstskolā vai koledžā īstenoto studiju virzienu pašnovērtējuma ziņojumi ir publiskoti tīmekļvietnēs un to saturs atbilst šo noteikumu 1. pielikumam
4.	Par studiju programmas apgūšanu izsniedzamā diploma un tā pielikuma paraugs atbilst noteikumiem, kas nosaka kārtību, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus
5.	Studiju programmas akadēmiskā personāla valsts valodas zināšanas atbilst noteikumiem par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai
6.	Ārvalstu vieslektoru īpatsvars akadēmiskajā personālā atbilst Augstskolu likumā noteiktajām prasībām
7.	Studiju programmas īstenošanā iesaistītais akadēmiskais personāls zina vismaz B2 līmenī studiju programmas īstenošanas valodu
8.	Doktora studiju programmas akadēmiskā personāla sastāvā ir ne mazāk kā pieci doktori, no kuriem vismaz trīs ir Latvijas Zinātnes padomes apstiprināti eksperti tajā zinātņu nozarē vai apakšnozarē, kurā studiju programma plāno piešķirt zinātnisko grādu
9.	Akadēmiskās studiju programmas akadēmiskais personāls atbilst Augstskolu likuma 55. panta pirmās daļas trešajā punktā noteiktajām prasībām
10.	Akadēmiskā personāla atalgojums atbilst noteikumiem par pedagogu darba samaksu
11.	Studiju līguma paraugs atbilst noteikumiem par studiju līgumā obligāti ietveramajiem nosacījumiem
12.	Studējošo pašpārvalde saņem finansējumu atbilstoši Augstskolu likuma 53. panta ceturtajā daļā noteiktajām prasībām
13.	Pārskata periodā Izglītības kvalitātes valsts dienesta veikto pārbaužu rezultāti ir ņemti vērā un trūkumi novērsti

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile

 

3. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada  14. jūlija
noteikumiem Nr. 407

Augstskolas un koledžas vērtēšanas kritēriji

1. Augstskolas vai koledžas mērķi un uzdevumi, to skaidrība, sasniedzamība, saistība ar zinātnes prasībām, augstskolas vai koledžas akadēmiskā personāla mērķiem un uzdevumiem, studējošo interesēm un vajadzībām. Pārvaldības struktūras atbilstība šajā punktā minētajam.

2. Augstskolas vai koledžas un tās filiāļu materiāltehniskās bāzes kvantitātes un kvalitātes atbilstība studiju virzieniem augstskolā vai koledžā, tiem atbilstošajām īstenotajām studiju programmām un ar tiem saistītajai pētniecībai:

2.1. studiju programmu īstenošanas apstākļi, telpas, infrastruktūra, laboratorijas, nepieciešamās iekārtas, kā arī cits materiāltehniskais nodrošinājums;

2.2. studiju, atpūtas un sadzīves apstākļi, tai skaitā augstskolas vai koledžas nodrošinātas dienesta viesnīcas.

3. Augstskolas vai koledžas un tās filiāļu resursu kvantitātes un kvalitātes atbilstība studiju virzienu un tiem atbilstošo studiju programmu īstenošanai un ar tiem saistītajai pētniecībai:

3.1. informatīvie resursi: studiju programmu īstenošanai atbilstošā mācību un zinātniskā literatūra, datubāzes, tai skaitā lietošanai ārpus augstskolas vai koledžas telpām (vai tiek nodrošināta pieeja bibliotēkai, vai informatīvie resursi tiek aktualizēti, atjaunoti un iegādāta jaunākā literatūra);

3.2. augstskolas vai koledžas uzdevumu izpildei un ilgtermiņa attīstības plānu īstenošanai nepieciešamie finanšu līdzekļi (vai finanšu līdzekļi ir pietiekami augstskolas vai koledžas darbības nodrošināšanai, vai tiek veikta finanšu plānošana un piesaistīts papildu finansējums, vai ir paredzēts piešķirt līdzekļus bibliotēkas resursu papildināšanai un elektronisko datubāzu abonēšanai).

4. Augstskolas vai koledžas un tās filiāļu personāla kvantitātes un kvalitātes atbilstība studiju virzienu un tiem atbilstošo studiju programmu īstenošanai un ar tiem saistītajai pētniecībai:

4.1. akadēmiskā personāla atlases un attīstības politikas īstenošana un tās ietekme uz augstskolas vai koledžas darbības mērķu sasniegšanu (vai izstrādāti kritēriji akadēmiskā personāla atlasei, vai tiek veicināta akadēmiskā personāla attīstība);

4.2. akadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstība normatīvajos aktos augstākās izglītības jomā noteiktajām prasībām un īstenojamajiem studiju kursiem (vai tiek nodrošināta akadēmiskā personāla kvalifikācijas celšana, vai tiek veikta akadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstības regulāra novērtēšana);

4.3. augstskolas vai koledžas administratīvā un mācību palīgpersonāla atbilstība augstskolas vai koledžas darbības mērķu un uzdevumu sasniegšanai (vai tiek nodrošināta administratīvā un mācību palīgpersonāla pieejamība).

5. Iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas augstskolā vai koledžā atbilstība augstskolas vai koledžas mērķu sasniegšanai, izvērtējot šādus iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas aspektus:

5.1. kvalitātes nodrošināšanas politika, tās izstrāde un publicitāte, novērtējot, vai un cik lielā mērā tā atbilst šādai prasībai: "Augstskolām vai koledžām jāizveido politika kvalitātes nodrošināšanai, kas ir pieejama sabiedrībai un veido daļu no iestādes stratēģiskās vadības. Iekšējām ieinteresētajām pusēm šī politika jāizstrādā un jāievieš, izmantojot piemērotas struktūras un procesus un iesaistot ārējās ieinteresētās puses.";

5.2. studiju programmu izstrāde un apstiprināšana, nepārtraukta studiju programmu kvalitātes uzraudzība, novērtējot, vai un cik lielā mērā tā atbilst šādai prasībai: "Augstskolai vai koledžai jāizveido mehānismi programmu izstrādei un apstiprināšanai. Programmas jāizstrādā tā, lai tās atbilstu uzstādītajiem mērķiem, tajā skaitā arī plānotajiem mācīšanas rezultātiem. Programmā iegūtajai kvalifikācijai jābūt skaidri noteiktai un izskaidrotai, un tai jāattiecas uz pareizo nacionālās augstākās izglītības kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeni un tātad arī uz Eiropas augstākās izglītības telpas kvalifikāciju ietvarstruktūru.";

5.3. uz studējošo interesēm centrēta studiju procesa nodrošināšana, studējošo sekmju vērtēšana, novērtējot, vai un cik lielā mērā tā atbilst šādai prasībai: "Augstskolai vai koledžai jānodrošina, ka programmas tiek īstenotas, iedrošinot studentus aktīvi piedalīties mācību procesa veidošanā, un studentu vērtējums atspoguļo šo pieeju.";

5.4. studējošo uzņemšanas, studēšanas un studiju pabeigšanas noteikumi, procesi, to publicitāte un ievērošana, novērtējot, vai un cik lielā mērā tā atbilst šādai prasībai: "Augstskolai vai koledžai konsekventi jāpiemēro iepriekš noteikti un publicēti noteikumi, kas attiecas uz visiem studentu "dzīves cikla" posmiem – studentu uzņemšanu, attīstību, atzīšanu un grāda piešķiršanu.";

5.5. akadēmiskā personāla pieņemšana darbā un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas mehānismi, novērtējot, vai un cik lielā mērā tā atbilst šādai prasībai: "Augstskolai vai koledžai jāpārliecinās par savu pasniedzēju kompetenci. Personāla pieņemšanā un profesionālajā attīstībā jāizmanto godīgi un caurskatāmi mehānismi.";

5.6. studiju informācijas pārvaldība: datu iegūšana un izmantošana lēmumu pieņemšanā, novērtējot, vai un cik lielā mērā tā atbilst šādai prasībai: "Augstskolai vai koledžai jānodrošina, ka tā vāc, analizē un izmanto informāciju, kas nepieciešama programmu un citu darbību efektīvai pārvaldībai.";

5.7. publiskā informācija: publiskotā informācija par augstskolas vai koledžas aktivitātēm, informācijas saturs, tās izplatīšanas veidi un atgriezeniskā saite ar sabiedrību, novērtējot, vai un cik lielā mērā tā atbilst šādai prasībai: "Augstskola vai koledža publicē informāciju par savām aktivitātēm (arī studiju programmām). Informācijai jābūt skaidrai, precīzai, objektīvai, aktuālai un viegli pieejamai.";

5.8. periodiska ārējās kvalitātes nodrošināšana, novērtējot, vai un cik lielā mērā tā atbilst šādai prasībai: "Augstskolai vai koledžai periodiski jāveic ārējā kvalitātes nodrošināšana".

6. Studiju organizācijas un vadības atbilstība augstskolas vai koledžas studiju virzienu un tiem atbilstošo studiju programmu īstenošanai un ar tiem saistītajai pētniecībai un/vai mākslinieciskajai jaunradei:

6.1. studiju virzieni, studiju virzieniem atbilstošās studiju programmas;

6.2. studējošo skaits un sastāvs, izmaiņas, studiju ilguma un studijas nepabeigušo ("atbiruma") rādītāji;

6.3. studējošo imatrikulācijas kritēriji, uzņemšana vēlākos studiju posmos un iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegto studiju rezultātu atzīšana;

6.4. studējošo pašpārvaldes darbība;

6.5. studiju, pētniecības un/vai mākslinieciskās jaunrades, sociālā, konsultatīvā darbība;

6.6. studējošo zinātniskās pētniecības darbība un/vai mākslinieciskā jaunrade kā studiju procesa sastāvdaļa, studējošo zinātniskās biedrības, studējošo zinātnisko un radošo darbu konkursi, apbalvojumi, prēmijas, speciālās stipendijas;

6.7. studiju, atpūtas un sadzīves apstākļi, palīdzība un konsultācijas studējošiem, studēšanas motivācija, iespējas apgūt zināšanas un prasmes ārpus studiju programmas.

7. Augstskolas vai koledžas darbība zinātnes un pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades jomā un tās atbilstība augstskolas vai koledžas studiju virzienu un tiem atbilstošo studiju programmu īstenošanai un ar tiem saistītajai pētniecībai:

7.1. zinātniskās vai mākslinieciskās jaunrades darbības stratēģija un organizācija;

7.2. zinātniskie vai mākslinieciskās jaunrades rezultāti un sasniegumi;

7.3. pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades un mācību darba sasaiste;

7.4. sadarbība ar Latvijas un starptautiskajiem partneriem zinātnē un pētniecībā vai mākslinieciskajā jaunradē.

8. Augstskolas vai koledžas darbība, lai nodrošinātu studiju un pētniecības atbilstību darba tirgus prasībām:

8.1. augstskolas vai koledžas absolventu perspektīvas darba tirgū un to prognoze nākamajiem sešiem gadiem;

8.2. sadarbība ar absolventu darba devējiem;

8.3. karjeras atbalsta sistēma augstskolā vai koledžā.

9. Starptautiskās sadarbības un internacionalizācijas atbilstība augstskolas vai koledžas mērķu sasniegšanai, studiju virzienu un tiem atbilstošo studiju programmu īstenošanai un ar tiem saistītajai pētniecībai:

9.1. augstskolas vai koledžas starptautiskās sadarbības un internacionalizācijas politika, tās īstenošana un ietekme uz studiju un pētniecības procesu;

9.2. studiju programmas vai institūcijas starptautiskie sertifikāti, akreditācijas u. tml.;

9.3. studējošo un akadēmiskā personāla starptautiskās apmaiņas kvantitatīvie rādītāji;

9.4. ārvalstīs apgūtas augstākās izglītības daļas, ārvalstīs iegūto kredītpunktu un izglītību apliecinošo dokumentu izvērtēšanas un atzīšanas kritēriji un procedūras, kā arī to atbilstība Eiropas Padomes 1997. gada 11. aprīlī pieņemtajai Konvencijai par to kvalifikāciju atzīšanu Eiropas reģionā, kuras attiecas uz augstāko izglītību.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile

 

4. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada  14. jūlija
noteikumiem Nr. 407

Augstskolas vai koledžas norādes par augstskolas, koledžas un studiju virziena novērtēšanas komisijas kopīgajā atzinumā konstatētajām faktu kļūdām

Nr. p. k.	Augstskolas, koledžas vai studiju virziena novērtēšanas komisijas kopīgajā atzinumā konstatētās kļūdas, kas pēc augstskolas vai koledžas viedokļa ir precizējamas (norāda lappuses numuru)	Augstskolas vai koledžas priekšlikums precizējumam, lakonisks pamatojums
1.
..
..

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile

 

5. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 14. jūlija
noteikumiem Nr. 407

(lielais Latvijas valsts ģerbonis)

Akreditācijas lapa

Rīgā

		Nr.__________
		(akreditācijas lapas reģistrācijas numurs)
(augstskolas vai koledžas nosaukums datīvā)
(augstskolas vai koledžas juridiskā adrese un Izglītības iestāžu reģistra reģistrācijas apliecības numurs)
(augstskolas vai koledžas filiāles un filiāļu juridiskās adreses)

ir tiesības izsniegt valsts atzītus diplomus par akreditētas studiju programmas apgūšanu pēc augstskolas
satversmes apstiprināšanas Ministru kabinetā vai Saeimā vai koledžas nolikuma
apstiprināšanas Ministru kabinetā

Pamatojums:

Augstākās izglītības padomes ______. gada _____.________ lēmums Nr.___

Izglītības un zinātnes ministrs
		(vārds, uzvārds)
____.___.______.
(datums)

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile

 

6. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 14. jūlija
noteikumiem Nr. 407

Studiju virzieni augstākajā izglītībā

1. Izglītība, pedagoģija un sports.

2. Mākslas.

3. Reliģija un teoloģija.

4. Vēsture un filozofija.

5. Valodu un kultūras studijas, dzimtās valodas studijas un valodu programmas.

6. Tulkošana.

7. Psiholoģija.

8. Socioloģija, politoloģija un antropoloģija.

9. Ekonomika.

10. Informācijas un komunikācijas zinātnes.

11. Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība.

12. Tiesību zinātne.

13. Dzīvās dabas zinātnes.

14. Ģeogrāfijas un zemes zinātnes.

15. Ķīmija, ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoloģija.

16. Fizika, materiālzinātne, matemātika un statistika.

17. Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne.

18. Mehānika un metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un mašīnzinības.

19. Enerģētika, elektrotehnika un elektrotehnoloģijas.

20. Ražošana un pārstrāde.

21. Arhitektūra un būvniecība.

22. Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, veterinārmedicīna un pārtikas higiēna.

23. Veselības aprūpe.

24. Sociālā labklājība.

25. Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija.

26. Transporta pakalpojumi.

27. Vides aizsardzība.

28. Iekšējā drošība un civilā aizsardzība.

29. Militārā aizsardzība.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile

 

7. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 14. jūlija
noteikumiem Nr. 407

Studiju virziena pašnovērtējums

I. Vispārīgās prasības

Pašnovērtējuma ziņojumu raksta:

1) noteiktā secībā, pamatojot izteiktos apgalvojumus un sniedzot atsauces;

2) ievērojot valsts valodas literārās un gramatikas normas, juridisko un akadēmisko terminoloģiju un pareizrakstības prasības;

3) novērtējot iepriekšējā periodā sasniegto un nākotnes perspektīvas.

II. Studiju virziena pašnovērtējuma struktūra

1. Studiju virziena pašnovērtējums sastāv no:

1.1. studiju virziena raksturojuma kopumā;

1.2. katras studiju virzienam atbilstošās studiju programmas (turpmāk – studiju programma) raksturojuma;

1.3. kopsavilkuma par studiju virziena un tam atbilstošo studiju programmu līdzšinējās attīstības novērtējuma un attīstības plāniem un ilgtspēju;

1.4. studiju virziena pašnovērtējuma ziņojuma pielikumiem.

III. Studiju virziena raksturojums

2. Studiju virziena attīstības stratēģija, kopīgie mērķi un to saistība ar augstskolas vai koledžas kopējo attīstības stratēģiju. Stratēģiskās attīstības dokumenti nav jāpievieno, ja ir norāde uz tīmekļvietni, kur šī informācija ir publiski pieejama.

3. Studiju virzienam atbilstošo studiju programmu kopa, tās attīstības pamatprincipi, perspektīvais novērtējums no Latvijas attīstības plānošanas dokumentos noteikto valsts attīstības prioritāšu viedokļa.

4. Studiju virziena un studiju programmu atbilstība darba tirgus pieprasījumam, darba devēju aptaujas rezultāti.

5. Studiju virziena stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze.

6. Studiju virziena vadība: pārvaldības struktūra.

7. Studiju virziena resursi (tai skaitā finanšu resursi) un materiāltehniskais nodrošinājums:

7.1. finanšu resursi studiju virzienam atbilstošo studiju programmu īstenošanas nodrošināšanai, kā arī akadēmiskā personāla pētniecības (radošās) darbības nodrošināšanai. Finanšu resursu izmantošanas kontrole un ilgtspēja. Finansējums literatūras iegādei un elektronisko datubāzu abonēšanai;

7.2. studiju virzienā iesaistītā augstskolas vai koledžas akadēmiskā personāla kvalifikācija, tā atbilstība studiju virzienam atbilstošo studiju programmu īstenošanai;

7.3. studiju virziena metodiskais, informatīvais (tai skaitā bibliotēkas resursu) un materiāltehniskais nodrošinājums, tā atbilstība apgūstamo profesiju reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

8. Zinātniskās pētniecības (radošās darbības) īstenošana studiju virziena ietvaros, tai skaitā pētniecības institucionālā organizācija, studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla pētnieciskā (radošā) darbība, studējošo iesaistīšana pētniecības (radošajos) projektos, kā arī dalība starptautiskajos projektos, Latvijas Zinātnes padomes un citu institūciju finansētajos projektos pārskata periodā.

9. Informācija par ārējiem sakariem:

9.1. sadarbība ar darba devējiem, profesionālajām organizācijām Latvijā un ārvalstīs;

9.2. augstskolas vai koledžas starptautiskās sadarbības un internacionalizācijas politika studiju virziena īstenošanas kontekstā, tās īstenošana un ietekme uz studiju un pētniecības procesu;

9.3. studējošo un akadēmiskā personāla starptautiskās apmaiņas kvantitatīvie rādītāji;

9.4. sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām un koledžām, kuras īsteno līdzīgus studiju virzienus un līdzīgas studiju programmas, norādot, vai augstskolai vai koledžai ir sadarbība ar citām augstskolu vai koledžu bibliotēkām;

9.5. studiju programmas vai institūcijas starptautiskie sertifikāti, akreditācijas u. tml.

10. Kvalitātes nodrošinājums un garantijas:

10.1. ikgadēja studiju virziena un tam atbilstošo studiju programmu pozitīvo un negatīvo iezīmju, izmaiņu, attīstības iespēju un plānu apspriešana, iekšējās pašnovērtēšanas un kvalitātes pilnveidošanas sistēmas nepārtraukta darbība;

10.2. iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas atbilstība prasībām, kas noteiktas Standartos un vadlīnijās kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā, ko izstrādājusi Eiropas asociācija kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā;

10.3. studiju turpināšanas iespējas un finansiālās garantijas gadījumā, ja likvidē vai reorganizē kādu no studiju virzienam atbilstošajām studiju programmām vai notiek citas izmaiņas.

IV. Studiju programmas raksturojums

11. Studiju programmas nosaukums, iegūstamais grāds, profesionālā kvalifikācija vai grāds un profesionālā kvalifikācija, mērķi un uzdevumi.

12. Studiju programmā paredzētie studiju rezultāti.

13. Uzņemšanas noteikumi (īpaši norāda prasības, uzsākot studiju programmu). Ja studiju programmu paredzēts īstenot svešvalodās, ir noteikta reflektantu svešvalodu zināšanu pārbaude.

14. Studiju programmas plāns (studiju kursu un studiju moduļu saraksts un to apjoms kredītpunktos, sadalījums pa studiju programmas obligātās, ierobežotās izvēles vai brīvās izvēles daļām, norādot to apjomu kredītpunktos, īstenošanas plānojumu).

15. Studiju programmas praktiskā īstenošana (izmantotās studiju metodes un formas, tālmācības metožu izmantošana). Vērtēšanas sistēma (izglītības kritēriji un vērtēšanas metodes studiju rezultātu sasniegšanai un novērtēšanai, pārbaudes formas un kārtība).

16. Studiju programmas absolventu nodarbinātības perspektīvas, pamatojot atzinumus ar atsaucēm uz informācijas avotiem.

17. Iepriekšējā studiju virziena akreditācijā (ja tāda ir bijusi) vai studiju programmas licencēšanas ietvaros konkrētajai studiju programmai saņemto ieteikumu ieviešana (ja tādi ir bijuši).

18. Pielikumi studiju programmas raksturojumam:

18.1. studiju kursu un studiju moduļu (ja tādi ir) apraksti, pievienojot studiju kursu aprakstus tajās valodās, kurās tiek īstenotas studijas;

18.2. studiju programmas satura atbilstība valsts akadēmiskās izglītības standartam vai profesijas standartam un profesionālās augstākās izglītības valsts standartam un citiem normatīvajiem aktiem augstākajā izglītībā, tai skaitā ja iegūstamā kvalifikācija ir reglamentēta profesija;

18.3. studiju programmas izmaksas un to kalkulācija;

18.4. salīdzinājums ar vienu tāda paša līmeņa un tādam pašam studiju virzienam atbilstošu Latvijas (ja līdzīga studiju programma Latvijā tiek īstenota) un vismaz divām Eiropas Savienības valsts atzītu augstskolu vai koledžu studiju programmām;

18.5. informācija par studējošajiem visā pārskata periodā:

18.5.1. studējošo skaits, norādot sadalījumā pa studiju programmas īstenošanas veidiem, formām (atsevišķi norādot tālmācību), valodām, filiālēm;

18.5.2. pirmajā studiju gadā imatrikulēto studējošo skaits;

18.5.3. absolventu skaits (ja tādi ir);

18.6. aptauju rezultātu kopsavilkums par studējošo apmierinātību ar studiju kvalitāti un to izmantošana studiju programmu kvalitātes uzraudzībā;

18.7. aptauju rezultātu kopsavilkums par absolventu apmierinātību ar studiju kvalitāti un to izmantošana studiju programmu kvalitātes uzraudzībā;

18.8. studējošo pašpārvalde un līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā.

V. Kopsavilkums par studiju virziena attīstības plāniem

19. Studiju virziena un studiju programmu perspektīvais novērtējums, ņemot vērā nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumentos izvirzītās valsts attīstības prioritātes, Latvijas uzdevumus Eiropas Savienības kopējo stratēģiju īstenošanā, kā arī studiju programmas atbilstība Eiropas augstākās izglītības telpas veidošanas rekomendācijām.

VI. Studiju virziena pašnovērtējuma pielikumi

20. Studiju programmu uzskaitījums, norādot to apjomu kredītpunktos, studiju veidu, formu, tai skaitā atsevišķi norādot tālmācību, īstenošanas valodu un vietu, iegūstamo grādu, grādu un profesionālo kvalifikāciju vai profesionālo kvalifikāciju.

21. Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla uzskaitījums, norādot tā kvalifikāciju un pienākumus, kā arī studiju programmu un tās daļu, kuru katrs no akadēmiskā personāla īstenos.

22. Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla galveno zinātnisko publikāciju, radošās darbības un sagatavotās mācību literatūras saraksts pārskata periodā.

23. Studiju virziena īstenošanā iesaistīto struktūrvienību (piemēram, katedru, profesoru grupu, laboratoriju, institūtu) uzskaitījums, norādot to uzdevumus studiju virziena un konkrētu studiju programmu īstenošanā.

24. Studiju virziena īstenošanā nepieciešamā mācību palīgpersonāla raksturojums, norādot tā uzdevumus studiju virziena un konkrētu studiju programmu īstenošanā.

25. Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla zinātniskās pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades biogrāfijas Europass formātā.

26. Prakses līgumi vai tās personas izsniegtas izziņas, kas nodrošinās prakses vietas, kā arī prakses nolikumi.

27. Rakstiskas vienošanās ar iesaistīto augstskolu vai koledžu par kopīgas studiju programmas izstrādi un īstenošanu, ja studiju virzienam atbilst kopīgā studiju programma.

28. Dokumenti, kas apliecina, ka kopīgā studiju programma ir atzīta attiecīgajā ārvalstī noteiktajā kārtībā, ja studiju virzienam atbilst kopīgā studiju programma, kura tiek īstenota kopā ar ārvalsts augstskolu vai koledžu.

29. Ja studiju virziens ir ticis akreditēts jau iepriekš, informācija par iepriekšējā studiju virziena akreditācijā izteikto ieteikumu ieviešanas rezultātiem un konstatēto trūkumu novēršanu.

30. Citi dokumenti pēc augstskolas vai koledžas ieskatiem.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile

 

8. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 14. jūlija
noteikumiem Nr. 407

Studiju virziena atbilstība normatīvo aktu prasībām

Augstskolas, koledžas vai tās filiāles nosaukums
Studiju virziena nosaukums
Studiju programmas nosaukums

Nr. p. k.	Prasība	Atbilst	Neatbilst (norādot pamatojumu)	Atbilst daļēji (norādot pamatojumu)
1.	Par studiju programmas apgūšanu izsniedzamā diploma un tā pielikuma paraugs atbilst kārtībai, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus
2.	Dokumenti, kas apliecina, ka gadījumā, ja studiju programmu likvidē, pieteicējs nodrošinās attiecīgās studiju programmas studējošajiem iespēju turpināt izglītības ieguvi citā studiju programmā vai citā augstskolā vai koledžā (finansiālais pamatojums vai līgums ar citu akreditētu augstskolu vai koledžu)
3.	Studiju programmas akadēmiskā personāla valsts valodas zināšanas atbilst noteikumiem par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai
4.	Doktora studiju programmas akadēmiskā personāla sastāvā ir ne mazāk kā pieci doktori, no kuriem vismaz trīs ir Latvijas Zinātnes padomes apstiprināti eksperti tajā zinātņu nozarē vai apakšnozarē, kurā studiju programma plāno piešķirt zinātnisko grādu
5.	Akadēmiskās studiju programmas akadēmiskais personāls atbilst Augstskolu likuma 55. panta pirmās daļas trešajā punktā noteiktajām prasībām
6.	Akadēmiskā personāla atalgojums atbilst pedagogu darba samaksas noteikumiem
7.	Studiju līguma paraugs atbilst studiju līgumā obligāti ietveramajiem nosacījumiem
8.	Studiju kursu apraksti un studiju materiāli ir sagatavoti visās valodās, kurās studiju programma tiek īstenota
9.	Ja pēc studiju programmas apgūšanas tiek piešķirta profesionālā kvalifikācija, profesionālajai kvalifikācijai atbilstošais profesijas standarts ir spēkā esošs
10.	Ja akadēmiskajā studiju programmā paredzēts, ka studēs mazāk nekā 250 pilna laika studējošo, ir saņemts attiecīgs Augstākās izglītības padomes atzinums atbilstoši Augstskolu likuma 55. panta otrajai daļai
11.	Studiju programmas saturisko daļu sadalījums atbilst valsts standartiem augstākajā izglītībā
12.	Kontaktstundu skaits atbilst valsts standartiem augstākajā izglītībā
13.	Pārskata periodā Izglītības kvalitātes valsts dienesta veikto pārbaužu rezultāti ir ņemti vērā un trūkumi novērsti

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile

 

9. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 14. jūlija
noteikumiem Nr. 407

Studiju virziena vērtēšanas kritēriji

1. Studiju virziena kā vienota veseluma un tam atbilstošo studiju programmu aktualitāte, mērķi un uzdevumi, to skaidrība, sasniedzamība, saskaņotība ar augstskolas vai koledžas kopējo stratēģisko attīstību.

2. Studiju virziena vadība:

2.1. studiju virziena pārvaldības struktūras efektivitāte;

2.2. demokrātijas principu ievērošana studiju virziena un studiju programmu vadīšanā, skaidri noteikti administratīvā personāla, akadēmiskā personāla un studējošo pienākumi un atbildība.

3. Studiju virziena resursi un nodrošinājums:

3.1. finanšu resursi studiju virzienam atbilstošo studiju programmu īstenošanas un studējošo pašpārvaldes darbības nodrošināšanai, kā arī akadēmiskā personāla pētniecības (radošās) darbības nodrošināšanai. Finanšu resursu izmantošanas kontrole un ilgtspēja;

3.2. studiju virzienā iesaistītā augstskolas vai koledžas akadēmiskā personāla kvalifikācija un profesionalitāte, tā atbilstība studiju virzienam atbilstošo studiju programmu īstenošanai;

3.3. studiju virziena metodiskais, informatīvais (tai skaitā bibliotēkas resursu) un materiāltehniskais nodrošinājums, tā atbilstība apgūstamo profesiju reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

4. Zinātniskās pētniecības organizācija studiju virziena ietvaros un augstskolas vai koledžas akadēmiskā personāla un studējošo zinātniskās pētniecības (radošais) darbs:

4.1. zinātniskā (radošā) darba organizācija un institucionālā struktūra, pētniecībai atvēlētie resursi;

4.2. akadēmiskā personāla iesaistīšanās zinātniskās pētniecības (radošajā) darbā, zinātniskās pētniecības darbu tematikas aktualitāte un saistība ar studiju virziena un tam atbilstošo studiju programmu saturu, pētniecības darbu publicēšana starptautiski recenzējamos izdevumos, starptautiskā publicitāte, piemēram, izstādēs, skatēs, uzvedumos un/vai praktiskā izmantošana, iekļaušanās inovatīvā darbībā. Doktora studiju programmu (ja tiek īstenotas) sasaiste ar atbilstošiem grantiem un (vai) projektiem;

4.3. studējošo iesaistīšanās zinātniskās pētniecības (radošajā) darbā, zinātniskās pētniecības darbu tematikas saistība ar studiju mērķiem un sagaidāmajiem studiju rezultātiem, studējošo iesaistīšanās nacionālajos un starptautiskajos pētniecības un radošajos (mākslinieciskajos) projektos.

5. Sadarbības un internacionalizācijas atbilstība studiju virziena attīstības mērķu sasniegšanai, studiju virzienam atbilstošo studiju programmu īstenošanai un ar to saistītajai pētniecībai:

5.1. sadarbība ar citām augstskolām vai koledžām, zinātniskajām institūcijām, starptautiskajām organizācijām;

5.2. augstskolas vai koledžas sadarbības un internacionalizācijas politika, tās īstenošana un ietekme uz studiju un pētniecības procesu studiju virzienā;

5.3. studiju programmas vai institūcijas starptautiskie sertifikāti, akreditācijas u. tml.;

5.4. studējošo un akadēmiskā personāla starptautiskās apmaiņas kvantitatīvie rādītāji;

5.5. ārvalstīs apgūtas augstākās izglītības daļas, ārvalstīs iegūto kredītpunktu un izglītību apliecinošo dokumentu izvērtēšanas un atzīšanas kritēriji un procedūras, kā arī to atbilstība Eiropas Padomes 1997. gada 11. aprīlī pieņemtajai Konvencijai par to kvalifikāciju atzīšanu Eiropas reģionā, kuras attiecas uz augstāko izglītību.

6. Iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektivitāte studiju virziena attīstības mērķu sasniegšanai, izvērtējot šādus iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas aspektus:

6.1. kvalitātes nodrošināšanas politika, tās izstrāde un publicitāte, novērtējot, vai un cik lielā mērā tā atbilst šādai prasībai: "Augstskolām vai koledžām jāizveido politika kvalitātes nodrošināšanai, kas ir pieejama sabiedrībai un veido daļu no iestādes stratēģiskās vadības. Iekšējām ieinteresētajām pusēm šī politika jāizstrādā un jāievieš, izmantojot piemērotas struktūras un procesus un iesaistot ārējās ieinteresētās puses.";

6.2. studiju programmu izstrāde un apstiprināšana, nepārtraukta studiju programmu kvalitātes uzraudzība, novērtējot, vai un cik lielā mērā tā atbilst šādai prasībai: "Augstskolai vai koledžai jāizveido mehānismi studiju programmu izstrādei un apstiprināšanai. Studiju programmas jāizstrādā tā, lai tās atbilstu uzstādītajiem mērķiem, tajā skaitā arī plānotajiem mācīšanas rezultātiem. Studiju programmā iegūtajai kvalifikācijai jābūt skaidri noteiktai un izskaidrotai, un tai jāattiecas uz pareizo nacionālās augstākās izglītības kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeni un tātad arī uz Eiropas augstākās izglītības telpas kvalifikāciju ietvarstruktūru.";

6.3. uz studējošo interesēm centrēta studiju procesa nodrošināšana, studējošo sekmju vērtēšana, novērtējot, vai un cik lielā mērā tā atbilst šādai prasībai: "Augstskolai vai koledžai jānodrošina, ka studiju programmas tiek īstenotas, iedrošinot studentus aktīvi piedalīties mācību procesa veidošanā, un studentu vērtējums atspoguļo šo pieeju.";

6.4. studējošo uzņemšanas, studēšanas un studiju pabeigšanas noteikumi, procesi, to publicitāte un ievērošana, novērtējot, vai un cik lielā mērā tā atbilst šādai prasībai: "Augstskolai vai koledžai konsekventi jāpiemēro iepriekš noteikti un publicēti noteikumi, kas attiecas uz visiem studentu "dzīves cikla" posmiem – studentu uzņemšanu, attīstību, atzīšanu un grāda piešķiršanu.";

6.5. akadēmiskā personāla pieņemšana darbā un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas mehānismi, novērtējot, vai un cik lielā mērā tā atbilst šādai prasībai: "Augstskolai vai koledžai jāpārliecinās par savu pasniedzēju kompetenci. Personāla pieņemšanā un profesionālajā attīstībā jāizmanto godīgi un caurskatāmi mehānismi.";

6.6. studiju informācijas pārvaldība: datu iegūšana un izmantošana lēmumu pieņemšanā, novērtējot, vai un cik lielā mērā tā atbilst šādai prasībai: "Augstskolai vai koledžai jānodrošina, ka tā vāc, analizē un izmanto informāciju, kas nepieciešama studiju programmu un citu darbību efektīvai pārvaldībai.";

6.7. publiskā informācija: publiskotā informācija par augstskolas vai koledžas aktivitātēm, informācijas saturs, tās izplatīšanas veidi un atgriezeniskā saite ar sabiedrību, novērtējot, vai un cik lielā mērā tā atbilst šādai prasībai: "Augstskola vai koledža publicē informāciju par savām aktivitātēm (arī programmām). Informācijai jābūt skaidrai, precīzai, objektīvai, aktuālai un viegli pieejamai.";

6.8. periodiska ārējās kvalitātes nodrošināšana, novērtējot, vai un cik lielā mērā tā atbilst šādai prasībai: "Augstskolai vai koledžai periodiski jāveic ārējā kvalitātes nodrošināšana."

7. Iepriekšējā studiju virziena akreditācijā (ja tāda ir bijusi) saņemto ieteikumu ieviešana.

8. Studiju programmas nosaukuma, iegūstamā grāda, profesionālās kvalifikācijas vai grāda un profesionālās kvalifikācijas, mērķu un uzdevumu, uzņemšanas nosacījumu savstarpējā atbilstība.

9. Studiju saturs:

9.1. studiju satura atbilstība studiju programmas mērķiem un uzdevumiem. Studiju satura atbilstība iegūstamajam grādam, grādam un profesionālajai kvalifikācijai vai profesionālajai kvalifikācijai, kvalifikāciju ietvarstruktūras un profesiju reglamentējošo normatīvo aktu prasībām;

9.2. studiju virzienam atbilstošo studiju programmu plānojuma atbilstība studiju programmas mērķiem un uzdevumiem;

9.3. studiju virzienam atbilstošo studiju programmu un to daļu saskaņotība ar Latvijas un Eiropas kopējās izglītības telpas veidošanas prasībām, tai skaitā ikvienas studiju virzienam atbilstošās studiju programmas salīdzinājums ar vienu tāda paša līmeņa un tādam pašam studiju virzienam atbilstošu Latvijas (ja līdzīga studiju programma Latvijā tiek īstenota) un vismaz divām Eiropas Savienības valsts atzītu augstskolu vai koledžu studiju programmām.

10. Studiju programmas resursi un nodrošinājums:

10.1. finanšu resursi studiju programmas īstenošanas un studējošo pašpārvaldes darbības nodrošināšanai, kā arī akadēmiskā personāla pētniecības (radošās) darbības nodrošināšanai. Finanšu resursu izmantošanas kontrole un ilgtspēja;

10.2. studiju programmā iesaistītā augstskolas vai koledžas akadēmiskā personāla kvalifikācija un profesionalitāte, tā atbilstība studiju programmas īstenošanai;

10.3. studiju programmas metodiskais, informatīvais (tai skaitā bibliotēkas resursu) un materiāltehniskais nodrošinājums, tā atbilstība apgūstamo profesiju reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

11. Studiju programmas absolventu nodarbinātības perspektīvas.

12. Iepriekšējā studiju virziena akreditācijā (ja tāda ir bijusi) vai studiju programmas licencēšanas ietvaros konkrētajai studiju programmai saņemto ieteikumu ieviešana (ja tādi ir bijuši).

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile

 

10. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 14. jūlija
noteikumiem Nr. 407

Studiju virziena novērtēšanas komisijas kopīgais atzinums par studiju virziena vērtēšanu

1. Par katru kvalitātes aspektu kopumā eksperts sniedz novērtējumu četru ballu skalā un īsu komentāru, raksturojot atklātos pozitīvos faktorus, trūkumus, ieteikumus kvalitātes uzlabošanai, iespējamos draudus, kā arī sniedz informāciju par to, kādi fakti vai materiāli liecina par izdarīto novērtējumu.

2. Ar atzīmi ballēs norāda galvenokārt īstenošanas atbilstību izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem.

Novērtēšanas skala

Nr. p. k.	Studiju virziena vērtējuma skaidrojums	Vērtējums (punktos)
1.	Kontekstā ar novērtējamo kritēriju studiju virziens ir teicamā līmenī. Sniegumu raksturo teicams vērtējums visos attiecīgajam kritērijam pakārtotajos jautājumos. Arī šajā, visaugstākajā, vērtējuma līmenī kontekstā ar novērtējamo kritēriju varētu būt novērojamas dažas maznozīmīgas nepilnības, kuru novēršanai nav nepieciešami lieli uzlabojumi	4
2.	Kontekstā ar novērtējamo kritēriju studiju virziens ir labā līmenī, atbilst visām prasībām. Stiprās puses ir izteiktā pārsvarā, un būtiskas nepilnības nav vērojamas. Konstatētās nepilnības ir viegli novēršamas	3
3.	Kontekstā ar novērtējamo kritēriju studiju virziens atbilst minimālajām prasībām. Sniegumu raksturo relatīvi augsts nepilnību īpatsvars un būtiski trūkumi attiecīgā rādītājā. Trūkumu novēršanai nepieciešama rūpīgi plānota ilglaicīga darbība, kā arī ieinteresēto pušu atbalsts un papildu resursi	2
4.	Kontekstā ar novērtējamo kritēriju studiju virziens neatbilst minimālajām prasībām, izteiktā pārsvarā ir būtiskas nepilnības	1

Ekspertu vārds, uzvārds

Augstskolas vai koledžas nosaukums

Studiju virziena nosaukums

Studiju virzienam atbilstošās studiju programmas

Ārējās novērtēšanas vizītes datums

I. Studiju virziena vadība

1.1. Vai studiju virzienam atbilstošās studiju programmas ir pamatoti iekļautas studiju virzienā, ir izveidota pēctecība dažādu līmeņu studiju programmām, studiju programmu kodi un veidi ir aktuāli?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

1.2. Vai studiju virziena stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze veikta kvalitatīvi un vai objektīvi izvērtēti studiju virziena attīstības iekšējie un ārējie nosacījumi?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

1.3. Vai studiju virziena attīstības plānošanā un īstenošanā tiek ievērotas darba tirgus vajadzības?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

1.4. Vai studiju virziena īstenošanas vadība ir efektīva studiju virziena mērķu sasniegšanai, demokrātiska, ar skaidri noteiktiem administratīvā personāla, akadēmiskā personāla un studējošo pienākumiem un atbildību?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

II. Studiju virziena resursi un nodrošinājums

2.1. Vai finanšu resursi studiju virzienam atbilstošo studiju programmu īstenošanai ir pietiekami un nodrošināta to izmantošanas kontrole un ilgtspēja?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

2.2. Vai studiju virzienā iesaistītā augstskolas vai koledžas akadēmiskā personāla profesionalitāte ir pietiekami augsta kvalitatīvu studiju īstenošanai, raugoties no profesionālās kvalifikācijas atbilstošajā nozarē un augstākās izglītības didaktikas viedokļa, un atbilst studiju virzienam atbilstošo studiju programmu īstenošanai? Vai studiju virziena mācībspēku angļu valodas vai citu svešvalodu zināšanas ir pietiekamā līmenī, lai varētu sagatavot un īstenot studiju programmu vai atsevišķas tās daļas svešvalodā?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

2.3. Vai studiju kursu apraksti, studiju materiāli, informatīvā bāze, tai skaitā bibliotēkas resursi, atbilst studiju virzienā īstenojamo studiju programmu mērķiem, to veidam, formai, īpaši norādot tālmācību, un valodai? Vai ir paredzēti līdzekļi bibliotēkas resursu papildināšanai (literatūras iegādei un elektronisko datubāzu abonēšanai)?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

2.4. Vai studiju virziena metodiskais un informatīvais, tai skaitā bibliotēkas, periodisko izdevumu un elektronisko resursu, nodrošinājums ir pietiekams aktuālās zinātnes atziņās un profesionālās jomas prasībās balstītu studiju īstenošanai un zinātniskās pētniecības attīstīšanai un atbilst attiecīgās profesijas reglamentējošo normatīvo aktu prasībām?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

2.5. Vai bibliotēkas telpas ir atvērtas studējošiem ērtā laikā un tās pakalpojumi, aprīkojums, iekārtojums veicina patstāvīgu studiju veikšanu?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

2.6. Vai administratīvā un tehniskā personāla atbalsts ir pietiekams, lai nodrošinātu studiju rezultātu sasniegšanu?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

2.7. Vai studiju virziena materiāltehniskais nodrošinājums, piemēram, specifiskas laboratorijas, iekārtas, studijas, atbilst studiju virziena ietvaros īstenojamo studiju programmu vajadzībām un mūsdienu tehnoloģiju attīstības līmenim un vai mācību telpas ir aprīkotas ar pietiekamu elektrības pieslēgumu vietu skaitu studējošo portatīvajiem datoriem?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

III. Zinātniskā pētniecība un akadēmiskā personāla un studējošo zinātniskās pētniecības vai radošais darbs

3.1. Vai zinātniskā vai radošā darba organizācija un institucionālā struktūra ir efektīva?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

3.2. Vai pētniecībai atvēlētie resursi ir atbilstoši vajadzībām? Vai akadēmiskā personāla pētniecības (radošais) darbs, tai skaitā dalība zinātniskajās konferencēs vai mākslinieciskās jaunrades aktivitātēs, tiek plānots un apmaksāts no augstskolas un koledžas budžeta?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

3.3. Vai studējošo pētniecības (radošais) darbs, tai skaitā dalība zinātniskajās konferencēs vai mākslinieciskās jaunrades aktivitātēs, tiek plānots un apmaksāts no augstskolas un koledžas budžeta?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

3.4. Vai akadēmiskā personāla zinātniskās pētniecības vai radošā darba tematika ir aktuāla un saistīta ar studiju virziena un tam atbilstošo studiju programmu saturu?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

3.5. Vai studējošo zinātniskās pētniecības vai radošā darba tematika ir aktuāla un saistīta ar studiju virziena un tam atbilstošo studiju programmu saturu?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

3.6. Vai pētījumu rezultāti ir publicēti starptautiski pieejamos un recenzējamos izdevumos (izstādēs, skatēs, uzvedumos u. tml.) vai praktiski izmantoti?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

3.7. Vai studiju programma ir saistīta ar atbilstošiem grantiem vai projektiem?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

3.8. Citi komentāri, ja ir, attiecībā uz zinātnē balstītu studiju īstenošanu studiju virziena ietvaros.

IV. Sadarbība un internacionalizācija

4.1. Vai studiju virzienā studējošiem ir iespējas apgūt atsevišķus studiju moduļus, studiju kursus vai iziet praksi (pilnībā vai daļēji) citu Latvijas augstskolu vai koledžu studiju programmās?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

4.2. Vai ir iespējas apgūt atsevišķus studiju moduļus, studiju kursus vai iziet praksi (pilnībā vai daļēji) citu ārvalstu augstskolu vai koledžu studiju programmās, piemēram, ir sadarbības līgumi par kopīgu studiju programmu vai studiju moduļu īstenošanu, par akadēmiskā personāla apmaiņu?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

4.3. Vai notiek akadēmiskā personāla apmaiņa un citu sadarbības projektu īstenošana?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

4.4. Vai tiek nodrošināta studējošo starptautiskā mobilitāte, ERASMUS un citu sadarbības projektu īstenošana?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

4.5. Vai sadarbībai ar darba devēju organizācijām un citiem sadarbības partneriem ir ietekme uz studiju virziena īstenošanu?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

4.6. Citi komentāri, ja ir, attiecībā uz studiju virziena vadību un sadarbību ar Latvijas un starptautiskajiem partneriem.

V. Kvalitātes nodrošinājums un garantijas

5.1. Vai kvalitātes nodrošināšanas politika, tās izstrāde un publicitāte, novērtējot, vai un cik lielā mērā, atbilst šādai prasībai: "Augstskolām vai koledžām jāizveido politika kvalitātes nodrošināšanai, kas ir pieejama sabiedrībai un veido daļu no iestādes stratēģiskās vadības. Iekšējām ieinteresētajām pusēm šī politika jāizstrādā un jāievieš, izmantojot piemērotas struktūras un procesus un iesaistot ārējās ieinteresētās puses."?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

5.2. Vai studiju programmu izstrāde un apstiprināšana, nepārtraukta studiju programmu kvalitātes uzraudzība, novērtējot, vai un cik lielā mērā, atbilst šādai prasībai: "Augstskolai vai koledžai jāizveido mehānismi programmu izstrādei un apstiprināšanai. Programmas jāizstrādā tā, lai tās atbilstu uzstādītajiem mērķiem, tajā skaitā arī plānotajiem mācīšanas rezultātiem. Programmā iegūtajai kvalifikācijai jābūt skaidri noteiktai un izskaidrotai, un tai jāattiecas uz pareizo nacionālās augstākās izglītības kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeni un tātad arī uz Eiropas augstākās izglītības telpas kvalifikāciju ietvarstruktūru."?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

5.3. Vai uz studējošo interesēm centrēta studiju procesa nodrošināšana, studējošo sekmju vērtēšana, novērtējot, vai un cik lielā mērā, atbilst šādai prasībai: "Augstskolai vai koledžai jānodrošina, ka programmas tiek īstenotas, iedrošinot studentus aktīvi piedalīties mācību procesa veidošanā, un studentu vērtējums atspoguļo šo pieeju."?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

5.4. Vai studējošo uzņemšanas, studēšanas un studiju pabeigšanas noteikumi, procesi, to publicitāte un ievērošana, novērtējot, vai un cik lielā mērā, atbilst šādai prasībai: "Augstskolai vai koledžai konsekventi jāpiemēro iepriekš noteikti un publicēti noteikumi, kas attiecas uz visiem studentu "dzīves cikla" posmiem – studentu uzņemšanu, attīstību, atzīšanu un grāda piešķiršanu."?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

5.5. Vai akadēmiskā personāla pieņemšana darbā un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas mehānismi, novērtējot, vai un cik lielā mērā, atbilst šādai prasībai: "Augstskolai vai koledžai jāpārliecinās par savu pasniedzēju kompetenci. Personāla pieņemšanā un profesionālajā attīstībā jāizmanto godīgi un caurskatāmi mehānismi."?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

5.6. Vai studiju informācijas pārvaldība: datu iegūšana un izmantošana lēmumu pieņemšanā, novērtējot, vai un cik lielā mērā, atbilst šādai prasībai: "Augstskolai vai koledžai jānodrošina, ka tā vāc, analizē un izmanto informāciju, kas nepieciešama programmu un citu darbību efektīvai pārvaldībai."?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

5.7. Vai publiskotā informācija par augstskolas vai koledžas aktivitātēm, informācijas saturs, tās izplatīšanas veidi un atgriezeniskā saite ar sabiedrību, novērtējot, vai un cik lielā mērā, atbilst šādai prasībai: "Augstskola vai koledža publicē informāciju par savām aktivitātēm (arī programmām). Informācijai jābūt skaidrai, precīzai, objektīvai, aktuālai un viegli pieejamai."?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

5.8. Vai periodiska ārējās kvalitātes nodrošināšana, novērtējot, vai un cik lielā mērā, atbilst šādai prasībai: "Augstskolai vai koledžai periodiski jāveic ārējā kvalitātes nodrošināšana."?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

6. Iepriekšējā akreditācijā, ja tāda ir bijusi, saņemto ieteikumu ieviešana.

Novērtējums ballēs

Pamatojums

VI. Studiju programmas novērtējums

(studiju virziena nosaukums)

(studiju virzienam atbilstošās studiju programmas nosaukums un kods) Piezīme. Ja studiju programma tiek īstenota vairākās valodās, studiju formās, īpaši tālmācībā, filiālēs, katrs kritērijs jāizvērtē katram attiecīgās studiju programmas īstenošanas variantam.

Novērtēšanas skala

Nr. p. k.	Studiju programmas vērtējuma skaidrojums	Vērtējums (punktos)
1.	Kontekstā ar novērtējamo kritēriju studiju programma ir teicamā līmenī. Sniegumu raksturo teicams vērtējums visos attiecīgajam kritērijam pakārtotajos jautājumos. Arī šajā, visaugstākajā, vērtējuma līmenī kontekstā ar novērtējamo kritēriju varētu būt novērojamas dažas maznozīmīgas nepilnības, kuru novēršanai nav nepieciešami lieli uzlabojumi	4
2.	Kontekstā ar novērtējamo kritēriju studiju programma ir labā līmenī, atbilst visām prasībām. Stiprās puses ir izteiktā pārsvarā, un būtiskas nepilnības nav vērojamas. Konstatētās nepilnības ir viegli novēršamas	3
3.	Kontekstā ar novērtējamo kritēriju studiju programma atbilst minimālajām prasībām. Sniegumu raksturo relatīvi augsts nepilnību īpatsvars un būtiski trūkumi attiecīgā rādītājā. Trūkumu novēršanai nepieciešama rūpīgi plānota ilglaicīga darbība, kā arī ieinteresēto pušu atbalsts un papildu resursi	2
4.	Kontekstā ar novērtējamo kritēriju studiju programma neatbilst minimālajām prasībām, izteiktā pārsvarā ir būtiskas nepilnības	1

1. Vai studiju programmas saturs un iegūstamais grāds, profesionālā kvalifikācija vai grāds un profesionālā kvalifikācija atbilst studiju programmas nosaukumam?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

2. Vai studiju programmas uzņemšanas nosacījumi ir atbilstoši studiju programmas mērķiem un uzdevumiem?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

3. Vai studiju programmas saturs atbilst izvirzītajiem studiju programmas mērķiem un uzdevumiem?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

4. Vai studiju programmas saturs atbilst iegūstamajam grādam, grādam un profesionālajai kvalifikācijai vai profesionālajai kvalifikācijai (profesijas standartam), kā arī kvalifikāciju ietvarstruktūras prasībām?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

5. Vai akadēmiskajās un doktora studiju programmās studiju saturs atbilst aktuālajām atziņām atbilstošajā zinātnes nozarē?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

6. Vai studējošo noslodze studiju programmas apguvei atbilst 40 akadēmisko stundu darbam par vienu kredītpunktu?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

7. Vai profesionālajās studiju programmās prakse ir saistīta un saturiski atbilst teorētiskajai daļai? Vai studiju programmā (ja tā ir profesionālā studiju programma) ir izveidota studiju programmas mērķiem atbilstoša prakses organizācija un vadīšana, prakses uzdevumi ir skaidri formulēti, instrukcijas un norādījumi ir pieejami un tiek kontrolēti?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

8. Vai studiju programmas plānojums un studiju kursu un moduļu saturs, sadalījums ir kvalitatīvs, atbilstošs studiju programmas mērķiem un uzdevumiem un plānotajiem studiju rezultātiem?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

9. Ja studiju programma tiek īstenota tālmācībā, vai ir īpaši strukturēti mācību materiāli, studiju procesa organizācijā paredzēts individuāls mācīšanās temps, īpaši organizēts izglītības sasniegumu novērtējums, kā arī dažādu tehnisko un elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

10. Vai uzņemšanas prasības ir atbilstošas studiju rezultātu sasniegšanai un studējošo uzņemšana notiek saskaņā ar apstiprinātajām procedūrām un kritērijiem?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

11. Vai ir iespēja atzīt iepriekš iegūto neformālo izglītību un profesionālo pieredzi un tā tiek izmantota?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

12. Vai noslēguma darbi vai citi rādītāji apliecina, ka tiek sasniegti studiju rezultāti? Vai to apstiprina studiju programmas absolventi un darba devēji?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

13. Vai programmu izstrādāšana, apstiprināšana un aktualizēšana notiek saskaņā ar studiju virziena vadības apstiprināto kārtību?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

14. Vai mācību (studiju) procesa plānošana un uzraudzība, programmu apguves gaitas un kvalitātes kontrole notiek saskaņā ar studiju virziena vadības apstiprināto kārtību?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

15. Vai studiju kursu aprakstu izstrādāšana, aktualizēšana un izmantošana notiek saskaņā ar studiju virziena vadības apstiprināto kārtību?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

16. Vai studiju programmas īstenošanā iesaistītā augstskolas vai koledžas akadēmiskā personāla profesionalitāte ir pietiekami augsta kvalitatīvu studiju īstenošanai, raugoties no profesionālās kvalifikācijas atbilstošajā nozarē un augstākās izglītības didaktikas viedokļa? Vai studiju programmas mācībspēku angļu valodas vai citu svešvalodu zināšanas ir pietiekamā līmenī, lai varētu sagatavot un īstenot studiju programmu vai atsevišķas tās daļas svešvalodā?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

17. Vai studiju programmas metodiskais un informatīvais, tai skaitā bibliotēkas grāmatu, periodisko izdevumu un elektronisko resursu, nodrošinājums ir pietiekams aktuālās zinātnes atziņās un profesionālās jomas prasībās balstītu studiju īstenošanai un zinātniskās pētniecības attīstīšanai un vai atbilst attiecīgās profesijas reglamentējošo normatīvo aktu prasībām? Vai bibliotēkā pietiekamā daudzumā ir pieejama studiju kursu aprakstos iekļautā obligātā literatūra?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

18. Vai studiju programmas materiāltehniskais nodrošinājums, piemēram, specifiskas laboratorijas, iekārtas, studijas, atbilst studiju virziena ietvaros īstenojamās studiju programmas vajadzībām un mūsdienu tehnoloģiju attīstības līmenim?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

19. Vai programmu īstenošanai nepieciešamās infrastruktūras, informatīvā un tehniskā nodrošinājuma atbilstība un pilnveidošana notiek saskaņā ar studiju virziena vadības apstiprināto kārtību?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

20. Vai studiju programma ir ilgtspējīga no absolventu nodarbinātības perspektīvas?

Novērtējums ballēs

Pamatojums

21. Iepriekšējā studiju virziena akreditācijā (ja tāda ir bijusi) vai studiju programmas licencēšanas ietvaros konkrētajai studiju programmai saņemto ieteikumu ieviešana (ja tādi ir bijuši).

Novērtējums ballēs

Pamatojums

22. Ieteicamie pasākumi un obligāti risināmie uzdevumi konstatēto trūkumu un nepilnību novēršanai studiju programmas pilnveidei un attīstībai.

23. Cita informācija, komentāri, kas radušies studiju virziena novērtēšanas komisijai vai individuālajam ekspertam.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile

 

11. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 14. jūlija
noteikumiem Nr. 407

(lielais Latvijas valsts ģerbonis)

Studiju virziena akreditācijas lapa

Rīgā

	Nr. __________
	(akreditācijas lapas reģistrācijas numurs)
(augstskolas vai koledžas nosaukums datīvā)
ir tiesības īstenot akreditēto studiju virzienu
(studiju virziena nosaukums nominatīvā)

un studiju virzienam atbilstošās
studiju virziena akreditācijas lapas Nr. _____ pielikumā
norādītās studiju programmas un
piešķirt atbilstošus grādus, grādus un profesionālās kvalifikācijas vai profesionālās kvalifikācijas

	(studiju virziena nosaukums nominatīvā)

akreditēts līdz _____. gada _____. _____________

Pamatojums:

Studiju akreditācijas komisijas sēdes ___. gada__. ________ lēmums Nr. ___

Izglītības un zinātnes ministrs
		(vārds, uzvārds)
____.___.______.
(datums)

Pielikums studiju virziena
	(studiju virziena nosaukums nominatīvā)

akreditācijas lapai Nr. ____

Studiju programmas

Nr. p. k.	nosaukums	kods	apjoms kredītpunktos	īstenošanas veids un forma, īpaši norādot tālmācību	īstenošanas vieta	piešķiramais grāds/ profesionālā kvalifikācija	studiju programmas īstenošanas valoda

Izglītības un zinātnes ministrs
		(vārds, uzvārds)
____.___.______.
(datums)

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile