6. un 7. septembra sēde
Stenogramma

Nobeigums. Sākums “LV” nr.136., 137., 139., 140.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

A.Prēdele (KDS — runas turpinājums). Es saprotu, ka šis pants lielā mērā ir iznācis tāds tāpēc, ka baznīcas un baznīcu vadības nespēj vienoties. Bet es domāju, vai tad tiešām mūsu situācijā, kad baznīca ir šķirta no valsts, mēs atļaujam šīs baznīcu nesaskaņas pārnest uz skolu un lemjam nevis mēs, deputāti, kuri esam, es domāju, mēs visi arī vecāki vai vismaz tādi, kas paši kādreiz skolā gājuši, vai tad mēs tā vieglprātīgi atļaujam, lūk, šīm baznīcu nesaskaņām ietekmēt mūsu bērnu nākotni un, galvenais, bērnu audzināšanu.

Šis likums ir atstājis tādu pašu nenoteiktību un fakultatīvismu reliģiskajā izglītībā, kā tas ir bijis līdz šim. Patiesībā tad tāds 6. pants nemaz nebija vajadzīgs. Nekā obligāta tur nav, nekā noteikta šinī pantā nav, tas ir viss iespējamības robežās. Pie tam iespējamība ir legalizēta, legalizēts tas, ka jebkurš, kam ienāk prātā, nu tā tas sanāk pēc šī likuma, var nākt un mācīt mūsu bērnus un veidot viņu dvēseles tā, kā viņam tas ienāk prātā.

Tas pāris vārdos ir viss, ko es gribēju sacīt. Es jau teicu, ka es to neuzskatu ne par kādu labojumu vai priekšlikumu, es to drīzāk uzskatu par lielām skumjām, jo, aprunājoties ar deputātiem, izrādījās, ka nebija neviena, kurš iebilstu pret starpkonfesionālu mācību, pret visām skolām vienu kristīgu mācību, kurā galvenais būtu kristīgā ētika, kristīga attieksme pret cilvēkiem. Kā tas ir iznācis, ka, neraugoties uz to, ka visi deputāti domā par starpkonfesionālu mācību, kā tas ir iznācis, ka skolā ir ienākusi šī baznīcu savstarpējā konkurence un ne tik daudz kristīgā mācība, cik baznīcu doktrīnas un dogmas, man to šobrīd grūti pateikt. Bet tādas nu reiz bija manas skumjas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl vēlas deputāti runāt debatēs par 6.pantu? Nevēlas. Debates esam pabeiguši. Un referents var runāt.

A.Seiksts. Godātie kolēģi! Es, protams, daudz kur pievienojos kolēģes Prēdeles teiktajam.Gribu tikai skaidrības labad atgādināt, ka Cilvēktiesību komisija pašā sākumā atbalstīja un izvirzīja šo starpkonfesionālo mācību priekšmetu, cerēdama, ka tie, kas veidos šo programmu, varēs vienoties. Jūs taču nedomāsit neviens, kolēģi, ka nesaprotošs cilvēks, ārpus baznīcas stāvošs, veidos šo programmu. To var veidot tikai baznīcu deleģēti cilvēki. Un tikai tad, ja kristīgās baznīcas var vienoties, šis priekšmets ir iespējams. Kamēr šīs vienošanās nav, priekšmets nav iespējams. Es, Prēdeles kundze, negribu varbūt tikai pilnīgi piekrist dažiem jūsu apgalvojumiem. Taisni tādēļ ir vajadzīgs šīs pants, lai ar šo vai nākošo, vai aiznākošo mācību gadu, kamēr būs gatavas kristīgās baznīcas, tur nebūtu ticības mācības, jo Izglītības ministrija noteiks viņu gatavību. Bet man ir pilnīga pārliecība un es ceru, ka neviens kolēģis neiebildīs pret to, ka līdz ar to tiks aizcirstas, piedodiet par skaļiem vārdiem, durvis tiem, kas laužas iekšā, kā jūs pareizi norādījāt, ar bagātu maku. Es jau otrajā lasījumā norādīju, ka Rīgā veselas skolas okupējuši mūnieši. Tagad viņi vairs nevarēs tur iet. “Mai Hari” un “New Age” vairs nevarēs iet skolās. Kamēr mūsējie būs gatavi, paies zināms laiks. Brīvvalsts laikā, Prēdeles kundze, brīvvalsts laikā bija šī formula, kas tagad ir, un viņa strādāja ļoti labi, nekad un nekur, nevienā vietā neviens nav pierādījis, ka tur bērnu starpā celtos naids no tā, ka ar vecāku piekrišanu Izglītības ministrijas noteiktā kārtībā šis priekšmets tiek mācīts, ka no tā celtos naids. Kaut kāds solis ir jāsper! Es saprotu, ka tas nav vispilnīgākais, bet, ja neko nedarīsim, tad saimniekos tie, kas mums ir sveši. Tāpēc komisija palika pie šī varianta. Vēl jo vairāk — jūs arī otrajā lasījumā varat iesniegt rakstiski uz trešo lasījumu, bet otrajā lasījumā jūsu rakstiski iesniegtais tika izbalsots. Tā nu tas notika. Tur neko nevar darīt. Bet, ja mēs šoreiz nekā nedarīsim, tad nekā arī nedarīsim. Un saimniekos citi. Godātie kolēģi, es netērēšu laiku, lai vēlreiz nocitētu Eiropas Padomes ekspertu atzinumu, bet viņi pret šo pantu neatrada nekādus iebildumus. Es ļoti lūdzu atbalstīt komisijas variantu 6.pantam! Bet nav jau arī nekas rakstiski iesniegts, izņemot to, kas šeit ir. Un tas, kas šeit ir, tas ir pieņemts. Es nezinu, kā ir ar balsošanu.

Sēdes vadītājs. Mēģināsim lēni, prātīgi visu izlemt. Lūdzu zvanu! Par procedūru? Lūdzu, deputāts Siliņš, "Latvijas ceļš"!

A.Siliņš (LC). Paldies! Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es sapratu no referenta, ka šeit nav par ko balsot, bet tieši tādēļ par procedūru. Es uzskatu, ka deputātes Folkmanes priekšlikums ir jābalso, jo tā daļējs pieņēmums ir ļoti minimāls un īstais priekšlikums ir daudz radikālāks. Tātad lūdzu balsot par šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāts Siliņš lūdz balsot par katru priekšlikumu atsevišķi. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: “Tur tikai Folkmanes priekšlikums jābalso...”)

A.Seiksts. Priekšsēdētāj, es atvainojos, ka es iejaucos! Par tiem, kas pieņemti, kā es saprotu, nav jābalso. Ja es pareizi sapratu, Siliņa kungs domā Folkmanes kundzes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Uzstājās deputāte Prēdele un korektā, bet noteiktā formā izteica savus nevis priekšlikumus, bet nepiekrišanu tam, kas šeit ir izveidojies 6.pantā. Tāpēc tas ir balsojams. Balsojamas atsevišķi tā daļas, piemēram, arī tā daļa, kura ir pieņemta. Izglītības un zinātnes komisijas daļa. Tas ir pirmais priekšlikums. Katrs deputāts var lūgt to balsojot, jo šis priekšlikums izmaina otro lasījumu. Un līdz ar to tas ir balsojams. Pieņemšana komisijā taču neliecina par to, ka tad nav balsojams. Vai pret procedūru ir iebildumi? Nav.

Lūdzu, balsosim! Pirmais — Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikums svītrot otrās daļas pēdējo teikumu un trešo daļu, jo ētika nav obligāts mācību priekšmets. Lūdzu rezultātu! 34 - par, 5 - pret, 10 - atturas. Nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Balsojam vēlreiz! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 1, aturas - 11. Pieņemts.

Tagad deputātes Folkmanes priekšlikums - svītrot otro, trešo un ceturto daļu, papildināt ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: “Jautājumu par ticības mācības pasniegšanu valsts un pašvaldību izglītības iestādēs nosaka Latvijas Republikas Izglītības likums”. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 9, atturas - 16. Pieņemts.

Cilvēktiesību komisijas priekšlikums līdz ar to nav balsojams. Kas tad ir, ja ir svītrota otrā, trešā un ceturtā daļa? Izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: “Ja netiek ievēroti likumi, izglītības ministrs likumā noteiktajā kārtībā var pieprasīt attiecīgās mācību iestādes vadītājam apturēt ticības mācības pasniegšanu.” Papildināt ar jaunu trešo daļu. Tā jau nebūs trešā daļa tad. Būs trešā daļa tomēr. Cilvēktiesību komisija - izslēgšana. Viss jau ir izslēgts, bet papildināt var. Papildināt ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā: “Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā kārtībā ar skolēnu vecāku, adoptētāju vai aizbildņu rakstveida piekrišanu, ar rajona vai pilsētas pašvaldības atļauju ticības mācību var pasniegt arī citu reliģisko organizāciju pārstāvji.” Tagad, protams šis "citu" ... Es atvainojos! Vai šis balsojums ir korekts tagad? Ko nozīmē “citu”, ja nav pārskaitījuma. Lūdzu!

A.Seiksts. Godātie kolēģi! Es, protams, izteikšu tagad lielā mērā komisijas un arī savas domas. Mēs manuprāt neesam rīkojušies sevišķi korekti un godprātīgi, viennozīmīgi nobalsojot to, ko mēs tagad tikko nobalsojām, jo, ja ir iespējams, ir jāatstāj šī panta redakcija un Folkmanes kundzes nobalsotā, jo tad vismaz ir cerības... Es gribu, lai kolēģi klausās uzmanīgi, kas šeit var notikt. Ja būs pārskaitījums, tad būs garantija, ka nenāks citi iekšā. Mēs taču atsuacamies uz Izglītības ministriju, un neviens nesāks nekāda priekšmeta mācīšanu, kamēr Izglītības ministrija to nebūs akceptējusi, kamēr tie, kas šeit ir uzskaitīti, nebūs gatavi šo darbu darīt. Bet vismaz skolas būs brīvas no, piedodiet, aziātiskām un amerikāniskām, un dažādām citām sektām. Man liekas, godātais priekšsēdētāj un godātie kolēģi, ka šī pretruna nav tik liela, lai pie Folkmanes kundzes nobalsotā varianta klāt pieliktu šo uzskaitījumu, jo, vēlreiz atkārtoju, godātie kolēģi, luterāņi, katoļi, pareizticīgie, baptisti un vecticībnieki un arī varbūt nākošie, kas tur vēl ir minēti, nav vēl gatavi un nebūs gatavi, bet ienāks skolās citi. Vai tiešām mēs gribam, lai skolās saimniekotu tie, kas mūsu sabiedrībai ir sveši un nepieņemami? Es nesaskatu, godātie kolēģi, tur krasu pretrunu starp Izglītības ministrijas virskompetenci un konfesiju uzskaitījumu. Es ļoti lūdzu atstāt pantu ar Folkmanes kundzes redakciju, bet atstāt konfesiju uzskaitījumu šajā pantā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Nu ir tas gadījums, kad viens balsojums pantu sagroza tādā veidā, ka tālākie priekšlikumi ir ļoti grūti balsojami, un tas, ko tikko teica Seiksta kungs, protams, tāds pieņēmums, varbūt ir ļoti labs, bet no procedūras viedokļa nevar no Folkmanes priekšlikuma vienu atstāt un otru balsot.

Par procedūru. Lūdzu, Anta Rugāte!

A.Rugāte (KDS). Paldies! Godāto priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi un cienījamais referent! Ja mēs esam iebalsojuši deputātes Folkmanes priekšlikumu, tad mums vairs nav saistošs neviens cits balsojums, jo šajā priekšlikumā ir pateikti tie svītrojumi un arī tie papildinājumi, kurus mēs jau esam izdarījuši šā panta šajās attiecīgajās daļās. Tādēļ mums vairs nav nekādu tiesību pēc procedūras atgriezties vēl pie tā, kas ir bijis pirms šī balsojuma, kurš ir apstiprinājis kādu citu rezultātu. Mūs pilnībā apmierina šis priekšlikums kaut vai tādēļ vien, ka Izglītības likumā, iestrādājot tās normas, kas attiecas uz reliģijas mācību skolās, viss jautājums ir sakārtojams. Paldies!

Sēdes vadītājs. Arī par procedūru. Ruta Marjaša!

R.Marjaša (LC). Cienījamie kolēģi! Pirms mēs balsojām par Folkmanes priekšlikumu, mums rokās nebija Izglītības likuma, mēs nezinām šodien, vai Izglītības likumā kaut kas par to vispār ir teikts. Lūk, tā!

Sēdes vadītājs. Lūk, tā! Pauls Putniņš, Latvijas Zemnieku savienība!

P.Putniņš (LZS). Godātais priekšsēdētāj! Cienītā Saeima! Jaunais Izglītības likums taču vēl nav pieņemts. Pie tā tiek strādāts, un tur mēs varam ieprogrammēt visu ko vajag, izejot no šīs mūsu redakcijas šajā likumā. Jaunā Izglītības likumā taču vēl nav. Mēs ņemsim vērā. Tā ka to mēs izdarīsim.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pēc būtības ja mēs ņemam, ir jāpiekrīt deputātei Antai Rugātei, jo tiešām deputātes Folkmanes priekšlikumā otrā, trešā un ceturtā daļa ir svītrota. Un, ja tā ir svītrota, ko tad mēs te tālāk varam lemt? Vienīgi mums atliek tagad balsot par 6.pantu tādu, kāds nu tas ir.

Lūdzu zvanu! Būs balsojums par pantu kopumā. Jāsaka, ka šajā pantā ir palikusi tikai viena daļa. (Starpsauciens no zāles: “Divas!”)

A.Seiksts. Divas, divas!

Sēdes vadītājs. Viena daļa.

A.Seiksts. Divas, divas...

Sēdes vadītājs. Kura otrā?

A.Seiksts. Tā kas ir un otra — Folkmanes.

Sēdes vadītājs. Jā, un otrā daļa... Es nolasīšu tad jums, godātie deputāti. Tātad 6.pants - “Reliģiskās organizācijas un izglītība”. Pirmā daļa. Ikvienam ir tiesības apgūt ticības mācību gan individuāli, gan kopā ar citiem reliģisko organizāciju mācību iestādēs. Jautājumu par ticības mācības pasniegšanu valsts un pašvaldību izglītības iestādēs nosaka Latvijas Republikas Izglītības likums. Balsojam par šo redakciju! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 12, atturas - 12. Panta redakcija ir pieņemta. Lūdzu tālāk!

A.Seiksts. 7.pantā pirmajā daļā ir deputāta Seiksta priekšlikums aizstāt vārdu “desmit” ar vārdiem “divdesmit pieci”. Ņoti īsi komentēšu, jo es lūgšu balsot par šo priekšlikumu, jaunpienācēji, nu negribas atkal lietot vārdu “sektas”, ļoti viegli, pat ar uzpirkšanu, dabū šīs draudzes no cilvēkiem, kuriem vispār nav ne par ko nekādas izpratnes. Tad vismaz, lai kaut cik stabilizētu šo lietu, par cik uz esošajām draudzēm tas neattiecas, tās var eksistēt tādas, kādas ir, bet uz jaunveidojamām draudzēm no jaunpienācējām reliģiskajām organizācijām, lai sabiedrībā kaut cik stabilizētu šo lietu, lai nevarētu tā, kā man atklāti pateica viena no jaunpienācējām reliģiskajām organizācijām, kad es strādāju vēl pagātnē Tieslietu ministrijā, proti, cik vajadzēs, tik arī būs, mēs desmit salasīsim katrā vietā. Tāpēc es ļoti lūdzu nobalsot deputāta Seiksta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Seiksta priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 8, atturas — 11. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seiksts. Pieņemts Cilvēktiesību komisijas labojums vai priekšlikums izteikt pirmās daļas pirmo teikumu citā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem...

A.Seiksts. Tagad, protams, viņš jālabo uz “25” automātiski.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Tālāk!

A.Seiksts. Tālāk ir Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums izslēgt pirmās daļas pēdējo teikumu. Nolasīšu, lai kolēģi uzmanīgi ieklausās. Draudžu vēlētajās institūcijās, izņemot to garīgo personālu, var ievēlēt tikai Latvijas pilsoņus. Ņoti īsi komentēšu, kāpēc komisija palika pie šī varianta. Runa nav par garīgajiem vadītājiem, kas nozīmētu iejaukšanos apziņas brīvības sfērā, runa ir par vēlētām laicīgām institūcijām, draudžu revīzijas komisijām un dažādiem citiem laicīgu jautājumu kārtotājiem. Prakse rāda, ka ļoti bieži taisni tie cilvēki, kas nav saistīti ar Latviju, ar Latvijas sabiedrību, noved lietu tik tālu, ka pat tiek izsaimniekotas milzīgas bagātības. Man ir iebilduši, ka izsaimniekot var arī pilsoņi, taču prakse rāda, ka pilsoņiem ir pavisam cita atbildības sajūta. Es ļoti lūdzu atbalstīt komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav iebildumu. Paldies!

A.Seiksts. Cilvēktiesību komisija precizē otrās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 8.pantā Cilvēktiesību komisija papildina panta nosaukumu ar vārdiem “un garīgā personāla mācību iestāžu". Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Seiksts. Precizēta pēc Cilvēktiesību komisijas ieteikuma pirmā, otrā un ceturtā daļa, tikai redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

A.Seiksts. Ir deputāta Seiksta priekšlikums ceturtajā daļā vārdu “triju”, aizstāt ar vārdu “desmit”. Kolēģiem atgādināšu, par ko ir runa. Runa ir par to, ka līdzšinējā praksē mēs jaunpienācējas reliģiskās organizācijas nereģistrējām trīs gadus, lai pārbaudītu to lojalitāti pret valsti, pret sabiedrību un pret citām konfesijām. Prakse parādījusi, ka nereģistrēšana nenovērš viņu darbību, bet viņas tāpat darbojas, nereģistrētā statusā. Juridiski korektāk pēc Juridiskā biroja priekšlikuma un arī pēc Eiropas Padomes ekspertu priekšlikuma ir reģistrēt, bet šo lojalitāti pārbaudīt līdzšinējā variantā trīs gadu gaitā. Deputāts Seiksts liek priekšā “trīs” aizstāt ar vārdu “desmit”. Kāpēc? Tāpēc, ka līdzšinējā prakse rāda, ka trīs gadus ļoti mierīgi var iesniegt skaistus statūtus, deklarēt uzticību gan valstij, gan likumam, gan visām citām reliģiskajām konfesijām un sabiedrībai un trīs gadus var mierīgi gaidīt un tad izvērst bieži vien klaji antisabiedrisku darbību. Tāpēc, ņemot vērā vēl to, ka Lietuvā šis termiņš ir 25 gadi, ņemot vērā to, ka Eiropas Padomes eksperti vispār šādu principu nenoraida, es ļoti lūdzu atbalstīt deputāta Seiksta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par deputāta Seiksta priekšlikumu aizstāt ceturtajā daļā vārdu “triju” ar vārdiem “desmit”! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 5, atturas — 8. Nav kvoruma. Lūdzu, balsosim vēlreiz! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 7, atturas — 10. Pieņemts.

A.Seiksts. Nākamie ir divi Cilvēktiesību komisijas priekšlikumi, kas ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Vai pret 8.pantu ir iebildumi deputātiem? Nav. Pieņemts. Tālāk!

A.Seiksts. Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! 9.pantā ir seši Cilvēktiesību komisijas priekšlikumi, pārsvarā redakcionāli, visi ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputātiem ir iebildumi pret šiem redakcionālajiem labojumiem 9.pantā? Nav. Pieņemts pants. Tālāk, lūdzu!

A.Seiksts. 10.pantā ir Cilvēktiesību komisijas divi priekšlikumi, abi pieņemti. Otrais arī pēc Eiropas Padomes ekspertu priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem. Pants pieņemts.

A.Seiksts. Arī 11.pantā atbildīgās komisijas divi priekšlikumi ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav, līdz ar to pants ir pieņemts.

A.Seiksts. 12.pantā redakcionāls labojums Cilvēktiesību komisijas redakcijā ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Seiksts. Tas pats 13.pantā — pēc Eiropas Padomes ekspertu priekšlikuma aizstāts vārds “tiesības” ar vārdu “statusu”. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Seiksts. 14.pantā Cilvēktiesību komisijas redakcionālie priekšlikumi ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, godātie deputāti, pret 14.pantu, pret viņa redakciju ir kādi iebildumi? Iebildumu nav. Pants pieņemts.

A.Seiksts. 15.pantā tāpat ir pieci atbildīgās komisijas priekšlikumi pieņemti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

A.Seiksts. 16.pantā Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums papildināt pirmo daļu ar tekstu “tiesības rīkoties ar nekustamo mantu ir vienīgi draudžu, reliģisko savienību, klosteru vēlētajām institūcijām, ja statūtos nav speciāli noteikta kārtība” ir pieņemts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Piekrīt deputāti? Pieņemts. Lūdzu tālāk!

A.Seiksts. Cilvēktiesību komisijas redakcionāls priekšlikums šajā pantā ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 17.pantā ir seši redakcionāli Cilvēktiesību komisijas priekšlikumi. Visi pieņemti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu par 17.panta redakciju. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Pieņemts.

A.Seiksts. 18.pantā atbildīgā komisija pēc Eiropas Padomes ekspertu priekšlikuma precizē ceturtās daļas 2.un 3.punktu. Pieņemts. Un sestajā daļā aizstāts vārds “anulē” ar vārdiem “septiņu dienu laikā izslēdz organizāciju no reģistra”. Tie ir redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Seiksts. 19.pantā atbildīgās komisijas četri priekšlikumi ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Lūdzu, tālāk!

A.Seiksts. Pārejas noteikumos ir atbildīgās komisijas divi priekšlikumi pieņemti.

Sēdes vadītājs. Pret pārejas noteikumu redakciju deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Pieņemts. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Reliģisko organizāciju likums” pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 1, atturas — 1. Likums pieņemts.

 

Likumprojekts “Par sociālo drošību”. Ludmila Kuprijanova — Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja, Tautas saskaņas partijas deputāte!

L.Kuprijanova (TSP). Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.996, likums “Par sociālo drošību”. Tātad uz trešo lasījumu praktiski izdarīti komisijas labojumi, kas ietver sevī redakcionālus labojumus, kurus mēs veicām sakarā ar valodas speciālistu un Juridiskā biroja ieteikumiem. Vienīgais priekšlikums, kas ienācis no deputāta Glāzīša, tika arī komisijā akceptēts. Tātad 1.pantā ir precizēta pirmās daļas redakcija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

L.Kuprijanova. 3.pants, otrā daļa. Deputāta Glāzīša priekšlikums izslēgt otro daļu. Komisija šo priekšlikumu pieņēma, attiecīgi mainot daļu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova. 8.pants ir izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Kuprijanova. 9.pantā ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Kuprijanova. 11.pantā precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Kuprijanova. 13.pants. Šeit ir jauns panta nosaukums un arī iekļautas 14.panta precizētas redakcijas normas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Kuprijanova. 14.pants ir izslēgts, jo šīs normas ir iekļautas 13.pantā.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

L.Kuprijanova. 15.pantā ir precizēts pirmās daļas 2.punkts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

L.Kuprijanova. 17.pants ir izteikts jaunā redakcijā, viņš ir tapis par 16.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Kuprijanova. 18.pants ir jaunā redakcijā un tapis par 17.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Kuprijanova. 19.pants ir izslēgts, attiecīgi mainot citu pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Kuprijanova. 20.pants arī ir izslēgts, mainot citu pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

L.Kuprijanova. Ir precizēts 21.pants, un viņš top par 18.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem.

L.Kuprijanova. Ir precizēta 22.panta redakcija. Viņš ir tapis par 19.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Kuprijanova. 24.pants ir tapis par 21., precizējot nosaukumu un redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Kuprijanova. Ir precizēta 25.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Kuprijanova. 26.pantā arī ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Kuprijanova. 27.pantā ir precizēts nosaukums un pirmās daļas redakcija mainīta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Kuprijanova. 28.pants izteikts jaunā redakcijā. Viņš tapis par 25.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Kuprijanova. Ir precizēta 29.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Kuprijanova. Ir precizēta 30.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Kuprijanova. Ir precizēta 31.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

L.Kuprijanova. Precizēta 32.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Kuprijanova. Precizēta 33.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Kuprijanova. Un ir precizēta 34.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Kuprijanova. Precizēta 35.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Kuprijanova. Precizēts 36.panta nosaukums un redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Kuprijanova. Tas ir viss.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par sociālo drošību” pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

 

Likumprojekts “Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums”. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputāts!

A.Kiršteins (LNNK).Godājamie deputāti! Godājamais Prezidij! Pie otrā lasījuma mēs esam saņēmuši vairākus labojumus un kā pirmais tātad pie virsraksta mums ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedra Viestura Paula Karnupa priekšlikums virsrakstā likt “Latvijas Republikas likums par diplomātisko un konsulāro dienestu”. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, atstājot nosaukumu “Diplomātiskā un konsulāro dienestu likums”.

Sēdes vadītājs. Vai par deputāta Viestura Paula Karnupa priekšlikumu runātāju nav? Ir iebildumi pašam Viesturam Paulam Karnupam. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie kolēģi un referent! Šie priekšlikumi nav mani personīgie priekšlikumi, tie ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi, es vienkārši to pavadvēstuli parakstīju. Tā ka visi priekšlikumi, kas ir saistīti ar manu vārdu, ir faktiski Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi. Un par nosaukumu. Ņoti vienkārši — mums šeit ir likums par likumu. Es domāju, ka tur cita nekāda argumentācija nav vajadzīga. Vienkārši veselais saprāts.

Sēdes vadītājs. Debates esam pabeiguši par šo pantu. Vai referents vēlas runāt?

A.Kiršteins. Nē, jo viņu lieto saīsinot, “Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums” viņš saucas. Otrs likums jau parādās tikai pie nosaukuma, ka tas ir likums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosināto priekšlikumu — nosaukumu "Latvijas Republikas likums par diplomātisko un konsulāro dienestu”. Lūdzu visus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 8, atturas — 14. Pieņemts.

Lūdzu tālāk!

A.Kiršteins. 1.pants — “Likuma darbība”. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir ierosinājusi papildināt 1.panta pirmo daļu aiz vārdiem “ierēdņa kandidāti” ar jaunu palīgteikumu “kā arī personu, kuras ir ieceltas diplomātiskajā un konsulārajā dienestā Satversmes 41.panta kārtībā”. Komisija neatbalstīja arī šo priekšlikumu un ierosināja atstāt iepriekšējā redakcijā. Tur nav ko teikt.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputāts. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie kolēģi! Kāpēc komisija ierosināja šo priekšlikumu? Kā mēs zinām, tiesības iecelt diplomātisko pārstāvi ir dotas Valsts prezidentam Satversmes 41.panta kārtībā. 1.pants runā tikai par ierēdņiem, uz kuriem attiecas valsts civildienesta attiecības. Šeit ir runa par tā saucamajiem karjeras diplomātiem. Cilvēkiem, kas sāk kā zemākā ranga ierēdņi un ar laiku kļūst par vēstniekiem jebkādā rangā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija gribēja, lai būtu skaidrs visiem, kas lasa un kam vajag pildīt šo likumu, ka personas, kas ir ieceltas Satversmes 41.panta kārtībā, šī likuma darbība regulē, kaut viņiem nevajag būt civildienesta ierēdņiem. Valsts prezidents var iecelt jebkuru personu par vēstnieku. Viņam ir tādas tiesības, un šim cilvēkam nevajag būt ierēdnim. Un šis priekšlikums ir vienkārši, lai būtu skaidrība, ka šis likums attiecas arī uz personām, kas ir ieceltas ārpus Ārlietu ministrijas struktūrām.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu, referent!

A.Kiršteins. Jā. Šinī gadījumā tas nav vajadzīgs galīgi, jo tā ir vienkārši likuma piesārņošana ar nevajadzīgiem papildinājumiem. Tāpēc jau vēstnieks ir politisks. Vēstnieks nav ierēdnis, bet viņš ir iecelts par vēstnieku kādā valstī, ar viņu tiek slēgts darba līgums, un šajā darba līgumā saskaņā ar likumu jau viss tiek uzrādīts, kādas ir viņa tiesības un kādi ir viņa pienākumi. Un tāpēc divreiz nav nekādas vajadzības rakstīt. Tiem, kas ir ierēdņi, to arī regulē šis likums. Un tiem, kas nav ierēdņi, to regulē darba līgums ar viņiem. Tāpēc es aicinu atbalstīt komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, mums ir jābalso par iesniegto priekšlikumu. Ārlietu komisijas viedoklis jums ir zināms. Šeit viņš ir formulēts tā, ka atstāt iepriekšējo redakciju, bet mēs balsojam par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 12, atturas — 12. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu tālāk!

A.Kiršteins. 3.pants — “Diplomātisko un konsulāro dienestu pilda personas, kuras ieņem ierēdņu amatu Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā vai diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs un kurām piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar šī likuma 9. un 12.pantu, un kuras veic valsts augstāko amatpersonu, tātad Valsts prezidenta, Ministru prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja ārlietu padomnieka funkcijas.” Šeit ir priekšlikums svītrot vārdus “Saeimas priekšsēdētāja ārlietu padomnieka funkcijas”. Redziet, te ir dažādās valstīs dažāda prakse. Ir Saeimas priekšsēdētāji, kuriem ir šie padomnieki, un dažiem nav. Viņi var būt. Tā kā, teiksim, komisija uzskatīja, ka, lai katrreiz nebūtu šis likums jālabo, piemēram, nākošajā Saeimā Saeimas priekšsēdim varētu būt, ja viņš uzskata par vajadzīgu, šis ārlietu paadomnieks. Lai nebūtu jāmaina, mēs ierosinājām arī neatbalstīt, bet atstāt komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups, lūdzu! Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputāts.

V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie kolēģi! Referents minēja, ka katrā valstī ir sava prakse. Komisijas domas bija tādas, ka Saeimas priekšsēdētājs nav izpildvara. Saeimā strādā gan Ārlietu komisija kā tāda, kas var dot jebkādus padomus, kuri ir vajadzīgi Saeimas priekšsēdētājam, un pie Saeimas aparāta ir Ārlietu birojs. Un mēs vienkārši domājam, ka faktiski ierakstīt Saeimas priekšsēdētāju ir lieki. Un, neskatoties uz esošā Saeimas priekšsēdētāja pieticīgo pieeju štatu paplašināšanai, varbūt kāds cits Saeimas priekšsēdētājs redzēs, ka viņš var tādu cilvēku piesaistīt un vienkārši principa pēc piesaistīs. Mēs neredzam nekādu vajadzību šādu jau iepriekš sagatavotu štata vietu ierakstīt likumā, un tāpēc mēs aicinājām svītrot Saeimas priekšsēdētāju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Jānis Lagzdiņš — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs.

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Šis ir tas retais gadījums, kad es neatbalstu savas komisijas priekšlikumu, jo faktiski šeit jau runa ir par augstākajām valsts amatpersonām un mēs daudzos likumos esam devuši šīs formālās tiesības šīm trijām augstākajām valsts amatpersonām un atbilstoši tam aparātam, kas viņu apkalpo, analoģiskas tiesības. Tādēļ es šajā gadījumā tomēr lūgtu neatbalstīt komisijas veidokli. Bet tas ir mans personīgais uzskats. (No zāles deputāts J.Lagzdinš: “Atbalstīt Ārlietu komisijas redakciju!”)

Sēdes vadītājs. Debates esam pabeiguši. Referents vēlas vēl komentēt, vai varam balsot? Lūdzu!

A.Kiršteins. Šis 3.pants ir principiāls, ko daži nav pamanījuši, un es gribēju teikt, ka mūsu Satversme atšķiras drusciņ no citu valstu satversmēm tādā veidā, ka Valsts prezidenta prombūtnes laikā vai neparedzētu apstākļu dēļ Valsts prezidenta amata pienākumus veic Saeimas priekšsēdētājs. Ar to Latvijas Satversme atšķiras no dažu citu valstu satversmes. Šajā gadījumā uzreiz, ja Saeimas priekšsēdētājs veic Valsts prezidenta funkcijas, viņam ir vajadzīgs arī ārlietu padomnieks. Pieņemsim, ka kaut kas notiek vai rodas kaut kādi neparedzēti apstākļi. Tādā gadījumā jau mēs nesāksim taisīt un pieņemt jaunu likumu, un šajā gadījumā es domāju, ka Lagzdiņa kungs arī pareizi pateica, ka vajadzētu tomēr atbalstīt šo komisijas viedokli, jo Latvijas Satversme traktē Saeimas priekšsēdētāja pienākumus plašāk nekā daudzās citās valstīs. Līdz ar to šeit es šoreiz lūgtu nekādā gadījumā neatbalstīt komisijas, Pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu, jo faktiski mēs nonākam pretrunā paši ar savu Satversmi tādā gadījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu deputātus balsot par Pašvaldības... es atvainojos, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu izslēgt 3. panta pirmajā daļā vārdus “Saeimas...” šeit pareizi "priekšsēdētāja” ir jāraksta. Lūdzu rezultātu! Par — 4, pret — 37, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts. Tātad paliek Ārlietu komisijas redakcija.

Tālāk, lūdzu!

A.Kiršteins. Pie 3. panta ir priekšlikums papildināt 3. panta trešās daļas pirmo teikumu ar palīgteikumu šādā redakcijā: “izņemot personas, kuras ir ieceltas diplomātiskajā un konsulārajā dienestā Satversmes 41. panta kārtībā”. Un tālāk kā tekstā. Arī šeit komisija nav atbalstījuši šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, atklājam debates! Viesturs Pauls Karnups, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputāts.

V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie kolēģi! Šeit tā argumentācija ir ļoti līdzīga iepriekšējai, jo šeit tas ir saistīts ar cilvēkiem, ko Valsts prezidents ieceļ vēstnieka amatā, un pēc komisijas viedokļa tomēr vajag šos cilvēkus... viņiem ir īpašs statuss. Un tāpēc mēs ierosinājām šo papildinājumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Māris Budovskis, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

M.Budovskis (LNNK). Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es tomēr gribētu lūgt jūs neatbalstīt šo priekšlikumu, un sekojošu apstākļu dēļ. Mēs visi atbalstījām 1. panta papildinājumu par to, ka šīs personas, kuras ieceltas 41. panta kārtībā, ir saistītas ar šo likumu un šis likums regulē viņu darbības. Tātad loģiski, ka gan vispār diplomātiskā korpusa darbinieki, gan tie, kuri iecelti 41. panta kārtībā, tālāk pakļaujas šī likuma normām. Bet, ja mēs pieņemam šīs komisijas labojumu, tādā gadījumā būtu izņēmuma kārtība viena likuma ietvaros. Es domāju, ka tas nebūtu pareizi attiecībā pret visu diplomātisko korpusu, kurā tātad automātiski iekļaujas arī 41. panta kārtībā ieceltie cilvēki, un šajā gadījumā tas būtu pretim loģikai.

Tātad es ierosinu tomēr neatbalstīt komisijas ieteikto labojumu.

Sēdes vadītājs. Debates esam pabeiguši. Lūdzu referentu!

A.Kiršteins. Jā, nu šeit jau ir pateikts, ka Ministru kabinets var iecelt vēstniekus, kas ir ierēdņi, bet var būt arī vēstnieki, kas nav ierēdņi. Ja pieņem šo papildinājumu, tad faktiski jau tas likumprojekts it kā gandrīz ir jāraksta jauns, viņš zaudē kaut kur pat jēgu šinī situācijā. Tāpēc šeit arī es aicinātu neatbalstīt šo papildinājumu, balsot par komisijas ieteikto variantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, jūs savā balsojumā paši izvēlieties, kuru no variantiem, bet mēs balsojam par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosināto priekšlikumu papildināt 3. panta trešās daļas pirmo teikumu ar palīgteikumu šādā redakcijā... Tālāk teksts. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par —11, pret — 36, atturas — 13. Nav pieņemts priekšlikums.

Tālāk, lūdzu!

A.Kiršteins. 7. pants. Papildināt 7. panta pirmo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā: “Ārlietu ministrs veido īpašu Ārlietu ministrijas atestācijas komisiju (turpmāk — atestācijas komisija), kas sastāv no trim Ārlietu ministrijas amatpersonām un pārstāvja no Valsts civildienesta pārvaldes.” Komisija tomēr atbalsta to viedokli, ka uz atašeju diplomātiskajam rangam atbilstīgām vakantajām diplomātiskā un konsulārā dienesta amatu vietām Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā tiek izsludināts atklāts konkurss.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Viesturs Pauls Karnups, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie kolēģi! Šeit nav pretrunas ar 7. panta pirmo daļu. Jautājums 7. panta pirmajā daļā paliek tieši kā rakstīts. Es nezinu, ko tur Ārlietu komisija apsprieda, acīmredzot viņi vienkārši pieņēma, ka nekā nevajag mainīt, un tāpēc viņu vispār neizskatīja. Man ir tādas aizdomas. Šeit ir vienkārši, lai sakārtotu to, kas nav sakārtots panta tālākajā tekstā. Tur ir vienkārši... Ja mēs skatāmies otro daļu, otrā daļa saka, ka pretendentu sākotnējā atlase saskaņā ar Ārlietu ministrijas atestācijas komisiju... It kā tā komisija jau ir sastādīta un jau sāk darboties un mēs tagad turpinām uz priekšu. Tas papildu teikums vienkārši nosaka, ka likums atļauj ārlietu ministram veidot īpašu Ārlietu ministrijas atestācijas komisiju. Jo pēc Civildienesta likuma atestācijas komisijas veido Valsts civildienesta pārvalde, un tikai. Un viņa tās var pilnvarot īpašās ministrijās, nosaka, kādā veidā tās lietas tiek uzstādītas. Šeit ir vienkārši, lai viss būtu skaidrs, kurš ieceļ šo komisiju, un papildinājums, ka ir pārstāvis no Valsts civildienesta pārvaldes, ierosināts, lai saīsinātu birokrātiju, saīsinātu birokrātiskos ceļus, jo tālāk, kā mēs redzam likumā, atestācijas komisija apstiprina, aizsūta to priekšlikumu Valsts civildienesta pārvaldei, kura savukārt apstiprina to cilvēku kā civildienesta ierēdni. Bet, ja ir pārstāvis no Valsts civildienesta pārvaldes tai atestācijas komisijā, viņš ir vienlīdzīgs pārvaldes atestācijas komisijai un atkrīt tas birokrātiskais ceļš. Šeit ir vienkārši racionāli sakārtota secība.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Lūdzu!

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka Karnupa kungs kā civildienesta krusttēvs visādā veidā mēģina aizstāvēt šo pārvaldi un aizstāvēt šo ideju. Bet nedrīkst likumā rakstīt iekšā esošas pagaidu institūcijas, jo mēs esam vienmēr aizstāvējuši ideju, ka šāda civildienesta pārvalde vispārībā nav vajadzīga. Vai jums ir pārliecība, ka jaunā Saeimā viņu vēl nenobalsos un viņa eksistēs? Nedrīkst rakstīt iekšā līdz ar to likumā šādus piesārņojumus.

Un otra lieta. Man liekas, ka civildienesta pārvalde ir pieļāvusi tik daudz kļūdu savās atestācijās, ka viņas ierakstīšana pie Ārlietu ministrijas darbinieku izvērtēšanas ir vienkārši politiska kļūda.

Sēdes vadītājs. Vairāk nevēlas neviens deputāts piedalīties debatēs? Debates beidzam. Lūdzu referentu!

A.Kiršteins. Es domāju, ka šeit nav nekādu pretrunu ne viena, ne otra runātāja teiktajā, vienkārši es drusciņ paskaidrošu. Tātad 7. pantā — pieņemšana diplomātiskajā un konsulārajā dienestā... Tur jau 6. punktā ir teikts, ka ārlietu ministrs apstiprina atestācijas komisijas nolikumu pēc saskaņošanas ar Valsts civildienesta pārvaldi, izdod instrukciju par diplomātiskā un konsulārā dienesta amatu pretendentu eksaminācijas kārtību. Nav nekādu pretrunu arī ar Civildienesta likumu, jo Civildienesta likumā ir atruna, ka var būt speciāli likumi atsevišķos gadījumos. Ārlietu pieredze pirmskara Latvijas laikā arī bija ļoti līdzīga, bija tātad ārlietu ministra apstiprināta atestācijas komisija. Un šinī gadījumā komisija uzskatīja, ka tieši ārlietas ir zināma specifika, šis ir speciāls likums, kas tieši ir atrunāts šajā Civildienesta likumā, un visas šīs instrukcijas tik un tā tiek saskaņotas ar Valsts civildienesta pārvaldi. Tas arī ir paredzēts. Tā ka gan Civildienesta likums paredz šādu likumu pieņemšanu, gan šajā likumā 7. panta 6. punktā mums ir ierakstīts, ka mēs saskaņojam ar civildienesta pārvaldi.

Tāpēc tas variants, ko iesniedz komisija šeit labojumos, faktiski sašaurina. Kāpēc tikai trīs cilvēki tur? Trīs Ārlietu ministrijas amatpersonas un pārstāvis no Valsts civildienesta pārvaldes, un nevis, teiksim, plašāk... Tā ka šis jau ir tikai tāds, es domāju, nevajadzīgs ierobežojums. Un kā pareizi arī teica Kreituses kundze, šeit mēs vēl nezinām, kā būs, kā attīstīsies šī civildienesta pārvalde. Bet vēlreiz es uzsveru, šeit nav pretrunu ar Civildienesta likumu, kurš pieļauj speciālu likumu. Un šis ir speciāls likums, tas nav ierindas likums par ierindas ierēdņiem, jo mēs jau paši arī zinām, ka tie paši diplomāti var būt gan ierēdņi, gan iecelti pārstāvji. Un šinī gadījumā es arī aicinu neatbalstīt šo papildinājumu, nobalsot par komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Deputāt Karnup, jūs lūdzat balsot par katru priekšlikumu atsevišķi vai kopumā par pantu par jūsu priekšlikumu? (No zāles deputāts V.P.Karnups: “Uzturu!”) Uzturat... Bet atsevišķu balsojumu vai kopā var balsot? (No zāles deputāts A.Panteļējevs: “Otro daļu, ja pirmo pieņem...”) Labāk atsevišķi balsosim.

Lūdzu, balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu papildināt 7. panta pirmo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā: “Ārlietu ministrs veido īpašu Ārlietu ministrijas...” un tālāk kā tekstā. Balsojam! Rezultātu! Par — 13, pret — 30, atturas — 9. Nav pieņemts.

Otrs nebūtu jābalso, jo, kā sacīt...

A.Kiršteins. 18. pants...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Tātad nav jābalso.

A.Kiršteins. 18. pants.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Kiršteins. Papildinājums ir šāds: izteikt 18. pantu... Tātad tiem, kas zaudējuši uzmanību... Tas ir pants par ierobežojumiem piedalīties uzņēmējdarbībā un veikt blakusdarbus. Ierobežojumus piedalīties uzņēmējdarbībā, kā arī citus ierobežojumus nosaka speciāls likums. No vienas puses, teiksim, varētu tam piekrist, bet arī šeit, ņemot vērā to, ka šis arī ir speciāls likums, nebūtu par sliktu vēlreiz postsociālistiskos apstākļos uzsvērt šo pantu arī šajā likumā. Par ierobežojumiem piedalīties uzņēmējdarbībā un veikt blakusdarbus. Tāpēc komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Sākam debates! Jānis Lagzdiņš — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Šodien mēs otrajā lasījumā pieņēmām antikorupcijas likumu, kurā ir pietiekami izsvērti un sabalansēti noteikti visa veida ierobežojumi, kas attiecas uz valsts amatpersonām. Ja diplomāts ir valsts amatpersona, proti, tāda persona, kam tiesības ir pieņemt lēmumu, tādā gadījumā uz viņu attiecas šie ierobežojumi. Ja gadījumā diplomāts ir tāda valsts amatpersona, kura nepieņem lēmumu, nav nekādas jēgas attiecināt uz viņu arī šā likumprojekta 18.pantā paredzētos ierobežojumus, jo tie būs vienkārši netaisnīgi. Tādēļ, godātie kolēģi, es tomēr aicinu pieņemt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakciju, nevis šeit izdomāt kaut kādu mazu velosipēdiņu un neprecīzi šīs lietas reglamentēt.

Tālāk, godātie kolēģi, es gribu jūs informēt, ka šā gada 17.augustā es iesniedzu oficiālus priekšlikumus Ārlietu komisijas priekšsēdētajam par 3.pantu, 5.pantu un 18.pantu. Tas ir, nākošajā dienā pēc pirmā lasījuma. Šie priekšlikumi nav izskatīti, tas ir redzams no tabulas, pēc būtības nav izskatīti. Es nododu šo savu vēstuli Prezidijam izlemšanai atbilstoši Kārtības ruļļa paredzētajiem noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Nē, vēl ir balsošanas jautājums. Te ir sarežģītāks jautājums.

Kusiņa kungs, mēs tagad varētu balsot par konkrētu priekšlikumu, bet par to, ka nav izskatīti deputātu iesniegtie priekšlikumi, lemsim īpaši.

Tagad, lūdzu, balsojam par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu izteikt 18.pantu šādā redakcijā: “Ierobežojumus piedalīties uzņēmējdarbībā, kā arī citus ierobežojumus nosaka speciāls likums.” Balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 11, atturas — 21. Priekšlikums nav pieņemts. (Starpsauciens no zāles: “Turpināt nākamajā sēdē!”)

Es lūdzu komisijas vadītāju komentēt šo deputāta Jāņa Lagzdiņa paziņojumu. Komisija nav izskatījusi iesniegtos priekšlikumus par konkrētiem pantiem. Un nav ievietojusi attiecīgajā tabulā kā deputāta priekšlikumus.

A.Kiršteins. Man ir jāatvainojas. Es neko nevaru komentēt šeit, jo es... Man tad ir jāprasa varbūt kādam citam, man ir jāuzzina šie apstākļi. Tie ir saņemti šādā veidā, un es tos neesmu pat redzējis. Tas ir kaut kāds pārpratums.

Sēdes vadītājs. Tas ir otrais lasījums. Un steidzams. Godātie deputāti! Laiks gan ir tāds, ka pulkstenis ir 16.50, mēs, protams, varētu turpināt darbu pa pantiem un pirms balsojuma pēc būtības vēlreiz šo lietu apspriest, jo, ja tas ir tā, tad ir jānodod atpakaļ komisijai, bet es šeit izsaku savu personīgo viedokli, tas ir Saeimai jālemj.

A.Kiršteins. Man ir priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Bet mikrofonā!

A.Kiršteins. Es domāju, man ir priekšlikums tāds, lai mēs netērētu laiku, pabeigt izskatīt tos labojumus, kas šeit ir iesniegti, to vairs nav daudz, un šie... Gravas kundze grib papildināt. Varbūt tad nāciet! Piedošanu, Kreituses kundze!

I.Kreituse (DPS). Jā, ja ir, es tagad nezinu, kā iziet no šīs situācijas, šie priekšlikumi ir izskatīti. Vienkārši tajā lielajā dokumentu jūklī ir pazudis viens dokuments. Šeit ir arī šis 3.pants, ko iesniedza Lagzdiņa kungs par 18.pantu — svītrot to, jo to ietver otrs likums. Tas komisijā arī ieguva atbalstu, un tas ir akceptēts. Tātad es biju pārsteigta, ka Lagzdiņa kungs runāja par to. Ir pazudusi visā dokumentu jūklī viena tabula, un žēl, ka sēde beidzas un nav iespējams to šobrīd pievienot.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcijas deputāts! Par procedūru.

A.Krastiņš (LNNK). Godājamie kolēģi! Es domāju, ka mēs šo jautājumu bez garām diskusijām varētu atrisināt procedūras kārtībā. Situācija ir tāda, ka pašlaik pulkstenis ir 16.53 pēcpusdienā, 17.00 mums ir jābeidz sēde, jo pēc tam sākas ārkārtas sēde. Es domāju, ka mēs varētu pārtraukt šajā brīdī debates par šo jautājumu un atsākt tās nākamajā kārtējā plenārsēdē. Ievērojamā pauzē tehniskās nianses noskaidros pati komisija. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Bet sēdi varēs pārtraukt bez 20 deputātu iesnieguma sēdes vadītājs, kad būs 55 minūtes. Tagad vēl par procedūru grib runāt Inese Birzniece, “Latvijas ceļš”. Un Jānis Lagzdiņš arī.

I.Birzniece (LC). Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi deputāti! Problēma rodas tāpēc, ka Ārlietu komisija nav sekojusi mūsu precedentam un sarindojusi kopā visus priekšlikumus, kas ir pie 1.panta, visus priekšlikumus, kas ir pie 3.panta, bet papriekšu izskata priekšlikumus, kas ir iesniegti no vienas komisijas. Tad sāk atkal no jauna 1.pantu, izskata Juridiskā biroja priekšlikumus, tad iet uz Ārlietu komisijas priekšlikumiem. Ir pazaudēti deputāta Lagzdiņa priekšlikumi. Es uzskatu, ka mums būtu jābalso par to, lai atdotu atpakaļ komisijai, lai tā sakārto tabulu tādā veidā, kā Kārtības rullis to prasa — visus priekšlikumus pēc pantiem, jo citādāk mēs nevarēsim kaut ko jēdzīgu nobalsot.

Sēdes vadītājs. Tā kā pulkstenis ir 16. 53, lūdzu reģistrāciju! Reģistrācija!

Imantu Daudišu — Saeimas sekretāru, lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Mariss Andersons, Igors Bukovskis, Jānis Bunkšs, Gaļina Fjodorova, Irēna Folkmane, Andris Grots, Andris Gūtmanis, Edvīns Inkēns... Ir zālē...

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns ir zālē.

I.Daudišs. Kārlis Jurkovskis, Odisejs Kostanda, Janīna Kušnere, Aristids Lambergs, Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Jānis Ritenis, Andris Rozentāls, Indra Sāmīte, Andris Saulītis, Juris Sinka.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārtējo 6. un 7. septembra Saeimas sēdi paziņoju par slēgtu. Pulksten 17.30 Saeimas Prezidijs pēc Ministru prezidenta prasības sasauc ārkārtas sēdi. Darba kārtība jums ir iedota.