Rīgā 2015. gada 14. jūlijā (prot. Nr. 34 35. §)

Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam

Izdoti saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma
30.² panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka energoietilpīgo apstrādes rūpniecības uzņēmumu (turpmāk – komersants) kvalifikācijas kritērijus un kārtību, kādā komersants var iegūt tiesības uz samazinātu līdzdalību tā izdevumu kompensēšanai publiskajam tirgotājam vai atteikties no minētajām tiesībām.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. komersanta pievienotā bruto vērtība – summa pēc ražošanas faktoru izmaksām, no kuras ir atskaitīti netiešie nodokļi un kurai pieskaitītas saņemtās subsīdijas;

2.2. elektroenerģijas izmaksu īpatsvars pievienotajā bruto vērtībā (elektroenerģijas izmaksu intensitāte) – elektroenerģijas izmaksu konkrēta daļa pievienotajā bruto vērtībā, kas tiek aprēķināta, ņemot vērā elektroenerģijas lietotājiem attiecīgajā gadā noteikto obligātā iepirkuma komponenti;

2.3. obligātā iepirkuma komponentes samazinājums – obligātā iepirkuma komponentes daļa (euro), kas ir  85 % no obligātā iepirkuma komponentes, kas aprēķināta obligātajam iepirkumam no ražotājiem, kuri ražo elektroenerģiju, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un kuru energoietilpīgam komersantam, kas darbojas apstrādes rūpniecībā, ir tiesības saņemt no publiskā tirgotāja.

3. Piešķirtais obligātā iepirkuma komponentes samazinājums attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām nevar tikt apvienots ar finansējumu citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros, kam finansējums tiek piešķirts no vietējiem, reģionālajiem, valsts vai Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem par tām pašām attiecināmajām izmaksām.

4. Atbalsts netiek sniegts komersantam, uz kuru attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Eiropas Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu.

5. Komersanti, kas veic saimniecisko darbību kādā no šo noteikumu 1. pielikumā minētajām nozarēm, var iegūt tiesības uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu vienam kalendāra gadam, ja tie vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:

5.1. to elektroenerģijas izmaksu intensitāte iepriekšējā kalendāra gadā ir 20 % vai augstāka;

5.2. kopējais elektroenerģijas patēriņš komersanta vajadzībām vienā pieslēguma vietā iepriekšējā kalendāra gadā bija lielāks par 10 gigavatstundām (GWh);

5.3. komersants ir ieviesis energopārvaldības sistēmu, kas atbilst standartam LVS EN ISO 50001:2012 "Energopārvaldības sistēmas. Prasības un lietošanas norādījumi (ISO 50001:2011)".

II. Obligātā iepirkuma komponentes samazinājuma aprēķins

6. Šo noteikumu 5. punktā minētajam komersantam obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu aprēķina par iepriekšējā kalendāra gadā katrā pieslēguma vietā patērēto elektroenerģijas apjomu, kas pārsniedz 10 gigavatstundas (GWh).

7. Obligātā iepirkuma komponentes samazinājums komersantam, kas atbilst šo noteikumu 5. punktā minētajiem kritērijiem, tiek piemērots par iepriekšējā kalendāra gadā patērēto elektroenerģiju, ņemot vērā iepriekšējā kalendāra gada elektroenerģijas patēriņa datus, kurus apstiprinājis pārvades vai sadales sistēmas operators.

III. Atbilstības noteikšana

8. Ekonomikas ministrija, izvērtējot komersanta atbilstību šo noteikumu 5. punktā minētajiem kritērijiem un nosakot skaitliskās vērtības, izmanto:

8.1. elektroenerģijas tirdzniecības līgumus un elektroenerģijas rēķinus par iepriekšējo kalendāra gadu;

8.2. informāciju par pēdējos trijos kalendāra gados patērēto elektroenerģijas apjomu vai komersantam, kas Uzņēmumu reģistrā reģistrēts vismaz gadu pirms šo noteikumu 12. punktā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas, – par patērēto elektroenerģijas apjomu pirmajā kalendāra gadā, tai skaitā par saņemto elektroenerģiju no tirgotājiem, paša komersanta saražoto un patērēto elektroenerģiju, kā arī elektroenerģijas tīklā vai citiem galalietotājiem nodoto elektroenerģijas apjomu;

8.3. gada pārskatus, tai skaitā zvērināta revidenta revidētu finanšu pārskatu, kurā ietverts komersanta saimnieciskās darbības apraksts;

8.4. komersanta sagatavotu papildu informāciju par patērēto elektroenerģijas apjomu, tai skaitā saņemto elektroenerģiju no tirgotājiem, paša komersanta saražoto un patērēto elektroenerģiju, kā arī tīklā vai citiem galalietotājiem nodoto elektroenerģijas apjomu. Elektroenerģijas izmaksu aprēķinu, pieņemot, ka komersants nav saņēmis obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu;

8.5. visas pievienotās bruto vērtības komponentes (sastāvdaļas) un pievienotās bruto vērtības aprēķinu;

8.6. Centrālās statistikas pārvaldes izziņu par komersantam piešķirto Eiropas Savienības Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodu Centrālās statistikas pārvaldes reģistros;

8.7. sertifikātu, kas apstiprina komersanta atbilstību standartam LVS EN ISO 50001:2012 "Energopārvaldības sistēmas. Prasības un lietošanas norādījumi (ISO 50001:2011)".

9. Par komersanta darbības sākumu tiek uzskatīts brīdis, kad ir sākts elektroenerģijas patēriņš, pērkot elektroenerģiju tirgū ražošanas procesa vajadzībām.

10. Uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu nevar pretendēt, ja:

10.1. komersantam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai ar tiesas spriedumu tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, vai ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, tam ir uzsākta bankrota procedūra, ir piemērota sanācija vai mierizlīgums, vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta, vai tas atbilst normatīvajos aktos noteiktiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru;

10.2. komersantam uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no tā parakstītā kapitāla. Tā tas ir gadījumā, ja, uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm (un visām pārējām pozīcijām, kuras vispārpieņemts uzskatīt par daļu no komersanta pašu kapitāla), rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla;

10.3. komersantam, kurā vismaz diviem dalībniekiem ir neierobežota atbildība par komersanta parādsaistībām, uzkrāto zaudējumu dēļ ir zaudēta vairāk nekā puse no sabiedrības grāmatvedības uzskaitē uzrādītā kapitāla;

10.4. komersants neatbilst Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 1. pielikumā noteiktajai mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai un pēdējos divus gadus tā parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5, kā arī komersanta procentu seguma attiecība, kas, rēķināta pēc uzņēmuma peļņas pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem, ir bijusi mazāka par 1,0;

10.5. komersantam ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu), tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kuru kopsumma pārsniedz 150 euro;

10.6. komersants iepriekš sniedzis nepatiesu informāciju, pretendējot uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājuma saņemšanu;

10.7. komersants vai tā interesēs darbojusies fiziska persona ir sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas skāris Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības finanšu intereses, un saskaņā ar Krimināllikumu ir piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi;

10.8. komersants iepriekš nav ievērojis atbalsta nosacījumus, kas komersantam jāievēro, saņemot obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu;

10.9. komersants saņēmis vai paredz saņemt finansējumu par tām pašām attiecināmajām izmaksām citu aktivitāšu ietvaros no vietējiem, reģionālajiem, valsts vai Eiropas Savienības līdzekļiem.

IV. Iesnieguma sagatavošana un iesniegšana

11. Komersants, kas vēlas iegūt tiesības uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu, iesniedz Ekonomikas ministrijā iesniegumu atbilstoši šo noteikumu 12., 13., 14., 15., 16. un 17. punktā minētajiem nosacījumiem (turpmāk – iesniegums).

12. Iesniegumu sagatavo uz iesnieguma veidlapas (2. pielikums) un pievieno šo noteikumu 16. punktā minētos dokumentus.

13. Ja iesniegumu sagatavo papīra formā, iesniedz divus eksemplārus. Katrs iesnieguma un tā pielikumu eksemplārs ir caurauklots, saglabājot vienotu lappušu numerāciju, pēdējās lapas otrā pusē diegu gali ir pielīmēti, uz uzlīmes ir norāde par dokumentā sanumurēto un cauraukloto lapu skaitu, apliecinājums par dokumentu kopiju pareizību un komersanta pilnvarotās personas paraksts.

14. Ja iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta veidā, tas atbilst šādām prasībām:

14.1. iesniegums ir izstrādāts DOC, DOCX, XLS, XLSX vai PDF  datņu formātā;

14.2. iesnieguma veidlapa un papildus iesniedzamo dokumentu oriģināli ir parakstīti katrs atsevišķi ar elektronisko parakstu un apliecināti ar laika zīmogu pirms iesnieguma iesniegšanas beigu termiņa. Ja papildus iesniedzamie dokumenti ir dokumentu kopijas, tie ir apliecināti katrs atsevišķi ar komersanta drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu pirms iesnieguma iesniegšanas beigu termiņa.

15. Ja komersants iesniegumu iesniedz personīgi, par iesnieguma iesniegšanas laiku uzskatāms Ekonomikas ministrijas apstiprinājumā (zīmogā) norādītais saņemšanas datums un laiks. Ja iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta veidā, par iesnieguma iesniegšanas datumu un laiku tiek uzskatīta iesnieguma saņemšana Ekonomikas ministrijas oficiālajā e-pasta adresē.

16. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

16.1. operatīvo finanšu pārskatu par laikposmu no kalendāra gada sākuma līdz pēdējam noslēgtajam mēnesim. Pārskats iesnieguma iesniegšanas dienā nedrīkst būt vecāks par diviem mēnešiem;

16.2. elektroenerģijas tirdzniecības līgumu(-us) par iepriekšējo kalendāra gadu;

16.3. elektroenerģijas rēķinu(-us) par iepriekšējo kalendāra gadu un dokumentu (-us), kas apliecina to pilnīgu samaksu;

16.4. informāciju par patērēto elektroenerģijas apjomu iepriekšējā kalendāra gadā katrā pieslēguma vietā;

16.5. gada pārskatus par pēdējiem trim kalendāra gadiem, tai skaitā zvērināta revidenta revidētu finanšu pārskatu. Ja līdz iesnieguma iesniegšanas dienai komersants Uzņēmumu reģistrā reģistrēts mazāk nekā gadu, pievieno gada pārskatu par pirmo pilno kalendāra gadu, tai skaitā zvērināta revidenta revidētu finanšu pārskatu;

16.6. pievienotās bruto vērtības aprēķinu, elektroenerģijas izmaksu īpatsvara aprēķinu pievienotajā bruto vērtībā un obligātā iepirkuma komponentes samazinājuma aprēķinu saskaņā ar šo noteikumu 6. punktā un šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem kritērijiem un zvērināta revidenta rakstisku ziņojumu par aprēķinu pareizības pārbaudē konstatētajiem faktiem. Zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība veic šādu pārbaudi un sniedz pārbaudes ziņojumu, ievērojot zvērinātu revidentu profesionālo darbību reglamentējošo normatīvo aktu un standartu prasības;

16.7. sertifikātu atbilstoši standartam LVS EN ISO 50001:2012 "Energopārvaldības sistēmas. Prasības un lietošanas norādījumi (ISO 50001:2011)".

17. Komersants, kas Uzņēmumu reģistrā reģistrēts vismaz gadu pirms iesnieguma iesniegšanas dienas, iesniedz gada pārskatu par pirmo gadu. Trešajā darbības gadā komersants iesniedz pirmā un otrā darbības gada pārskatus. Katram minētajam gada pārskatam pievieno zvērināta revidenta revidētu finanšu pārskatu, kurā ietverts komersanta saimnieciskās darbības apraksts.

18. Komersants, kas pretendē uz tiesību saņemšanu obligātā iepirkuma komponentes samazinājumam, pēc Ekonomikas ministrijas pieprasījuma izsniedz saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 6. novembra noteikumiem Nr. 922 "Valsts statistikas pārskatu un anketu veidlapu paraugu apstiprināšanas noteikumi" sagatavoto un Centrālajā statistikas pārvaldē iesniegto veidlapu apliecinātas kopijas.

V. Kritēriji obligātā iepirkuma komponentes samazinājuma saņemšanai

19. Ekonomikas ministrija izskata iesniegumu mēneša laikā pēc tā saņemšanas. Ekonomikas ministrija ir tiesīga pārbaudīt komersanta identitāti un iesniegumam pievienoto dokumentu autentiskumu.

20. Ja iesniegums nesatur pilnīgu informāciju vai neatbilst šo noteikumu 2. pielikumā norādītajam veidlapas paraugam, vai nav noformēts atbilstoši šo noteikumu 13. un 14. punktā minētajām prasībām, vai iesniegumam nav pievienoti visi šo noteikumu 16. punktā minētie dokumenti, vai pārbaudē kāds no iesniegumam pievienotajiem dokumentiem atzīstams par spēkā neesošu vai nepilnīgu, Ekonomikas ministrija lūdz komersantu 10 darbdienu laikā iesniegt trūkstošo informāciju vai dokumentus. Ja minētajā termiņā nepieciešamā informācija vai dokumenti netiek saņemti, Ekonomikas ministrija pieņem lēmumu noraidīt iesniegumu. Noraidījums neliedz komersantam atkārtoti pretendēt uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu.

21. Ja komersants atbilst šajos noteikumos minētajām prasībām, Ekonomikas ministrija pieņem lēmumu piešķirt komersantam tiesības uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu par iepriekšējā kalendāra gadā patērēto elektroenerģiju tādu izdevumu kompensēšanai publiskajam tirgotājam, kas sedz atbalstu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem. Minēto lēmumu Ekonomikas ministrija komersantam izsniedz divos eksemplāros.

22. Papildus Administratīvā procesa likumā iekļautajām prasībām šo noteikumu 21. punktā minētajā lēmumā norāda:

22.1. obligātā iepirkuma komponentes samazinājuma apjomu (euro bez pievienotās vērtības nodokļa);

22.2. informāciju, ka komersants atbilst maza vai vidēja komersanta kategorijai atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. pielikumā noteiktajai definīcijai vai liela komersanta kategorijai, ja tas neatbilst iepriekš minētajai definīcijai;

22.3. komersanta atrašanās vietas reģionu (teritoriālais sadalījums statistikas pārskatiem) NUTS II sistēmas līmenī un galveno ekonomikas nozari (NACE grupu līmenī), kurā darbojas komersants;

22.4. lēmuma spēkā esības termiņu – trīs kalendāra mēneši.

23. Ekonomikas ministrija pieņem lēmumu nepiešķirt komersantam tiesības uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu par iepriekšējā kalendāra gadā patērēto elektroenerģiju šādos gadījumos:

23.1. komersants neatbilst šo noteikumu 5. punktā minētajām prasībām;

23.2. komersants atbilst šo noteikumu 10. punktā minētajiem kritērijiem;

23.3. iesniegumā vai tam pievienotajos dokumentos sniegtie dati ir neprecīzi vai nav pienācīgi pamatoti ar ekonomiskiem aprēķiniem, un komersants pēc Ekonomikas ministrijas pieprasījuma saskaņā ar šo noteikumu 20. punktu nav iesniedzis precizētu informāciju.

24. Ja komersants vēlas atteikties no tiesībām, kas piešķirtas saskaņā ar šo noteikumu 21. punktā minēto lēmumu, tas iesniedz Ekonomikas ministrijai attiecīgu iesniegumu. Ekonomikas ministrija par minēto iesniegumu nekavējoties informē publisko tirgotāju un mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu atcelt komersantam tiesības uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu.

VI. Kārtība, kādā īsteno tiesības uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu izdevumu kompensēšanai publiskajam tirgotājam

25. Tiesības uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu īsteno, ņemot vērā šo noteikumu 21. punktā minēto lēmumu.

26. Komersants iesniedz publiskajam tirgotājam šo noteikumu 21. punktā minēto lēmumu un izraksta rēķinu par obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu par iepriekšējā gadā komersantam piemēroto obligātā iepirkuma komponenti. Rēķina summa atbilst šo noteikumu 21. punktā minētajā lēmumā norādītajai summai.

27. Ja komersanta rēķinā iekļautais obligātā iepirkuma komponentes samazinājuma apjoms (euro bez pievienotās vērtības nodokļa) atbilst šo noteikumu 21. punktā minētajā lēmumā norādītajai summai, publiskais tirgotājs apmaksā komersanta izrakstīto rēķinu kalendāra mēneša laikā no rēķina saņemšanas dienas.

28. Publiskais tirgotājs saskaņā ar šo noteikumu 27. punktu veikto maksājumu iekļauj obligātā iepirkuma komponentē. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, apstiprinot obligātā iepirkuma komponentes, ņem vērā izmaksas, kas veiktas saskaņā ar šo noteikumu 27. punktu.

29. Ekonomikas ministrija reģistrē un uzskaita lēmumus, kas izdoti atbilstoši šo noteikumu 21. punktam, nodrošina izdoto lēmumu glabāšanu arhīvā vismaz 10 gadu un publicē tos savā tīmekļvietnē triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienas.

VII. Noslēguma jautājumi

30. Komersants var pieteikties obligātā iepirkuma komponentes samazinājumam  izdevumu kompensēšanai publiskajam tirgotājam (par atbalstu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem) par izmaksām, kas komersantam rodas laikposmā no 2015. gada 1. jūlija līdz  2020. gada 31. decembrim.

31. Šo noteikumu 16.5. apakšpunktā minētā prasība tiek piemērota, sākot ar 2015. gada pārskatiem.

32. Šie noteikumi stājas spēkā pēc tam, kad Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par pasākuma atbilstību Eiropas Savienības iekšējam tirgum.

33. Ekonomikas ministrija pēc tam, kad Eiropas Komisijas pieņēmusi lēmumu par pasākuma atbilstību Eiropas Savienības iekšējam tirgum, nosūta attiecīgu paziņojumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidenta vietā –
satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola

1. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 14. jūlija
noteikumiem Nr. 395

Nozares, kurās darbojošies komersanti var kandidēt tiesību iegūšanai uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola

2. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 14. jūlija
noteikumiem Nr. 395

Iesniegums tiesību iegūšanai uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu

Saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 395 "Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam" iesniedzu pieteikumu un tā pielikumus tiesību iegūšanai uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu.

Piezīme. * Aizpilda, ja atšķiras no atbildīgās personas.

Piezīme. * Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. pantu un 108. pantu,  1. pielikumā noteikto definīciju.

Situācijas apraksts, kāda komersantam rastos, ja atbalsta nebūtu, tas ir, situācija, ko sauc par hipotētisko scenāriju vai alternatīvo scenāriju

3.1. iesniedzējs – komersants – ir reģistrēts Latvijā kā nodokļu maksātājs, ar tiesas lēmumu nav pasludināts maksātnespējas process vai ar tiesas spriedumu netiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ar tiesas spriedumu netiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, tam nav uzsākta bankrota procedūra, nav piemērota sanācija vai mierizlīgums vai tā saimnieciskā darbība nav izbeigta, vai tas neatbilst normatīvajos aktos noteiktiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru;

3.2. ja iesniedzējs ir kapitālsabiedrība, komersanta uzkrāto zaudējumu dēļ nav zaudēta vairāk nekā puse no kapitālsabiedrības parakstītā kapitāla. Nav radušies apstākļi, kad, uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm (un visām pārējām pozīcijām, kuras vispārpieņemts uzskatīt par daļu no sabiedrības pašu kapitāla), ir radies negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla;

3.3. ja iesniedzējs ir sabiedrība, kurā vismaz diviem dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām, tās uzkrāto zaudējumu dēļ nav zaudēta vairāk nekā puse no sabiedrības grāmatvedības uzskaitē uzrādītā kapitāla;

3.4. ja iesniedzējs ir uzņēmums, kas nav mazais vai vidējais uzņēmums atbilstoši Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. pantu un 108. pantu, 1. pielikumā noteiktajai mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai, tas pēdējos divus gadus atbilst šādiem kritērijiem:

3.4.1. parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība nav pārsniegusi 7,5;

3.4.2. komersanta procentu seguma attiecība, kas rēķināta pēc peļņas pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas, nav bijusi mazāka par 1,0;

3.5. komersants ir samaksājis visus nodokļus pilnā apmērā un normatīvajos aktos noteiktajos termiņos;

3.6. komersants vai fiziska persona, kas darbojas tā interesēs, nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas skāris Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības finanšu intereses, un saskaņā ar Krimināllikumu nav piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi;

3.7. komersants nav saņēmis un neparedz saņemt finansējumu par tām pašām attiecināmajām izmaksām citu aktivitāšu ietvaros no vietējiem, reģionālajiem, valsts vai Eiropas Savienības līdzekļiem;

3.8. visi Ekonomikas ministrijā iesniegtie eksemplāri satur identisku informāciju.

Apliecinu, ka iesniegumam pievienotās dokumentu kopijas atbilst manā rīcībā esošo dokumentu oriģināliem un iesnieguma kopijas un elektroniskā versija atbilst iesniegtā iesnieguma oriģinālam.

Piezīme. Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola

3. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 14. jūlija
noteikumiem Nr. 395

Komersanta atbilstības kritēriji

1. Komersanta pievienoto bruto vērtību, kas nosakāma kopā par saistītiem uzņēmumiem vai uzņēmumu grupu, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

BPV = PVR – N_n + S, kur

PVR – pievienotā vērtība pēc ražošanas faktoru izmaksām (EUR);

N_n – netiešie nodokļi (EUR);

S – jebkādas subsīdijas (EUR);

1.1. Pievienoto vērtību pēc ražošanas faktoru izmaksām aprēķina, izmantojot vienu no šādām formulām:

1.1.1.  PVR = A + KP + I_csd + KI – I_pp – N_c – N_r, kur

A – apgrozījums (EUR);

KP – kapitalizētā produkcija (EUR);

I_csd – citi saimnieciskās darbības ienākumi (EUR);

KI – krājumu izmaiņas¹ (EUR);

I_pp – preču un pakalpojumu² iepirkumi (EUR);

N_c – citi nodokļi par produktiem, kas saistīti ar apgrozījumu, bet nav atskaitāmi (EUR);

N_r – ar ražošanu saistītās nodevas un nodokļi (EUR);

Piezīmes.

¹ Ja krājumi samazinās – negatīvs lielums.

² Preces un pakalpojumi neietver personāla izmaksas.

1.1.2.   PVR=DR+PI, kur

DR – bruto darbības pārpalikums (EUR);

PI – personāla izmaksas (EUR);

1.2. Ieņēmumus un izdevumus, ko komersants grāmatvedībā klasificē kā finanšu ieņēmumus un izdevumus, pievienotajā vērtībā neieskaita;

1.3. Komersanta pievienoto vērtību pēc ražošanas faktoru izmaksām aprēķina bruto līmenī.

2. Energoietilpīgajiem komersantiem, kas darbojas apstrādes rūpniecībā, elektroenerģijas izmaksu īpatsvaru pievienotajā bruto vērtībā aprēķina, izmantojot šādu formulu:

I_el – komersanta elektroenerģijas faktiskās izmaksas (EUR);

BPV – komersanta pievienotā bruto vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar šā pielikuma 1. punktu (EUR).

3. Ja komersants darbojas vairākās Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 395 "Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam" 1. pielikumā norādītajās nozarēs, tad, vērtējot komersanta atbilstību kritērijiem, ņem vērā attiecīgi komersanta elektroenerģijas patēriņa īpatsvaru tikai ar apstrādes rūpniecību saistītajās nozarēs.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola