Rīgas domes saistošie noteikumi: Šajā laidienā 2 Pēdējās nedēļas laikā 1 Visi
Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.148
Rīgā 2015.gada 9.jūnijā (prot. Nr.56, 8.§)
Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā
Izdoti saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli"
1.panta otrās daļas 9.1punktu, 2.1daļu,
3.panta pirmo daļu, 1.4, 1.5, 1.6daļu un
9.panta otro daļu
1. Saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā piemēro nekustamā īpašuma nodokļa likmes, kārtību, kādā ar nekustamā īpašuma nodokli apliek dzīvojamo māju palīgēkas, kuru platība pārsniedz 25 m2, inženierbūves – laukumus, kas tiek izmantoti kā transportlīdzekļu maksas stāvlaukumi, vidi degradējošas, sagruvušas vai cilvēku drošību apdraudošas būves, būves, kuru būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums, zemes vienības, kuras netiek uzturētas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, un nekustamos īpašumus, kuros ir konstatēta patvaļīga būvniecība, kā arī nosaka nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumu piespiedu izpildes termiņu.
2. Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumu izdošanu un nekustamā īpašuma nodokļa parādu piedziņu atbilstoši saistošo noteikumu nosacījumiem veic Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde (turpmāk – Pārvalde).
3. Nekustamā īpašuma nodokļa likmes – 0,2% no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 57 000 euro, 0,4% no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 57 000 euro, bet nepārsniedz 107 000 euro, un 0,6% no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 107 000 euro – piemēro:
3.1. dzīvokļa īpašuma sastāvā esošai ēkas daļai, kuras lietošanas veids ir dzīvošana, un šai daļai piekrītošajai koplietošanas telpu platībai un viena dzīvokļa mājām, ja šie nekustamā īpašuma nodokļa objekti (turpmāk – objekti) netiek izmantoti saimnieciskās darbības veikšanai, izņemot valsts, pašvaldības un pašvaldības kapitālsabiedrību īpašumā vai valdījumā esošos objektus:
3.1.1. fiziskām personām, ja objektā taksācijas gada 1.janvārī plkst. 0.00 dzīvesvieta ir deklarēta vismaz vienai personai, kas ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis. Pārējos gadījumos piemēro nekustamā īpašuma nodokļa likmi 1,5% apmērā no objekta kadastrālās vērtības;
3.1.2. juridiskām personām, individuālajiem komersantiem, ārvalstu komersantiem un to pārstāvniecībām, ja objekts ir izīrēts dzīvošanai, no nākamā mēneša pēc īres tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā, un ja taksācijas gada 1.janvārī plkst. 0.00 tajā dzīvesvieta ir deklarēta vismaz vienai personai, kas ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis. Pārējos gadījumos piemēro nekustamā īpašuma nodokļa likmi 1,5% apmērā no objekta kadastrālās vērtības;
3.2. divu vai vairāku dzīvokļu mājām, kas nav sadalītas dzīvokļa īpašumos, kā arī telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana, izņemot valsts, pašvaldības un pašvaldības kapitālsabiedrību īpašumā vai valdījumā esošos objektus:
3.2.1. fiziskām personām par mājas platības daļu, kurā taksācijas gada 1.janvārī plkst. 0.00 dzīvesvieta ir deklarēta personām, kas ir Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi, pieņemot, ka vienai dzīvesvietu deklarējušajai personai piekrīt 30 m2 no mājas daļas, kuras lietošanas veids ir dzīvošana un kura netiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanai, un šai daļai piekrītošo koplietošanas telpu platību (ja ēka ir kadastrāli uzmērīta). Pārējos gadījumos piemēro nekustamā īpašuma nodokļa likmi 1,5% apmērā no objekta kadastrālās vērtības;
3.2.2. juridiskām personām, kā arī individuālajiem komersantiem, ārvalstu komersantiem un to pārstāvniecībām objektam (tā daļai), kura lietošanas veids ir dzīvošana un kas netiek izmantots saimnieciskās darbības veikšanai, un šai daļai piekrītošajai koplietošanas telpu platībai (ja ēka ir kadastrāli uzmērīta), ja objekts ir izīrēts dzīvošanai, no nākamā mēneša pēc īres tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā, un ja tajā (tā daļā) taksācijas gada 1.janvārī plkst. 0.00 dzīvesvieta ir deklarēta personām, kas ir Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi, pieņemot, ka vienai šādai personai piekrīt 30 m2 no platības daļas. Pārējos gadījumos piemēro nekustamā īpašuma nodokļa likmi 1,5% apmērā no objekta kadastrālās vērtības.
4. Saistošo noteikumu 3.1.2. un 3.2.2.apakšpunktā noteiktajos gadījumos nekustamā īpašuma nodokļa likmi 1,5% apmērā no objekta kadastrālās vērtības piemēro ar nākamo mēnesi pēc tam, kad:
4.1. dzēsts zemesgrāmatas nostiprinājums par īres tiesībām objektā;
4.2. izbeidzies zemesgrāmatas nostiprinājumā norādītais objekta īres tiesību termiņš, ja zemesgrāmatā nav iesniegta informācija par īres tiesību termiņa pagarinājumu vai dzēšanu;
4.3. izbeidzies par objektu noslēgtais īres līgums, ja tas izbeidzies pirms zemesgrāmatas nostiprinājumā norādītā īres tiesību termiņa. Šādā gadījumā nodokļa maksātājam ir pienākums viena mēneša laikā pēc līguma izbeigšanās informēt pašvaldību par īres līguma izbeigšanos pirms termiņa.
5. Saistošo noteikumu izpratnē deklarētās dzīvesvietas adrese ir personas deklarētās dzīvesvietas adrese, reģistrētās dzīvesvietas adrese vai norādītās dzīvesvietas adrese, veicot pirmuzskaites reģistrāciju Iedzīvotāju reģistrā.
6. Ja nekustamais īpašums uz kopīpašuma tiesību pamata pieder vairākām personām vai atrodas kopvaldījumā, nekustamā īpašuma nodokļa likmi nosaka, ņemot vērā katram kopīpašniekam piederošo ēkas domājamo daļu kadastrālo vērtību.
7. Pārējiem objektiem tiek piemērotas likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteiktās likmes.
8. Dzīvojamo māju palīgēkas (to daļas), kuru platība pārsniedz 25 m2 un kas netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai (izņemot garāžas), ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek.
9. Inženierbūves – laukumi, kas tiek izmantoti kā transportlīdzekļu maksas stāvlaukumi, ar nekustamā īpašuma nodokli tiek aplikti ar nākamo mēnesi pēc inženierbūves kā transportlīdzekļu maksas stāvlaukuma izmantošanas uzsākšanas, piemērojot nekustamā īpašuma nodokļa likmi 1,5% apmērā:
9.1. no inženierbūves kadastrālās vērtības, ja inženierbūve reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma);
9.2. no inženierbūvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības, ja inženierbūve nav reģistrēta Kadastra informācijas sistēmā.
10. Būvei, kas klasificēta kā vidi degradējoša, sagruvusi vai cilvēku drošību apdraudoša, ar nākamo mēnesi pēc būves klasificēšanas attiecīgajā būvju kategorijā piemēro nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3% apmērā no lielākās turpmāk minētās kadastrālās vērtības:
10.1. būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības;
10.2. būves kadastrālās vērtības.
11. Ja Rīgas domes 2015.gada 28.aprīļa saistošajos noteikumos Nr.146 "Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi" noteiktajā kārtībā ir saņemta atļauja dekoratīvā pārsega izvietošanai (turpmāk – atļauja) uz C kategorijas būves, saistošo noteikumu 10.punktā norādīto nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtību nepiemēro ar nākamo mēnesi no dienas, kad atļaujas adresāts ir iesniedzis Rīgas domes Īpašuma departamentā dokumentus, kas apliecina dekoratīvā pārsega izvietošanas faktu.
12. Ar nākamo mēnesi pēc atļaujā noteiktā termiņa notecējuma vai atļaujas atcelšanas nekustamā īpašuma nodokli par C kategorijas būvi aprēķina saistošo noteikumu 10.punktā noteiktajā kārtībā, ievērojot, ka 11.punkts nav piemērojams atkārtoti.
13. Aprēķinot nekustamā īpašuma nodokli par C kategorijas būvi, uz kuras ir izvietots dekoratīvais pārsegs Rīgas domes 2008.gada 8.jūlija saistošajos noteikumos Nr.125 "Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi" noteiktajā kārtībā, saistošo noteikumu 10.punktu nepiemēro līdz 2016.gada 1.jūnijam.
14. Zemes vienībai vai zemes vienības daļai, kas netiek uzturēta atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, piemēro nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3% apmērā. Ja zemes vienības daļa, kas netiek uzturēta atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, zemesgrāmatā reģistrēta attiecīgā kopīpašnieka lietošanā, paaugstināta nodokļa likme tiek piemērota attiecīgā kopīpašnieka īpašumā esošajai domājamai daļai.
15. Vidi degradējošu, sagruvušu vai cilvēku drošību apdraudošu būvju klasificēšanu nodrošina un administratīvos aktus par būvju klasificēšanu, kā arī administratīvos aktus par zemes vienību atzīšanu par tādām, kas netiek uzturētas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, izdod Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija. Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas izdotos administratīvos aktus privātpersona var apstrīdēt pie Rīgas domes priekšsēdētāja.
16. Maksāšanas paziņojumu par būvi, kas klasificēta kā vidi degradējoša, sagruvusi vai cilvēku drošību apdraudoša, kā arī par zemes vienību, kas netiek uzturēta atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, Pārvalde nosūta nodokļa maksātājam pēc tam, kad administratīvais akts par būves klasificēšanu attiecīgajā kategorijā vai administratīvais akts par zemes vienību, kas netiek uzturēta atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, ir kļuvis neapstrīdams vai ir beidzies termiņš augstākas iestādes izdotā administratīvā akta, ar kuru atstāts spēkā sākotnējais lēmums, pārsūdzēšanai un tas nav pārsūdzēts.
17. Nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu par būvi vai zemes vienību likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteiktajā kārtībā veic, sākot ar nākamo mēnesi pēc lēmuma par saistošo noteikumu 10. un 14.punktā minētā būves vai zemes vienības statusa atcelšanu stāšanās spēkā.
18. Zemes vienībai, kurā ir konstatēta patvaļīga pirmās grupas būves jauna būvniecība vai novietošana, nekustamā īpašuma nodokļa likme ir 2%.
19. Zemes vienībai, kurā ir konstatēta patvaļīga otrās grupas būves jauna būvniecība vai novietošana, nekustamā īpašuma nodokļa likme ir 2,5%.
20. Zemes vienībai, kurā ir konstatēta patvaļīga trešās grupas būves jauna būvniecība vai novietošana, nekustamā īpašuma nodokļa likme ir 3%.
21. Dzīvokļa īpašuma sastāvā esošai ēkas daļai, kurā ir konstatēta patvaļīga būvniecība, piemēro paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi dubultā apmērā no nodokļa likmes.
22. Pirmās grupas ēkai (tās daļai), kurā konstatēta patvaļīga būvniecība, piemēro paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi, paaugstinot nodokļa likmi par 50%.
23. Otrās grupas ēkai (tās daļai), kura nav sadalīta dzīvokļa īpašumos un kurā ir konstatēta patvaļīga būvniecība, piemēro paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi dubultā apmērā no nodokļa likmes.
24. Trešās grupas ēkai (tās daļai), kura nav sadalīta dzīvokļa īpašumos un kurā ir konstatēta patvaļīga būvniecība, piemēro paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi trīskāršā apmērā no nodokļa likmes, bet ne vairāk kā 3%.
25. Ja ēka, kura nav sadalīta dzīvokļa īpašumos, vai zemes vienības daļa, kurā ir konstatēta patvaļīga būvniecība, zemesgrāmatā ir reģistrēta kopīpašnieka lietošanā, paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi piemēro attiecīgā kopīpašnieka īpašumā esošajai ēkas vai zemes vienības domājamai daļai.
26. Būvei, kuras būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums, ar nākamo mēnesi pēc būvniecības termiņa izbeigšanās līdz mēnesim, kad parakstīts akts par būves pieņemšanu ekspluatācijā, nekustamā īpašuma nodokļa likme ir 3% no lielākās turpmāk minētās kadastrālās vērtības:
26.1. būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības;
26.2. būves kadastrālās vērtības.
27. Rīgas pilsētas būvvalde apkopo informāciju par nekustamajiem īpašumiem, kuros ir konstatēta patvaļīga būvniecība, un būvju, kuru būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums, statusu, un aktualizē to Rīgas domes Vienotajā informācijas sistēmā, kā arī Rīgas pilsētas būvvaldes mājaslapā publicē attiecīgā nekustāmā īpašuma adresi un kadastra apzīmējumu.
28. Saistošo noteikumu 18.–26.punktā minētajos gadījumos paaugstināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi piemēro un nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu veic, sākot ar nākamo mēnesi pēc attiecīgas atzīmes izdarīšanas Rīgas domes Vienotajā informācijas sistēmā.
29. Ja objekts atbilst vairākiem saistošo noteikumu 10., 14., 18.–24. un 26.punktā minētajiem nosacījumiem, objektam piemēro lielāko nekustamā īpašuma nodokļa likmi.
30. Maksāšanas paziņojuma piespiedu izpilde tiek veikta septiņu gadu laikā no nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņa iestāšanās brīža.
31. Atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2012.gada 18.decembra saistošos noteikumus Nr.197 "Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā" (Latvijas Vēstnesis, 2012, Nr.201; 2014, Nr.34, Nr.58).
32. Saistošie noteikumi stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī.
Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs
Paskaidrojuma raksts
Rīgas domes 2015.gada 9.jūnija saistošajiem noteikumiem Nr.148 "Par nekustamā
īpašuma nodokli Rīgā"
1. Īss saistošo noteikumu satura izklāsts Pašlaik nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu Rīgā nosaka Rīgas domes 2012.gada 18.decembra saistošie noteikumi Nr.197 "Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā". Ar 2016.gadu nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanā Rīgā ir paredzētas šādas izmaiņas: 1) piemērot zemei likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteikto likmi 1,5% apmērā; 2) noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmi par telpu grupām, kuru lietošanas veids ir dzīvošana, 1,5% apmērā gadījumā, ja objektā dzīvesvietu nav deklarējušas personas, kas ir Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi; 3) noteikt kārtību, kādā ar nekustamā īpašuma nodokli apliek C kategorijas vidi degradējošas būves, uz kurām ir izvietots dekoratīvais pārsegs; 4) svītrot termiņu, kura laikā pašvaldībai ir jānosūta nodokļu maksātājam maksāšanas paziņojums par būvi, kas ir klasificēta kā vidi degradējoša, sagruvusi vai cilvēku drošību apdraudoša; 5) noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3% apmērā par zemes vienībām, kas netiek uzturētas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai; 6) noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3% apmērā būvēm, kuru būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums, un gadījumos, kad nekustamajā īpašumā ir konstatēta patvaļīga būvniecība. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 140.punktu jaunu noteikumu projektu sagatavo, ja grozījumu apjoms pārsniedz pusi no spēkā esošo noteikumu normu apjoma. Ņemot vērā minēto, sagatavoti jauni saistošie noteikumi "Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā". |
2. Saistošo noteikumu nepieciešamības
pamatojums 2.1. Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 3.1panta pirmā daļa paredz, ka, nosakot nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai likmes, pašvaldība ievēro šādus principus: 1) objektīva grupējuma principu, saskaņā ar kuru nodokļa maksātāji vai nodokļa objekti tiek grupēti atbilstoši objektīviem kritērijiem; 2) efektivitātes principu, saskaņā ar kuru pašvaldība samēro nodokļa administrēšanas izdevumus ar nodokļa ieņēmumiem; 3) atbildīgas budžeta plānošanas principu, saskaņā ar kuru pašvaldība salāgo savus pienākumus ar to izpildei nepieciešamajiem līdzekļiem; 4) prognozējamības un stabilitātes principu, saskaņā ar kuru nodokļa likmes laikus tiek noteiktas vismaz divu taksācijas gadu periodam, ja nekustamā īpašuma bāzes vērtības palielinājums vai samazinājums, salīdzinot bāzes vērtības taksācijas gadā un pirmstaksācijas gadā, ir mazāks par 20%. Projekts izstrādāts, ievērojot iepriekšminētos principus: 1) objektīva grupējuma principu, saskaņā ar kuru nodokļa maksātāji vai nodokļa objekti projektā tiek grupēti atbilstoši objektīviem kritērijiem: nodokļa maksātāji – fiziskās personas un juridiskās personas; nodokļa objekti – dzīvokļa īpašumi, individuālās dzīvojamās mājas, divu un vairāku dzīvokļu dzīvojamās mājas, kas nav sadalītas dzīvokļa īpašumos, būves, kuru būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums, nekustamais īpašums, kurā ir konstatēta patvaļīga būvniecība, utt.; 2) efektivitātes principu un atbildīgas budžeta plānošanas principu. Pašvaldība ir izvērtējusi, vai nodokļa administrēšanai nepieciešamie pasākumi ir samērīgi ar šo pasākumu rezultātā paredzamajiem nodokļa ieņēmumiem, kā arī paredzamos nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus, un secināja, ka Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta ieņēmumi var būt ap 23 700 000 euro; 3) prognozējamības un stabilitātes principu. Saistošie noteikumi ir izdoti 2012.gadā un ir spēkā no 2013.gada 1.janvāra. Tādējādi spēkā esošās nodokļa likmes atbilstoši stabilitātes principam bija spēkā divu taksācijas gadu periodā. Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 3.panta pirmā daļa paredz, ka nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai likmes no 0,2 līdz 3% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības nosaka pašvaldība savos saistošajos noteikumos, kurus tā publicē līdz pirmstaksācijas gada 1.novembrim. Saistošie noteikumi tiek sagatavoti jau pirmstaksācijas gada vidū, lai sabiedrība varētu laicīgi iepazīties ar paredzētajām izmaiņām un prognozēt sava nekustamā īpašuma nodokļa apmēru. 2.2. Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 3.panta pirmajā daļā noteikts, ka nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai likmes no 0,2 līdz 3% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības nosaka pašvaldība savos saistošajos noteikumos. Ja pašvaldība līdz noteiktajam termiņam saistošos noteikumus nav publicējusi, nekustamā īpašuma nodokļa likme zemei ir 1,5% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Spēkā esošā saistošo noteikumu redakcija paredz, ka nekustamā īpašuma nodokļa likme zemei fiziskām personām, kuru deklarētā dzīvesvieta taksācijas gada 1.janvārī ir Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, un juridiskām personām (komersantiem, kā arī citām juridiskām personām, piemēram, ārvalstu komersantu filiālēm, kooperatīvām biedrībām u.c.) ir 1%. Šāda nodokļa likme vēsturiski tika noteikta laikā, kad Latvijas tautsaimniecība pārdzīvoja krīzes radītās sekas. Vienlaicīgi radās nepieciešamība samērot nekustamā īpašuma nodokļa un kadastrālās vērtības pieaugumu, atsakoties no nekustamā īpašuma nodokļa apmēra 25% pieauguma ierobežojuma, kas bija noteikts likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" attiecībā uz 2008., 2009., 2010. un 2011.gadu. Ņemot vērā, ka krīzes ietekme ir zaudējusi savu aktualitāti un nekustamo īpašumu kadastrālā vērtība ir stabilizējusies, saistošie noteikumi paredz turpmāk piemērot likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteikto nekustamā īpašuma nodokļa likmi arī Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā esošajai zemei. 2.3. Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 3.panta pirmajā daļā noteikts, ka nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai likmes no 0,2 līdz 3% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības nosaka pašvaldība savos saistošajos noteikumos. Ja pašvaldība līdz noteiktajam termiņam saistošos noteikumus nav publicējusi, nekustamā īpašuma nodokļa likme dzīvojamām mājām, dzīvojamo māju daļām, telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana, ir: a) 0,2% no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 56 915 euro; b) 0,4% no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 56 915 euro, bet nepārsniedz 106 715 euro; c) 0,6% no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 106 715 euro. Saistošie noteikumi nosaka jaunu kārtību, kādā Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā piemēro nekustamā īpašuma nodokļa likmes dzīvokļa īpašuma sastāvā esošai ēkas daļai, kuras funkcionālā izmantošana ir dzīvošana, un šai daļai piekrītošajai koplietošanas telpu platībai, viena dzīvokļa mājām, divu vai vairāku dzīvokļu dzīvojamām mājām, kas nav sadalītas dzīvokļa īpašumos, kā arī telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana. Saistošie noteikumi paredz, ka samazinātās nodokļa likmes 0,2–0,6% apmērā piemēro tikai objektos, kuros dzīvesvieta ir deklarēta vismaz vienai personai, kas ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis. Savukārt divu vai vairāku dzīvokļu dzīvojamām mājām, kas nav sadalītas dzīvokļa īpašumos, kā arī telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana, nodokļa likmi 0,2–0,6% apmērā piemēro, pieņemot, ka vienai dzīvesvietu deklarējušai personai, kas ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, piekrīt 30 m2* no nekustamā īpašuma daļas, kas netiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanai. Konstatēts, ka pašlaik Rīgā ir ap 39 000 dzīvokļu, kuros dzīvesvietu nav deklarējusi neviena persona. Parasti šādi dzīvokļi ir kā kapitāla ieguldījums un netiek izīrēti, vai arī dzīvokļa īpašnieks nedod atļauju īrniekam tajā deklarēt savu dzīvesvietu. Veidojas situācija, ka, no vienas puses, ir brīvas dzīvojamās platības trūkums, un, no otras puses, fiziskām personām, kuras vēlētos deklarēt dzīvesvietu Rīgā un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli pašvaldības budžetā, šāda iespēja tiek liegta. Savukārt dzīvokļu īpašnieki netiek motivēti šo situāciju mainīt. Saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 3.1panta otrās daļas 2.punktu, nosakot nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai likmes, pašvaldība var piemērot teritorijas attīstības un teritorijas sakārtošanas principu, saskaņā ar kuru pašvaldība izmanto nodokļa likmi savas teritorijas attīstības veicināšanai un sakārtošanai. Ņemot vērā iepriekšminēto, samazinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme 0,2–0,6% nosakāma tikai par objektiem, kuros uz taksācijas gada 1.janvāri dzīvesvietu deklarējuši Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi. Šāds regulējums saskan ar pašvaldības līdzšinējo politiku attiecībā uz iedzīvotāju motivēšanu deklarēt savu dzīvesvietu Rīgā, tādējādi palielinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus budžetā, kā arī veicina nekustamā īpašuma tirgus attīstību galvaspilsētā. Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 3.panta 1.7daļā paredzēts, ka samazinātā likme piemērojama likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajiem komersanta īpašumā esošiem objektiem, ja tie ir izīrēti dzīvošanai, no nākamā mēneša pēc īres tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā. Saistošajos noteikumos šis nosacījums attiecināts ne tikai uz komersantu īpašumā esošajiem objektiem, kuros dzīvesvieta ir deklarēta vismaz vienai personai, kas ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, bet arī uz citām juridiskām personām, kā arī ārvalstu komersantiem un ārvalstu komersantu pārstāvniecībām. Šo saistošo noteikumu izpratnē: a) ar zemesgrāmatā nostiprinātām īres tiesībām saprot tikai zemesgrāmatā reģistrētos īres līgumus. Saistošo noteikumu izpratnē līgumiskās attiecības, kas izriet no nomas vai citiem (piemēram, patapinājuma) līgumiem, netiek atzītas par tādām, kas nodibinātas ar mērķi izīrēt objektu dzīvošanai. Faktiskais objekta izmantošanas veids pašvaldībai nav jāvērtē; b) par dzīvojamām mājām (telpu grupām) uzskata ēkas (telpu grupas), kurām Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētais lietošanas veids atbilst normatīvajos aktos par būvju klasifikāciju noteiktajai būvju klasifikācijas nodaļai "Dzīvojamās mājas"; c) ja dzīvojamā māja ir sadalīta dzīvokļa īpašumos, tad dzīvokļa īpašumā ietilpstošā ēkas daļa uzskatāma par atsevišķu nekustamā īpašuma nodokļa objektu, savukārt, ja tā nav sadalīta dzīvokļa īpašumos, par nekustamā īpašuma nodokļa objektu uzskatāma visa dzīvojamā māja; d) objektiem, kuriem likmju piemērošanu neregulē saistošie noteikumi – telpu grupām, kuru lietošanas veids ir saistīts ar dzīvošanu (garāžām, autostāvvietām, pagrabiem, noliktavām un saimniecības telpām), valsts, pašvaldību vai pašvaldību kapitālsabiedrību īpašumā vai valdījumā esošiem objektiem, nedzīvojamām ēkām vai to daļām, telpu grupām, kuru lietošanas veids nav saistīts ar dzīvošanu, u.c., tiek piemērotas likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteiktās likmes. 2.4. Saistošie noteikumi paredz papildināt regulējumu ar tiesību normām, kas nosaka īpašu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtību par C kategorijas vidi degradējošu būvi (turpmāk – Būve), uz kuras Rīgas domes noteiktajā kārtībā ir izvietots dekoratīvais pārsegs. Proti, periodā, kad ir spēkā atļauja dekoratīvā pārsega izvietošanai uz Būves (turpmāk – Atļauja) un Atļaujas adresāts ir pierādījis dekoratīvā pārsega izvietošanas faktu, iesniedzot Rīgas domes Īpašuma departamentā dokumentus fakta apliecināšanai, netiek piemērots saistošo noteikumu 10.punkts, kas nosaka paaugstinātas 3% nekustamā īpašuma nodokļa likmes piemērošanu vidi degradējošām būvēm. Rīgas domes 2015.gada 28.aprīļa saistošo noteikumu Nr.146 "Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi" 16. un 17.punktā ir noteikti nosacījumi Atļaujas saņemšanai uz laiku, kas ir nepieciešams Būves fasāžu sakārtošanas darbu pabeigšanai. Lai veicinātu Rīgas pilsētas teritorijas attīstību un sakārtošanu, saistošie noteikumi ir papildināti ar tiesību normu, saskaņā ar kuru, aprēķinot nekustamā īpašuma nodokli par Būvi Atļaujas spēkā esamības laikā, nepiemēro minēto saistošo noteikumu 10.punktu pēc tam, kad ir izpildīti šādi priekšnosacījumi: 1) atbilstoši Atļaujai uz Būves ir izvietots dekoratīvais pārsegs; 2) Rīgas domes Īpašuma departamentā ir iesniegti dokumenti, kas apliecina dekoratīvā pārsega izvietošanas faktu (tajā skaitā, piemēram, fotoattēli). Lai sekmētu Būves fasāžu reālu sakārtošanu, tiek noteikts, ka minēto saistošo noteikumu 12.punkta nepiemērošana ir atļauta tikai vienu reizi attiecībā uz konkrēto būvi. Respektējot privātpersonas tiesību ievērošanas principu, saistošie noteikumi paredz pārejas periodu Atļaujas saņemšanai nepieciešamo priekšnosacījumu izpildei arī tiem nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem, kas ir izvietojuši dekoratīvo pārsegu, izpildot Rīgas domes 2008.gada 8.jūlija saistošo noteikumu Nr.125 "Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi" 15.2.5.apakšpunkta prasības. Aprēķinot nekustamā īpašuma nodokli par Būvi pārejas periodā, pašvaldība nepiemēros saistošo noteikumu 10.punktu. 2.5. Rīgas domes 2012.gada 18.decembra saistošo noteikumu Nr.197 "Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā" 9.punkts paredz, ka maksāšanas paziņojumu par būvi, kas klasificēta kā vidi degradējoša, sagruvusi vai cilvēku drošību apdraudoša, Pārvalde nosūta nodokļa maksātājam viena mēneša laikā no dienas, kad administratīvais akts par būves klasificēšanu attiecīgajā kategorijā ir kļuvis neapstrīdams vai ir beidzies termiņš augstākās iestādes izdotā administratīvā akta, ar kuru atstāts spēkā sākotnējais lēmums, pārsūdzēšanai un tas nav pārsūdzēts. Savukārt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 23.panta otrajā daļā noteikts, ka nodokļu administrācija papildus aprēķina nodokļus saskaņā ar konkrēto nodokļu likumiem, ja, nosakot nodokļu maksājumu apmēru, ir pārkāpti likumi, Ministru kabineta noteikumi vai vietējo pašvaldību saistošie noteikumi, kā arī samazina nodokļa maksājuma apmēru triju gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa. Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9.panta sestās daļas 1.punktā noteikts – ja konstatē pretrunu starp dažāda juridiska spēka tiesību normām, piemēro to tiesību normu, kurai ir augstāks juridiskais spēks. Ņemot vērā, ka saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 23.panta otrās daļas noteikumiem pašvaldībai ir tiesības papildus aprēķināt nodokli triju gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa, nepieciešams svītrot normu, ar kuru noteikts, ka pašvaldībai maksāšanas paziņojums par būvi, kas ir klasificēta kā vidi degradējoša, sagruvusi vai cilvēku drošību apdraudoša, ir jānosūta nodokļu maksātājam viena mēneša laikā no dienas, kad administratīvais akts par būves klasificēšanu attiecīgajā kategorijā ir kļuvis neapstrīdams vai ir beidzies termiņš augstākās iestādes izdotā administratīvā akta, ar kuru atstāts spēkā sākotnējais lēmums, pārsūdzēšanai un tas nav pārsūdzēts. 2.6. Papildus iepriekšminētajām izmaiņām un pašlaik spēkā esošajām normām, šie saistošie noteikumi paredz noteikt papildu gadījumus, kad tiek piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme, kas pārsniedz 1,5%. Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 3.panta pirmā daļa paredz, ka nekustamā īpašuma nodokļa likmi, kas pārsniedz 1,5% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, pašvaldība nosaka tikai gadījumā, ja nekustamais īpašums netiek uzturēts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai: 2.6.1. saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 1.panta pirmo daļu ar jēdzienu "nekustamais īpašums" saprot ķermeniskas lietas, kuras atrodas Latvijas Republikas teritorijā un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot, — zemi, ēkas, tajā skaitā Kadastra informācijas sistēmā reģistrētas, bet ekspluatācijā nenodotas ēkas, un inženierbūves. Pašlaik spēkā esošo saistošo noteikumu 7.punkts paredz, ka būvi, kas klasificēta kā vidi degradējoša, sagruvusi vai cilvēku drošību apdraudoša, ar nākamo mēnesi pēc būves klasificēšanas attiecīgajā būvju kategorijā apliek ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3% apmērā. Konstatēts, ka Rīgas pilsētas teritorijā ir ne tikai būves, bet arī zemes vienības, kuras netiek uzturētas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, un kuras bojā pilsētvidi. Ņemot vērā likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 3.1panta otrās daļas 2.punktā ietverto teritorijas attīstības un teritorijas sakārtošanas principu, saskaņā ar kuru pašvaldība izmanto nodokļa likmi savas teritorijas attīstības veicināšanai un sakārtošanai, kā arī nepieciešamību motivēt nesakopto zemes vienību īpašniekus sakārtot savu nekustamo īpašumu, saistošie noteikumi tiek papildināti ar regulējumu, kas paredz piemērot nekustamā īpašuma likmi 3% apmērā arī zemes vienībām, kuras netiek uzturētas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai; 2.6.2. saskaņā ar Rīgas domes 2008.gada 21.jūlija nolikumu Nr.117 "Rīgas pilsētas būvvaldes nolikums" viena no Rīgas pilsētas būvvaldes (turpmāk – Būvvalde) funkcijām ir pieņemt lēmumus pat patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu. Lēmums par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu tiek pieņemts saskaņā ar Būvniecības likuma 18.pantu, ievērojot Administratīvā procesa likumā noteikto kārtību. Ja ar administratīvo aktu uzlikto pienākumu novērst patvaļīgās būvniecības radītās sekas adresāts nepilda, tiek veikta administratīvā akta piespiedu izpilde. Parasti Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā tiek izdots izpildrīkojums par piespiedu naudas piemērošanu par administratīvā akta labprātīgu neizpildi. Administratīvā procesa likuma 370.panta sestajā daļā noteikts, ka piespiedu naudai ir jābūt samērīgai. Tāpēc daudzos gadījumos, izvērtējot attiecīgo institūciju sniegto informāciju par adresāta ienākumiem un īpašo statusu (piemēram, maznodrošinātas personas statuss u.tml.), piespiedu nauda tiek noteikta tādā apmērā, kas ne vienmēr motivē nekustamā īpašuma īpašnieku novērst patvaļīgās būvniecības radītās sekas. Turklāt administratīvo lietu par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu izskatīšana ir ļoti laikietilpīga: tiek izdots administratīvais akts, kurā tiek norādīti nosacījumi patvaļīgās būvniecības novēršanai un noteikts termiņš administratīvā akta izpildei; administratīvā akta labprātīgas neizpildes gadījumā tiek gatavots izpildrīkojums par piespiedu naudas piemērošanu. Daudzos gadījumos nedz tiek izpildīts administratīvais akts, nedz arī tiek maksāta ar izpildrīkojumu uzliktā piespiedu nauda. Tādos gadījumos Būvvalde izdod atkārtotu izpildrīkojumu. Vienlaicīgi, ja ar izpildrīkojumu uzliktā piespiedu nauda nav samaksāta, piespiedu naudas piedziņa tiek nodota tiesu izpildītājiem. 2014.gada 1.oktobrī stājās spēkā jaunais Būvniecības likums, uz kura pamata pieņemti Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumi Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi". Saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu ēkas un inženierbūves tiek iedalītas trīs grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības un iespējamās ietekmes uz vidi. Pirmās grupas būves ir vienkāršākas (mazēkas, māju ceļi viena īpašnieka zemesgabalā, inženiertīklu pievadi u.c.), kuru būvniecībai nevajag saņemt būvatļauju, bet būvniecības process notiek vienkāršotā un ātrākā kārtībā. Savukārt otrās un trešās grupas būvju jaunai būvniecībai un pārbūvei jāsaņem būvatļauja un jāizstrādā būvprojekts. Atbilstoši jaunajam Būvniecības likumam, ja būvniecībai nepieciešama būvatļauja, būvdarbus var uzsākt tikai pēc tam, kad ir izpildīti būvatļaujā norādītie projektēšanas un būvdarbu uzsākšanas nosacījumi, kurus pārbauda būvvaldes, un būvatļauja nav apstrīdēta. Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumos Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi" ir paredzēta arī vienkāršota kārtība atsevišķos gadījumos otrās un trešās grupas būvju atjaunošanai, kad nav nepieciešama būvatļauja. Ņemot vērā iepriekšminēto, kā arī, lai veicinātu būvniecības sakārtošanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, šie saistošie noteikumi paredz palielināt nekustamā īpašuma nodokļa likmi gadījumos, kad zemesgabalā konstatēta patvaļīga būvniecība (konstatējis būvinspektors savā atzinumā) – pirmās grupas ēkas jauna būvniecība vai novietošana bez būvniecības dokumentācijas saskaņošanas Būvvaldē vai otrās un trešās grupas ēkas jauna būvniecība vai novietošana bez būvatļaujas vai pirms tajā ietverto nosacījumu izpildes, kā arī konstatēta patvaļīga (bez būvniecības dokumentācijas saskaņošanas Būvvaldē) pirmās grupas ēkas pārbūve vai atjaunošana vai patvaļīga būvniecība otrās un trešās grupas ēkā – to pārbūve vai atjaunošana bez būvatļaujas vai pirms tajā ietverto nosacījumu izpildes (neattiektos uz gadījumiem, ja būvniecības laikā (būvatļaujas darbības laikā) veiktas atkāpes no būvprojekta). Lai veicinātu patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu dzīvokļos, noteikts, ka gadījumos, kad konstatēta patvaļīga būvniecība dzīvokļa īpašumā (dzīvoklī vai neapdzīvojamajā telpā) – patvaļīga pārbūve vai atjaunošana bez būvatļaujas vai pirms tajā ietverto nosacījumu izpildes, dzīvokļa īpašumu apliek ar paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļu likmi; 2.6.3. likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 3.panta 1.6daļā noteikts, ka būvi, kuras būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums, ar nākamo mēnesi pēc būvniecības termiņa izbeigšanās līdz mēnesim, kad parakstīts akts par būves pieņemšanu ekspluatācijā, apliek ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3% apmērā, ja to ir noteikusi pašvaldība savos saistošajos noteikumos, kurus tā publicē ne vēlāk kā līdz pirmstaksācijas gada 1.novembrim, no lielākās turpmāk minētās kadastrālās vērtības: 1) būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības; 2) būves kadastrālās vērtības. Ņemot vērā piešķirto pilnvarojumu, kā arī likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 3.1panta otrās daļas 2.punktu, kurā ietverts teritorijas attīstības un teritorijas sakārtošanas princips, šie saistošie noteikumi paredz noteikt paaugstināto nodokļa likmi par būvēm, kuru būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums. |
3. Informācija par saistošo noteikumu
ietekmi uz pašvaldības budžetu Svītrojot speciālo regulējumu nekustamā īpašuma nodokļa likmēm zemei, nodokļa palielināšanas ietekme uz budžetu būs 14 600 000 euro. Nosakot speciālo regulējumu nekustamā īpašuma nodokļa likmēm dzīvojamām mājām, nodokļa palielināšanas ietekme uz budžetu būs 9 100 000 euro. Nosakot palielinātu nodokļa likmi par zemēm, kuras netiek uzturētas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, ietekme uz budžetu būs 48 000 euro. No saistošo noteikumu 18.–26.punktā noteiktajiem objektiem nodokļa palielināšanas ietekme uz budžetu – 46 000 euro. |
4. Informācija par saistošo noteikumu
ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā Uzņēmējdarbības vidi ietekmēs saistošajos noteikumos paredzētā speciālā regulējuma nekustamā īpašuma nodokļa likmēm zemei atcelšana. Uzņēmējdarbības vidi ietekmēs arī saistošajos noteikumos paredzētā speciālā regulējuma nekustamā īpašuma nodokļa likmēm dzīvojamām mājām ieviešana. |
5. Informācija par saistošo noteikumu
ietekmi uz administratīvajām procedūrām Saistošie noteikumi administratīvās procedūras neietekmē. |
6. Informācija par konsultācijām ar
privātpersonām Konsultācijas nav notikušas. |
* Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem uz 2009.gada beigām vidēji uz vienu iedzīvotāju dzīvojamais fonds Rīgā bija 25,7 m2, savukārt saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem 2015.gadā Rīgā vidēji uz vienu iedzīvotāju dzīvojamais fonds ir 28,35 m2.
Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs