Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
13. un 14. septembra sēde. Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.09.1995., Nr. 141 (424) https://vestnesis.lv/ta/id/27569

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

6. un 7. septembra sēde. Stenogramma

Vēl šajā numurā

15.09.1995., Nr. 141 (424)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

13. un 14. septembra sēde
Stenogramma

13. septembra sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Vēlreiz lūdzu ieņemt vietas! 13. un 14. septembra Saeimas sēdi paziņoju par atklātu. Izskatām likumprojektu “Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums”. Otrais lasījums. Šo likumprojektu mēs nepabeidzām izskatīt iepriekšējā sēdē. Mums ir divi priekšlikumi. Pirmais ir deputātes Ineses Birznieces priekšlikums atlikt šā likumprojekta izskatīšanu un nodot to atpakaļ komisijai. Un ir Ārlietu komisijas priekšlikums pārcelt likumprojekta izskatīšanu uz nākamo Saeimas sēdi. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu, par šiem priekšlikumiem? Lūdzu! Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti! Vai varam balsot? Diskusija mums bija iepriekšējā sēdē, un šīs diskusijas būtība, es atgādinu, bija tāda, ka deputāti vēlējās, lai daži priekšlikumi būtu iestrādāti tādā secībā un tur tie ir iesniegti. Un vēl citas pretenzijas bija, tāpēc bija priekšlikums atlikt izskatīšanu un nodot atpakaļ komisijai. Un komisija tad arī nākamajā sēdē var nākt ar šo pašu likumprojektu un arī ar tiem labojumiem, kurus tā uzskatīs par vajadzīgu likt deputātiem priekšā. Līdz ar to, jāsaka, no procedūras viedokļa tas tik tiešām ir labs ierosinājums, kurš ļautu ātrāk šo likumprojektu izskatīt.

Lūdzu, balsosim par priekšlikumu atlikt un nodot atpakaļ komisijai likumprojektu “Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums”. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 11, atturas - 5. Priekšlikums ir pieņemts.

 

Tagad, lūdzu, izskatām 13. un 14. septembra sēdes darba kārtību. Ir iesniegti divi priekšlikumi pagaidām. “Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Juridiskā komisija lūdz izdarīt Saeimas 13. un 14.septembra sēdes darba kārtībā izmaiņas un darba kārtības 42.punktu — likumprojektu “Grozījumi Latvijas Civilprocesu kodeksā” trešajā lasījumā — pārcelt aiz darba kārtības IV sadaļas “Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata”. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš." Nav iebildumu. Pieņemts.

Vēl Prezidijs ir saņēmis steidzamu deputātu Stankēvičas, Prēdeles, Laviņas, Stalta un Amerika pieprasījumu ministram Ādamsonam. Šis pieprasījums ir saņemts šodien pulksten 11.00. Saeima lemj, vai pieprasījums atzīstams par steidzamu (127.pants), ja iesniedzēji to atzinuši par steidzamu, jo tas iesniegts Saeimas kancelejā līdz pulksten 12.00 iepriekšējā dienā pirms Saeimas sēdes un bijis pieejams frakcijām un deputātiem ne vēlāk kā pulksten 14.00 tajā pašā dienā. Līdz ar to šis Kārtības ruļļa pants mums runā par to, ka šodien mēs neizskatām šo pieprasījumu.

Vai vēl ir iesniegti kādi priekšlikumi par darba kārtības izmaiņām? Nav vairāk priekšlikumu. Līdz ar to sākam izskatīt darba kārtību.

 

Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.

Likumprojekts "Tūrisma likums”. Ministru kabinets iesniedz. Deputātiem iebildumu nav, un citu priekšlikumu nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Vides un sabiedrisko lietu komisijai un nosaka, ka Vides un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Ministru kabinets iesniedz. Saeima nolemj to nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Vides un sabiedrisko lietu komisijai un nosaka, ka Vides un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”. Lūdzu, Viesturs Pauls Karnups, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

V.P.Karnups (LNNK). Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Es domāju, es dzirdēju, ka jūs teicāt, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksa likumprojektu nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Sēdes vadītājs. Jā, es atvainojos! Jūs nācāt uz tribīni, un es sapratu, par ko būs runa. Godātie deputāti! Es atvainojos! Likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” Prezidijs ierosina nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai jums ir iebildumi pret šo priekšlikumu? Nav. Līdz ar to likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” Saeima nodod Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”. Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts karogu””. Ministru kabinets iesniedz. Saeima nolemj nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas pievienošanos Eiropas valstu nolīgumam par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu un protokolam par grozījumiem nolīgumā”. Ministru kabinets iesniedz. Saeima nolemj nodot likumprojektu Ārlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Austrijas Republikas valdības nolīgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību”. Ministru kabinets iesniedz. Saeima nolemj nodot likumprojektu Ārlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas konsulāro konvenciju”. Ministru kabinets iesniedz. Saeima nolemj nodot Ārlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts “Par informācijas atklātību”. Ministru kabinets iesniedz. Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību””. Ministru kabinets iesniedz. Saeima nolemj nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes nodokli””. Iesniedz deputāti Poča, Indulis Bērziņš, Lagzdiņš, Seiksts un Siliņš. Saeima nolemj nodot likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

 

Lūdzu, par atvaļinājumu piešķiršanu. Irēna Folkmane - Saeimas sekretāra biedre.

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus iesniegumus - deputātu Marisa Andersona un Ojāra Kehra lūgumus piešķirt atvaļinājumu. Neapmaksātu. Prezidijs nolēma piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu deputātam Marisam Andersonam no 13. līdz 14.septembrim un ziņo par to Saeimai, jo tas arī Saeimai būtu jālemj.

Sēdes vadītājs. Prezidijs šo atvaļinājumu jau piešķīris, un atvaļinājums ir sācies abiem deputātiem. Vai Saeimai ir iebildumi? Nav. Līdz ar to akceptējam.

I.Folkmane. Deputāts Ojārs Kehris lūdz piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu laika posmā no 12. līdz 14.septembrim. Prezidijs ir piekritis neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanai.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi deputātiem? Nav. Līdz ar to Saeima akceptē.

Pirms pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma, Saeimas Prezidijā ir iesniegts jau vakar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegums, kura lūdz iekļaut Saeimas 13. un 14.septembra sēdes darba kārtībā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1995.gadam”” izskatīšanu pirmajā lasījumā. No šī iesnieguma varētu saprast, ka šo jautājumu lūdz iekļaut darba kārtībā iesniegšanas secībā. Tas nozīmē, ka šo pēdējo divu dienu darba kārtībā, ja Saeima vai deputāti neierosinās un nelems citādi. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Līdz ar to iekļaujam darba kārtībā.

 

Deputātu... Nepareizi te ir uzrakstīts. Nevaru tā nolasīt. Atbildes uz deputātu jautājumiem. Latvijas Republikas labklājības ministra Bērziņa un veselības aizsardzības valsts ministra Apiņa atbilde uz Saeimas deputātu Kažas, Brūvera, Kreitusa un Bartaševiča jautājumu par autotransporta iepirkšanu ātrās medicīnas palīdzības vajadzībām.

Veselības aizsardzības ministrs Apiņa kungs. Lūdzu!

P.Apinis (veselības aizsardzības valsts ministrs). Cienījamie kolēģi! Paldies par interesi par Latvijas veselības aizsardzības problēmām! Tātad atļaujiet man informēt jūs, ka mums ir zināmā mērā nolietojies autotransports un autotransporta parks, kas ir Latvijas veselības aprūpes organizācijās. Pēdējo reizi mēs esam viņu papildinājuši 1989.gadā ar VAZ un RAF tipa mašīnām. Pie mums griezās RAF ģenerāldirektora vietnieks ar priekšlikumu Latvijai uz atvieglotiem noteikumiem pārdot RAF tipa automašīnas. Mēs ar viņu visādā veidā izrunājām šo priekšlikumu, un viņš arī bija par iniciatoru, lai veidotu Latvijā tenderi, konkursu sanitārā transporta automašīnu iegādei. Kā zināms, pēc likuma iegādāties vienkārši tāpat neko nevar. Konkursa laikā, kurā iesaistījās daudzi Latvijas lauku rajonu galvenie ārsti, speciālisti, autotransporta speciālisti, iesaistījās ātrās palīdzības galvenais ārsts, sāka izkristalizēties viedoklis, ka varbūt RAF tipa mašīnas nav pašas labākās. Tādēļ konkurss tika rīkots atklāts, pieteicās 12 firmas. No 12 firmām piecas nekādā gadījumā neapmierināja mūsu konkursa noteikumi. Pašlaik konkurss turpinās. 19.septembrī konkursam paredzēta pēdējā kārta. Konkursa komitejā ir iekļauti Ceļu satiksmes drošības direkcijas direktore Orbaka, Ātrās medicīniskās palīdzības galvenais ārsts Štrihs, Ministru kabineta padomnieks transporta un sakaru jautājumos Vārpiņš, Labklājības ministrijas Veselības departamenta pārstāvis Lavendels, Latvijas veselības aprūpes vadības speciālists asociācijas prezidents Čāčs, anestezioloģijas un reanimatoloģijas katedras vadītājs Daugulis, Tehniskās universitātes profesors Liberts, autobāzes direktors Villers un, protams, arī RAF pārstāvji. Atkārtoju - konkurss turpinās. RAF ir viena no kandidātiem, kas ir palikuši reāli. Reāli ir palikušas četras firmas. Bet es, bez šaubām, pieļauju, ka RAF nav pati izdevīgākā mašīna Latvijas lauku ceļiem, jo rūpnīca pagaidām nevar nodrošināt pietiekamu mašīnas resursu stiprību, jaudu, bet es nevēlos izteikt prognozes pirms 19.septembra. Paldies! Atbilde ir iesniegta arī rakstveidā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es saprotu, ka tagad tiek vākti 10 paraksti, bet viņi tiešām nav iesniegti, lai atklātu debates. Es nevaru gaidīt. Diemžēl, deputāt Novakšānov! Pārējie deputāti, jūs dzirdat, ko ierosina? Jautājums ir izskatīts. (Starpsauciens no zāles: “Ejam tālāk!”)

 

Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata. Lēmuma projekts par dažu Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnešu apstiprināšanu. Juridiskā komisija! Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Juridiskā komisija izskatīja Augstākās tiesas priekšsēdētāja Guļāna kunga ierosinājumu apstiprināt par Augstākās tiesas tiesnešiem Ojāru Druku — Jaunzemu, kurš šobrīd ir Saimnieciskās tiesas tiesnesis. Jums ir izdalīti visi nepieciešamie materiāli, kur ir gan atsauksmes par Druka — Jaunzema darbu, gan Augstākās tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīvs atzinums, gan arī izziņa par viņa iepriekšējām darba gaitām. Juridiskā komisija, iepazinusies ar Druku — Jaunzemu, uzdevusi viņam jautājumus, vienbalsīgi rekomendē cienījamai Saeimai apstiprināt Ojāru Druku — Jaunzemu par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi, vienlaicīgi atbrīvojot viņu no Saimnieciskās tiesas tiesneša amata. Jūs jau atceraties, ka mēs esam izskatījuši grozījumus likumā par tiesu varu, un šādas saimnieciskās tiesas tuvākajā nākotnē vairāk nepastāvēs. Šīs lietas izskatīs visu līmeņu tiesas atkarībā no piekritības. Mēs divas nedēļas atpakaļ apstiprinājām ar savu lēmumu arī jaunu Augstākās tiesas tiesnešu skaitu. Un tātad, lai jau savlaicīgi gatavotos šai pārejai, ir arī nepieciešama pieredze, kura ir uzkrāta saimnieciskajā tiesā, jo turpmāk šīs lietas būs jāskata apgabaltiesās un Augstākā tiesa jau darbosies vai nu kā civillietu kolēģija, vai arī tālāk būs civillietu palāta kā apelācijas un kasācijas instance. Es aicinātu atbalstīt Ojāra Druka — Jaunzema apstiprināšanu par Augstākās tiesas locekli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu! Jā, jā, bet varbūt vēl kāds deputāts steidzas. Re, kur arī ienāk viens! Par lēmuma projektu - apstiprināt par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi Ojāru Druku — Jaunzemu, vienlaikus atbrīvojot viņu no Latvijas Saimnieciskās tiesas tiesneša amata. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 1, atturas - 6. Nav kvoruma.

Lūdzu zvanu vēlreiz! Lūdzu, balsojam vēlreiz! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 3, atturas - 6. Ojārs Druka — Jaunzems apstiprināts Par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja ierosinājumu par Ausmas Kalvānes apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi, vienlaicīgi atbrīvojot viņu no Latvijas Saimnieciskās tiesas tiesneses amata. Jums ir izdalīti visi nepieciešamie dokumenti. Jūs varat iepazīties ar atsauksmi, ar atzinumu, ko ir devusi Augstākās tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, kā arī ar izziņu par Ausmas Kalvānes iepriekšējām darba gaitām. Juridiskā komisija vienbalsīgi aicina cienījamo Saeimu izteikt uzticību Ausmai Kalvānei un apstiprināt viņu par Augstākās tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Saimnieciskās tiesas tiesneses amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu apstiprināt par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi Ausmu Kalvāni, vienlaikus atbrīvojot viņu no Latvijas Saimnieciskās tiesas tiesneses amata. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 4, atturas - 5. Ausma Kalvāne apstiprināta par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikumu par Aivas Zariņas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneses amata. Aiva Zariņa ir augsti kvalificēta juriste, kura ilgu laiku ir ne tikai Rīgas pilsētas Centra rajona tiesnese, bet arī tiesas priekšsēdētāja, un līdz ar Augstākās tiesas tiesnešu skaita palielināšanu ir uzaicināta strādāt Augstākājā tiesā. Juridiskā komisija, iepazinusies ar visiem izziņas materiāliem par Aivu Zariņu un uzklausījusi Aivu Zariņu, vienbalsīgi rekomendē cienījamai Saeimai apstiprināt Aivu Zariņu par Augstākās tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneses amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu apstiprināt par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi Aivu Zariņu, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneses amata! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 9, atturas - 5. Aiva Zariņa apstiprināta par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi. Nākamais jautājums — par dažu rajonu tiesu tiesnešu iecelšanu. Lūdzu!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par dažu rajonu tiesu tiesnešu iecelšanu, un konkrēti vispirms Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra ierosinājumu iecelt Anitu Kalnozolu par Talsu rajona tiesas tiesnesi. Jums ir izdalīti visi nepieciešamie materiāli, kur ir gan izziņa par Kalnozolas kundzes iepriekšējām darba gaitām, gan arī tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīvs lēmums un raksturojums no iepriekšējās darba vietas. Juridiskā komisija aicina cienījamo Saeimu atbalstīt mūsu priekšlikumu un iecelt Anitu Kalnozolu par Talsu rajona tiesas tiesnesi. Šajā gadījumā visi šie tiesnešu kandidāti tiek iecelti, kā jūs redzat, iecelti, nevis apstiprināti. Tātad viņi tiek iecelti uz diviem gadiem, un pēc divu gadu darba stāža jau nākamā Saeima varēs lemt par viņu apstiprināšanu bez termiņa ierobežojumiem.

Sēdes vadītājs. Kolēģi deputāti, lūdzu nedaudz, nedaudz klusāk! Un lūdzu zvanu, pirms balsojam! Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu iecelt Anitu Kalnozolu par Talsu rajona tiesas tiesnesi! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 3, atturas - 6. Anita Kalnozola iecelta par Talsu rajona tiesas tiesnesi.

Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Arvīda Ozerska iecelšanu par Krāslavas rajona tiesas tiesnesi. Iepazinusies ar visiem lietas materiāliem un uzklausījusi pašu kandidātu, Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamai Saeimai iecelt Arvīdu Ozerski par Krāslavas rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 6, atturas - 6. Arvīds Ozerskis iecelts par Krāslavas rajona tiesas tiesnesi.

Tālāk!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Sanitas Slišānes iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi. Jums ir izdalīti visi nepieciešamie materiāli, kur ir gan raksturojums, gan kvalifikācijas kolēģijas atzinums, gan izziņa par iepriekšējām darba gaitām, un Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamai Saeimai iecelt Sanitu Slišāni par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 5, atturas - 4. Sanita Slišāne iecelta par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslieta ministra priekšlikumu par Ivetas Zirnītes iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi. Tāpat jums ir izdalīti visi nepieciešamie materiāli, un Juridiskā komisija vienbalsīgi aicina cienījamo Saeimu iecelt Ivetu Zirnīti par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 1, atturas - 5. Iveta Zirnīte iecelta par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.

Nākamais jautājums — par dažu rajonu tiesu administratīvo tiesnešu iecelšanu. Lūdzu!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra iesniegumu par vairākām vakantām administratīvo tiesnešu vietām dažos rajonos un pirmām kārtām izskatīja priekšlikumu par Ināras Galejas iecelšanu par Krāslavas rajona administratīvo tiesnesi. Jums ir izdalīts viss nepieciešamais materiāls, un aicinām cienījamo Saeimu pieņemt lēmumu un iecelt Ināru Galeju par Krāslavas rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 1, atturas - 7. Ināra Galeja iecelta par Krāslavas rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Godātie kolēģi, vai nepāriet mums uz gaismas signāliem labāk? Jūs runājat, un viss ir ļoti grūti saprotams. Mēs varam uzstādīt šeit lampas un attiecīgi nokodēt, un, kad iedegas, piemēram, zaļā lampa, tad jūs balsojat un sēdes vadītājam neko nevajag runāt. Varam pāriet uz tādu metodi, bet ļoti skaļi ir. Uz signalizāciju labāk? Labi, mēģināsim nākamajā reizē kaut ko darīt, bet tagad, lūdzu, mums ir jābalso. Vai jūs ziņosiet par nākamo?

A.Endziņš. Par Ināru Galeju jau mēs nobalsojām, tagad..

Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu!

A.Endziņš. Jāziņo par nākošo kandidatūru. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Svetlanas Maršānes iecelšanu par Ogres rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Jums ir izdalīti visi nepieciešamie materiāli, un Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamai Saeimai iecelt Svetlanu Maršāni par Ogres rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 3, atturas - 9. Svetlana Maršāne iecelta par Ogres rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

A.Endziņš. Par administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Jā, tā mums šeit ir virsrakstā, un es domāju, ka komisija ir saīsinājusi. Gan Ināra Galeja, gan Svetlana Maršāne ir iecelta par rajonu administratīvo tiesu tiesnešiem.

A.Endziņš. Paldies cienījamai Saeimai!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais lēmuma projekts — par Viļņa Kazāka deputāta mandāta apstiprināšanu. Irēna Folkmane — Mandātu komisijas vārdā. Lūdzu!

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mandātu komisijas vārdā es lūdzu lēmuma projektu par Viļņa Kazāka deputāta mandāta apstiprināšanu pašlaik atlikt un izskatīt šo jautājumu pēc sēdes pārtraukuma. Savukārt Mandātu komisijas locekļus lūdzu starpbrīdī sanākt komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Acīmredzot mums būtu jārespektē Mandātu komisijas lūgums, jo līdz šim mēs deputātu mandātus esam apstiprinājuši, ņemot vērā visus dokumentus, tajā skaitā arī Mandātu komisijas atzinumu. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Bet pēc starpbrīža ļoti gaidīsim jūs ar savu lēmumu!

Lēmuma projekts par Elgas Bernānes apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli. Aivars Endziņš — Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija, ņemot vērā Saeimas Prezidija ierosinājumu Juridiskajai komisijai dot atzinumu par Elgas Bernānes kandidatūru Valsts kontroles padomes locekles postenim, to ir darījusi. Cienījamiem deputātiem izdalīts dokuments nr.1042a, kur ir Juridiskās komisijas pozitīvs atzinums, un Juridiskā komisija arī aicina cienījamo Saeimu apstiprināt Elgu Bernāni par Valsts kontroles padomes locekli, tādējādi respektējot valsts kontroliera Černaja kunga priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 3. Līdz ar to Saeima apstiprina Elgu Bernāni par Valsts kontroles padomes locekli.

 

Tālāk atbilstoši Saeimas pieņemtajam lēmumam par grozījumiem Saeimas darba kārtībā izskatām likumprojektu “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”. Deputāts Bordāns — Juridiskās komisijas vārdā, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

J.Bordāns (LC). Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1032. Likumprojekta 1.pants. Tātad šeit ir redakcionāli precizējumi, kas būtībā ir valodas kļūdas izlabošana.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vai tur, kur ir redakcionāli labojumi, kurus referents jums komentēs, vienmēr ir nepieciešams sēdes vadītāja jautājums — vai jums ir iebildumi? Vai nevaram vienoties tā, ka es uzmanīgi skatīšos zālē, un, ja jums kaut vai vismazākais žests būs, kurš liecinās par to, ka jūs vēlaties runāt un atklāt debates, mēs to darīsim. Nav iebildumu? Nav. Lūdzu! Esiet tik laipni, lēni, pamatīgi un bez steigas, bet reizē arī tā, lai lieta ietu uz priekšu!

J.Bordāns. Likumprojekta 2.pants. Juridiskā biroja priekšlikums - apvienot divus punktus - 2. un 3. punktu, mainīt numerāciju šajā sakarā, arī redakcionāli precizēt. Juridiskā komisija ir pieņēmusi šo priekšlikumu. Šis priekšlikums ir tātad, negrozot panta būtību, apvienot divus punktus, kas runā par vienu civilprocesuālu... tātad līdzīgām lietām: laulības šķiršanu un citām no ģimenes tiesiskajām attiecībām izrietošām lietām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

J.Bordāns. 5. punktā, salīdzinot ar iepriekšējo, otro lasījumu, arī redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bordāns. Redakcionāls precizējums likumprojekta 10.pantā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bordāns. Redakcionāls precizējums ir likumprojekta 11.pantā. Pievienots vārds “lats”.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bordāns. Juridiskā biroja priekšlikums pie likumprojekta 15. panta un Civilprocesa kodeksa 119.1. panta — “Civillietu piekritība apgabaltiesai”. Juridiskā komisija ir pieņēmusi divus pirmos priekšlikumus, tas ir, par šī panta 6. punkta izteikšanu citā redakcijā, un noraidījusi priekšlikumu par 17. punktu, tātad summas paaugstināšanu, kur iet runa par robežu — 5000 latiem, no kuras sākot, visas civillietas tiek izskatītas... Tātad tas izriet no saistību tiesībām, šo civillietu piekritība ir noteikta apgabaltiesai. Juridiskā komisija uzskatīja, ka nav nepieciešams šobrīd paaugstināt šo summu un turpmāk, pieņemot jauno Civilprocesa kodeksu, vadīties no uzkrātās pieredzes un prakses.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Lūdzu tālāk!

J.Bordāns. Redakcionāls precizējums 16. pantā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bordāns. Redakcionāls precizējums 17. pantā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bordāns. Juridiskā biroja priekšlikums 18. pantā — pie 199.1. panta. Izteikt citā redakcijā un izslēgt vārdus “no 50 līdz 200 rubļiem"... Visiem ir saprotams, ar ko tas būtu saistīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt?

J.Bordāns. Likumprojekta 19.pants... Pieņemts Juridiskā biroja priekšlikums papildināt kodeksa 209.panta pirmo daļu (pirmo teikumu) ar vārdiem “ja tas nav pārsūdzēts vai protestēts”. Tā ir tiesiski tehniskāk izteikta šī tiesas sprieduma stāšanās spēkā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Tālāk, lūdzu!

J.Bordāns. Redakcionāls precizējums likumprojekta 20. pantam.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bordāns. Sekojošs priekšlikums, kas ir iesniegts, un Juridiskā komisija... Nākošā būs 15.lapaspuse, jo es uzskatu... Acīmredzot tāda arī ir bijusi prakse, ka neizskatīsim atkārtoti, un es neminēšu tos pantus, kuros pēc otrā lasījuma nav bijuši priekšlikumi un Juridiskā komisija arī nav izteikusi pašvēlēšanos mainīt šo otrā lasījuma tekstu. Tātad tos es izlaižu un eju...

Sēdes vadītājs. Protams! Tikai, lūdzu, deputāti ierosina, lai jūs nosaucat lapaspusi un pēc tam pantu.

J.Bordāns. Jā, es turpmāk to darīšu. 15. lappusē likumprojekta 23.pants, kur iet runa par 245. panta papildināšanu ar jaunu 16. punktu. Tātad šis punkts ir par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu. Šīs lietas turpmāk tiesas izskatīs sevišķā tiesāšanas kārtībā. Jāmin, ka tālāk likumprojektā būs arī atsevišķa nodaļa par kārtību, kādā tiek izskatītas lietas par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk!

J.Bordāns. 24. pants papildina... Tiek papildināts likumprojekts ar jaunu pantu, un, daļēji iestrādājot Ministru kabineta priekšlikumu, vārdi “Pilsonības un imigrācijas departaments” aizstāti ar vārdiem “Iekšlietu ministrija".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Es atvainojos... Daži deputāti ir neziņā... Godātie kolēģi! Tas ir Juridiskās komisijas ierosinātais, un acīmredzot šī numerācija ir atbilstoši Kārtības rullim... Jūs redzat, šeit it kā ir 263. pants, bet referents saka, ka 24. pants. Citas komisijas to nosauc vienkārši — 24. priekšlikums un 263. pants... Bet nu, ja Juridiskā komisija tādā veidā saka, tad katrā ziņā sauciet, nu... pants pantā...

J.Bordāns. Es piebildīšu, ka tas ir likumprojekta 24.pants...

Sēdes vadītājs. Un par 263. pantu....

J.Bordāns. Jā, un iet runa par Civilprocesa kodeksa 263.pantu.

Sēdes vadītājs. Jā, jo citādi, ja nosauc tikai vienu pantu, tad ir galvas grozīšana.

J.Bordāns. Nākošais priekšlikums ir 16. lappusē. Likumprojekta 25.pants un Civilprocesa kodeksa 265.pants. Juridiskā komisija ir pieņēmusi priekšlikumu aizstāt šī Civilprocesa kodeksa panta 3. daļā vārdus “Pilsonības un imigrācijas departaments” tāpat ar vārdiem “Iekšlietu ministrija".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Bordāns. Analoģiskas izmaiņas ir likumprojekta 26.pantā, kodeksa 266.4.pantā... Tiek aizstāts ar Iekšlietu ministriju.

Sēdes vadītājs. Tālāk lūdzu!

J.Bordāns. 17. lapaspusē. Arī analoģisks priekšlikums par Pilsonības un imigrācijas departamenta nosaukuma aizstāšanu ar Iekšlietu ministriju.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bordāns. Sekojošā vieta — par likumprojekta 28.pantu. Es paskaidrošu, ka šeit nav jauns priekšlikums iesniegts, tiek saglabāta otrā lasījuma redakcija, taču šeit izmainās numerācija sakarā ar iepriekš izdarītām izmaiņām mūsu likumprojekta numerācijā. Tātad šobrīd kāpēc viņš tiek paskaidrots? Likumprojekta 23.pants ir bijis uz otro lasījumu, bet pašlaik tas atbilst mūsu trešā lasījuma likumprojekta 28.pantam, un tādējādi tālāk arī šī numerācija tiek mainīta, un es saukšu attiecīgo likumprojekta pantu numurus... Tā, kā tas ir uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Lūdzu!

J.Bordāns. Likumprojekta 29.pants nosaka Civilprocesa kodeksa papildināšanu ar jaunu 33.F nodaļu, un šī nodaļa nosaka uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) maksātnespējas un bankrota lietu izskatīšanas kārtību. Šī ir pilnīgi jauna nodaļa. Tātad šī nodaļa tiek iekļauta Civilprocesa kodeksā, lai visās likuma normās tiktu iestrādāts princips, kādu mēs esam iestrādājuši arī likumā par tiesu varu, proti, ka lietas par uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu turpmāk neizskatīs Saimnieciskās tiesas, bet apgabaltiesas civillietu iztiesāšanas kārtībā, un tātad līdz ar to ir nepieciešama šī jaunā nodaļa Civilprocesa kodeksā, lai tiesneši zinātu, pēc kā vadīties. Šī nodaļa nosaka, galvenokārt, tātad... Es varbūt nedaudz īsi apstāšos pie šiem pamatpantiem un pamatnoteikumiem, kas ir izteikti, piemēram, 285. 24. pantā: lietu par uzņēmuma maksātnespēju un bankrotu izskata apgabaltiesas pēc uzņēmēja vai uzņēmuma atrašanās vietas. Tātad ir arī ierosināts pēc iespējas maksimāli saīsinātos termiņos šīs lietas izskatīt. Kā redzams 285. 25. panta trešajā daļā, tad ir, noteikts, ka tiesnesis lēmumu pieņem ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas, tas ir lēmumu par lietas ierosināšanu, un turpmākajos pantos ir noteikta šī kārtība.

Juridiskā komisija vienbalsīgi ir atbalstījusi šādu redakciju, šīs nodaļas redakciju un lūdz arī pieņemt to sēdē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādi iebildumi pret šo priekšlikumu? Nav. Tālāk, lūdzu!

J.Bordāns. Saistībā ar tiesu reformas principu ieviešanu dzīvē ir priekšlikums izslēgt kodeksa 294. 1. pantu. Tātad tā ir 21. lappuse mūsu dokumentā, un tas ir likumprojekta 30.pants. Tas ir saistīts ar sabiedrisko organizāciju un darba kolektīvu pārstāvju piedalīšanos kasācijas instancē.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Lūdzu tālāk!

J.Bordāns. Tātad trešā sadaļa — “Tiesvedība kasācijas instancē”. Šajā gadījumā arī nav nekādas izmaiņas pieņemtas, nav bijuši priekšlikumi. Te ir vienīgi atzīmēts, ka šobrīd tas ir likumprojekta 31. pants, taču bez teksta izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bordāns. Priekšlikums 24. lapaspusē — likumprojekta 33.pants, kur Juridiskā komisija ir pieņēmusi Juridiskā biroja priekšlikumu papildināt kodeksu ar 3.A un 3.B sadaļu sekojošā redakcijā. Čsi paskaidrošu, ka arī šeit nav mainīta redakcija... Nav mainīta ne procesa kārtība, ne saturs, izņemot dažas redakcionālas piebildes. Taču lietas būtība ir tāda, ka 3.A sadaļa, kas tika pieņemta otrajā lasījumā, ir sadalīta 3.A sadaļā un 3.B sadaļā. 3.B sadaļa sākas tātad mūsu dokumenta 35. lappusē. Būtība ir tāda, ka Juridiskais birojs uzskatīja un Juridiskā komisija arī pieņēma šādus argumentus, ka gan būs vieglāk vadīties tiesnešiem pēc šādas sadalīšanas, gan arī pēc būtības šīs 3.A sadaļas noteikumi, tātad tiesvedība apelācijas instancē un tiesas spriedumu (lēmumu) pārsūdzēšanas kārtība, atšķiras no tiesvedības kasācijas instancē un... un tas nozīmē likumīgā spēkā stājušos spriedumu pārsūdzēšanu un lietu jaunu izskatīšanu. Pēc būtības šīs ir divas dažādas civilprocesa stadijas, un tās ir nepieciešams sadalīt arī atsevišķās sadaļās. Tāda ir šī priekšlikuma būtība.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Priekšlikums pieņemts.

J.Bordāns. Nākošais priekšlikums, kas uz trešo lasījumu ir jauns, ir likumprojekta 39.pants, kas ir priekšpēdējā, 48.lappusē un nosaka izslēgt Civilprocesa kodeksa 370.panta 2. un 3. punktu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Pieņemts.

J.Bordāns. Juridiskā komisija neuzskatīja par nepieciešamu atbalstīt Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu, kas nosaka šeit Civilprocesa kodeksa 427.pantā doto noteikumu. Šis arguments bija, ka varbūt vajadzētu minēt, kādēļ tas nav ieslēgts arī kā likumprojekta pants. Iemesls tam ir tas, ka šis priekšlikums tika iesniegts pēc priekšlikumu iesniegšanai noteiktā termiņa un komisija varēja neiekļaut to... Teiksim, nesākt ar tā izskatīšanu, taču mēs uzskatījām to par būtisku. Tas acīmredzot ir gan Zemkopības ministrijas, gan arī zināmas sabiedrības daļas saviļnojums par lauksaimniecības produkcijas piegādātāju norēķināšanās kārtību. Es vēlētos paskaidrot pie šā panta, kādēļ Juridiskā komisija to neatbalstīja. Iemesls tam bija tāds, ka Civilprocesa kodekss ir tātad kodificēts likums, kas darbojas ilgstošā laika periodā. Un to nebūtu ieteicams mainīt atkarībā no tā, kādas problēmas rodas tautsaimniecībā, sakarā ar tām vai citām ekonomiskām problēmām valstī. Šo pašu priekšlikumu ir iespējams arī realizēt jau esošā Civilprocesa kodeksa kārtībā. Un tādēļ, lai šajā tādā kodificētā dokumentā neparādītos īslaicīgu valsts sarežģījumu atspoguļojums un pēc tam nenāktos to mainīt tādu vai citādu apstākļu dēļ, turklāt ņemot vērā, ka šādi paši priekšlikumi varētu būt izteikti arī par citām tautsaimniecības jomām, Juridiskā komisija uzskatīja, ka tas nav nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par šo priekšlikumu? Ministru kabinetu neviens nevēlas aizstāvēt? (No zāles: “Nav neviena — tāpēc...”) Ja neviens nevēlas runāt un Ministru kabineta deleģētu pārstāvju šeit nav, tad skaidrojumi nav paredzēti. Bet jūs vārdu lūdzāt. Jā, jums tiek dots vārds!

Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Man bija pagājušajā plenārsēdē saruna speciāli šajā jautājumā ar zemkopības ministru Ūdra kungu, jo lieta ir tāda, ka Bordāna kungs mums skaidroja jau pašreizējās iespējas, ko Civilprocesa kodekss paredz, lai noteiktu šo secību jeb kārtību, bet ir Civilprocesa kodeksa 425.pants, kurš nosaka un paredz, ka, “ja likumā nav paredzēta cita kārtība”. Tāpēc ir priekšlikums, ka analoģiski šim priekšlikumam ir jābūt šādai normai iestrādātai iekšā Lauksaimniecības likumā. Es gribu vērst šajā sakarībā Tautsaimniecības komisijas uzmanību, lai šo priekšlikumu tur ieliktu iekšā. Tad visas problēmas tiks atrisinātas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Līdz ar to deputāti piekrīt šim Juridiskās komisijas priekšlikumam un Juridiskās komisijas skaidrojumam. Lūdzu tālāk!

J.Bordāns. Likumprojekta 40.pants, kuru Juridiskā komisija iesaka papildināt ar kodeksa 1.pielikumu, kurā ir noteikts mantas saraksts, uz kuru vērst piedziņu pēc izpildu dokumentiem. Tā iesaka papildināt šo dokumentu ar vārdiem “kā arī tiek piedzīts parāds sakarā ar maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem, mājas uzturēšanu, ekspluatācijas un remonta izdevumiem un dzīvokļa īpašniekam nav citas mantas”. Tātad šis priekšlikums ir saistīts ar to, ka saskaņā ar mūsu tiesu reformu mainītas dzīvokļa tiesību normas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

J.Bordāns. Ir arī priekšlikums papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu!

J.Bordāns. Tas nebija uz otro likumprojektu iesniegts, taču uz trešo likumprojektu ir izstrādāti pārejas noteikumi. Gribu teikt, ka kopumā par visiem pārejas noteikumu pantiem. Šeit tādi ir astoņi, tie ir saistīti ar reformas pakāpenisku ieviešanu, jo sakarā ar to, ka lietas gan Augstākajā tiesā, gan pirmās instances tiesās tiek iesniegtas nepārtraukti un nepārtraukti tās atrodas izskatīšanā, šādu reformu, kas ir saistīta ar apelācijas institūcijas ieviešanu, nevar veikt burtiski vienā dienā un paziņot, ka no šā brīža ir cita izskatīšanas kārtība. Tādēļ šī reforma ir jāievieš pakāpeniski, kamēr tiek izskatītas jau kasācijas instancē - Augstākajā tiesā — iesniegtās lietas. Tātad šīs lietas tiek izskatītas vispirms jau šodienas kārtībā, un mēs esam pieskaņojuši šos termiņus, kad stājas spēkā attiecīgie mūsu likumprojekta panti. Tātad ir noteikti dažādi datumi - 1. februāris un 15.oktobris.Mēs uzskatījām, ka aptuveni šajā laikā ir iespējams izskatīt lietvedībā esošās lietas un uzsākt jaunu lietu izskatīšanu. Tādi būtu šie nosacījumi pie pārejas noteikumiem. Ja būtu kolēģiem kādi jautājumi vai neskaidrības, es esmu gatavs izskaidrot sīkāk.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, nevar aicināt jautājumus uzdot.

J.Bordāns. Jā, es domāju, ja uzstāšanās veidā kāds izteiktu savu neizpratni. Taču manuprāt šeit, sekojot likumprojektam, visam dokumentam ir iespējams tikt skaidrībā, kālab ir tas vai cits pants minēts pie tā vai cita datuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu! Vai kolēģis, kurš tagad ienāca, varētu mūs informēt, vai mums jāgaida, vai varam balsot? (No zāles deputāts A.Seiksts: “Vēl nāk cilvēki!”) Vēl nāk deputāti. Paldies!

Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 6. Likums ir pieņemts.

J.Bordāns. Paldies!

 

Sēdes vadītājs. Likumprojekts “Par Eiropas Enerģētikas hartas nolīgumu”. Otrais lasījums. Steidzams.

Ilga Kreituse - Ārlietu komisijas vārdā, demokrātiskās partijas “Saimnieks” deputāte!

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Pagājušajā reizē tur bija drukas kļūda nosaukumā, tā ir enerģētikas harta, loģiski, tur bija lieks “s” burts, bet pēdējā brīdī, kad jau bija izskatīts, komisija saņēma Zigurda Tomiņa priekšlikumus — labojumus šajā likumprojektā. Tie jums ir apkopoti dokumentā nr.1002a. Mēs atvainojamies, ka nav tabulas veidā, bet es domāju, ka šie priekšlikumi jums ir ļoti labi pārskatāmi.

Pirmais ir svītrot virsrakstā vārdu “valdības”. To komisija nevarēja atbalstīt, jo tas ir valdības parakstīts nolīgums un līdz ar to arī šā vārda svītrojumam komisija neredzēja pamatu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Zigurds Tomiņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Varbūt te rodas juridiskas problēmas, jo patiesībā šo nolīgumu par Eiropas Enerģētikas hartu valdībai vajadzēja parakstīt pēc pilnvarojuma, attiecīga Saeimas pilnvarojumu, jo tas arī ir saistīts ar izmaiņām budžetā. Bet kāpēc es ierosināju tomēr svītrot “valdības”, un līdz ar to šī likuma nosaukums būtu “Par Latvijas Republikas un Eiropas Savienības nolīgumu par Eiropas Enerģētikas hartu?

Pirmkārt, tāpēc, ka šeit ir dažādi līmeņi. Mūsu republikas valdība slēdz ar Eiropas savienību. Tātad šeit ir jābūt, protams, starptautiskam līgumam, bet tam ir jābūt starpvalstu līgumam. Ja mēs apskatāmies likumu, Latvijas Republikas likumu “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”, tad ir trīs iespējamie starptautisko līgumu veidi: starpvalstu līgumi, starpvaldību līgumi un starpresoru līgumi. Šajā gadījumā, par cik mēs arī, apstiprinām Saeimā, šajā gadījumā, kā ir teikts 8.pantā, starpvalstu līgumi tiek apstiprināti ar Saeimas pieņemto likumu, uz kura pamata Ārlietu ministrija sagatavo ratifikācijas rakstu, kuru paraksta Valsts prezidents un līdzparaksta ārlietu ministrs. Tātad, ja tas ir valdības līgums, tad tam nevajadzēja nonākt līdz Saeimai. Protams, ja tas neizšķir likumdošanas ceļā atrisināmus jautājumus. Bet arī pašā nolīgumā par Eiropas Enerģētikas hartu, daudzos pantos, tai skaitā, 36., 38., 40. un 41.pantā ir runa par starpvalstu līgumu, ka šim līgumam pievienojas valstis un nevis valdības. Kaut gan mēs, protams, varam to arī saprast dažos gadījumos kā valsti. Es domāju, tā kļūda cēlās sakarā ar to, ka pašā sākumā šī līguma noslēgšanai, vajadzēja saņemt Saeimas pilnvarojumu. Tā tas ir arī Latvijas Republikas likumā par starptautiskajiem līgumiem pateikts, bet tas nenozīmē, ka mums nevajadzētu labot pašreiz, jo pievienojas valsts un tātad ar likumu ir apstiprināma šī pievienošanās. Tas ir tikai pirmais etaps, ka valdība ir parakstījusi, bet ratificējam un pievienojamies, ja to izdara Saeima ar likumu. Tad tur pievienojas valsts, kā šajā pašā nolīgumā ir prasīts. Tas bija mans, teiksim, motīvs, kāpēc es iesniedzu šādu priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vai vēl kāds vēlas runāt par deputāta Tomiņa priekšlikumu? Nevēlas. Debates esam pabeiguši. Referente, lūdzu!

I.Kreituse. Mani mazliet pārsteidza Tomiņa kunga interpretācija, kā tiek slēgti starptautiskie līgumi. Saeimai nav jādod akcepts, ko valdība paraksta, mēs ratificējam vai neratificējam valdības līgumus. Tas ir pirmais. Un tāpēc, mēs bijām ļoti pāreigti par šādu priekšlikumu. Tas ir valdības noslēgtais līgums, ko Saeima ratificē, tāpēc Tomiņa kungs, tas būs pretrunā arī ar jūsu nākamo priekšlikumu. Saeima nesagatavo parakstīšanu. Mēs vai nu ratificējam vai ne. Tās ir tādas lietas, es nezinu, no kurienes. Pirmo reizi starptautiskā līgumā mums parādās šādas jaunas formas un jauni darbības principi, tāpēc es varu domāt, ka te var izšķir ar balsojumu, Tomiņa kungs!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, es, kā jūs saprotat, nevaru jūs saukt vārdos un uzvārdos, aicinot būt klusākiem, bet jūs dzirdējāt argumentus, un komisijas vārdā Ilga Kreituse izteica savu viedokli. Bet Zigurds Tomiņš lūdz balsot par viņa priekšlikumu, tāpēc, lūdzu, zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Zigurda Tomiņa priekšlikumu svītrot virsrakstā vārdu “valdības”. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 18, atturas - 15. Nav kvoruma. Lūdzu zvanīt! Lūdzu, balsosim, vēlreiz par Zigurda Tomiņa priekšlikumu svītrot vārdu “valdības”! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 20, atturas - 19. Nav pieņemts priekšlikums. Tālāk, lūdzu!

I.Kreituse. Tāpat Zigurds Tomiņš ir iesniedzis labojumu 2.pantā un ierosina sekojošu redakciju: likums stājās spēkā ar tā izsludināšanas dienu. Visos līdz šim pieņemtajos likumprojektos, šeit izskatītajos un pieņemtajos likumos ir izstrādāta formula, ka likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Komisija līdz ar to Tomiņa kunga priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

I.Kreituse. Tāpat Zigurds Tomiņš ir iesniedzis labojumu 3.pantam, ka Ārlietu ministrija uz šā likuma pamata un saskaņā ar nolīguma 39. un 49.pantu sagatavo ratifikācijas rakstu parakstīšanai un nodod to Portugāles valdības glabāšanai. Ārlietu komisija tāpat šo priekšlikumu noraidīja, atstājot iepriekšējo redakciju, jo parakstīšana ir pilnīgi cita lieta. Mēs ratificējam, un Ārlietu ministrija sagatavo ratifikācijas aktu, ko nodod tālāk Portugāles valdībai.

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS). Cienījamie deputāti! Varbūt varētu piekrist komisijas referentei attiecībā uz to, ka varbūt ir lieki, ka sagatavo šo ratifikācijas rakstu parakstīšanai, jo sagatavošana, protams, ietver arī sagatavošanu, parakstīšanu, es saprotu, un tā tālāk, bet tas ir tieši ņemts... šī frāze ir ņemta no pašreiz spēkā esošā likuma par starptautiskajiem līgumiem, kur tātad ir skaidri un gaiši pateikts tas, ko es pie pirmā mana priekšlikuma teicu, ka starpvalstu līgumi tiek apstiprināti ar Saeimas pieņemtu likumu, uz kura pamata Ārlietu ministrija sagatavo ratifikācijas rakstu, ko paraksta Prezidents un līdzparaksta ārlietu ministrs. Tātad nevis Saeima sagatavo parakstīšanai, bet varbūt Kreituses kundze izlaida šo vienu vārdu, ko es teicu tā. Bet svarīgākais manā priekšlikumā, kāpēc es ierosinu mainīt redakciju, ir tas, ka šo priekšlikumu tomēr neiesniedz Portugāles Republikas valdībai jeb, pareizāk, visur, gan šajā likumā par starptautiskajiem līgumiem, gan pašā nolīgumā, iet runa par depozitāriju, un Portugāles valdība būs šī nolīguma glabātāja. Un tātad 39.pantā pašā nolīgumā teikts, ka ratifikācijas vai apstiprināšanas nolikumi būs jānodod glabāšanā dokumentu glabātavā, šajā gadījumā - depozitārijā. Un arī mūsu pašu pieņemtajā likumā par starptautiskajiem līgumiem 10.pantā ir skaidri un gaiši pateikts, ka Ārlietu ministrija veic ratifikācijas notu apmaiņu un tā tālāk, kā arī deponē pievienošanās dokumentus un nodod starptautiskos līgumus depozitārijā. Un viennozīmīgi tātad nodod Portugāles Republikas valdībai glabāšanā, nevis iesniedz valdībai. Bet mans priekšlikums varētu tikt varbūt saīsināts, un mums ir iespējams izskatīt to pa daļām. Tad varētu no mana priekšlikuma balsot par vārdu “sagatavo parakstīšanai un" izņemšanu, un līdz ar to šis pants varētu skanēt tā, ka Ārlietu ministrija uz šā likuma pamata un saskaņā ar nolīguma 39.pantu un 49.pantu ratifikācijas rakstu nodod Portugāles Republikas valdībai glabāšanā. Tātad balsot pa daļām šo manu priekšlikumu, izslēdzot vārdus “sagatavo parakstīšanai un” un vārdu “to”, jo tā būtu korektāka forma.

Un vēl, nedaudz pieskaroties tam, kas tika minēts iepriekš. Man, protams, bija pēc referentes liegta iespēja izteikt savu viedokli. Skaidri un gaiši likumā par starptautiskajiem līgumiem pateikts, ka pievienošanos daudzpusējiem starptautiskiem līgumiem pieņem Ministru kabinets, izņemot gadījumus, kad — 2.punkts — maksājama dalības maksa, kas iepriekš nav paredzēta valsts budžetā. Šis irdaudzpusīgs līgums, kuru paraksta vairāk nekā 30 valstis, tātad, lai stātos spēkā, 33 valstis. Pašreiz ap 50 viņu ir. Tas daudzpusējs līgums, un šeit ir paredzama dalības maksa. Es saprotu, ka 17.decembris nebija tālu no 15.decembra, kad valdība — ap to datumu — pieņēma lēmumu pievienoties. Nebija vairs iespējams saņemt šo formālo Saeimas atļauju, un līdz ar to tapa nevis starpvalstu līgums, bet starpvaldību līgums ar visām no tā izrietošām sekām. Es ierosināju labot nosaukumu šajā gadījumā arī, lai šis jautājums būtu korektāk atrisināts. Pašreiz jau iet runa tikai par šo trešo priekšlikumu attiecībā uz 3.pantu un par to, ka nevis iesniedz Portugāles valdībai, bet nodod Portugāles valdībai glabāšanā.

Ja ir iespējams, lūdzu šo manu priekšlikumu balsot pa daļām, izslēdzot manis teiktos vārdus, ka “sagatavo parakstīšanai” un vārdiņu “to”. Paldies par uzmanību1 (No zāles deputāts A.Endziņš: “Kārtības rullis to paredz!”)

Sēdes vadītājs. Man jāsaka gan, deputāt Tomiņ, ka jūsu priekšlikums neatbilst Kārtības rullim, jo vienu teikumu tā nevar sadalīt pa daļām, no tā svītrot atsevišķus vārdus un tad uzskatīt, ka balsojam pa daļām. Es gan domāju, ka te vajadzētu tad komisijai un referentei runāt, jo, ja komisija pati tagad pieņem šo jūsu skaidrojumu un šos svītrojumus jūsu priekšlikumā, tad ir citādi, bet ja ne, tad vēl papildus mums te jādomā, ko darīt. Nu neparedz, neparedz, deputāt Endziņ!

I.Kreituse. Un pavisam īss skaidrojums pie tā, ko teica Tomiņa kungs. Komisija neuzskata par vajadzīgu Portugāles valdībai norādīt, kas viņai jādara, ja tas ir ierakstīts iekšā atbilstošajā nolīgumā. Mēs nododam valdībai, un valdība pilda to, kas viņai ir starptautiski uzticēts. Mēs neuzskatām par vajadzīgu norādīt, kas viņai ir jādara, ja jau tas ir norādīts pašā līguma tekstā. Tāpēc mēs arī noraidījām šo tekstu. (No zāles deputāts Z.Tomiņš: "Es noņemu savu priekšlikumu, ja nav iespējams pa daļām!”)

Sēdes vadītājs. Deputāts Tomiņš noņem savu priekšlikumu, jo nav iespējams viņu balsot pa daļām. Līdz ar to ir komisijas redakcija. Citu priekšlikumu nebija. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Savienības nolīgumu par Eiropas Enerģētikas hartas nolīgumu! Tātad mēs pieņemam likumprojektu "Par Enerģētikas hartas nolīgumu” otrajā lasījumā. Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 3. Likums pieņemts.

 

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Augstākās padomes Prezidija lēmumā “Par īpaši aizsargājamo dabas objektu teritorijām Latvijas lauku apvidos””, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jevgēnijs Zaščerinskis, Tautsaimnieku politiskās apvienības deputāts. Lūdzu!

J.Zaščerinskis (TPA). Cienījamie kolēģi, mēs izskatām dokumentu nr.1003! Tas ir likumprojekts “Grozījumi Augstākās padomes Prezidija lēmumā “Par īpaši aizsargājamiem dabas objektiem...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, skaļāk un mikrofonā, lūdzu, tiešām ir...

J.Zaščerinskis. Likumprojekts “Grozījumi Augstākās padomes Prezidija lēmumā “Par īpaši aizsargājamo dabas objektu teritorijām Latvijas Republikas lauku apvidos””. Uz otro lasījumu nekādi priekšlikumi netika iesniegti. Nebija priekšlikumu arī komisijai. Komisija lūdz apstiprināt otrajā lasījumā, par cik tas bija steidzams likumprojekts, nobalsots par steidzamību, tātad akceptēt arī viņu kā likumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstākās padomes Prezidija lēmumā “Par īpaši aizsargājamo dabas objektu teritorijām Latvijas Republikas lauku apvidos”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 2, atturas — 2. Likums pieņemts.

 

Likumprojekts “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem pilsētās”. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Siliņš, "Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

A.Siliņš (LC). Paldies, augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Par šo likumprojektu ir mūsu komisijas vienbalsīgs lēmums — lūgt Saeimu viņu uzskatīt par steidzamu. Iemesls ir acīm redzams. Tādēļ, ka darbojas likums par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās, kur 12.pantā ir teikts, ka bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjauno zemes īpašuma tiesības uz viņiem agrāk piederējušiem zemes gabaliem, izņemot gadījumus, ja uz bijušo zemes īpašnieku zemes atrodas valsts īpaši aizsargājami dabas objekti vai to daļas vai ar likumu noteikti valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objekti. Kamēr ar likumu šie objekti nav noteikti, tik ilgi šis likums par zemes reformu uzskata, ka Latvijā vispār nav šādu objektu, un rada problēmas. Tādas problēmas jau ir radušās tiešām valsts nozīmes objektiem. Tādēļ lūdzu šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par steidzamību? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par ierosināto steidzamību! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 6, atturas — 5. Steidzamība pieņemta.

Lūdzu tālāk!

A.Siliņš. Tālāk dokuments nr.869 ir Ministru kabineta sagatavotais likumprojekts, kur ir galvenie šie objekti uzskaitīti. Un ir uzskaitīti pamatā objekti tādā veidā, ka tiek uzrādītas objekta juridiskās adreses, pamatobjekta. Un tālāk ir iespējas konstatēt, kas šajā objektā ietilpst. Es ziņoju, ka šis saraksts diemžēl nav pilnīgs. Ir zināmi iztrūkumi jeb nepilnības, teiksim, valsts nozīmes zinātnisko iestāžu sarakstā. Bet mēs esam komisijā saņēmuši šo papildinājumu no Izglītības un zinātnes ministrijas Augstskolu un zinātnes departamenta, un otrajā lasījumā šie priekšlikumi tiks iestrādāti. Ir arī daži citi papildu priekšlikumi, kurus ir iespējams šajā sarakstā iestrādāt otrajā lasījumā. Tādēļ lūdzu balsot par pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Kokins, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

J.Kokins (LZS). Augsti godātie kolēģi! Manuprāt mēs rīkojamies pārsteidzīgi, pasludinot šo likumprojektu par steidzamu. Un, lūk, kāpēc. Pats referents atzīmē, ka saraksts nav pilnīgs. Otrkārt, ka norādītas tikai juridiskās adreses un ka nav skaidrs, uz kādām teritorijām, kādiem īpašumiem pretendē katra no šinī sarakstā esošajām iestādēm. Pietiek atcerēties, cik ēku Rīgā šobrīd apsaimnieko Tehniskā universitāte vai Latvijas Universitāte, tāpat arī citi, tad acīmredzot vajadzētu redzēt, kas viņiem pienākas. Bet galvenais šeit jau ir kaut kas cits. Pirmkārt tas, ka Valsts īpašuma fonds sastāda šo sarakstu. Acīmredzot būtībā šis saraksts ir sastādāms, ņemot vērā attiecīgo mācību, zinātnisko un kultūras iestāžu ieteikumus Valsts īpašuma fondam, bet nevis viņš viennozīmīgi izlems.

Tālāk. Šinī pārskatā pilnīgi neskaidrs ir statuss veselai kultūras iestāžu saraksta daļai, piemēram, novadpētniecības muzejiem, no kuriem neviens šeit nefigurē. Tāpat šeit nefigurē tādas iestādes kā valsts ģimnāzijas — esošās vai topošās. Tāpat ir veselas mācību iestādes, kas šeit nav minētas. Ko tas nozīmē? Vai viņas ne uz ko nepretendē, vai viņas ir aizmirstas? Pieņemsim, Rēzeknes Skolotāju institūts?

Tālak. Dabiski, būtu vēlams likumprojektu paplašināt un aptvert arī kultūras, mācību un zinātniskās iestādes lauku apvidū, lai beidzot mums tas būtu fiksēts saraksts. Jo tik tiešām, tiekoties ar mācību iestāžu pārstāvjiem, redzamo, ka viņi laukosdzīvo mierīgi, viņus sevišķi daudz zemes reforma neskar pagaidām, jo tur arī viss līdz galam izdarīts... Un tādēļ likumprojekts ir gaužām nepilnīgs. Tas ir steidzīgi papildināms, pie tā kārtīgi piestrādājams. Kopumā es viņu atbalstu, bet nekādā gadījumā laikam nevajadzēta tomēr uzskatīt par steidzamu, jo šeit tiešām kārtīgi jāizrisina, uz ko kura kultūras vai mācību iestādē pretendē un kas viņai īsti pienākas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrēties! Turpināsim debates pēc pārtraukuma. Tagad reģistrācija. Pirmais pēc pārtraukuma runu teiks deputāts Jonītis. Reģistrācija, kolēģi!

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti: Andris Ameriks, Mariss Andersons, Martijans Bekasovs, Aivars Berķis, Inese Birzniece, Olafs Brūvers, Māris Budovskis, Imants Daudišs, Ilmārs Dāliņš, Olga Dreģe... Olga Dreģe zālē... Oskars Grīgs, Kārlis Jurkovskis, Ēriks Kaža, Ojārs Kehris, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Janīna Kušnere, Uldis Lakševics, Aristids Lambergs, Kristiāna Lībane, Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Gunārs Resnais...

Sēdes vadītājs. Zālē Gunārs Resnais.

I.Folkmane. Gunārs Resnais zālē... Jānis Ritenis, Anta Rugāte, Andris Saulītis, Juris Sinka, Anita Stankēviča un Jānis Urbanovičs.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 16.00.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu kolēģus deputātus reģistrēties! Reģistrācija! Deputātu, kurš sēž pašās zāles beigās, arī reģistrējiet, jo mums kvorums ir nepieciešams. Lūdzu rezultātu! 52 deputāti. Paldies!

Raimonds Jonītis, “Latvijas ceļa" deputāts! Lūdzu, turpinām debates!

R.Jonītis (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Arī Tautsaimniecības...

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos! Vēlreiz nosauksim likumprojektu, kuru mēs izskatām. Likumprojekts “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem pilsētās". Izskatām pirmajā lasījumā un turpinām debates. Lūdzu!

R.Jonītis Arī Tautsaimniecības, agrārās reģionālās politikas komisija ir izskatījusi šo likumprojektu. Mūsu komisija ieteica šo likumprojektu virzīt kā steidzamu, jo tas ir tiešām nepieciešams likumprojekts, lai varētu sakārtot un reāli uzsākt zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās. Tas attiecas uz pilsētām. Un tie iebildumi, ko Kokina kungs teica par to, ka ir nepieciešams konkrētu objektu saraksts ar konkrētām adresēm, kas neatrodas uz valstij vai pašvaldībai piekrītošās zemes, varētu būt stipri īsāks un stipri mazāks, nekā viņš ir redzams šeit. Tieši tāpat viņš varētu būt arī garāks nekā viņš ir pieminēts šeit. Bet es lūgtu vienkārši Izglītības komisiju noteikt pietiekoši korektu šo otrā lasījuma redakciju sakarā ar to, ka šo likumprojektu Ministru kabinets ir izsūtījis jau 9.augustā. Reāli ļoti drīz beigsies arī šis termiņš — divi mēneši, kad Valsts īpašuma fondam reāli jāpabeidz sastādīt šo sarakstu. Un mēs varētu jau izskatīt šo konkrēto sarakstu ar konkrētām adresēm, konkrētiem objektiem. Bet šī steidzamība tiešām ir nepieciešama un būtiska, jo Saeimai tiešām ir jāizlemj, vai visi šie objekti, kas šeit ir minēti, ir ar valsts nozīmi, vai arī viņiem nav šīs valsts nozīmes. Un tas laikam tomēr būtu vairāk jāizvērtē Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. To neviena cita komisija pašreizējā brīdī arī nevarētu izvērtēt. Vēl jo vairāk to nevar izvērtēt atbildīgā ministrija, jo, protams, atbildīgajai ministrijai visi šie objekti ir ārkārtīgi svarīgi. Bet vai tā ir arī valsts nozīme, to var izvērtēt šī Saeimas komisija. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl deputāti ir pieteikušies debatēs? Ilga Kreituse ,Demokrātiskā partija "Saimnieks". Lūdzu!

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Tā kā visi šie objekti un viņu darbība skar lielā mērā privātīpašnieku intereses un denacionalizācijas procesu valstī, es domāju, ka tomēr visu šo objektu apstiprināšana — arī to, kas ir saistīta ar viņu funkcionēšanu, — jāizskata Saeimā, nevis Ministru kabinetā. It īpaši, ja mēs šinī likumā nosakām, ka divu mēnešu laikā uz Ministru kabinetu, jo līdz šim brīdim visas īpašuma tiesības, kas ir bijušas, skatītas Saeimā un arī šeit apstiprinātas.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu referentu!

A.Siliņš. Paldies, augsti godātie Prezidija locekļi, godātie kolēģi! Vispirms paldies par pozitīvo balsojumu steidzamībai. Tas tik tiešām neprasa komentārus, es domāju, jo savādāk mums nav neviena valsts nozīmes objekta, ja nav likuma. Viņš ir nepieciešams. Par to, kuri īsti tur būs un kādā veidā viņi par tādiem kļūs, es domāju, līdz otrajam lasījumam, uz otro lasījumu priekšlikumus mūsu komisija ļoti uzmanīgi izskatīs un otrajā lasījumā tie tiks iestrādāti. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem pilsētās" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Kolēģi, lūdzu visus balsot, piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 3. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu, nosauciet, kad iesniegt priekšlikumus uz otro lasījumu!

A.Siliņš. Atbilstoši Kārtības rullim mums būtu komisijas priekšlikums otro lasījumu izskatīt Saeimā 28.septembrī, lai būtu pietiekoši laika tiešām šeit iestrādāt un arī deputātiem iepazīties ar priekšlikumiem. Un priekšlikumus būtu lūgums iesniegt līdz 18.septembrim ieskaitot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Jānis Kokins, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

J.Kokins (LZS). Godājamie kolēģi! Līdz 18.februārim...

Sēdes vadītājs. Septembrim.

J.Kokins. Līdz 18.septembrim, tas ir, faktiski līdz pirmdienai iznāk tā ļoti maz laika, jo saraksts, kā pats referents atzina, būtu jāprecizē, jādabū un jāizpēta, lai neiznāktu, kā saka, "fušieris". Jādabū vismaz līdz jaunnedēļas beigām. Ja 28.septembrī izskata.

Sēdes vadītājs. Ja tā īsti ņem, tad mums nav jānosaka iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam, ja ir steidzams. Un tiešām steidzamība ir pieņemta. Bet es domāju, ka tas nav slikts precedents, ka mēs tomēr vienojamies, līdz kuram iesniegsim. Un es aicinu jūs piekrist deputātiem.

A.Siliņš. Respektīvi man būtu jānosauc vēlāk...

Sēdes vadītājs. Lasījums paliek tajā pašā dienā...

A.Siliņš. Es sapratu, ka pret otrā lasījuma izskatīšanas datumu — 28. septembri — nav iebildumu. Tas ir pietiekošs termiņš. Bet tad vajadzēja termiņu, kādā būtu priekšlikumi. 21., ja? Es domāju, ka pret 21. mūsu komisijas kolēģiem nav iebildumu. Līdz 21.septembrim.

Sēdes vadītājs. Tā kā jūs aicinām komisiju mudināt Saeimu strādāt ārkārtas sēdē, tad es aicinu arī komisiju sanākt uz ārkārtas sēdēm un pieņemt deputāta Kokina priekšlikumus. Es kļūstu nekorekts kā sēdes vadītājs. Pieņemts.

A.Siliņš. Paldies! Mēs tiešām strādāsim, lai visi darbi tiktu izdarīti. Paldies!

Sēdes vadītājs. Esam pabeiguši izskatīt šo jautājumu un mēs esam norunājuši pēc pārtraukuma lūgt Mandātu komisiju. Lēmuma projekts par Viļņa Kazāka deputāta mandāta apstiprināšanu. Lūdzu Mandātu komisiju!

I.Folkmane (TPA). "Saeimas priekšsēdētājam Gorbunova kungam. 1995.gada 13.septembrī, protokols nr.19. Mandātu un iesniegumu komisijā piedalījās deputāti Elferts, Dreģe, Kokins, Folkmane. Izskatīja lēmuma projektu "Par Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputātu kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā kandidāta Viļņa Kazāka deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. Nolēma: Mandātu un iesniegumu komisijai nav iebildumu par Viļņa Kazāka deputāta pilnvaru

Turpinājums nākamajos numuros

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!