Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 130

Rīgā 2015. gada 12. augustā

(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes
sēdes protokols Nr. 28 4. p.)

Apdrošinātāju un pārapdrošinātāju maksātspējas kapitāla prasības un pašu kapitāla aprēķināšanas normatīvie noteikumi

Izdoti saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma
118. pantu un 119. panta astoto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. "Apdrošinātāju un pārapdrošinātāju maksātspējas kapitāla prasības un pašu kapitāla aprēķināšanas normatīvie noteikumi" (tālāk tekstā – noteikumi) nosaka maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanas kārtību saskaņā ar standarta formulu un izmantojamā pašu kapitāla aprēķināšanas kārtību.

2. Noteikumi ir saistoši apdrošināšanas sabiedrībām un nedalībvalstu apdrošinātāju filiālēm (tālāk tekstā – apdrošinātājs), kā arī pārapdrošināšanas sabiedrībām (tālāk tekstā – pārapdrošinātājs).

3. Noteikumos lietotie termini:

3.1. parakstīšanas risks (underwriting risk) – zaudējumu vai apdrošināšanas saistību vērtības palielināšanās risks, ko izraisījusi neatbilstīga apdrošināšanas prēmiju noteikšana un pieņēmumi tehnisko rezervju aprēķinā;

3.2. prēmijas un rezerves risks (premium and reserve risk) – zaudējumu risks vai apdrošināšanas saistību vērtības palielināšanās risks, kas rodas no svārstībām apdrošināšanas gadījumu iestāšanās laikā, biežumā un smaguma pakāpē, kā arī apdrošināšanas atlīdzību prasību izskatīšanas laikā un izmaksu apmērā;

3.3. katastrofas risks (catastrophe risk) – zaudējumu risks vai apdrošināšanas saistību vērtības palielināšanās risks, kas rodas no ievērojamas nenoteiktības cenu noteikšanā un rezervju veidošanas pieņēmumos par ekstremāliem vai ārkārtējiem gadījumiem;

3.4. mirstības risks (mortality risk) – zaudējumu risks vai apdrošināšanas saistību vērtības palielināšanās risks, kas rodas no pārmaiņām mirstības rādītāju līmenī, tendencē vai nepastāvībā, ja mirstības rādītāju palielināšanās noved pie apdrošināšanas saistību vērtības palielināšanās;

3.5. ilgdzīvošanas risks (longevity risk) – zaudējumu risks vai apdrošināšanas saistību vērtības palielināšanās risks, kas rodas no pārmaiņām mirstības rādītāju līmenī, tendencē vai nepastāvībā, ja mirstības rādītāju samazināšanās noved pie apdrošināšanas saistību vērtības palielināšanās;

3.6. invaliditātes un saslimstības risks (disability–morbidity risk) – zaudējumu risks vai apdrošināšanas saistību vērtības palielināšanās risks, kas rodas no pārmaiņām invaliditātes, slimības un saslimstības rādītāju līmenī, tendencē vai nepastāvībā;

3.7. izdevumu risks (expense risk) – zaudējumu risks vai apdrošināšanas saistību vērtības palielināšanās risks, kas rodas no pārmaiņām to izdevumu līmenī, tendencē vai nepastāvībā, kas rodas, apkalpojot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumus;

3.8. pārskatīšanas risks (revision risk) – zaudējumu risks vai apdrošināšanas saistību vērtības palielināšanās risks, kas rodas no svārstībām to pārskatīšanas rādītāju līmenī, tendencē vai nepastāvībā, ko piemēro mūža rentei (annuities), saistībā ar pārmaiņām tiesiskajā vidē vai apdrošinātās personas veselības stāvoklī;

3.9. polises apturēšanas risks (lapse risk) – zaudējumu risks vai apdrošināšanas saistību vērtības palielināšanās risks, kas rodas no izmaiņām polišu neturpināšanas (tajā skaitā polišu neturpināšanas iespēju izmantošanas vai turpināšanas iespēju neizmantošanas) gadījumu apmērā vai no polises apturēšanas rādītāju pastāvīga pieauguma vai samazinājuma;

3.10. tirgus risks (market risk) – zaudējumu vai finanšu stāvokļa negatīvu izmaiņu risks, kas tieši vai netieši rodas aktīvu, saistību un finanšu instrumentu tirgus cenu līmeņa svārstību un nepastāvības rezultātā;

3.11. procentu likmju risks (interest rate risk) – aktīvu, pasīvu un finanšu instrumentu vērtību jutīgums pret izmaiņām procentu likmju termiņstruktūrā vai procentu likmju svārstīgumā;

3.12. kapitāla vērtspapīru risks (equity risk) – aktīvu, pasīvu un finanšu instrumentu vērtību jutīgums pret izmaiņām kapitāla vērtspapīru tirgus cenu līmenī vai svārstīgumā;

3.13. īpašuma risks (property risk) – aktīvu un finanšu instrumentu vērtību jutīgums pret izmaiņām nekustamā īpašuma tirgus cenu līmenī vai svārstīgumā;

3.14. likmju starpības risks (spread risk) – aktīvu, pasīvu un finanšu instrumentu vērtību jutīgums pret izmaiņām ienesīguma likmju starpības līmenī vai svārstīgumā attiecībā pret bezriska procentu likmju termiņstruktūru;

3.15. ārvalstu valūtas risks (currency risk) – aktīvu, pasīvu un finanšu instrumentu vērtību jutīgums pret izmaiņām vai svārstībām valūtas maiņas kursa līmenī;

3.16. tirgus riska koncentrācijas (market risk concentrations) – apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja papildu riski, kas izriet vai nu no diversifikācijas trūkuma aktīvu portfelī, vai no pārmērīgi liela saistību nepildīšanas riska, ko rada atsevišķs vērtspapīru emitents vai saistītu emitentu grupa;

3.17. darījuma partneru saistību nepildīšanas risks (counterparty default risk) – zaudējumu vai negatīvu izmaiņu finanšu stāvoklī risks, kas rodas darījuma partneru un debitoru kredītstāvokļa svārstību rezultātā, kam pakļauts apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs;

3.18. nemateriālo aktīvu risks (intangible asset risk) – zaudējumu vai negatīvu izmaiņu finanšu stāvoklī risks, kas rodas nemateriālo aktīvu vērtības svārstību rezultātā;

3.19. operacionālais risks (operational risk) – zaudējumu risks, ko rada prasībām neatbilstošas vai nepilnīgas iekšējo procesu norises, personāla kļūdas vai iekšēji krāpnieciski darījumi, sistēmu darbība vai ārējo apstākļu ietekme;

3.20. riska mazināšanas metodes – visas metodes, kas apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam ļauj nodot daļu risku vai visus to riskus citai pusei;

3.21. diversifikācijas ietekme – apdrošinātāja, pārapdrošinātāja un grupas riska darījumu vērtības samazināšanās saistībā ar uzņēmējdarbības diversifikāciju atbilstoši iespējai kāda riska negatīvo rezultātu kompensēt ar cita riska labvēlīgāku rezultātu, ja šie riski nav pilnībā savstarpēji saistīti;

3.22. pārējo terminu lietojums šajos noteikumos atbilst Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (tālāk tekstā – Komisija) 2006. gada 13. janvāra noteikumos Nr. 21 "Apdrošināšanas sabiedrību, nedalībvalstu apdrošinātāju filiāļu, pārapdrošināšanas sabiedrību un nedalībvalstu pārapdrošinātāju filiāļu gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas normatīvie noteikumi" lietotajiem terminiem.

II. Maksātspējas kapitāla prasības struktūra un uzbūve

4. Maksātspējas kapitāla prasību, pamatojoties uz standarta formulu, nosaka šādi:

MKP=PamataMKP+MKP_operac+KOREKC_TR;ATLNOD ,

kur:

MKP – maksātspējas kapitāla prasība;

PamataMKP – pamata maksātspējas kapitāla prasība, ko nosaka saskaņā ar šo noteikumu 5. un 12. punkta prasībām;

MKP_operac – kapitāla prasība operacionālajam riskam, ko nosaka saskaņā ar šo noteikumu 20.–22. punkta prasībām;

KOREKC_TR;ATLNOD – korekcija atbilstoši tehnisko rezervju un atlikto nodokļu zaudējumu segšanas spējai, ko nosaka saskaņā ar šo noteikumu 23.–25. punkta prasībām.

5. Pamata maksātspējas kapitāla prasības aprēķins ietver atsevišķus riska moduļus, kas apkopoti, ņemot vērā korelācijas koeficientus, saskaņā ar šo noteikumu 12. punktu. To veido šādi riska moduļi:

5.1. nedzīvības apdrošināšanas parakstīšanas risks;

5.2. dzīvības apdrošināšanas parakstīšanas risks;

5.3. veselības apdrošināšanas parakstīšanas risks;

5.4. tirgus risks;

5.5. darījuma partneru saistību nepildīšanas risks;

5.6. nemateriālo aktīvu risks.

6. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darījumus attiecina uz to šo noteikumu 5.1.–5.3. punktā minēto parakstīšanas riska moduli, kas vislabāk atspoguļo darījumu pamatā esošo risku tehniskās īpašības.

7. Nosakot maksātspējas kapitāla prasību atbilstoši Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 119. pantā noteiktajiem principiem, šo noteikumu 4. punktā minēto risku apkopošanai tiek izmantoti korelācijas koeficienti, kas norādīti šo noteikumu 12. punktā.

8. Katru no šo noteikumu 5. punktā minētajiem riska moduļiem kalibrē, izmantojot riskam pakļautās vērtības (VaR) mēru ar ticamības līmeni 99.5 procentu apmērā viena gada laikā. Riska moduļu uzbūvē tiek ņemta vērā diversifikācijas ietekme atbilstoši Eiropas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/35 (2014. gada 10. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II), (tālāk tekstā – ES regula Nr. 2015/35) prasībām.

9. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs piemēro šo noteikumu prasības attiecībā uz riska moduļu uzbūvi un specifikācijām, gan aprēķinot pamata maksātspējas kapitāla prasību, gan veicot jebkuru vienkāršotu aprēķinu, atbilstoši šo noteikumu 26. punkta prasībām.

10. Attiecībā uz katastrofas risku dzīvības, nedzīvības un veselības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduļu aprēķinā ņem vērā ģeogrāfisko specifiku atbilstoši ES regulas Nr. 2015/35 prasībām.

11. Ja apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs ir pakļauts bāzes riskam (basis risk), ko rada valūtas nesakritība starp parakstīšanas risku un riska mazināšanas metodi, šis risks tiek ņemts vērā maksātspējas kapitāla prasības aprēķina attiecīgajā parakstīšanas riska modulī atbilstoši ES regulas Nr. 2015/35 prasībām.

III. Pamata maksātspējas kapitāla prasības aprēķins

12. Pamata maksātspējas kapitāla prasību aprēķina šādi:

kur ar MKP_i apzīmē riska moduli "i" un ar MKP_j apzīmē riska moduli "j" un kur "i, j" nozīmē, ka dažādu rādītāju summai jāaptver visas iespējamās "i" un "j" kombinācijas. Aprēķinā MKP_i un MKP_j aizstāj ar šādiem moduļiem:

— ar MKP_nedzīvības apzīmē nedzīvības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduli;

— ar MKP_dzīvības apzīmē dzīvības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduli;

— ar MKP_veselības apzīmē veselības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduli;

— ar MKP_tirgus apzīmē tirgus riska moduli;

— ar MKP_{saistību neizpildes} apzīmē darījuma partneru saistību neizpildes riska moduli.

Ar koeficientu Corr_i,j apzīmē "i" rindā un "j" slejā norādīto vienību šajā korelācijas matricā:

Ar MKP_{nemater akt} apzīmē nemateriālo aktīvu risku.

13. Nedzīvības apdrošināšanas parakstīšanas riska modulis atspoguļo risku, kas izriet no nedzīvības apdrošināšanas saistībām attiecībā uz segtajiem riskiem un apdrošinātāja darbībā izmantotajām riska parakstīšanas metodēm. Šajā modulī ņem vērā apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja darbības rezultātu nenoteiktību saistībā ar esošajām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistībām, kā arī ar jaunām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistībām, ko plānots uzņemties turpmāko 12 mēnešu laikā. To aprēķina atbilstoši ES regulas Nr. 2015/35 prasībām kā kapitāla prasību kombināciju nedzīvības apdrošināšanas prēmijas un rezerves riska, nedzīvības apdrošināšanas katastrofas riska un polises apturēšanas riska apakšmoduļiem.

14. Dzīvības apdrošināšanas parakstīšanas riska modulis atspoguļo risku, kas izriet no dzīvības apdrošināšanas saistībām attiecībā uz segtajiem riskiem un apdrošinātāja darbībā izmantotajām riska parakstīšanas metodēm. To aprēķina atbilstoši ES regulas Nr. 2015/35 prasībām kā kapitāla prasību kombināciju mirstības riska, ilgdzīvošanas riska, invaliditātes un saslimstības riska, dzīvības apdrošināšanas izdevumu riska, pārskatīšanas riska, polises apturēšanas riska un dzīvības apdrošināšanas katastrofas riska apakšmoduļiem.

15. Veselības apdrošināšanas parakstīšanas riska modulis atspoguļo risku, kas izriet no veselības apdrošināšanas līgumu saistību parakstīšanas, izvērtējot gan segtos riskus, gan riska parakstīšanas metodes, ko izmanto apdrošinātāja darbībā, neatkarīgi no tā, vai parakstīšanā piemēro vai nepiemēro dzīvības apdrošināšanas tehniskos principus. To aprēķina atbilstoši ES regulas Nr. 2015/35 prasībām kā kapitāla prasību kombināciju šādiem apakšmoduļiem:

15.1. veselības apdrošināšanas, kam nav piemēroti dzīvības apdrošināšanas tehniskie principi, parakstīšanas riska apakšmodulim;

15.2. veselības apdrošināšanas, kam piemēroti dzīvības apdrošināšanas tehniskie principi, parakstīšanas riska apakšmodulim;

15.3. veselības apdrošināšanas katastrofas riska apakšmodulim.

16. Tirgus riska modulis atspoguļo risku, kas izriet no to finanšu instrumentu tirgus cenu līmeņa vai svārstīguma, kas ietekmē apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja aktīvu un saistību vērtību. Tirgus riska modulis atspoguļo aktīvu un saistību strukturālo nesaskaņotību, īpaši ņemot vērā aktīvu un saistību ilgumu (duration). To aprēķina atbilstoši ES regulas Nr. 2015/35 prasībām kā kapitāla prasību kombināciju procentu likmju riska, kapitāla vērtspapīru riska, īpašuma riska, likmju starpības riska, ārvalstu valūtas riska un tirgus riska koncentrācijas apakšmoduļiem.

17. Tirgus riska kapitāla vērtspapīru riska apakšmodulī, kuru aprēķina saskaņā ar standarta formulu, tiek iekļauta simetriskā korekcija (symetric adjustment) kapitāla prasībai, kas noteikta, lai segtu akciju cenu līmeņa izmaiņu risku. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs piemēro simetrisko korekciju, ko atbilstoši ES regulas Nr. 2015/35 prasībām nosaka Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde un kas periodiski tiek publicēta tās mājas lapā.

18. Darījuma partneru saistību nepildīšanas riska modulis atspoguļo apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja iespējamos zaudējumus saistībā ar darījuma partneru un debitoru kredītstāvokļa neparedzētu pasliktināšanos vai saistību nepildīšanas gadījumiem nākamo 12 mēnešu laikā. To aprēķina atbilstoši ES regulas Nr. 2015/35 prasībām:

18.1. darījuma partneru saistību nepildīšanas riska modulī ņem vērā riska mazināšanas līgumus, piemēram, pārapdrošināšanas līgumus, vērtspapīrošanas darījumus un atvasinātos instrumentus, starpnieku debitoru parādus, kā arī cita veida kredītriskus, uz kuriem neattiecas likmju starpības riska apakšmodulis. Šajā modulī ņem vērā apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja rīcībā esošu vai tā labā noformētu nodrošinājumu vai citu garantiju un ar to saistītos riskus;

18.2. attiecībā uz katru darījuma partneri šajā modulī ņem vērā attiecīgā apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja darījuma partnera kopējo riska darījumu vērtību attiecībā pret šo darījuma partneri neatkarīgi no tā līgumsaistību juridiskās formas attiecībā pret šo apdrošinātāju vai pārapdrošinātāju.

19. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs aprēķina nemateriālo aktīvu risku atbilstoši ES regulas Nr. 2015/35 prasībām.

IV. Kapitāla prasība operacionālajam riskam

20. Kapitāla prasība operacionālajam riskam tiek aprēķināta atbilstoši ES regulas Nr. 2015/35 prasībām.

21. Ja dzīvības apdrošināšanas līgumu ieguldījumu risku uzņemas apdrošinājuma ņēmēji, operacionālā riska kapitāla prasības aprēķinā ņem vērā gada izdevumu summu par šīm apdrošināšanas saistībām.

22. Attiecībā uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darījumiem, kas nav šo noteikumu 21. punktā norādītie darījumi, operacionālā riska kapitāla prasības aprēķinā ņem vērā minēto darījumu apmēru nopelnīto prēmiju un tehnisko rezervju izteiksmē. Šajā gadījumā operacionālā riska kapitāla prasība nepārsniedz 30 procentus no pamata maksātspējas kapitāla prasības attiecībā uz šiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darījumiem.

V. Korekcija atbilstoši tehnisko rezervju un atlikto nodokļu zaudējumu segšanas spējai

23. Korekcija atbilstoši tehnisko rezervju un atlikto nodokļu zaudējumu segšanas spējai (adjustment for the loss-absorbing capacity of technical provisions and deferred taxes), ko nosaka atbilstoši ES regulas Nr. 2015/35 prasībām, atspoguļo neparedzēto zaudējumu potenciālo kompensāciju, vienlaikus samazinoties tehniskajām rezervēm vai atliktajiem nodokļiem, vai arī abiem.

24. Nosakot korekciju atbilstoši tehnisko rezervju zaudējumu segšanas spējai, ņem vērā riska mazināšanas efektu, ko sniedz apdrošināšanas līgumu nākotnes diskrecionārie labumi (future discretionary benefits), ja apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs var konstatēt, ka šādu labumu samazinājumu var izmantot, lai segtu neparedzētos zaudējumus, kad tie rodas. Riska mazināšanas efekts, ko sniedz nākotnes diskrecionārie labumi, nav lielāks par tehnisko rezervju un atlikto nodokļu summu, kas attiecas uz šiem nākotnes diskrecionārajiem labumiem.

25. Piemērojot šo noteikumu 24. punktu, nākotnes diskrecionāros labumus nelabvēlīgos apstākļos salīdzina ar šādu labumu vērtību saskaņā ar tehnisko rezervju vislabākās aplēses (best estimate) aprēķina pamatā esošajiem pieņēmumiem.

VI. Standarta formulas vienkāršojumi

26. Atbilstoši ES regulas Nr. 2015/35 nosacījumiem apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam ir atļauts izmantot vienkāršotu aprēķinu, kas attiecīgi noteikts ES regulā Nr. 2015/35 atsevišķam apakšmodulim vai riska modulim, ja riska veids, apjoms un sarežģītība to attaisno un ja būtu nesamērīgi pieprasīt apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam piemērot standartizētu aprēķina metodi.

VII. Apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam īpašo parametru izmantošana

27. Ja saņemta Komisijas atļauja, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs, izmantojot standarta formulas uzbūvi, var aizstāt standarta formulas parametru apakšgrupu ar attiecīgajam apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam īpašajiem parametriem (undertaking specific parameters), aprēķinot dzīvības, nedzīvības un veselības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduļus.

28. Apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam īpašos parametrus kalibrē, pamatojoties uz attiecīgā apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja iekšējiem datiem vai datiem, kas tieši attiecas uz minētā apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja darījumiem, izmantojot standartizētas metodes.

29. Ja ir pamats uzskatīt, ka maksātspējas kapitāla prasība, kas aprēķināta saskaņā ar standarta formulu, nav atbilstoša, jo apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja riska profils būtiski atšķiras no standarta formulas aprēķina pamatā esošajiem pieņēmumiem, Komisija ir tiesīga pieprasīt attiecīgajam apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam aizstāt standarta formulas aprēķinā izmantoto parametru apakšgrupu ar šim apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam īpašajiem parametriem, aprēķinot dzīvības, nedzīvības un veselības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduļus. Apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam īpašie parametri tiek aprēķināti, ievērojot Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 119. panta trešās un ceturtās daļas prasības.

VIII. Pašu kapitāla noteikšana

30. Pašu kapitālu veido šo noteikumu 31. punktā minētā pamata pašu kapitāla (basic own funds) un 32. punktā minētā papildu pašu kapitāla (ancillary own funds) summa.

31. Pamata pašu kapitālu veido aktīvu un saistību, kas novērtētas atbilstoši Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 98.–115. panta prasībām, starpība un subordinētās saistības. Pamata pašu kapitāls tiek samazināts par apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja turēto pašu akciju summu. Pamata pašu kapitāla posteņi tiek noteikti atbilstoši ES regulas Nr. 2015/35 prasībām.

32. Papildu pašu kapitāls sastāv no ES regulā Nr. 2015/35 noteiktajiem ārpusbilances posteņiem, kuri nav pamata pašu kapitāls un kuru apmaksu var pieprasīt, lai segtu apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja darbības rezultātā radušos zaudējumus.

32.1. Ja papildu pašu kapitāla postenis (instruments) ir apmaksāts vai tā apmaksa ir pieprasīta, to uzskaitē atzīst par aktīvu un izslēdz no papildu pašu kapitāla posteņiem.

32.2. Summa, kas tiek attiecināta uz katru papildu pašu kapitāla posteni, atspoguļo šim postenim piemītošo zaudējumu segšanas potenciālu, un tās novērtēšanas pamatā ir piesardzīgi un reālistiski pieņēmumi. Ja papildu pašu kapitāla postenim (instrumentam) ir fiksēta nominālvērtība, šā posteņa (instrumenta) apmēram jābūt vienādam ar tā nominālvērtību, ja tas attiecīgi atspoguļo šā posteņa (instrumenta) zaudējumu segšanas potenciālu.

33. Papildu pašu kapitāla posteņa summu iekļauj pašu kapitālā, ja ir saņemta Komisijas atļauja vai nu par naudas summu katram papildu pašu kapitāla postenim, vai par metodi, ar ko nosaka papildu pašu kapitāla katra posteņa summu.

34. Papildu fondi (surplus funds):

34.1. apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja pamata pašu kapitālā tiek iekļauti papildu fondi, t.i., uzkrātā peļņa, kas nav bijusi pieejama sadalei apdrošinājuma ņēmējiem un labuma guvējiem. Šajā pašu kapitāla postenī atspoguļo summu, kas atbilstoši Komisijas 2006. gada 13. janvāra noteikumiem Nr. 21 "Apdrošināšanas sabiedrību, nedalībvalstu apdrošinātāju filiāļu, pārapdrošināšanas sabiedrību un nedalībvalstu pārapdrošinātāju filiāļu gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas normatīvie noteikumi" ietverta bilances postenī "Rezerve aplēses dalībai peļņā";

34.2. rezervi aplēses dalībai peļņā neuzskata par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistībām, bet uzskata par pamata pašu kapitāla posteni tikai tad, ja tā atbilst kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 37.1. punktā.

35. Pašu kapitālā atbilstoši ES regulas Nr. 2015/35 prasībām tiek iekļauts samazinājums par apdrošinātāja vai pārapdrošinātaja dalību (participation) finanšu iestādēs un kredītiestādēs. Dalība finanšu iestādēs un kredītiestādēs ietver:

35.1. apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja ieguldījumus tādu kredītiestāžu, finanšu iestāžu (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (tālāk tekstā – ES regula Nr. 575/2013) izpratnē) un ieguldījumu brokeru sabiedrību (Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē) pamatkapitālā, kurās tiešā vai kontroles veidā iegūtas 20 vai vairāk procentu balsstiesības vai arī tiešā vai kontroles veidā iegūta līdzdalība, kas aptver 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita;

35.2. apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja ieguldījumus šo noteikumu 35.1. punktā norādīto kredītiestāžu, finanšu iestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību subordinētajā kapitālā un otrā līmeņa pašu kapitāla instrumentos, kas minēti ES regulā Nr. 575/2013.

IX. Pašu kapitāla posteņu iedalījums

36. Pašu kapitāla posteņus klasificē trīs līmeņos. Šo posteņu klasifikācija ir atkarīga no tā, vai tie ir pamata pašu kapitāla vai papildu pašu kapitāla posteņi un cik lielā mērā tiem piemīt šādas pazīmes:

36.1. postenis ir pieejams vai to var izmantot pēc pieprasījuma, lai pilnībā segtu apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja darbības rezultātā radušos zaudējumus, vienlaikus turpinot darbību, kā arī likvidācijas gadījumā (pastāvīga pieejamība);

36.2. likvidācijas gadījumā posteņa (instrumenta) kopsumma ir pieejama zaudējumu segšanai, un posteņa (instrumenta) atmaksu tā turētājam atsaka, līdz ir izpildītas visas pārējās saistības, tostarp apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības attiecībā uz apdrošinājuma ņēmējiem un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumu atlīdzības saņēmējiem (subordinācija).

37. Novērtējot to, cik lielā mērā pašu kapitāla posteņiem (instrumentiem) piemīt šo noteikumu 36.1. un 36.2. punktā norādītās pazīmes (gan novērtēšanas brīdī, gan turpmāk), ņem vērā šādas pazīmes:

37.1. posteņa (instrumenta) ilgumu (duration), īpaši to, vai postenis (instruments) ir atmaksājams noteiktā termiņā vai tas ir beztermiņa. Ja pašu kapitāla postenis (instruments) ir atmaksājams noteiktā termiņā, ņem vērā posteņa (instrumenta) relatīvo ilgumu salīdzinājumā ar apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistību ilgumu;

37.2. vai posteņa (instrumenta) līguma nosacījumi neparedz prasības vai stimulu atmaksāt nomināla summu (atmaksas stimulu neesamība);

37.3. vai posteņa (instrumenta) līguma nosacījumi neparedz obligātus fiksētus maksājumus (obligāto apkalpošanas izmaksu neesamība);

37.4. vai postenim (instrumentam) nav apgrūtinājumu (apgrūtinājumu neesamība).

38. Galvenie kritēriji klasificēšanai līmeņos:

38.1. 1. līmenī klasificē pamata pašu kapitāla posteņus, ja tiem atbilstoši ES regulā Nr. 2015/35 noteiktajām prasībām lielā mērā piemīt pazīmes, kas norādītas šo noteikumu 36.1. un 36.2. punktā, ņemot vērā šo noteikumu 37. punktā norādītās pazīmes;

38.2. 2. līmenī klasificē:

38.2.1. pamata pašu kapitāla posteņus, ja tiem atbilstoši ES regulā Nr. 2015/35 noteiktajām prasībām lielā mērā piemīt pazīmes, kas norādītas šo noteikumu 36.2. punktā, ņemot vērā šo noteikumu 37. punktā norādītās pazīmes;

38.2.2. papildu pašu kapitāla posteņus, ja tiem atbilstoši ES regulā Nr. 2015/35 noteiktajām prasībām lielā mērā piemīt pazīmes, kas norādītas šo noteikumu 36.1. un 36.2. punktā, ņemot vērā šo noteikumu 37. punktā norādītās pazīmes;

38.3. 3. līmenī atbilstoši ES regulā Nr. 2015/35 noteiktajām prasībām klasificē jebkādus pamata un papildu pašu kapitāla posteņus, kas neatbilst šo noteikumu 38.1. un 38.2. punktā minētajiem kritērijiem.

39. Pašu kapitāla klasificēšana līmeņos:

39.1. pašu kapitāla posteņu klasificēšanas nolūkam apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs ievēro ES regulā Nr. 2015/35 noteikto pašu kapitāla posteņu sarakstu;

39.2. ja pašu kapitāla postenis nav iekļauts šo noteikumu 39.1. punktā minētajā sarakstā, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs to novērtē un klasificē saskaņā ar šo noteikumu 38. punktu. Apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam ir atļauts klasificēt pašu kapitāla posteni attiecīgajā līmenī, ja saņemta Komisijas atļauja.

X. Izmantojamais pašu kapitāls

40. Izmantojamā pašu kapitāla summa, ar ko tiek nodrošināta maksātspējas kapitāla prasības izpilde, ir vienāda ar 1. līmeņa summas, 2. līmeņa izmantojamās summas un 3. līmeņa izmantojamās summas kopsummu atbilstoši ES regulā Nr. 2015/35 noteiktajiem kvantitatīvajiem ierobežojumiem.

41. Izmantojamā pamata pašu kapitāla summa, ar ko tiek nodrošināta minimālās kapitāla prasības izpilde, ir vienāda ar 1. līmeņa summas un 2. līmeņa pamata pašu kapitāla posteņu izmantojamās summas kopsummu atbilstoši ES regulā Nr. 2015/35 noteiktajiem kvantitatīvajiem ierobežojumiem.

XI. Dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas darbības nodalīšana

42. Ja izpildīta ES regulā Nr. 2015/35 noteiktā nosacītā dzīvības apdrošināšanas minimālā kapitāla prasība (notional life Minimum Capital Requirement) un ES regulā Nr. 2015/35 noteiktā nosacītā nedzīvības apdrošināšanas minimālā kapitāla prasība (notional non-life Minimum Capital Requirement), apdrošinātājs, kurš veic dzīvības un nedzīvības apdrošināšanu, izmanto atlikušos izmantojamā pašu kapitāla posteņus, lai izpildītu maksātspējas kapitāla prasību attiecībā uz dzīvības vai nedzīvības apdrošināšanas darbību kopumā.

43. Izmantojot darbības pārskatus, kas sagatavoti, nošķirot atsevišķi dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas darbību, apdrošinātājs sagatavo pārskatu, norādot izmantojamā pamata pašu kapitāla posteņus, kas sedz nosacīto dzīvības apdrošināšanas minimālo kapitāla prasību un nosacīto nedzīvības apdrošināšanas minimālo kapitāla prasību saskaņā ar šo noteikumu 41. punkta prasībām.

XII. Atļauju saņemšanas kārtība

44. Lai saņemtu šo noteikumu 27. punktā minēto Komisijas atļauju apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam īpašo parametru izmantošanai, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs iesniedz Komisijai motivētu iesniegumu un dokumentus atbilstoši Eiropas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 2015/498 (2015. gada 24. marts), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz uzraudzības iestāžu apstiprinājuma procedūru apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja īpašo parametru izmantošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK, prasībām.

45. Lai saņemtu šo noteikumu 33. punktā minēto Komisijas atļauju papildu pašu kapitāla posteņa iekļaušanai pašu kapitālā, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs iesniedz Komisijai motivētu iesniegumu un visu nepieciešamo informāciju atbilstoši Eiropas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 2015/499 (2015. gada 24. marts), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz procedūrām, kas jāizmanto, lai piešķirtu uzraudzības iestādes apstiprinājumu papildu pašu kapitāla posteņu izmantošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK, prasībām. Ja Komisija izsniedz atļauju lietot metodi, ar ko tiek noteikta papildu pašu kapitāla katra posteņa summa, atļauja pēc šīs metodes noteiktās summas iekļaušanai pašu kapitālā tiek piešķirta uz noteiktu laiku.

46. Lai saņemtu šo noteikumu 39.2. punktā minēto Komisijas atļauju pašu kapitāla posteņa klasificēšanai attiecīgajā līmenī, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs iesniedz Komisijai motivētu iesniegumu un dokumentus, kas apliecina:

46.1. pašu kapitāla posteņa atbilstību šo noteikumu 38. punktā minētajiem kritērijiem klasificēšanai attiecīgajā līmenī;

46.2. to, ka pašu kapitāla posteņa (instrumenta) līgumiskie noteikumi ir juridiski izpildāmi visās attiecīgajās jurisdikcijās;

46.3. to, ka pašu kapitāla postenis (instruments) ir pilnībā apmaksāts.

47. Apstiprinot pašu kapitāla posteņu novērtēšanu un klasificēšanu attiecīgajā līmenī, Komisija pamatojas uz kritērijiem, ko nosaka ES regula Nr. 2015/35.

XIII. Noslēguma jautājumi

48. Apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs iesniedz Komisijai informāciju par maksātspējas aprēķinu, kas ietver maksātspējas kapitāla prasības, minimālās kapitāla prasības un pašu kapitāla aprēķinu, atbilstoši ES regulā Nr. 2015/35 noteiktajam pārskatu saturam un formai šādos termiņos:

48.1. gada maksātspējas aprēķinu:

48.1.1. par pārskata periodu, kas beidzas 2016. gada 31.decembrī, ne vēlāk kā 20 nedēļas pēc pārskata perioda beigām;

48.1.2. par pārskata periodu, kas beidzas 2017. gada 31.decembrī, ne vēlāk kā 18 nedēļas pēc pārskata perioda beigām;

48.1.3. par pārskata periodu, kas beidzas 2018. gada 31.decembrī, ne vēlāk kā 16 nedēļas pēc pārskata perioda beigām;

48.1.4. par pārskata periodu, kas beidzas 2019. gada 31.decembrī, ne vēlāk kā 14 nedēļas pēc pārskata perioda beigām;

48.2. ceturkšņa maksātspējas aprēķinu:

48.2.1. par katru 2016. gada ceturksni ne vēlāk kā astoņas nedēļas pēc pārskata perioda beigām;

48.2.2. par katru 2017. gada ceturksni ne vēlāk kā septiņas nedēļas pēc pārskata perioda beigām;

48.2.3. par katru 2018. gada ceturksni ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc pārskata perioda beigām;

48.2.4. par katru 2019. gada ceturksni ne vēlāk kā piecas nedēļas pēc pārskata perioda beigām;

48.3. par pārskata periodiem, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, atbilstoši ES regulā Nr. 2015/35 noteiktajam periodiskumam un termiņiem.

49. Neatkarīgi no šo noteikumu 38. punkta prasībām pamata pašu kapitāla posteņus (instrumentus) no 2016. gada 1. janvāra laikposmā līdz 2026. gada 1. janvārim klasificē kā 1. līmeņa pamata pašu kapitālu ar nosacījumu, ka minētie instrumenti:

49.1. emitēti pirms 2015. gada 18. janvāra;

49.2. 2015. gada 31. decembrī var tikt iekļauti pašu līdzekļos līdz 50 procentu apmērā no maksātspējas normas vai pašu līdzekļiem atbilstoši Komisijas 2006. gada 15. septembra noteikumiem Nr. 148 "Nedzīvības apdrošinātāju maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķināšanas noteikumi", Komisijas 2006. gada 15. septembra noteikumiem Nr. 149 "Dzīvības apdrošinātāju maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķināšanas noteikumi" un Komisijas 2008. gada 5. septembra noteikumiem Nr. 128 "Pārapdrošinātāju maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķināšanas normatīvie noteikumi";

49.3. citādi netiktu klasificēti 1. līmenī vai 2. līmenī atbilstoši šo noteikumu 38. punkta prasībām.

50. Neatkarīgi no šo noteikumu 38. punkta prasībām pamata pašu kapitāla posteņus (instrumentus) no 2016. gada 1. janvāra laikposmā līdz 2026. gada 1. janvārim klasificē kā 2. līmeņa pamata pašu kapitālu ar nosacījumu, ka minētie instrumenti:

50.1. emitēti pirms 2015. gada 18. janvāra;

50.2. 2015. gada 31. decembrī var tikt iekļauti pašu līdzekļos līdz 25 procentu apmērā no maksātspējas normas vai pašu līdzekļiem atbilstoši Komisijas 2006. gada 15. septembra noteikumiem Nr. 148 "Nedzīvības apdrošinātāju maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķināšanas noteikumi", Komisijas 2006. gada 15. septembra noteikumiem Nr. 149 "Dzīvības apdrošinātāju maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķināšanas noteikumi" un Komisijas 2008. gada 5. septembra noteikumiem Nr. 128 "Pārapdrošinātāju maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķināšanas normatīvie noteikumi".

51. Aprēķinot tirgus riska koncentrācijas apakšmoduli un likmju starpības riska apakšmoduli saskaņā ar standarta formulu, piemēro šādus pārejas noteikumus:

51.1. līdz 2017. gada 31. decembrim riska darījumiem ar dalībvalstu centrālajām valdībām vai centrālajām bankām, kuri denominēti un finansēti jebkuras dalībvalsts valūtā, izmanto tādus pašus standarta parametrus, kādus piemērotu šādiem riska darījumiem, kuri denominēti un finansēti attiecīgās dalībvalsts valūtā;

51.2. no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim standarta parametrus, kas izmantojami riska darījumiem ar dalībvalstu centrālajām valdībām vai centrālajām bankām, kuri denominēti un finansēti jebkuras citas dalībvalsts valūtā, samazina par 80 procentiem;

51.3. no 2019. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim standarta parametrus, kas izmantojami riska darījumiem ar dalībvalstu centrālajām valdībām vai centrālajām bankām, kuri denominēti un finansēti jebkuras citas dalībvalsts valūtā, samazina par 50 procentiem;

51.4. sākot ar 2020. gada 1. janvāri un turpmāk riska darījumiem ar dalībvalstu centrālajām valdībām vai centrālajām bankām, kuri denominēti un finansēti jebkuras citas dalībvalsts valūtā, standarta parametrus nesamazina.

52. Aprēķinot kapitāla vērtspapīru riska apakšmoduli saskaņā ar standarta formulu, standarta parametrus, kas piemērojami kapitāla vērtspapīriem, kurus apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs iegādājies 2016. gada 1. janvārī vai līdz šai dienai, aprēķina kā šādu parametru vidējos svērtos lielumus:

52.1. 22 procenti;

52.2. standarta parametrs, kas izmantojams, aprēķinot kapitāla vērtspapīru riska apakšmoduli saskaņā ar standarta formulu atbilstoši ES regulas Nr. 2015/35 169. panta prasībām.

53. Šo noteikumu 52.2. punktā minētā parametra svērums pieaug vismaz lineāri katra gada beigās, sākot no 0 procentiem gadā, kas sākas 2016. gada 1. janvārī, līdz 100 procentiem 2023. gada 1. janvārī. Kritēriji, kas jāievēro, un kapitāla vērtspapīri, kuriem var noteikt pārejas laikposmu, tiek noteikti atbilstoši ES regulas Nr. 2015/35 173. panta prasībām.

54. Šo noteikumu 4.–26. punkts, 29.–32. punkts, 34.–39.1. punkts, 40.–43. punkts un 48.–53. punkts stājas spēkā 2016. gada 1. janvārī.

55. Komisijas pieņemtie lēmumi par papildu pašu kapitāla apstiprināšanu atbilstoši šo noteikumu 33. punkta prasībām, pašu kapitāla instrumentu klasifikācijas apstiprināšanu atbilstoši šo noteikumu 39.2. punkta prasībām un apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja īpašo parametru apstiprināšanu atbilstoši šo noteikumu 27. punkta prasībām stājas spēkā ne ātrāk kā 2016. gada 1. janvārī.

56. Ar 2016. gada 1. janvāri spēku zaudē Komisijas 2006. gada 15. septembra noteikumi Nr. 148 "Nedzīvības apdrošinātāju maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķināšanas noteikumi", Komisijas 2006. gada 15. septembra noteikumi Nr. 149 "Dzīvības apdrošinātāju maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķināšanas noteikumi" un Komisijas 2008. gada 5. septembra noteikumi Nr. 128 "Pārapdrošinātāju maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķināšanas normatīvie noteikumi".

Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II).

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs K.Zakulis