PIRMS NOTIKUMA

Par uzņēmējdarbību

Pēteris Melzobs, starptautiskās konferences "Uzņēmējdarbība Latvijā un ekonomisko sakaru veicināšana Baltijas jūras reģionā" organizācijas komitejas priekšsēdētājs, Uzņēmējdarbības atbalsta centra vadītājs — "Latvijas Vēstneša" ekonomikas redaktoram Jānim Mozulim

No 20. līdz 22.septembrim Latviešu biedrības namā notiks konference, kas veltīta uzņēmējdarbībai Latvijā un ekonomiskajai sadarbībai Baltijas jūras reģionā.

Ja mēs šīs konferences mērķu kontekstā runājam par uzņēmējdarbību, tad to saprotam saistībā tieši ar mazo un vidējo uzņēmumu politiku un mazo un vidējo uzņēmumu attīstību. Latvijā, sākot ekonomisko reformu, ļoti lielu akcentu lika uz pārmaiņām makroekonomikā, kultūrpolitiku un privatizāciju. Pastāvēja uzskats, ka privātais sektors, tā kā tas, protams, neietilpst valsts funkcijās, nodarbojoties ar uzņēmējdarbību, var attīstīties automātiski. Vajagot izveidot tikai atbilstošu likumu sistēmu, varbūt arī tādus infrastruktūras elementus kā banku tīklu, sakaru tīklu, uzlabot ceļus — un viss būšot kārtībā. Čstenībā tik vienkārši tas tomēr nenotiek. Kredīti vai investīcijas mazajiem uzņēmumiem Latvijā ir reta parādība. Finansu institūcijas negrib nodarboties ar mazajiem uzņēmumiem, jo mazu kredītu administrēšana nav proporcionāla tai peļņai, ko no šiem kredītiem iegūst. Bankas labprātāk izsniedz miljonu latu vienam uzņēmumam nekā 10 000 latu simtiem mazu uzņēmumu.

Otrs — mazam uzņēmumam nav iespējams uzturēt visus tos dienestus, kas ir lielam uzņēmumam, tātad tikt galā ar dažādām juridiskām problēmām, turēt kvalificētus grāmatvežus, veikt izpēti.

Grūtības var radīt arī drošība. Arī eksports. Pietiekoši liels uzņēmums atradīs līdzekļus, lai savu cilvēku aizsūtītu uz rietumiem meklēt iespējamos partnerus. Bet ko darīt, ja uzņēmumā ir 10 strādājošie un vadītājs ne tikai naudas dēļ pat uz neilgu laiku nespēj šo uzņēmumu pamest?

Visos šajos gadījumos nepieciešama tāda vai cita palīdzība no ārpuses. Mēs nevaram teikt, ka absolūti nebūtu par šiem jautājumiem domāts. Tiešām, politiķi, valdība savās programmās vienmēr ir deklarējuši, ka šim atbalstam būtu jābūt.

— Jau Godmaņa valdības programmā bija tēze, ka mazie un vidējie uzņēmumi ir Latvijas ekonomikas mugurkauls vai pamats. Pasludināts gan tika, bet nekas īsti netika darīts. Vai nākamo valdību laikā, jūsuprāt, notika kādas izmaiņas?

— Gan Godmaņa, gan Birkava valdības programmā šis mērķis — veicināt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību — bija ierakstīts. Bet, iespējams, tāpēc, ka bieži vien šīs valdības nesaprata, kādā veidā tas ir darāms, kā arī vienlaikus pastāvot uzskatam, ka privātā uzņēmējdarbība var attīstīties pati no sevis, — darīts nav pārāk daudz. Nē, es nevarētu teikt, ka valdības attieksme būtu negatīva, tā varbūt drīzāk ir pasīva.

Kas ir darīts? Šobrīd Latvijā ir un darbojas uzņēmējdarbības atbalsta centri — viens Rīgā, pieci rajonos. Šis tīkls ir izveidots ar PHARE programmas atbalstu, bet tikai daļēji. Jo PHARE nodarbojas ar personāla apmācīšanu, ir arī palīdzējis šiem centriem ar inventāru, literatūru, bet ne ar naudu. Ar Ekonomikas ministrijas atbalstu šie centri papildus ir subsidēti no privatizācijas fonda. Ja šādas naudas nebūtu, centriem būtu jādarbojas kā tīri komerciālām konsultantu vai apmācības firmām. Un tas nozīmētu, ka mēs nevarētu atļauties strādāt ar cilvēkiem, kas nav maksātspējīgi, nevarētu regulāri rīkot kursus. Šobrīd mēs šo regularitāti saglabājam. Tas ir viens no servisa nosacījumiem — pieejamība. Tāpēc atbalsts ir vajadzīgs.

Mazajiem uzņēmumiem paredzētas nodokļu atlaides. Bet tā praktiski ir arī vienīgā pretīmnākšana.

Pašlaik jau ir izstrādāts projekts mazo un vidējo uzņēmumu nacionālajai attīstības programmai. Ekonomikas ministrija ir šīs programmas vadītāja. Un ekonomikas ministrs ir atbildīgs par šo programmu. Taču tā ir politiska atbildība.

Bet Ekonomikas ministrijā ar to nodarbojas tikai daži cilvēki. Varbūt nebūtu nepieciešams izveidot departamentu mazo un vidējo uzņēmumu attīstības politikas realizācijai, bet noteikti būtu nepieciešama nodaļa un cilvēki, kas bieži nemainītos.

Vēl — uzņēmēji ir individuālisti, pietiekoši neatkarīgi cilvēki, viņi nav noskaņoti aktīvi iesaistīties tiešos kontaktos ar valdību, ja nav galēja nepieciešamība. Acīmredzot šeit ir svarīga institucionālā līmeņa grupa, kas ir tuvāk uzņēmējiem. Šajā programmā ir piedāvāta arī realizācijas shēma. Tajā paredzēts izveidot padomi. Šai padomei varētu būt koordinējoša un konsultatīva loma. Uzņēmējorganizācijām šajā padomē vajadzētu deleģēt savus pārstāvjus, kas izteiktu viņu intereses.

Kokapstrādes uzņēmēju eksportētāju asociācija ierosinājusi pieņemt likumu par nozaru asociācijām. Šajā likumā kā atsevišķs punkts varētu būt sadaļa par Latvijas mazā biznesa asociāciju, ko pielīdzinātu nozaru asociācijām, jo tā neatkarīgi no nozares pārstāvētu mazo uzņēmumu specifiku. Šāds likums, kas ietvertu normas — kurā gadījumā asociācija atzīstama par kādas uzņēmumu grupas pārstāvi —, prasītu no tām atbildību un piešķirtu arī attiecīgas tiesības.

— Pirms dažiem gadiem tika izveidota Latvijas privātuzņēmēju savienība. Tajā, cik atceros, ietilpa arī mazo un vidējo uzņēmumu asociācija un vēl kaut kāda līdzīga nosaukuma struktūra. Šķiet, bija iecerēts, ka šī savienība nodarbosies arī ar mazā biznesa interešu koordināciju un tālākvirzīšanu valdības struktūrās.

— Es šajā pasākumā piedalījos kā Latvijas Amatniecības kameras (toreiz tā vēl bija biedrība) pārstāvis. Nevar uzskatīt, ka tā bija dibināšanas sapulce, jo mums neizdevās vienoties par pareizāko modeli.

Tas modelis, kuru piedāvāja Latvijas mazā biznesa asociācija, paredzēja, ka šī privātuzņēmēju savienība varētu būt “jumta” organizācija, kas katram asociētam biedram piešķir pietiekoši augstu suverenitātes pakāpi. Un vēl. Tie cilvēki, kas tobrīd gribēja nodibināt Latvijas privātuzņēmēju savienību, vēlējās to izmantot kā tramplīnu politikā. Tās organizācijas, kas tiek veidotas, lai realizētu savu līderu ambīcijas, parasti nav dzīvotspējīgas (sekmīgas).

Konferences laikā ir paredzēts saaicināt dažādu mazu biznesa klubu — apvienību pārstāvjus, kas neietilpst nozaru organizācijās. Latvijā tās vēl tikai veidojas un šobrīd nav zināms, cik to ir. Šādai vidējo un mazo uzņēmumu asociācijai varētu būt vairāki mērķi.

Pirmkārt, nodrošināt to, ko šobrīd jau dara biznesa klubi: iespēju cilvēkiem satikties, apmainīties pieredzē, atrast draugus. Diemžēl jebkurš no šiem klubiņiem ir pārāk mazs, lai varētu izveidot savu administratīvo aparātu — ar biedru naudām viņiem nepietiek. Ir nepieciešams kāds centralizēts aparāts, kas šajā organizācijā asociētos biedrus apgādātu ar informāciju, koordinētu viņu darbību. Pietiktu ar nelielu telpu, direktoru rīkotāju un sekretāri, kas vienlaikus būtu arī grāmatvede.

Otrkārt, būtiskākais. Ja izveidotu organizāciju, kurā biedru skaits, ieskaitot asociēto organizāciju biedrus, sasniegtu 2000, mēs jau varētu runāt par organizāciju, kas izsaka mazo un vidējo uzņēmēju intereses. Te tad arī parādās tas ārkārtīgi svarīgais, kas šobrīd acīmredzot interesē ne tikai uzņēmējus, bet arī valdību. Šāda tipa organizācija jau varētu būt pietiekami kompetenta un atbildīga, un tas nodrošinātu komunikāciju ar valsts administrāciju. Šobrīd normāla informācijas plūsma, komunikācija gan no apakšas uz augšu, gan no augšas uz apakšu neeksistē. Un tas ir jautājums arī par varas leģitimitāti. Tas ir jautājums par vienu vai otru izmaiņu izpratni. Ja tā nav, tad tiek pieņemti likumi, kas neapmierina uzņēmējus, piemēram, par nodokļiem.

— Konferencē paredzēts uzaicināt arī augstas amatpersonas no Latvijas valdības struktūrām, tāpat arī ārzemniekus.

— Latvijas nacionālo programmu koncepcija paredz risināt visai valstij svarīgus jautājumus ekonomikā, sociālajā un izglītības sfērā. Ko nozīmē jēdziens visai valstij svarīgs? Tas ietver gan administrāciju, gan iedzīvotājus, gan biznesu un citas sfēras. Savukārt valsts programma var tikt īstenota ar valsts izpildinstitūciju palīdzību. Nolikums par programmām nosaka, ka programmas īstenotājs ir viena atbildīgā ministrija, šajā gadījumā tā ir Ekonomikas ministrija. Autortiesības un atbildība par programmas izpildi vairāk vai mazāk ir šajā līmenī. Un, ja ar šo programmu ir jāiepazīstina plaša, konkrēta auditorija, kas arī ir viens no šīs konferences mērķiem, un ir atbildīga institūcija par vienu vai otru programmas sadaļu, mēs centāmies pieaicināt cilvēkus no valsts administratīvā aparāta.

Kāpēc piedalīsies ārzemnieki? Tur, kur tas iespējams, centāmies veidot programmas apspriešanu šādi: pašu programmas satura prezentāciju izdara valdības administrācijas pārstāvis, tad uzstājas ārvalstu eksperts, kas salīdzina, kā šis priekšlikums un tā kvalitāte atbilst pasaulē izstrādāto dokumentu standartiem, mazo un vidēju uzņēmumu atbalsta politikai.

— Vai konferences finišā gribat sasniegt arī taustāmu rezultātu, teiksim, rezolūcijas, kāda cita dokumenta vai pat jaunas organizatoriskas struktūras izskatā?

— Kaut gan mazo un vidējo uzņēmumu nacionālā attīstības programma ir valsts programma un par tās īstenošanu atbildīga ir valdība, mēs uzskatām ka, pirmkārt, tā var īstenoties tikai tad, ja sadarbība notiek visos līmeņos. Un konferences darba rezultātam jābūt tādam, kas ļautu šo programmu uzlabot līdz galīgai redakcijai.

Otrkārt, ceram, ka konference būs tribīne, no kuras pietiekami daudz cilvēku par šo programmu uzzinās, jo tā nedrīkstētu būt dokuments plauktam. Tāpēc gaidām arī masu informācijas līdzekļu atsaucību.

Treškārt. Tā kā ar mazo un vidējo uzņēmumu darbības veicināšanu gatavi nodarboties ārzemju donori, mēs gribam aptuveni noskaidrot, kādas kļūdas, kādi pozitīvi rezultāti ir līdzšinējai darbībai Latvijā. Te domāju apmācību, konsultācijas, arī to, kāda palīdzība tiek sniegta šobrīd un kas nepieciešams nākotnē.

Ceturtkārt, konferenci gribam izmantot arī tādējādi, lai sapulcinātu mazo un vidējo uzņēmumu dažādu klubu un reģionālo organizāciju pārstāvjus,— parunāt par to, cik nopietni ir izveidot mazo un vidējo uzņēmumu asociāciju. Jo šādām asociācijām ir iespēja saņemt ārzemju palīdzību. Un konkrēti, jau šoruden sāk realizēties Dānijas mazo un vidējo uzņēmumu organizācijas un Hamburgas amatniecības kameras programma, ko atbalsta Eiropas Savienība. Šīs programmas mērķis ir apmācīt šādu organizāciju algotos darbiniekus un līderus, kā nodarboties ar lobismu pozitīvā nozīmē. Ir iespējams griezties arī pie citiem donoriem, kas ir gatavi veicināt šādu demokrātisku pašpārvaldes organizāciju attīstību.

Pēc konferences sagatavosim diskusiju atreferējumu. Paketē acīmredzot būs arī programma galīgā redakcijā. Būs arī informācija par to, kas noticis gan kopējā sesijā, gan darba grupās.