Statistika

Reģistrētā bezdarba līmenis pilsētās un rajonos 1995.gadā

(procentos)

Par bezdarbu valstī

Nodarbinātības valsts dienesta informācija liecina, ka līdz 1995.gada 1.septembrim valstī reģistrēti 82,9 tūkstoši aktīvi darba meklētāji (1.augustā — 83,6 tūkstoši). Par bezdarbniekiem atzīti 77,6 tūkstoši cilvēku, kas sastāda 6,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzī-votājiem (1.augustā — attiecīgi 78,5 tūkstoši un 6,1%). 1994.gada 1.septem-brī valstī bija reģistrēti 91,4 tūkstoši aktīvu darba meklētāju, bet par bez-darbniekiem atzīti 83,3 tūkstoši cilvēku.

Vairāk nekā sešus mēnešus darbu nevar atrast 38,2 tūkstoši cilvēku, no tiem vairāk nekā gadu bez darba bija 18,7 tūkstoši. (1994.gada 1.septembrī — attiecīgi 35,4 tūkstoši un 11,0 tūkstoši.)

Šī gada janvārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 10,5 tūkstošiem cilvēku, martā — 8,8 tūkstošiem cilvēku, jūnijā — 7,4 tūkstošiem cilvēku, jūlijā — 10,7 tūkstošiem cilvēku, augustā — 7,6 tūkstošiem cilvēku.

Joprojām vairāk nekā puse (52%) no bezdarbnieku kopējā skaita ir sievietes.

Valsts sociālās apdrošināšanas fonda informācija liecina, ka 1995.gada augustā tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bija 25,6 tūkstošiem cilvēku jeb 33% no bezdarbnieku kopskaita. 1995.-gada augustā bezdarbniekiem aprēķināti izmaksai pabalsti kopsummā 576,1 tūkstotis latu jeb vidēji vienam bez-darbniekam — Ls 22,50.

Visaugstākais bezdarba līmenis 1995.gada 1.septembrī bija šādos valsts rajonos: Rēzeknes rajonā — 25,9%, Krāslavas — 23,8%, Preiļu — 23,7%, Balvu — 22,2%, Jēkabpils — 16,5%, Ludzas — 14,4%, Daugavpils — 14,2%.

Valstī pastāv arī “slēptais bezdarbs”, kas izpaužas uzņēmumu piespiedu dīkstāvēs, darbinieku piespiedu bezalgas atvaļinājumos un saīsinātā darba nedēļu, dienu un maiņu darbā, kas radušies dažādu ekonomisko un finansiālo iemeslu dēļ.

Paredzams, ka, pasliktinoties uzņē-mumu ekonomiskajam stāvoklim, daļa no “slēptajiem bezdarbniekiem” papildinās reģistrēto bezdarbnieku skaitu.

LR Valsts statistikas komiteja