Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 7 Pēdējās nedēļas laikā 22 Visi
Ministru kabineta noteikumi Nr. 479
Rīgā 2015. gada 18. augustā (prot. Nr. 40 9. §)
Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.2.4. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt atbalstu EQAR aģentūrai izvirzīto prasību izpildei" īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu
un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" 8.2.4. specifisko atbalsta mērķi "Nodrošināt atbalstu EQAR aģentūrai izvirzīto prasību izpildei" (turpmāk – specifiskais atbalsts);
1.2. specifiskā atbalsta mērķi;
1.3. specifiskajam atbalstam pieejamo finansējumu;
1.4. prasības Eiropas Sociālā fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam un projekta sadarbības partnerim;
1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;
1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;
1.7. specifiskā atbalsta īstenošanas nosacījumus, tai skaitā līguma par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus.
2. Specifiskā atbalsta mērķis ir nodrošināt atbalstu Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistra (European Quality Assurance Register for Higher Education – EQAR) (turpmāk – kvalitātes nodrošināšanas reģistrs) aģentūrai izvirzīto prasību izpildei.
3. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir nacionālā augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūra (turpmāk – akreditācijas aģentūra), augstākās izglītības institūcijas un studējošie.
4. Specifiskā atbalsta mērķi sasniedz, īstenojot šo noteikumu 17. punktā minētās atbalstāmās darbības un līdz 2023. gada 31. decembrim sasniedzot šādus uzraudzības rādītājus:
4.1. iznākuma rādītāju – institūciju skaitu, kas saņēmušas Eiropas Sociālā fonda atbalstu kvalitātes nodrošināšanas reģistra aģentūrai izvirzīto prasību izpildei, – 1;
4.2. rezultāta rādītāju – institūciju skaitu Latvijā, kas atbilst kvalitātes nodrošināšanas reģistra aģentūrai izvirzītajām prasībām, – 1;
4.3. specifisko izvērtēšanas rādītāju – ekspertu skaitu, kas apmācīti augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanā, – 150;
4.4. finanšu rādītāju – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificētus izdevumus 1 200 000 euro apmērā.
5. Specifisko atbalstu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.
6. Specifiskā atbalsta ietvaros Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda atbildīgās iestādes funkcijas pilda Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).
7. Specifiskā atbalsta pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 1 500 000 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums – 1 275 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 225 000 euro.
8. Maksimālais attiecināmais Eiropas Sociālā fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no kopējā attiecināmā finansējuma.
9. Specifisko atbalstu īsteno vienā projektu iesniegumu atlases kārtā par visu specifiskajam atbalstam pieejamo finansējumu.
10. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.
II. Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim
11. Projekta iesniedzējs specifiskā atbalsta ietvaros ir nodibinājums "Akadēmiskās informācijas centrs".
12. Finansējuma saņēmējs nodrošina, lai funkcijas, kuras tas pilda projekta īstenošanā, tiktu nodalītas no iestādes pamatfunkcijām.
13. Finansējuma saņēmējs projektu īsteno sadarbībā ar šādiem sadarbības partneriem:
13.1. Augstākās izglītības padomi – šo noteikumu 17.1.2., 17.2.2., 17.2.3. un 17.3.1. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanā;
13.2. Lietuvas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas centru, kas ir reģistrēts kvalitātes nodrošināšanas reģistrā, – šo noteikumu 17.1., 17.2.2., 17.2.3. un 17.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanā;
13.3. vismaz sešām augstākās izglītības institūcijām, kuras iesaistīsies studiju virzienu pilotakreditācijā, – šo noteikumu 17.1.1., 17.2.2. un 17.2.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanā.
14. Šo noteikumu 13.3. apakšpunktā minētā pilotakreditācija ir brīvprātīga, ne vēlāk kā gadu pirms studiju virziena akreditācijas termiņa beigām veikta studiju virziena akreditācija, kas nodrošina akreditācijas organizēšanas procesu padziļinātu analīzi. Šādā gadījumā studiju virziena akreditācijas izmaksas tiek finansētas no projekta līdzekļiem saskaņā ar nodibinājuma "Akadēmiskās informācijas centrs" maksas pakalpojumu cenrādi.
15. Finansējuma saņēmējs slēdz sadarbības līgumus ar sadarbības partneriem, kontrolē to izpildi un novērš dubultā finansējuma riskus.
16. Pirms sadarbības līgumu noslēgšanas ar sadarbības partneriem finansējuma saņēmējs tos saskaņo ar Izglītības un zinātnes ministriju.
III. Atbalstāmās darbības un izmaksas
17. Specifiskā atbalsta ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:
17.1. akreditācijas aģentūras darbības kvalitātes paaugstināšana un kapacitātes stiprināšana, lai nodrošinātu tās atbilstību standartiem un vadlīnijām kvalitātes nodrošināšanai Eiropas Augstākās izglītības telpā (European Standards and Guidelines for Quality Assurance – ESG) (turpmāk – standarti un vadlīnijas):
17.1.1. akreditācijas aģentūras kvalitātes vadības sistēmas pilnveide un aprobācija, tai skaitā pilotakreditāciju īstenošana;
17.1.2. akreditācijas aģentūras personāla un ekspertu, tai skaitā studējošo, darba devēju un ārvalstu ekspertu, Augstākās izglītības padomes personāla un Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas padomes locekļu kompetenču pilnveide, arī apmācības un pieredzes apmaiņas pasākumi ar citu valstu akreditācijas aģentūrām, kas reģistrētas kvalitātes nodrošināšanas reģistrā;
17.1.3. akreditācijas aģentūras materiāltehniskās bāzes un informatīvā nodrošinājuma stiprināšana, tai skaitā e-platformas izveide, lai nodrošinātu akreditācijas procesam un augstākās izglītības monitoringa īstenošanai nepieciešamo dokumentu apriti un datu uzkrāšanu, kā arī esošo informācijas sistēmu integrēšana un savienošana;
17.1.4. dalība Eiropas asociācijā kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā (European Association for Quality Assurance in Higher Education – ENQA) (turpmāk – kvalitātes nodrošināšanas asociācija) un citās starptautiskajās organizācijās un tīklos, kā arī to organizētajos pasākumos augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas jomā;
17.1.5. akreditācijas aģentūras ārējā ekspertīze (pārbaudot atbilstību standartiem un vadlīnijām);
17.1.6. priekšlikumu izstrāde studiju programmu licencēšanas kārtības, augstākās izglītības institūciju un studiju virzienu akreditācijas normatīvās bāzes, procesa un vērtēšanas kritēriju pilnveidei;
17.1.7. akreditācijas aģentūras attīstības stratēģijas izstrāde, kas ietver arī vidēja termiņa pasākumu plānu akreditācijas aģentūras starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai un ārvalstu augstākās izglītības institūciju studiju programmu vai studiju virzienu akreditāciju skaita pieauguma nodrošināšanai;
17.2. augstākās izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība, lai nodrošinātu augstākās izglītības attīstībai izvirzīto mērķu sasniegšanu:
17.2.1. augstākās izglītības ārējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ārējā novērtējuma veikšana;
17.2.2. priekšlikumu izstrāde augstākās izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas pilnveidei un procedūru īstenošanai;
17.2.3. priekšlikumu izstrāde šo noteikumu 17.1.3. apakšpunktā minētās e-platformas attīstībai;
17.3. atbalsta un informatīvie pasākumi augstākās izglītības institūcijām un akreditācijas sistēmā iesaistītajiem partneriem:
17.3.1. apmācības un semināri augstākās izglītības institūciju ārējās un iekšējās kvalitātes nodrošināšanas jautājumos;
17.3.2. komunikācijas un informatīvo līdzekļu nodrošināšana un attīstība, tai skaitā akreditācijas aģentūras tīmekļvietnes pilnveide, informatīvo materiālu izstrāde augstākās izglītības institūciju kvalitātes nodrošināšanas jautājumos;
17.4. projekta vadība un īstenošana;
17.5. informācijas un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu.
18. Specifiskā atbalsta ietvaros plāno šādus izmaksu veidus:
18.1. tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta darbību īstenošanu un nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai, un šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma;
18.2. netiešās attiecināmās izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta darbību īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai;
18.3. neparedzētās izmaksas.
19. Šo noteikumu 18.1. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:
19.1. tiešās attiecināmās personāla izmaksas:
19.1.1. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, izņemot virsstundas, šo noteikumu 17.4. un 17.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
19.1.2. projekta īstenošanas personāla (konsultanti, eksperti un citi speciālisti, tai skaitā ārvalstu) atlīdzības izmaksas, izņemot virsstundas, šo noteikumu 17.1., 17.2. vai 17.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
19.2. komandējumu (iekšzemes un ārvalstu) un darba braucienu izmaksas projekta vadības un īstenošanas personālam šo noteikumu 17.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi;
19.3. informācijas tehnoloģiju aprīkojuma (datortehnika, programmatūra, printeris, datu glabāšanas aprīkojums) iegādes izmaksas šo noteikumu 17.1. un 17.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
19.4. jaunu darba vietu radīšanai nepieciešamā aprīkojuma iegādes izmaksas ne vairāk kā 3 000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā šo noteikumu 17.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai. Ja personāls ir nodarbināts Darba likumā noteikto normālo darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas ir attiecināmas proporcionāli slodzes procentuālajam sadalījumam;
19.5. e-platformas izveides un attīstības izmaksas, tai skaitā esošo informācijas sistēmu integrēšanas un savienošanas izmaksas, kas nodrošina akreditācijas procesam nepieciešamo datu uzkrāšanu un augstākās izglītības monitoringa sistēmas uzturēšanu, ne vairāk kā 100 000 euro šo noteikumu 17.1.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
19.6. tulkošanas un citu pakalpojumu izmaksas, kas ir pamatotas un saistītas ar šo noteikumu 17.1., 17.2. un 17.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanu;
19.7. ar apmācību, semināru, diskusiju, konferenču un pieredzes apmaiņas pasākumu organizēšanu un īstenošanu saistītās izmaksas, tai skaitā telpu īres izmaksas (ja projekta aktivitāšu īstenošanai nepieciešams īrēt telpas ārpus finansējuma saņēmēja vai projekta īstenošanas sadarbības partnera juridiskās un faktiskās uzturēšanās adreses) un izdales materiālu nodrošinājuma izmaksas, šo noteikumu 17.1. un 17.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
19.8. transporta izmaksas (maksa par degvielu, transportlīdzekļa noma, transporta pakalpojumu pirkšana, sabiedriskā transporta izmantošana) šo noteikumu 17.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
19.9. informatīvo un metodisko materiālu izstrādes un publiskošanas izmaksas, akreditācijas aģentūras tīmekļvietnes pilnveides izmaksas šo noteikumu 17.1. un 17.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
19.10. dalības maksa kvalitātes nodrošināšanas asociācijā un citās starptautiskajās organizācijās un to organizētajos pasākumos augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas jomā, kvalitātes nodrošināšanas asociācijas ekspertīzes izmaksas šo noteikumu 17.1.4. un 17.1.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
19.11. projekta informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana šo noteikumu 17.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai.
20. Plānojot šo noteikumu 19.1. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās personāla izmaksas, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts pilnu darba laiku vai nepilnu darba laiku ne mazāk kā 30 procentu apmērā no normālā darba laika, attiecīgi veicot projekta vadības un īstenošanas personāla darba laika uzskaiti par veiktajām funkcijām un nostrādāto laiku. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze.
21. Šo noteikumu 18.2. apakšpunktā minētās netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 19.1. apakšpunktā minētajām tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām.
22. Šo noteikumu 18.3. apakšpunktā minētās neparedzētās izmaksas (izdevumi papildu darbu veikšanai vai pakalpojumu sniegšanai, kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvuši nepieciešami, lai nodrošinātu līguma par projekta īstenošanu izpildi) projektā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, kas nepārsniedz divus procentus no kopējām projekta attiecināmajām tiešajām izmaksām. Neparedzēto izmaksu izlietošanu pirms izdevumu veikšanas finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi līgumā par projekta īstenošanu noteiktajā kārtībā.
23. Pievienotās vērtības nodoklis uzskatāms par attiecināmām izmaksām, ja tas nav atmaksājams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.
24. Specifiskā atbalsta ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un radušās ne agrāk kā līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas dienā.
25. Sadarbības partneriem izmaksas ir attiecināmas pēc šo noteikumu 15. punktā minēto sadarbības līgumu noslēgšanas, bet ne agrāk kā līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas dienā.
IV. Specifiskā atbalsta īstenošanas nosacījumi
26. Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanu var uzsākt pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas, bet ne vēlāk kā mēnesi pēc minētā līguma noslēgšanas dienas. Projektu īsteno ne ilgāk kā 42 mēnešus pēc līguma noslēgšanas un ne ilgāk kā līdz 2019. gada 31. decembrim.
27. Projekta īstenošanas uzraudzībai finansējuma saņēmējs izveido projekta uzraudzības padomi. Padome cita starpā kontrolē, kā finansējuma saņēmējs izlieto piešķirto finansējumu izvirzīto mērķu un rezultātu sasniegšanai. Padomē uzaicina pārstāvjus no Izglītības un zinātnes ministrijas, Rektoru padomes, Latvijas Studentu apvienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras. Projekta uzraudzības padomes sastāvā novērotāju statusā var tikt iekļauti pārstāvji arī no citām organizācijām un institūcijām, tai skaitā no Finanšu ministrijas un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras. Projekta uzraudzības padome darbojas saskaņā ar nolikumu, kas saskaņots ar Izglītības un zinātnes ministriju.
28. Ja projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējam tiek izmaksāts avanss, tas var tikt izmaksāts pa daļām, un viens avansa maksājums nepārsniedz 30 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Sociālā fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā.
29. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, kā arī normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana.
30. Finansējuma saņēmējs ne retāk kā reizi trijos mēnešos savā tīmekļvietnē ievieto aktuālo informāciju par projekta īstenošanu.
31. Projekta īstenošanas gaitā radušās sadārdzinājuma izmaksas finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem.
32. Finansējuma saņēmējs ievēro šādu laika grafiku projekta pasākumu īstenošanai:
32.1. līdz 2015. gada 31. decembrim reģistrēties kvalitātes nodrošināšanas asociācijas afiliētā biedra statusā;
32.2. līdz 2017. gada 31. decembrim iesniegt pieteikumu, lai tiktu novērtēta akreditācijas aģentūras atbilstība standartiem un vadlīnijām;
32.3. līdz 2018. gada 31. oktobrim iesniegt pieteikumu uzņemšanai kvalitātes nodrošināšanas reģistrā;
32.4. līdz projekta īstenošanas termiņa beigām:
32.4.1. izveidot e-platformu, lai nodrošinātu akreditācijas procesam un augstākās izglītības monitoringa īstenošanai nepieciešamo dokumentu apriti un datu uzkrāšanu;
32.4.2. nodrošināt vismaz 150 ekspertu iesaisti kompetences pilnveidošanas pasākumos;
32.4.3. veikt augstākās izglītības ārējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ārējo novērtējumu un tā secinājumus un ieteikumus ņemt vērā, pilnveidojot augstākās izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu;
32.4.4. pilnveidot augstākās izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu;
32.4.5. izstrādāt priekšlikumus licencēšanas un akreditācijas sistēmas pilnveidei, ieskaitot licencēšanas un akreditācijas kritērijus un kārtību, lai nodrošinātu augstākās izglītības attīstībai izvirzīto mērķu sasniegšanu;
32.4.6. izstrādāt priekšlikumus akreditācijas aģentūras maksas pakalpojumu cenrāža pilnveidošanai, lai nodrošinātu akreditācijas aģentūras pakalpojumu izmaksu efektivitāti;
32.4.7. izstrādāt akreditācijas aģentūras attīstības stratēģiju, ietverot vidēja termiņa pasākumu plānu akreditācijas aģentūras starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai un ārvalstu augstākās izglītības institūciju studiju programmu vai studiju virzienu akreditāciju skaita pieauguma nodrošināšanai;
32.4.8. īstenot atbalsta un informatīvos pasākumus augstākās izglītības institūcijām un akreditācijas sistēmā iesaistītajiem partneriem, tai skaitā organizējot apmācības un seminārus augstākās izglītības institūciju ārējās un iekšējās kvalitātes nodrošināšanas jautājumos.
33. Finansējuma saņēmējs nodrošina sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas.
34. Sadarbības iestādei pēc saskaņošanas ar atbildīgo iestādi ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:
34.1. finansējuma saņēmējs nepilda līguma par projekta īstenošanu noteikumus, tai skaitā projekta īstenošana nenotiek atbilstoši projektā noteiktajiem termiņiem vai ir iestājušies citi apstākļi, kas ietekmē vai var ietekmēt šo noteikumu 2. punktā minētā specifiskā atbalsta mērķa sasniegšanu un šo noteikumu 4. punktā minēto uzraudzības rādītāju sasniegšanu;
34.2. citos gadījumos, kas noteikti līgumā par projekta īstenošanu.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile