Ministru kabineta rīkojums Nr. 463

Rīgā 2015. gada 27. augustā (prot. Nr. 40 20. §)

1. Izdarīt Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plānā 2015.–2020. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2015. gada 9. marta rīkojumu Nr. 115 "Par tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plānu 2015.–2020. gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 50. nr.)) šādus grozījumus:

1.1. aizstāt plāna tekstā vārdus "Uz pētījumiem un izvērtējumu balstīta politikas īstenošana un cilvēkresursu attīstības plānošana" ar vārdiem "Uz izvērtējumu balstīta politikas īstenošana un cilvēkresursu attīstības plānošana";

1.2.  I sadaļā:

1.2.1. aizstāt desmitajā rindkopā vārdus un skaitli "skat. Plāna pielikumu Nr. 1" ar vārdiem un skaitli "skat. plāna 1. pielikumu";

1.2.2. papildināt sadaļu ar trīspadsmito rindkopu šādā redakcijā:

"Ievērojot minēto un ņemot vērā ESF specifiku un līdzekļu apguvi, kā arī nodrošinot vienmērīgāku un efektīvāku apmācību procesa īstenošanu, plānā ietverto uzdevumu izpilde turpināsies līdz 2022. gadam.";

1.3.  1. rīcības virzienā:

1.3.1. aizstāt 1. punktā skaitļus un vārdu "9., 11. uzdevumu" ar skaitli un vārdu "10. uzdevumu";

1.3.2. aizstāt 2. punktā skaitļus un vārdu "10., 13. uzdevumu" ar skaitļiem un vārdu "9., 11. uzdevumu";

1.3.3. aizstāt 3. punktā skaitļus un vārdus "6. un 12. uzdevumu" ar skaitli un vārdu "6. uzdevumu";

1.3.4. izteikt 4. punktu šādā redakcijā:

"4) Nodrošināt pieredzes apmaiņas vizītes, iepazīstot citu dalībvalstu praksi, veicinot vienotu tiesību izpratnes veidošanos, tiesību instrumentu apgūšanu un piemērošanu (skat. 12. uzdevumu).";

1.4.  2. rīcības virzienā:

1.4.1. aizstāt 1. punktā skaitļus un vārdu "15., 16., 17. uzdevumu" ar skaitļiem un vārdu "13., 14., 15. uzdevumu";

1.4.2. aizstāt 2. punktā skaitli un vārdu "18. uzdevumu" ar skaitli un vārdu "16. uzdevumu";

1.4.3. izteikt 3. punktu šādā redakcijā:

"3) ES tiesību konsultantu apmācības (skat. 17. uzdevumu);";

1.4.4. aizstāt 4. punktā skaitli un vārdu "20. uzdevumu" ar skaitli un vārdu "13. uzdevumu";

1.4.5. aizstāt 5. punktā skaitli un vārdu "21. uzdevumu" ar skaitli un vārdu "18. uzdevumu";

1.5. aizstāt 3. rīcības virziena 1. punktā skaitļus un vārdu "22., 23. uzdevumu" ar skaitļiem un vārdu "19., 20. uzdevumu";

1.6.  4. rīcības virzienā:

1.6.1. aizstāt skaitļus un vārdus "4. rīcības virziens Uz pētījumiem un izvērtējumu balstīta politikas īstenošana un cilvēkresursu attīstības plānošana⁷" ar skaitļiem un vārdiem "4. rīcības virziens Uz izvērtējumu balstīta politikas īstenošana un cilvēkresursu attīstības plānošana⁶";

1.6.2. izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

"1) Tiesu sistēmas efektivitātes izvērtējums starptautisko ekspertu vērtējumā (skat. 21. uzdevumu).";

1.6.3. svītrot 2. un 3. punktu;

1.7. izteikt III sadaļu šādā redakcijā:

"III Veicamie uzdevumi

* Par plāna ieviešanu ir atbildīga Tieslietu ministrija, bet par ESF projekta ietvaros plānoto pasākumu ieviešanu – Tiesu administrācija. Līdzatbildīgās institūcijas sniedz nepieciešamo atbalstu Tiesu administrācijai plānā ietverto uzdevumu īstenošanā.

** Rādītājs "apmācīto personu skaits" šā plāna ietvaros raksturo apmācību apmeklējumu skaitu (nevis unikālo apmācību dalībnieku skaitu), t. i., rādītājs atspoguļo, cik reizes tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu sistēmai piederīgās personas ir piedalījušās tiesībaizsardzības institūciju personāla kompetences paaugstināšanas apmācībās.";

1.8.  IV sadaļā:

1.8.1. papildināt otro rindkopu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

"Turklāt ar pieejamo valsts finansējuma apmēru uzsvars tiks likts uz apmācībām, kas skar izmaiņas normatīvajā regulējumā, tādējādi sagatavojot tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu dalībniekus kvalitatīvam darbam tiesu sistēmā.";

1.8.2. papildināt sadaļu aiz otrās rindkopas ar tabulu un tekstu šādā redakcijā:

"Valsts budžeta finansējums apmācību nodrošināšanai

* Prognozētais finansējums.

Tabulā minētais finansējums apmācībām tiks nodrošināts piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, un tajā nav iekļauts Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda finansējums.";

1.8.3. svītrot trešajā rindkopā vārdus "un pētījumiem";

1.8.4. izteikt tabulu "Indikatīvā finansējuma proporcionālais sadalījums atbilstoši rīcības virzieniem" šādā redakcijā:

"Indikatīvā finansējuma sadalījums atbilstoši rīcības virzieniem

1.8.5. svītrot tekstu:

"Plāna uzdevumu realizācijā iesaistītie partneri (mērķauditoriju profesionālās organizācijas un institūcijas): tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanā kā partneri tiek piesaistītas atbildīgās institūcijas: TM, ĢP, IeM (VP), VTEB, izmeklēšanas iestādes, apmācības nodrošinoša organizācija, Augstākā tiesa un Tieslietu padome.

Plāna realizācijas partneri: ĢP, IeM, VTEB, Augstākā tiesa.

Plāna uzdevumu realizācijai atbalstāmā mērķteritorija – visa Latvija.

ESF piešķirtā finansējuma administrators – TA.";

1.8.6. aizstāt vārdu "pielikumā" ar skaitli un vārdu "1. pielikumā";

1.9. plāna pielikumā:

1.9.1. aizstāt vārdu "Pielikums" ar skaitli un vārdu "1. pielikums";

1.9.2. aizstāt vārdus "Uz pētījumiem un izvērtējumiem balstīta politikas īstenošana un cilvēkresursu attīstības plānošana" ar vārdiem "Uz izvērtējumu balstīta politikas īstenošana un cilvēkresursu attīstības plānošana";

1.9.3. aizstāt vārdus "uz pētījumiem un izvērtējumu balstītas politikas īstenošana un cilvēkresursu attīstības plānošana" ar vārdiem "uz izvērtējumu balstīta politikas īstenošana un cilvēkresursu attīstības plānošana";

1.10. papildināt plānu ar 2. pielikumu šādā redakcijā:

"2. pielikums
Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu
kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plānam
2015.–2020. gadam

Mūžizglītība ir atzīstama par būtisku mērķtiecīgas un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā. Mūžizglītības pasākumi ir īstenojami sistemātiski, nevis periodiski. Sistemātiskas apmācību stratēģijas īstenošana attiecībā uz tiesu varu, tai piederīgajām profesijām un tiesībaizsardzības iestādēm līdz šim nav bijusi iespējama ierobežoto valsts budžeta līdzekļu un līdz ar to ierobežotā apmācību piedāvājuma dēļ.

Vajadzību apzināšana ir nozīmīgs elements apmācību stratēģijas īstenošanā un tās mērķu sasniegšanā. Pastāv dažādas metodes apmācību vajadzību apzināšanai, piemēram, novērošana, intervijas, aptaujas, funkciju analīze u. c. Izstrādājot plānu, kā arī sagatavojot projekta pieteikumu, izmantotas vairākas no minētajām metodēm, lai gūtu visaptverošu priekšstatu par apmācību vajadzībām.

Tika ņemta vērā Latvijas Tiesnešu mācību centra sniegtā informācija, kas balstīta uz centra ekspertu un lektoru novērojumiem par apmācību vajadzībām, vadot lekcijas un seminārus tiesnešu, tiesu darbinieku, kā arī tiesu varai piederīgo profesiju mērķauditorijās. Latvijas Tiesnešu mācību centrā ir izveidota Mācību programmu darba grupa, kurai ir četras apakšgrupas – krimināltiesību, civiltiesību, administratīvo tiesību un starptautisko tiesību apakšgrupa. Katru gadu apmācību programma tiek sastādīta no jauna. Izstrādājot apmācību programmu, apmācību tēmas tiek iegūtas no visu iepriekšējā un kārtējā gada semināru novērtējumos ieteiktajām tēmām; tiesnešu un tiesu darbinieku elektroniskajās aptaujas anketās norādītajām tēmām; Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas ieteikumiem par semināru tēmām; citu iestāžu ieteikumiem, kuri saņemti vēstuļu veidā vai par kuriem kārtējā mācību gadā iestādes izteikušas ierosinājumus; Mācību programmu darba grupas ekspertu ieteikumiem; Latvijas Tiesnešu mācību programmu vadītāju komentāriem par saņemtajām semināru dalībnieku atsauksmēm un lektoru vērtējumu; normatīvo aktu grozījumiem; tiesu prakses; projektiem.

Ņemot vērā finanšu resursus, tēmu, kuras vajadzētu ietvert katra gada apmācību programmā, ir daudz vairāk nekā reālo iespēju tās īstenot. Plānā iekļautās konkrētās apmācību tēmas ir tikušas identificētas jau iepriekšējo gadu apmācību programmu sagatavošanas procesā, bet finanšu resursu trūkuma dēļ tās līdz šim nav īstenotas.

Tika intervēti tiesu varai piederīgo profesiju pārstāvji un politikas veidotāji tieslietu nozarē, notika konsultācijas ar Tieslietu padomi, kas saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" ir koleģiāla institūcija, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu darba organizācijas pilnveidošanā. Tika analizēti arī mērķauditoriju amata pienākumi, identificētas to kvalitatīvai izpildei nepieciešamās prasmes un iemaņas. Būtisks apmācību vajadzību apzināšanas rīks ir visu iesaistīto institūciju aptauja. Aptauju veica Tiesu administrācija kā potenciālā projekta ieviesēja, aptaujājot partnerinstitūcijas – Valsts tiesu ekspertīžu biroju, Ģenerālprokuratūru, Iekšlietu ministriju un Augstāko tiesu – par apmācību un izvērtējuma nepieciešamību, lūdzot norādīt apmācību jomas, tēmas, nepieciešamo nodarbību un potenciālo apmācāmo dalībnieku skaitu. Aptauja minētajām iestādēm tika nosūtīta 2015. gada 9. martā, un atbilžu iesniegšanas termiņš tika noteikts 2015. gada 31. marts. Saistībā ar rajona (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu, administratīvo tiesu tiesnešu un tiesu darbinieku apmācību vajadzībām tika apzināts Latvijas Tiesnešu mācību centrs. Aptauja par starpdisciplināro apmācību nepieciešamību tika nosūtīta arī Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju padomei, Latvijas zvērinātu advokātu padomei, Latvijas zvērinātu notāru padomei, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Maksātnespējas administrācijai, Mediācijas padomei un Valsts ieņēmumu dienestam, lūdzot norādīt apmācību jomas, tēmas, nepieciešamo nodarbību un potenciālo apmācāmo dalībnieku skaitu. Aptauja minētajām iestādēm tika nosūtīta 2015. gada 9. martā, un atbilžu iesniegšanas termiņš tika noteikts 2015. gada 10. aprīlis. Tieslietu ministrija un Tiesu administrācija 2015. gada 3. jūlijā organizēja sanāksmi ar Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem. Minētajā sanāksmē nevalstisko organizāciju pārstāvji tika iepazīstināti ar plānotā projekta mērķiem, aktivitātēm un sasniedzamajiem rezultātiem. Sanāksmē piedalījās visu aicināto institūciju pārstāvji, izņemot Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvi. Aicināto nevalstisko organizāciju pārstāvji atzinīgi novērtēja Ministru kabinetā 2015. gada 9. martā apstiprināto Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plānu 2015.–2020. gadam (turpmāk – plāns) un norādīja, ka arī apmācībās labprāt piedalītos kāds no nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un ka plānotā projekta ietvaros būtu nepieciešams pilnveidot anonimizēto tiesu nolēmumu datubāzi, kurā sabiedrībai ir pieejami visi anonimizētie tiesu nolēmumi, kas radītu priekšstatu par apmācību rezultātu sasniegšanu.

* Augstākās tiesas tiesneši, rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu tiesneši un tiesu darbinieki, politikas veidotāju un projektu ieviesēju institūciju pārstāvji.

Tēmu detalizēšanai un prioritāšu priekšlikumu izstrādei ir izveidota starpinstitūciju darba grupa, kurā ietverti visu iesaistīto institūciju pārstāvji. Tēmas un to prioritātes tiek vērtētas, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

1) objektīvā nepieciešamība (vai tēmas uztur, attīsta un pilnveido darbam nepieciešamās zināšanas, prasmes un iemaņas);

2) samērīgums (līdzsvars starp dažādu tiesību nozaru semināriem, līdzsvars starp nacionālajām un Eiropas Savienības un starptautiskajām tiesību normām, kā arī līdzsvars starp prasmju un juridiskajiem semināriem);

3) tēmas lietderīgums (tiek ņemts vērā, vai par šo tematu jau nesenā pagātnē nav bijušas mācības, kā arī tiek vērtēts, vai paredzētās tēmas ir nepieciešamas tiešo funkciju veikšanai);

4) tēmas aktualitāte (vai par konkrēto tematu ir pieņemti jauni nacionālie, starptautiskie vai ES normatīvie akti, vai ir izdarīti būtiski grozījumi normatīvajos aktos).

Norādāms, ka apmācību vajadzību monitorēšana ir plānota kā viena no būtiskām projekta īstenošanas aktivitātēm, jo apmācību vajadzības nav konstants lielums – tās ir atkarīgas no dažādiem faktoriem (piemēram, Eiropas Savienības vai nacionālo tiesību institūtu un normu izmaiņas). Līdz ar to apmācību vajadzības monitorējamas sistemātiski projekta īstenošanas laikā, atbilstoši aktualizējot (papildinot, koriģējot u. c.) apmācību vajadzības. Apmācību vajadzību monitorēšanas laikā detalizētas apmācību vajadzības tiks apzinātas institūciju ietvaros, lai nodrošinātu katrai grupai atbilstošu apmācību.

Ievērojot minēto, paskaidrojam, ka plāna projekta ietvaros tiks izmantota ne tikai jau radītā Latvijas Tiesnešu mācību centra Mācību programmu darba grupas izmantotā metodoloģija, bet minētajā darba grupā tiks veikts arī papildu darbs, nosakot apmācību un izvērtējumu vajadzību sarakstu sadarbībā ar plāna īstenošanas partneriem un Tieslietu padomi, lai sasniegtu plānā izvirzītos uzdevumus un risinātu konstatēto problemātiku.

Plānā kā viens no uzdevumiem ir noteikta apmācību programmu izstrāde. Apmācību programmas izstrāde ietver vairāku kompleksu darbību kopumu, tajā skaitā novērtējot esošo kompetenču līmeni konkrētajās grupās, kurām paredzēta starpdisciplināra jeb kopīga apmācība, identificējot starpdisciplināro semināru tēmas, apzinot piemērotākās apmācību formas un īstenošanas ilgumu un saskaņojot starpdisciplināro apmācību programmu ar regulāro apmācību programmu (gan satura, gan laika grafika ziņā). Apmācību programma attiecas uz konkrētu mērķauditoriju (piemēram, tiesneši un prokurori ar stāžu līdz trim gadiem) un ir izmantojama ilgtermiņā. Katras programmas ietvaros tiks iekļauti konkrētajam subjektam nepieciešamie apmācību pasākumi (semināri, lekcijas, starpdisciplinārie semināri, praktiskās nodarbības utt.).

Vēršam uzmanību uz to, ka mērķis ir izstrādāt tādas apmācību programmas, kuras nākotnē var izmantot ilgtermiņā. Tādēļ tās var būt balstītas uz jaunas pieejas izmantošanu, piemēram, izstrādājama un ieviešama e-mācību (e-learning) programma, kas Latvijā līdz šim nav īstenota.

Plānā liels uzsvars likts uz starpdisciplināru apmācību principu. Starpdisciplinārās apmācības ir apmācību forma, kas ir izveidojama un pastāv paralēli katras profesijas regulārajām (specializētajām) mācībām. Starpdisciplinārās apmācības nevar aizstāt un aizvietot regulāras un specializētas katras profesijas mācības. Augsta profesionālās kompetences līmeņa sasniegšanai un uzturēšanai ir nepieciešamas gan atsevišķās/specifiskās katras profesijas apmācības, gan starpdisciplinārās apmācības. Piemēram, tiesnešu un prokuroru kopīgas apmācības par vienotu pieeju pierādījumu novērtēšanā un citiem jautājumiem nevar aizstāt prokuroru un tiesnešu specifiskos apmācību moduļus, kas saistīti ar attiecīgā institūta pamatfunkcijām – pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzību un tiesas spriešanu. No minētā izriet, ka prokuroru apmācību stratēģija ir ņemama vērā, izstrādājot starpdisciplinārās apmācību programmas, kā to paredz plāns, attiecīgi nodrošinot, ka tās ir savstarpēji papildinošas un pēctecīgas.

Mācību vajadzību, tēmu un prioritāšu apzināšanai tiks izmantotas iepriekš aprakstītās metodes.

Lai īstenotu starpdisciplinārās apmācības, Tiesu administrācija projekta īstenošanas laikā nodrošinās visu nepieciešamo publisko iepirkumu procedūru organizēšanu un kontroli saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma prasībām. Iepirkuma procedūras ietvaros tiks organizēta atsevišķa iepirkumu komisija, kura būs atbildīga par visas nepieciešamās dokumentācijas izstrādi, tajā skaitā iepirkuma nolikumu un tehnisko specifikāciju izstrādi. Iepirkumu komisijā tiks iesaistīti arī pārstāvji no projekta partnerinstitūcijām, kas nodrošinās attiecīgu uzdevumu iekļaušanu iepirkuma dokumentācijā saskaņā ar konkrētās jomas profesionāļu kompetences paaugstināšanas prasībām. Iepirkumu procedūru uzdevumu prasības tiks saskaņotas ar projekta laikā izveidoto projekta uzraudzības komiteju, kura būs augstākā lēmējinstitūcija projekta ieviešanas laikā un kurā darbosies augsta līmeņa amatpersonas no Tiesu administrācijas, Tieslietu ministrijas un projekta sadarbības partneru institūcijām. Tiesu administrācija nodrošinās pakalpojumu uzraudzības izpildi un pakalpojuma sniedzējam nodrošinās visu nepieciešamo informāciju kvalitatīva un efektīva pakalpojuma sniegšanai.

Apmācību vajadzību, tēmu un to prioritāšu saraksts tiks saskaņots ar Tieslietu padomi. Tieslietu padomes sēdes ir atklātas – tas nodrošina iespēju ikvienai ieinteresētajai personai piedalīties un izteikt viedokli. Vienlaikus tā ir arī laba iespēja gan informēt plašsaziņas līdzekļus par plānotajām aktivitātēm, gan radīt iespēju plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem uzraudzīt lēmumu pieņemšanas procesus.

Lai nodrošinātu informācijas pieejamību par tiesu varas un tiesībaizsardzības darbinieku mācībām projekta laikā, informācija par mācībām, izstrādātās vadlīnijas, rokasgrāmatas u. tml. tiks publicētas Tiesu administrācijas tīmekļvietnē www.ta.gov.lv.

Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku apmācību tēmas tiek apzinātas katru gadu, gatavojot apmācību programmas nākamajam gadam, tomēr finanšu resursu trūkuma dēļ visas apmācību vajadzības nekad nav iespējams īstenot, tādējādi uzkrājot neīstenoto apmācību sarakstu vairāku gadu garumā.

Valsts budžeta finansējums tiesnešu mācībām (tiesu budžeta bāzes izdevumos iekļautais finansējums līdzdarbības līgumam ar nodibinājumu "Latvijas Tiesnešu mācību centrs") 2014. gadā bija 178 289 euro, 2015. gadā ir 173 135 euro; Valsts policijai policijas darbinieku mācībām 2014. gadā bija 106 156 euro, bet 2015. gadā ir 102 522 euro. Valsts budžeta finansējums Valsts robežsardzei robežsargu mācībām 2014. gadā bija 72 307 euro, bet 2015. gadā ir 94 528 euro. Prokuroru mācībām 2015. gadam valsts budžeta finansējums plānots aptuveni 2014. gada izdevumu līmenī (2014. gadā tika izlietoti 27 749,56 euro), līdz ar to 2015. gadā mācībām plānoti 30 000 euro.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja budžetā atsevišķs finansējums darbinieku mācībām nav ticis plānots. Nepieciešamības gadījumā šiem izdevumiem ir tikuši atrasti līdzekļi no ekonomijas citu budžeta izdevumu pozīcijās. 2015. gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieku apmācībām plānoti finanšu līdzekļi 80 402 euro apmērā (2016. gadā – 74 124 euro, 2017. gadā – 74 124 euro).

Plānā nostiprināts, ka tiks vērtēta iespēja piesaistīt vēl citus līdzekļus no Eiropas Komisijas īpašajām programmām, lai nodrošinātu apmācību īstenošanu par Eiropas Komisijas programmu gada programmās apstiprinātajām prioritārajām tēmām. Vēršam uzmanību, ka uzdevumi, kas tiks finansēti no Eiropas Komisijas programmu ietvaros apstiprinātu projektu līdzekļiem, nedublēsies un netiks finansēti no valsts budžeta vai Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem. Eiropas Komisijas īpašajās programmās pieejamie finanšu līdzekļi tiks izmantoti tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku specifiskākām apmācībām (piemēram, tiesnešu mācībām patvēruma direktīvas piemērošanā), turklāt to būtība ir vērsta uz kopīgu Eiropas līmeņa jautājumu risināšanu, vairākām valstīm sadarbojoties. Konkrētā specifiskā mērķa ietvaros tiks stiprināta kapacitāte jautājumos, kas ir būtiski Latvijas kontekstā. Tieslietu ministrija nodrošinās, ka tiek skaidri veidota un noteikta demarkācija starp Eiropas Komisijas programmu ietvaros īstenotajiem projektiem un Eiropas Sociālā fonda īstenotajiem pasākumiem. Vienlaikus, ja Tieslietu ministrijas vai tās padotības iestāžu projekti Eiropas Komisijas programmu atklātajos konkursos nebūs atbalstīti, saskaņā ar plānā noteikto apmācību tēmu izvērtēšanas mehānismu tiks nodrošināts, ka tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki saņem nepieciešamo apmācību tādā apjomā, kādā tas ir iespējams saskaņā ar specifiskā atbalsta mērķa nosacījumiem.

Atbilstoši plānā ietvertajam aktivitāšu plānojumam sākotnēji apzināto apmācību īstenošanai (tajā skaitā vadlīniju un rokasgrāmatu izstrādei) ir plānoti 6 892 100 euro (iekļaujot PVN). Vadlīnijas attiecībā uz tiesas spriešanu un ar to saistīto problemātiku būs vērstas uz tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu veicamo pienākumu caurskatīšanu, vienkāršošanu un vienādošanu, veicinot ātrāku lietu izskatīšanu. Rokasgrāmatas par ECT praksi jautājumā par nosakāmo atlīdzinājuma apmēru, rokasgrāmatas izmeklētājiem, prokuroriem un tiesnešiem par tiesu ekspertīzes praksi, kā arī judikatūras un vienotās tiesu prakses apkopojumu (tajā skaitā par tiesvedības kvalitātes vadības sistēmu) izstrāde būs vērsta uz vienotas izpratnes veicināšanu konkrētās jomās. Vadlīniju izstrāde par efektīvu tiesneša amata kandidātu atlasi tiks veikta, lai efektivizētu tiesneša amata kandidātu amatā stāšanās procesu.

Finansējums personu stažēšanās nodrošināšanai plānots 540 000 euro (iekļaujot PVN) apmērā ar nosacījumu, ka projekta īstenošanas laikā stažējas 20 personas, katra pusgada garumā. Projekta ieviešanas laikā ir paredzēts pilnveidot tehnisko infrastruktūru apmācību organizēšanai un nodrošināšanai 772 242 euro (iekļaujot PVN) apmērā, tajā skaitā plānots aprīkot ar videokonferenču iekārtām vienu tiesu sēžu zāli sešās apgabaltiesās (Zemgales apgabaltiesā, Kurzemes apgabaltiesā, Vidzemes apgabaltiesā, Rīgas apgabaltiesā, Latgales apgabaltiesā, Administratīvajā apgabaltiesā), vienu telpu Ģenerālprokuratūrā un piecās tiesu apgabalu prokuratūrās, vienu tiesu sēžu zāli Augstākajā tiesā, vienu telpu Valsts policijā un piecās Valsts policijas reģionu pārvaldēs, lai nodrošinātu efektīvu tiesnešu, tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku apmācību organizēšanu katra tiesu apgabala ietvaros (nodrošinot attālinātas apmācības iespējas). Lai nodrošinātu apmācību pieejamību tiesu varas pārstāvjiem tiešsaistē, plānots iegādāties vienu videostraumēšanas iekārtas komplektu 10 000 euro (iekļaujot PVN) apmērā.

Videokonferenču izmantošana tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku apmācību nodrošināšanā ļautu ietaupīt finanšu un personāla izmaksas, jo iekārtas plānots uzstādīt tiesu, prokuratūras un Valsts policijas apgabalu iestādēs, tādējādi tiesām, prokuratūrām un Valsts policijas iestādēm, kas atrodas konkrētā apgabala ietvaros, padarot efektīvāku apmācību procesu un norisi savās telpās, uzlabojot apmācību pieejamību reģionālā līmenī. Nepieciešamās videokonferenču iekārtas tiesās, prokuratūrās un Valsts policijas iestādēs tiks iegādātas un uzstādītas projekta laikā, to izmantošana atbilstoši projekta mērķim notiks gan projekta ieviešanas laikā, gan arī regulāri pēc projekta ieviešanas. Videostraumēšanas iekārtas izmantošana apmācību procesā nodrošinātu apmācību pieejamību tiešsaistē – tas paplašinātu apmācīto personu loku. Pēc projekta ieviešanas gan Tiesu administrācija, gan prokuratūra, gan Valsts policija nodrošinātu minēto iekārtu uzturēšanu esošā budžeta ietvaros. Tiesu informatīvās sistēmas papildinājumu uzturēšanu un administrēšanu veiks Tiesu administrācija esošā budžeta ietvaros.

Lai nodrošinātu tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem tādas apmācības ārvalstīs, kas tiek daļēji finansētas no Eiropas tiesību akadēmijas (Academy of European Law; ERA) puses, projekta īstenošanas laikā ir plānots nodrošināt dalības maksu iepriekš minētajā apmācību iestādē 50 000 euro apmērā, kā arī dalībai Eiropas tiesību akadēmijas organizētajos apmācību semināros ir plānoti 150 000 euro (iekļaujot PVN) apmērā, paredzot, ka projekta īstenošanas laikā Eiropas tiesību akadēmijas apmācību kursus apmeklē 30 personas gadā. Projekta laikā ir plānots izstrādāt kompetenču modeli, lai nodrošinātu tiesnešiem, tiesneša amata kandidātiem un tiesas darbiniekiem vienotu un objektīvu kritēriju kopu, kas tiks izmantota personāla vadības nodrošināšanai, tajā skaitā personāla atlasei un apmācību vajadzību noteikšanai un nodrošināšanai 900 000 euro (iekļaujot PVN) apmērā, tajā skaitā ietverot kompetenču modeļa vajadzībām atbilstošu apmācību identificēšanu un izpildi, definējot piemērotākos apmācību veidus un atbilstošu organizatorisko ietvaru, kā arī izstrādājot apmācību programmas. Projekta ietvaros ir plānota arī e-apmācību vides pilnveide 690 000 euro (iekļaujot PVN) apmērā, paredzot sistēmas izveidi, kura nodrošinātu tiesu, apgabaltiesu, administratīvo tiesu tiesnešu, izmeklēšanas tiesnešu, zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu, tiesneša amata kandidātu un tiesas darbinieku tālmācību un apmācību materiālu uzglabāšanu, kā arī paredzot anonimizēto tiesu nolēmumu datubāzes pilnveidi (140 000 euro (iekļaujot PVN) apmērā), kurā sabiedrībai ir pieejami visi anonimizētie tiesu nolēmumi, caur kuriem būtu redzama apmācību rezultātu sasniegšana. Projektā ir plānots pilnveidot cilvēkresursu vadības procesus 100 000 euro (iekļaujot PVN) apmērā, lai integrētu kompetenču modeli tiesu, apgabaltiesu, administratīvo tiesu tiesnešu, izmeklēšanas tiesnešu, zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu, tiesneša amata kandidātu un tiesas darbinieku atlases un karjeras plānošanas sistēmā un darba izpildes novērtēšanas sistēmā, sekmējot kompetenču prasībām atbilstošu kandidātu piesaisti un novērtēšanu, kā arī attīstību tiesu sistēmas ietvaros. Projekta ieviešanas laikā tiks nodrošināta saskaņota un vienota projekta aktivitāšu īstenošana, projekta īstenošanas uzraudzība, sekmējot projekta rezultātu sasniegšanu, 1 365 275 euro (iekļaujot PVN) apmērā, iekļaujot arī tulkošanas pakalpojumu nodrošināšanu, konferences organizēšanu un ārējā projekta audita veikšanu. Projekta ietvaros plānots veikt arī Latvijas tieslietu sistēmas ārējo novērtējumu 300 000 euro (iekļaujot PVN) apmērā, kas būs par pamatu visaptverošas tieslietu sistēmas modernizācijas attīstības plāna izstrādei.

Plāna uzdevumu īstenošanai tiktu izmantotas tādas apmācību metodes kā tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku stažēšanās starptautiskās partneru organizācijās (piemēram, ikgadēja tiesnešu stažēšanās Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā, Francijā), tiktu pilnveidota apmācību norise tiešsaistē un neklātienē, izmantojot videokonferenču iekārtas, kas sistēmā kopumā ļautu ietaupīt gan laika, gan finanšu resursus apmācību organizēšanā.

Plāna izstrādes laikā netiks izveidotas atsevišķas Eiropas Savienības tiesību konsultantu amata vietas, bet gan tiesās esošās personas tiks apmācītas attiecībā uz jautājumiem, kas skar Eiropas Savienības tiesības, tādējādi ar esošo tiesu darbinieku resursu veidojot konsultantu tīklu. Līdz ar to tiesās būs personas, kuras būs zinošas Eiropas Savienības tiesību jautājumos un, ja nepieciešams, sniegs atbalstu attiecīgo jautājumu risināšanā.

Lai veidotu atgriezenisko saiti ar sabiedrību un uzlabotu tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvju komunikācijas prasmes, tiks apmācīti tiesās esošie tiesu komunikatori jeb tiesu darbinieki, kas ir atbildīgi par sadarbību ar plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrību, kā arī tiesu priekšsēdētāji. Mācības aptvers kā rakstiskas, tā mutiskas komunikācijas pamatus ar plašsaziņas līdzekļiem, tajā skaitā arī krīžu komunikāciju, kas ir īpaši svarīga liela mēroga lietās, kurām pievērsta pastiprināta sabiedrības uzmanība, kā arī lietās, kurām prognozējama liela rezonanse.

Par vispārēju projekta vadību un finanšu vadību būs atbildīga Tiesu administrācija. Projekta veiksmīgai īstenošanai tiks veidota vairāklīmeņu projekta pārvaldības struktūra, t. i., projekta uzraudzības komiteja, projekta vadības grupa un projekta darba grupas (skat. attēlu). Lai sekmētu projekta partneru līdzdalību projekta saturiskās vadības nodrošināšanā, kā arī veicinātu informācijas apmaiņu un sadarbību visu projekta partneru starpā, ir paredzēta projekta konsultatīvās padomes izveide.

Projekta uzraudzības komiteja būs atbildīga par regulāru projekta ieviešanas gaitas un risku vadības uzraudzību, kā arī izskatīs atbildīgās iestādes, sadarbības iestāžu un finansējuma saņēmēja sniegto informāciju par projekta īstenošanu un nodrošinās regulāru projekta gaitas uzraudzības nepieciešamo korektīvo darbību veikšanu vai iniciēšanu. Projekta uzraudzības komiteja būs augstākā lēmējinstitūcija projekta ieviešanas laikā, un tajā darbosies augsta līmeņa amatpersonas no Tiesu administrācijas, Tieslietu ministrijas un projekta sadarbības partneru institūcijām.

Projekta vadības grupa būs atbildīga par projekta stratēģisko vadību un uzraudzību, projekta plāna, budžeta un ar projekta norisi saistītu būtisku izmaiņu izskatīšanu un apstiprināšanu, projekta sekmīgai izpildei nepieciešamo resursu mobilizāciju un tai nepieciešamo lēmumu iniciēšanu, projekta gaitas uzraudzību, zemākajos līmeņos neatrisinātu problēmziņojumu un izmaiņu pieprasījumu izskatīšanu, kā arī citu ar projekta sekmīgu norisi saistītu stratēģisko jautājumu risināšanu. Projekta vadības grupā darbosies atbildīgie pārstāvji no Tiesu administrācijas.

Tiesu administrācija projekta īstenošanas laikā nodrošinās visu nepieciešamo publisko iepirkumu procedūru organizēšanu un kontroli saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma prasībām. Katra iepirkuma organizēšanas procedūra būs identiska šā pielikuma 2. nodaļā aprakstītajai starpdisciplināro apmācību organizēšanas procedūrai. Tiesu administrācija nodrošinās pakalpojumu uzraudzības izpildi un pakalpojuma sniedzējam nodrošinās visu nepieciešamo informāciju kvalitatīva un efektīva pakalpojuma nodrošināšanai.

Projekta saturiskas pārvaldības nodrošināšanai projekta īstenošanas laikā tiks izveidota Projekta konsultatīvā padome, tajā iekļaujot pārstāvjus no Tieslietu ministrijas, Tieslietu padomes, visām projekta mērķauditorijas iestādēm un citām iestādēm. Projekta konsultatīvā padome, ņemot vērā visu tajā pārstāvēto iestāžu vajadzības, sniegs konsultatīvu atbalstu apmācību tēmu izvēlē konkrētai mērķauditorijai, apmācību plāna atjaunošanā, projekta laikā īstenojamo apmācību programmu definēšanā un citos jautājumos, lai nodrošinātu kvalitatīvu un savlaicīgu lietu izmeklēšanu un sekmētu komercdarbības vides uzlabošanu Latvijā.

Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka darbs Projekta konsultatīvajā padomē un Projekta uzraudzības komitejā nerada papildu finanšu slogu – par dalību tajās nav plānota atlīdzība. Turklāt projekta vairāklīmeņu pārvaldība nodrošinās plānā definēto uzdevumu sasniegšanu tam paredzēto termiņu ietvaros, jo katram līmenim ir definēti savi uzdevumi, kas nepārklājas. Projekta uzraudzības komiteja ir vispārēja prakse projekta uzraudzībā iestādes iekšienē un sadarbībā ar partneriem visos Tieslietu ministrijas un tās padotības iestāžu projektos. Projekta konsultatīvā padome nodrošinās projekta mērķa grupu ciešāku iesaisti apmācību satura un vajadzību definēšanā, kā arī kvalitātes kontrolē. Papildus jāņem vērā, ka Projekta konsultatīvās padomes dalībnieku loks ir plašāks nekā Projekta uzraudzības komitejas dalībnieku loks.

Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plāns 2015.–2020. gadam ir precizēts atbilstoši šobrīd plānotajam rezultāta un iznākuma rādītājam, jo, izstrādājot detalizētu projekta aktivitāšu aprakstu, finansējuma sadali un laika grafiku, tika apzināts mērķa grupas lielums, no kā bija atkarīgs projekta iznākuma rādītājs, kā arī detalizēto procedūru izstrādes laikā tika pilnveidota mērķa vērtību aprēķina metodika."

2. Tieslietu ministrijai nedēļas laikā iesniegt precizēto plānu Valsts kancelejā.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs