Lūkojot nākamā gadsimta Rīgas vaibstus

Kongresu namā 21. un 22.septembrī notiek Rīgas Domes rīkota starptautiska konference “Rīga ceļā uz nākamo gadsimtu”. Par Rīgas tuvāko un tālāko nākotni, pilsētas līdzsvarotas attīstības un reģiona saskaņotas plānošanas principiem dalās domās Latvijas arhitekti, ekonomisti un pilsētceltniecības speciālisti un viņu kolēģi no Lietuvas un Igaunijas, no ASV, Dānijas, Kanādas, Somijas un Zviedrijas. Raksturojot pasākuma ieceri, Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Gunārs Asaris atzīmēja:

— Šai konferencei esam gatavojušies turpat gadu. Savas valsts galvaspilsētu mēs centīsimies veidot veselīgu un labestīgu, līdzsvarotu, kultūrvēsturiski bagātu, vitālu un turīgu, skaistu un latvisku, reizē apzinoties, ka tai jābūt vienotai ar kaimiņiem. Vispirms jau tā attīstās vienotā un harmoniskā sistēmā ar savu reģionu. Tradicionāli esam uzturējuši ciešus sakarus ar Rīgas sadraudzības pilsētu arhitektiem. Līdz ar Latvijas valstiskuma atjaunošanos arī Rīgai aizvien svarīgāk ir stiprināt kontaktus ar citu valstu galvaspilsētām. Konferencē referē arī mūsu kolēģi no Kopenhāgenas, Stokholmas un Helsinkiem. Tagad, kad aktuāli kļūst tādi projekti kā “Via Baltica”, Baltijas reģionālās attīstības problēmas un Latvija tiecas integrēties Eiropas struktūrās, šāds skatiens no malas un domu apmaiņa ir ļoti svarīga.

Interesantas atziņas šai sakarā ir Kanādas Urbānistikas institūta Rīgas biroja vadītājam Andrim Rozem, kas devis arī lielu personisku ieguldījumu Rīgas attīstības plāna izstrādāšanā un stratēģijas vadīšanā. Savā ziņojumā konferencei viņš uzsver:

Tā ir mana stingra pārliecība, ka nodrošināt līdzsvarotu attīstību praktiskā veidā var tikai reģionālā mērogā.

Pašreizējā tendence “līdzsvarnieku” aprindās ir deklarēt, ka katrai pilsētai ir jāizstrādā pašai sava līdzsvarotas attīstības darbība, kas nebūs atkarīga no blakus esošajām teritorijām. Kā pilsētu plānotājs — praktiķis — es piekritīšu šādai pieejai tikai tādā gadījumā, ja pilsētu robežas tiek nospraustas, ievērojot ekoloģiskus vai līdzsvarotas attīstības nodrošināšanas principus. Turpretim šodienas Rīgas robežas ir radušās 800 gadu ilgu politisku pārmaiņu rezultātā. Šo robežu izvēlei nav nekāda sakarība ar līdzsvarotības principiem. Tādēļ ir grūti sagatavot videi labvēlīgu līdzsvarotas attīstības plānu teritorijai, kuras robežu noteikšana ir notikusi politisku apsvērumu dēļ.

— Līdz ar vienotas Eiropas attīstību un nacionālo robežu nozīmes samazināšanos pilsētas un rajoni iegūs ievērojami lielāku lomu. Eiropa drīzāk kļūs par konkurējošu pilsētu reģionu, nevis konkurējošu nāciju sistēmu. Katram reģionam būs sava īpašā loma, kuras izmanto reģiona priekšrocības un kompensē savus vājos aspektus.

Šajā konkurencē vērā tiek ņemts itin viss — pilsētas arhitektūras mantojums, kultūrvide, vides kvalitāte, izglītības sistēmas līmenis, drošība, darba iespējas, transporta sistēma utt. Pilsētas, kas spēj virzīt savu attīstību tā, lai vislabāk varētu izmantot to rīcībā esošās vērtības, priekšrocības un attīstības iespējas, būs daudz spēcīgākas nekā pilsētas, kas nespēj koordinēti rīkoties un kurām nav skaidrs savas pilsētas nākotnes Vīzija.

Aina Rozeniece,
“LV” nozares redaktore