13. un 14. septembra sēde
Stenogramma

Nobeigums. Sākums “LV” nr.141., 142., 143., 144.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

A.Prēdele. Nē, 46. panta redakcijā. Tālāk, sākot no 48. panta, tiek mainīta numerācija līdz 50. pantam. Tas bija Kuprijanovas kundzes priekšlikums. Un, tā kā šo pantu nosaukumi ir “Sociālās palīdzības fonda funkcijas”, “Sociālās palīdzības fonda vadība” un “Sociālās palīdzības fonda padome”, tad arī tas viss izriet no mūsu iepriekšējiem balsojumiem. Vai nu mēs šos fondus atstājam un tad atstājam arī šos pantus, vai mēs viņus noraidām, un tad arī šie panti tur nepaliek.

Sēdes vadītājs. Balsosim par deputātes Ludmilas Kuprijanovas priekšlikumu izslēgt ... tas gan būs pret Kārtības rulli... 48. līdz 50. pantu, attiecīgi grozot citu pantu numerāciju!

 

A.Prēdele. Bet tas viss ir par vienu tematu.

Sēdes vadītājs. Nu tā jau ir. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Deputātes Kuprijanovas priekšlikums. Lūdzu rezultātu! 20 — par, 19 — pret, 20 — atturas. Priekšlikums nav pieņemts.

Tātad, deputāte Kuprijanova, kā jūs ierosinājāt, tā mēs balsojām. Par visiem pantiem, ja? Nav jums iebildumu? Paldies! Tālāk!

 

A.Prēdele. Un tālāk ir atbildīgās komisijas — Sociālo un darba lietu komisijas — priekšlikums precizēt pārejas noteikumu 4. punktu par to laiku, kad stājas spēkā pants par Sociālās palīdzības fonda izveidošnu. Ja mēs esam šodien lēmuši par to, ka tas varētu būt gadu vēlāk, tad varbūt mēs varētu šobrīd par to nebalsot...

Sēdes vadītājs. Nē, neesam lēmuši neko.

 

A.Prēdele. Tad tādā gadījumā mums ir jābalso par to, vai arī , ja nevienam nav nekas pretī, tas varētu palikt arī šādā veidā “stājas spēkā ar Sociālās palīdzības fonda izveidošanas dienu”.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti nevēlas runāt par šo 4. pantu? (Balsis zālē.)

 

A.Prēdele. Jā, nu kādus labojumus jau varētu trešajā lasījumā arī ielikt...

Sēdes vadītājs. Pret komisijas priekšlikumu deputātiem ir iebildumi? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par sociālo palīdzību” pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 9, atturas — 7. Pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam, lūdzu!

 

A.Prēdele. Lūdzam iesniegt priekšlikumus līdz 19. septembrim.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Priekšlikums pieņemts.

 

Godātie deputāti! Un tā mēs esam nokļuvuši līdz IV nodaļai jeb sadaļai mūsu dienas kārtībā, kas nemaz manuprāt nav slikti. Bet mums ir daudzu deputātu jautājumi valdībai, un tos, manuprāt nevajadzētu atlikt uz vēlāku laiku, lai neiznāk aizķeršanās un šie jautājumi nepaliek neizskatīti no valdības puses veselu nedēļu. Tāpēc lūdzu Irēnu Folkmani — Saeimas sekretāra biedri!

 

I.Folkmane ( Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Prezidijs ir saņēmis jautājumu no pieciem deputātiem — deputātiem Kides, Folkmanes, Kuprijanovas, Zaščerinska un Lucāna, un šis jautājums ir adresēts Latvijas Republikas Ministru prezidentam Mārim Gaiļa kungam. Jautājuma būtība īsumā, lai nenolasītu visu šo dokumentu.

Sēdes vadītājs. Jā, deputātiem ir šis dokuments.

 

I.Folkmane. Dokuments nr. 1051. Jautājuma būtība ir šāda. Privatizācijas aģentūra izdevusi lēmumu par valsts akciju sabiedrības “Jelgavas dzelzsbetona rūpnīca” likvidāciju. Rūpnīca saglabājusi ražošanas bāzi un pārkārtojusi ražošanas tehnoloģiju, tās produkcija ļoti vajadzīga Latvijas iekšējam tirgum. Jelgavas dzelzsbetona rūpnīca ir pēdējā būvmateriālu rūpnīca Zemgalē un Kurzemē, jo pārējās trīs jau likvidētas. Jautājumi ir divi. Vai Privatizācijas aģentūra ir galvenā lēmējinstitūcija tautsaimniecības aspektā? Un otrs jautājums — kā ar būvmateriāliem tiks apgādāta vietējā celtniecība un kādas būs cenas importētajiem būvmateriāliem?

Sēdes vadītājs. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Mārim Gailim.

Lūdzu tālāk!

 

I.Folkmane. Otrais jautājums ir formulēts dokumentā nr. 1054, un tas ir adresēts Latvijas Republikas Ministru kabinetam. Šeit ir trīs jautājumi. Es visu tekstu nenolasīšu, bet būtība ir šāda. Pirmais — vai privatizēto valsts uzņēmumu īpašnieku vidū ir fiziskās personas, kas ir bijušās PSRS pilsoņi vai Krievijas pilsoņi, cik no viņiem ir bijušie PSKP un VDK algotie darbinieki? Otrais jautājums — kādas algas saņem Privatizācijas aģentūras darbinieki. Un trešais - vai notiek privatizējamo uzņēmumu darbinieku informēšana par gatavojamo privatizāciju? Parakstījuši šos jautājumus ir deputāti Grīnblats, Pētersons, Straume, Grīgs un Dāliņš.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iesniedzēji piekrīt, ka jūs neesat formulējuši tā, kā to prasa Kārtības rullis, un ka Prezidijs maina — nevis Latvijas Republikas Ministru kabinetam, bet vai nu konkrētam ministram vai Ministru prezidentam Mārim Gailim. Jautājumu nododam Latvijas Republikas Ministru prezidentam Mārim Gailim.

 

I.Folkmane. Trešais jautājums ir dokumentā nr.1055, un tas ir adresēts Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministram Gaigala kungam. Šos jautājumus arī ir parakstījuši deputāti Grīnblats, Pētersons, Straume, Grīgs un Dāliņš. Šo jautājumu būtība faktiski ir šāda. Deputāti vaicā, kāpēc atbilžu nesniegšanas gadījumos tiek pārkāpts likums par iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtību valsts un pašvaldību institūcijās, jo nav saņemtas atbildes uz Siguldas skolu 116 skolotāju vēstuli, kas reģistrēta Izglītības un zinātnes ministrijas kancelejā ša gada 25.janvārī, un otru vēstuli, kas reģistrēta ministrijas kancelejā šā gada 9.augustā.

Sēdes vadītājs. Jautājumu nododam ministram Gaigalam. Tālāk, lūdzu!

 

I.Folkmane. Dokuments nr.1057. Ministru prezidentam Gaiļa kungam un finansu ministrei Sāmītes kundzei. Parakstījuši pieci deputāti — Andris Ameriks, Jānis Jurkāns, Leonards Stašs, Igors Bukovskis un Ludmila Kuprijanova. Es nelasīšu šeit preambulu, bet ir divi jautājumi, kas formulēti šādi, es viņu nolasīšu. “Mēs vēlētos saņemt atbildi uz sekojošiem jautājumiem:

1. Kādēļ, neizdarot grozījumus likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995.gadā” ir samazinātas dotācijas pašvaldībām?

2. Kādus papildu pasākumus veiks valdība, lai stabilizētu to pašvaldību darbu, kuras zaudējušas līdzekļus bankā “Baltija”?

Sēdes vadītājs. Jautājumu nododam Ministru prezidentam Mārim Gailim un finansu ministrei Sāmītei.

 

I.Folkmane. Prezidijs ir saņēmis arī nupat deputātu pieprasījumu, kas adresēts tieslietu ministram Apsīša kungam, sakarā ar drošības līdzekļu maiņu apcietinātajam Jānim Kaļvam. Es nenolasīšu visu šo tekstu, pieprasījumu parakstījuši 10 deputāti: Kaža, Čepānis, Kreituse, Brūvers, Bukovskis, Ameriks, Stašs, Stroganovs un Krasohins. Tā kā pieprasījums nav formulēts kā steidzams, tad tas...

Sēdes vadītājs. Nododam Pieprasījumu komisijai.

Godātie deputāti, šeit nekādu debašu nav tagad. Viņš ir nodots Pieprasījumu komisijai, un šis pieprasījums ir izplatīts ... Es atvainojos, tad tā ir sekretariāta vaina, un es atsaucu šī jautājuma izskatīšanu vispār. Tad, kad būs deputātiem pavairots šis materiāls, tikai tad arī izskatīsim. Es ļoti atvainojos!

 

Nākamais jautājums - likumprojekts “Par dabas resursu nodokli” . Aija Poča un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā, “Latvijas ceļa” deputāte. Lūdzu!

 

A.Poča (LC). Godātie kolēģi! Jūsu darbam nepieciešams dokuments nr.1023a, kur apkopoti priekšlikumi, kuri tika saņemti Budžeta un finansu komisijā likumprojekta “Par dabas resursu nodokli” trešajam lasījumam.

Par 1.pantu tika saņemts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par redakcijas precizēšanu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

A.Poča. Arī par 1.panta otro daļu bija redakcijas precizējums. To ierosināja Juridiskais birojs, komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

A.Poča. 3.pants. Šeit Saeimas Juridiskais birojs ieronāja izslēgt panta trešo daļu, jo to jau reglamenē likumi par budžeta un finansu vadību un par pašvaldību budžetiem. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

A.Poča. Par 4., 5. un 6.pantu priekšlikumu nebija.

Par 7.pantu bija divi Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi, viens par likumprojekta tehnisko noformējumu un otrs - par panta daļas izslēgšanu sakarā ar to, ka tā ir pretrunā ar Ministru kabineta nodokļu likumdošanas pieņemšanas kārtību. Komisija šos priekšlikumus atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

A.Poča. Par 7.panta ceturto daļu Juridiskā biroja priekšlikums par terminoloģijas precizēšanu. Komisija to atbalstīja.

Arī par piekto daļu ir līdzīgs Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Poča. 8.pants, Juridiskā biroja priekšlikums precizēt redakciju. Komisija to atbalstīja. Un līdzīgs ir arī priekšlikums par šī paša panta trešo daļu, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

A.Poča. Par 9.pantu bija deputātes Počas priekšlikums, kas precizē kārtību, kādā tiek aprēķināts nodoklis. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

A.Poča. Par 10.pantu, 11., 12., 13. un 14.pantu priekšlikumu nebija.

15.pants. Saeimas Juridiskais birojs ierosināja precizēt redakciju. Komisija to atbalstīja.

Par 16.pantu arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums precizēt panta redakciju. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Poča. 17.pantā priekšlikumu nebija.

18.pants. Deputātes Počas priekšlikums par precīzāku panta redakciju, kas nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un nodokļu administrēšanas institūcijas, Valsts ieņēmumu dienesta, kompetences. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

A.Poča. Par 18.panta otro daļu ir Juridiskā biroja priekšlikums par panta precizēšanu. Komisija šo redakcijas precizēšanu atbalstīja.

Par 19. un 20.pantu priekšlikumu nebija.

Un par pārejas noteikumiem ir deputātes Počas priekšlikums sakarā ar to, ka otrajā lasījumā tika izslēgts 8.pielikums, precizēt panta redakciju par likuma spēkā stāšanās kārtību. Bet Budžeta komisija ietvēra šo priekšlikumu savā priekšlikumā, tas jums ir redzams jūsu redakcijā. Likums stājas spēkā ar 1996.gada 1.janvāri. Savukārt Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu par to, ka pārejas noteikumos jāparāda likumi, kuri zaudē spēku, komisija arī atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

A.Poča. Par pielikumiem. Par 1.pielikumu ir divi Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi, kas precizē šī pielikuma atsevišķu punktu redakciju. Komisija šos priekšlikumus atbalstīja. Bija arī ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 7.pielikumu, kur tāpat Saeimas Juridiskais birojs ierosināja precizēt redakciju.

Tā kā vairāk priekšlikumu nebija, lūdzu Saeimu akceptēt minēto likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāte Kreituse, kādā sakarā lai es jums dodu vārdu tagad? Par kuru? Par 7.pielikumu, lūdzu, jums vārds! Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija Saimnieks.

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Runājot par 7.pielikumu, ir jāatzīst tas, ka mēs kārtējo reizi pagājām garām, un arī jāatzīst mūsu kļūda, ka mēs neesam iesnieguši šo papildinājumu vai labojumu. Bet to vajadzētu ņemt vērā un varbūt varētu iestrādāt vēlāk citā likumdošanā. Jo ar šo 7.pielikumu mēs paaugstinām cenu visa veida tarai un tanī pašā laikā, neuzliekam par pienākumu nevienai valsts institūcijai rūpēties par to, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu iespēja šo dažāda veida taru nodot un atgūt veikalā samaksāto vērtību. Tas ir paslīdējis garām. Ir ielikts datums, kurā jāsāk darboties maksāšanai, bet nav nevienam uzlikts par pienākumu sākt, noteikts pēdējais brīdis, kad ir jāatver, piemēram, plastmasas taras pieņemšanas punkti, vienreizējās izmantošanas trauku pieņemšanas punkti un tā tālāk, jo visa šī 7.pielikuma pamatojums bija tikai viens — lai mēs varētu organizēt šīs otrreizējās izejvielas pieņemšanu un pārstrādāšanu. Tas šajā likumprojektā ir pilnīgi paslīdējis garām, un šobrīd nevienam nav uzlikts par pienākumu to arī sākt darīt. Un tāpēc neaicinu jūs noraidīt šo likumprojektu kopumā, bet pārdomāt gan pašai komisijai, gan arī ministrijai un, cik iespējams, īsākā laikā informēt gan valdību, gan arī Latvijas iedzīvotājus, kā viņi varēs atgūt šo naudiņu, ko no viņiem sāks iekasēt ar 1.janvāri par katru stikla burciņu, par katru plastmasas pudeli, par katru vienreizējās izmantošanas glāzi un tā tālāk, un tā tālāk.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, referente!

 

A.Poča. Es vienkārši gribēju Kreituses kundzei norādīt, ka otrajā lasījumā nobalsotajā redakcijā par 7.pielikumu ir noteikts 4.punkts, kas nosaka, ka atmaksāšanas kārtību saskaņā ar šā likuma 3.panta un 17.panta noteikumiem regulēs Ministru kabineta noteikumi. Te noteikti tiks paredzēts, kad būs jāuzsāk šī atmaksāšana un kāds būs šis mehānisms.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par dabas resursu nodokli” pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam par likumprojekta “Par dabas resursu nodokli” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 3, atturas - 10. Likums ir pieņemts.

 

A.Poča. Paldies!

 

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tagad mums ir deputātu Kažas, Čepāņa, Ilgas Kreituses, Brūvera, Bukovska, Amerika, Staša, Stroganova un Krasohina pieprasījums tieslietu ministram Apsīša kungam sakarā ar drošības līdzekļa maiņu apcietinātajam Jānim Kaļvam. “Pieprasām Tieslietu ministrijai uzsākt dienesta izmeklēšanu, izskatīt jautājumu par tiesneša Agra Rubeņa disciplināro atbildību un ziņot Saeimai par izmeklēšanas rezultātiem.”

Aivars Endziņš, bet mums nav paredzēta apspriešana. Par procedūru. Lūdzu!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Ja es nemaldos, Kārtības ruļļa 116.panta kārtībā es uzskatu, ka viņš nav izskatāms pēc būtības. Jo tieslietu ministrs un ministrija ar šīm lietām nenodarbojas. Ir Augstākajā tiesā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, un ir rajonu un pilsētu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, kura izskata disciplinārās lietas. Un, cik es zinu, tad disciplinārā lieta jau ir ierosināta un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija šo gadījumu pēta. Bet tieslietu ministrs nevar iejaukties trešās varas darbībā.

Cienījamie kolēgas! Un vēlreiz es gribētu atgādināt iesniedzējiem, ka Saeima ir pieņēmusi speciālu likumu par tiesnešu disciplināro atbildību. Tātad arī rīkošanās var notikt tikai saskaņā ar šo likumu. Tur ir reglamentēts jautājums, kādā veidā notiek disciplināro lietu izskatīšana, par ko, un tā tālāk. Bet tas nav tieslietu ministra funkcijās. Vislabākajā gadījumā mēs varam šo jūsu pieprasījumu nosūtīt šai Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai. (Starpsauciens no zāles: “Vai tad tiesnešus neviens nekontrolē?”)

Sēdes vadītājs. Deputāts Igors Bukovskis. Es atvainojos!

Godātie deputāti! Kā es izprotu Saeimas Kārtības rulli? 126.pants. “Pieprasījumi, kurus iesniedzēji nav atzinuši par steidzamiem, nododami Pieprasījumu komisijai. Pieprasījumu komisijai pieprasījumi jāpārbauda un divu nedēļu laikā jāiesniedz Prezidijam atzinums, kurā jānorāda, vai pieprasījums pieņemams vai ne. Atzīstot pieprasījumu par pieņemamu, Pieprasījumu komisija to attiecīgi formulē un dod atzinumu par tālākvirzīšanu.” Tāpēc man ir neērti varbūt šeit nevis aizrādīt, bet konstatēt, ka mēs jūsu priekšlikumu, deputāt Endziņ, pēc būtības tādā veidā nevaram balsot.

135.pants. “Ja kāds deputāts iesniedz priekšlikumu, ka attiecīgā lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā, tad šāds priekšlikums balsojams vispirms.” Nu to varētu. To varētu. Jā.

Lūdzu zvanu! Te gan var runāt, es domāju, arī. Viens var runāt “par”, viens — “pret”. Ja iesniedzēji vēlas runāt, tad lūdzu! Nevēlas neviens runāt. Tad balsojam deputāta Endziņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 9, atturas - 5. Priekšlikums ir pieņemts. Un līdz ar to šī lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā tādā veidā, kāda tā tika iesniegta izskatīšanai.

 

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”. Trešais lasījums. Juridiskā komisija. To mēs esam izskatījuši. Un tad ir likumprojekts “Likums par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi, kura aizņemta ar īpaši aizsargājamiem dabas objektiem” . Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs deputāts Zaščerinskis, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

 

J.Zaščerinskis (TPA). Cienījamie kolēģi! Strādājam pēc dokumenta nr.1033. Tas ir likumprojekts “Likums par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi, kura aizņemta ar īpaši aizsargājamiem dabas objektiem”. Uz trešo lasījumu komisija ierosina izslēgt 1.pantā atsauces uz publikācijas avotiem. Lūdzu akceptēt komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

 

J.Zaščerinskis. Attiecībā uz 2.pantu komisija ierosina precizēt redakciju un aizvietot vārdus “šo noteikumu 1.punktā” ar vārdiem “šā likuma 1.pantā”.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

J.Zaščerinskis. Komisija ierosina arī precizētu redakciju, kas dod skaidrāku formulējumu likuma 3.pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

J.Zaščerinskis. Ierosina papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem sekojošā redakcijā: “Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.114. “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi, kura aizņemta ar īpaši aizsargājamiem dabas objektiem”.”

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Likums par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi, kura aizņemta ar īpaši aizsargājamiem dabas objektiem” pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

 

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību””. Otrais lasījums. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, “Latvijas ceļa” deputāts!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Pie likuma 5.panta ir izteikti priekšlikumi par izmaiņām — izslēgt vārdus “pilsētu domju un pagastu padomju lēmumiem”. Jūs redzat šo tekstu. Juridiskā komisija, lai būtu uzskatāmāk un vienkāršāk, ierosina visu šo 5.pantu izteikt jaunā redakcijā un dot uz šiem likumiem atsauci, kā arī papildināt ar atsauci vēl uz likumu par zemes komisijām, jo mēs nupat kā izdarījām un pieņēmām galīgā redakcijā grozījumus likumā “Par zemes komisijām”.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo redakciju deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemta redakcija. Tālāk!

 

A.Endziņš. Tālāk pie 21.panta ir iesniegusi priekšlikumu frakcija “Tēvzemei un brīvībai”, kura ierosina izteikt 21.panta pirmo daļu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo, pieņemot šo pirmo daļu “Tēvzemes un brīvības” frakcijas ierosinātajā redakcijā, rodas uzreiz pretruna ar šī paša likuma 7.pantu.

Sēdes vadītājs. Vai frakcijas deputāti piekrīt šim skaidrojumam.Vai lūdz balsojumu? Piekrīt.

Lūdzu tālāk!

 

A.Endziņš. Tālāk ir papildinājums. Papildināt likumu ar 22.pantu. Juridiskā komisija ierosina pirmajā lasījumā nobalsoto redakciju redakcionāli precizēt. Jo tur bija “Zemesgrāmatu nodaļas veido kopēju datu (informācijas) sistēmu ar Valsts zemes dienestu” un mēs šeit liekam “Zemes grāmatu nodaļas un Valsts zemes dienests...”

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Endziņš. Juridiskā komisija ierosina papildināt vēl likumprojektu ar jaunu 21.3.pantu sekojošā redakcijā, proti, ka zemes reformas laikā Zemesgrāmatu nodaļa, konstatējot, ka lēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes nodošanu īpašumā par samaksu ir nelikumīgs, paziņo par to attiecīgajai pilsētas domei vai pagasta padomei.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību” pieņemšanu otrajā lasījumā!

 

A.Endziņš. Un galīgajā.

Sēdes vadītājs. To sēdes vadītājs pateiks pēc tam, kad būs balsojums. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 1, atturas —1. Likums pieņemts.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par personu noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu”. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Līgotnis, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

A.Līgotnis (LC). Šim projektam neviens priekšlikums nav iesniegts un tajā neviens labojums nav izdarīts. Varam balsot par projektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par šī likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts otrajā lasījumā.

 

A.Līgotnis. Priekšlikumus gaidīsim līdz 19.septembrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Pirmais lasījums. Budžeta un finansu komisija. Imants Kalniņš — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputāts!

 

I.Kalniņš (LNNK). Augsti godātais priekšsēdētāj! Mums ir lūgums šos nākamos divus jautājumus neizskatīt, jo nav referenta.

Sēdes vadītājs. Tas mums tiešām ir jāņem vērā un jūsu lūgums ir jāapmierina. Paldies.

 

Tālāk. Likumprojekts “Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā “Par valsts pensijām”. Pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisija. Referenta nav.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par augu šķirņu aizsardzību””. Otrais lasījums. Nu pagaidiet... Tagad pēc augu šķirnēm.. Ā, jūs esat par augu šķirnēm, lūdzu! Voldemārs Novakšānovs, Latvijas Zemnieku savienība — Tausaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā. Lūdzu, es atvainojos!

 

V.Novakšānovs (LZS). Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Lai mēs šodien labi varētu beigt darbu, es lūgtu, vai nevar nobalsot par šo likumprojektu kā steidzamu. (Starpsauciens no zāles: “Nevar tā!”)

Sēdes vadītājs. Nu, vajadzētu nedaudz komentēt, ko tas nozīmē — labi beigt darbu.

 

V.Novakšānovs. Es teiktu tā, ka šie priekšlikumi par augu šķirņu aizsardzību tika izdebatēti jau pirmajā lasījumā un pašreiz otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti, un es zinu, ka arī trešajam lasījumam nebūs. Lai nevilktu garumā gan šis likums varētu darboties, es vēlētos viņu šodien pieņemt kā steidzamu un... (Balsis zālē.)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, nomierinieties! Tātad lietas būtība ir tāda: deputāts Novakšānovs ierosina tagad izskatīt un pieņemt otrajā lasojumā un pēc tam, pēc balsošanas rezultātiem viņš ierosinās acīmredzot trešo lasījumu. Bet tas būs tad, kad mēs izskatīsim otrajā lasījumā, jo steidzamas lietas te vairs nav pieļaujamas, viņš jau pirmajā lasījumā ir izskatīts. Tātad, lūdzu!

 

V.Novakšānovs. Tātad, cienījamie kolēģi par, likumprojektu “Grozījumi likumā “Par augu šķirņu aizsardzību”” Tautsaimniecības komisija otrajam lasījumam no deputātiem vai arī no ministrijas nav saņēmusi nevienu priekšlikumu un tāpēc lūdzu apstiprināt šo likumprojektu otrajā lasījumā tādu, kāds teksts bija pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par augu šķirņu aizsardzību”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! 63 — par, pret — nav, 1 — atturas. Pieņemts .

 

V.Novakšānovs. Cienījamie kolēģi! Un tagad es lūgtu, vai nevarētu viņu izskatīt trešajā lasījumā. Tagad, tūlīt.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vai kādam no jums ir iebildumi, ja mēs šo likumprojektu tagad izskatām trešajā lasījumā?

Aivars Endziņš!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Tad vajadzēja tādā gadījumā komisijai, pirms mēs nobalsojam par šo likumprojektu pirmajā lasījumā, ierosināt viņu atzīt par steidzamu. Tad šāda procedūra būtu pieļaujama. Bet, ja ir nobalsots pirmajā lasījumā un steidzamība nav bijusi ierosināta, tad ir par otro lasījumu skaidri un gaiši pateikts 104. pantā...

Sēdes vadītājs. Varbūt netērēsim laiku, ja jums ir iebildumi...

 

A.Endziņš. ... Un nevar būt īsāks par piecām dienām. Mēs kārtējo reizi gribam atkāpties no likuma...

Sēdes vadītājs. Negribam, negribam... Lūdzu!

 

V.Novakšānovs. Paldies! Ņemot vērā...

Sēdes vadītājs. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

 

V.Novakšānovs. 19. septembris.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Priekšlikums pieņemts.

 

Tā... Par valsts pensijām referents nav parādījies? Ir atnācis referents. Lūdzu! Likumprojekts “Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā “Par valsts pensijām””. Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Ludmila Kuprijanova, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte!

 

L.Kuprijanova (TSP). Kolēģi! Tie ir divi dokumenti. Viens ir vēl rudens sesijas dokuments nr. 1164, un otrs ir komisijas atzinums ar numuru 1031.

Jautājuma būtība ir sekojoša. Ir jautājums par to, lai strādājošajiem pensionāriem izmaksātu pensiju pilnā apmērā. Šis priekšlikums tika iesniegts vēl rudenī, LNNK deputāti to parakstīja, un tas skanēja sekojoši... es viņu nolasīšu: “Strādājošie pensionāri saņem pensiju pilnā apmērā un algu, ja tā nepārsniedz valsts noteikto iztikas minimumu”. Šeit radās viena problēma, jo uz šo brīdi pēdējos gados nekur valdība nav oficiāli izziņojusi iztikas minimumu.

Apsverot visu to, Sociālo un darba lietu komisija pieņēma lēmumu aicināt noraidīt šo LNNK deputātu priekšlikumu un attiecīgi iesniedza savu likumprojektu, kas nākošceturtdien būs arī dienas kārtībā. Tur mēs bez jebkādiem nosacījumiem definējam to, ka strādājošie pensionāri saņem pensiju pilnā apmērā. Es vēlreiz atkārtoju, ka šobrīd noteikt iztikas minimumu, kas jau divus gadus nav nekur oficiāli noteikts, ir diezgan sarežģīti. Tādēļ es nolasu jums komisijas lēmumu, kas aicina jūs noraidīt šo likumprojektu.

Bet es tomēr uzskatu, ka tas ir balsojams, un kā cilvēks, kas uztraucas par tām atsauksmēm, kuras ienākušas no Finansu ministrijas un Labklājības ministrijas sakarā ar šā likumprojekta iesniegšanu, es aicinātu izšķirties, un šobrīd kā deputāte es aicinātu jūs atbalstīt šo likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Par procedūru? Nē... Ja debatēs, tad te jau kungi ir piecēlušies, kas grib debatēs... Lūdzu, Aivars Endziņš! Par lietas tālāku virzību.

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Es Kārtības ruļļa 136. panta kārtībā ierosinātu lietas atlikšanu un nodošanu atpakaļ komisijai, un tad uz nākošo reizi komisija var iesniegt savu alternatīvo projektu, un tad mēs varam viņus skatīt kopā. Bet tagad aicināt balsot par šā likumprojekta noraidīšanu, es domāju, nebūtu pareizi. Es aicinātu izmantot 136. pantu.

Sēdes vadītājs. Viens runā “par”, viens — “pret”, jo, līdz ir iesniegts tāds priekšlikums, mums viņš ir jāizskata. Mēs tālāk nevaram virzīties.

Jā, lūdzu! Ludmila Kuprijanova.

 

L.Kuprijanova (TSP). Es tomēr aicinātu balsot šo likumprojektu. Ja gadījumā viņš tiks atbalstīts, komisija savu likumprojektu var noņemt no izskatīšanas.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tā lieta sarežģās... Nu diezgan sarežgīti... Ja tas tiks atbalstīts, tad tas tiks noņemts... Nu diemžēl... es nevaru raksturot diemžēl, bet Aivars Endziņš iesniedza priekšlikumu nodot atpakaļ komisijai, atlikt un nodot atpakaļ komisijai. To var ierosināt viens deputāts. Bet ir vietā jūsu jautājums par to, ka mēs jau neesam pabeiguši debates. Šis ir pirmais lasījums, un mēs vēl dikti un gari varam debatēt par šo lietu. Bet deputāta Endziņa priekšlikums, protams, paliek. Un tad deputāts Lambergs, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība, un pēc tam visi vīri un sievas, kas kājās stāv, arī runās... Lūdzu!

 

A.Lambergs (LNNK). LNNK uztur šo iesniegto likumprojektu. Ir neizprotama komisijas pieeja. Katrā gadījumā otrajā lasījumā mēs paši iesniegsim attiecīgos labojumus, ja izkoriģētu šo iztikas minimuma jautājumu. Tā ka mēs lūdzam atbalstīt šo mūsu likumprojektu, un labosim viņu otrajā lasījumā. Nekavēsim laiku! Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlās runāt? Godātie deputāti! Te tiešām manuprāt viss ir izšķirams ar balsojumu, jo deputāts Endziņš izteica savus argumentus, bet tie ir deputāta argumenti, viņš tos var izteikt un ierosināt atlikt, bet tas, ka komisija ir noraidījusi šo likumprojektu, neuzliek nekādas tālākas konsekvences deputātiem Saeimā, izskatot šo likumprojektu, es šeit domāju balsošanas ziņā. Ja es kaut ko neesmu pareizi sapratis, tad lūdzu! Deputāts Aivars Endziņš vēlreiz!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, es savu ierosinājumu izteicu tikai saistībā ar komisijas veidokli. Ja iesniedzēji uztur, tad es savu priekšlikumu noņemu. Un Saeima balso...

Sēdes vadītājs. Nu tad mēs esam pilnīgā skaidrībā. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā “Par valsts pensijām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 3, atturas — 1. Pieņemts.

 

L.Kuprijanova. Es lūgtu iesniegt priekšlikumus līdz 21. septembrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

 

Tālāk. Lēmuma projekts “Par pilsonības piešķiršanu Aleksandram Konošēvičam par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Jānis Kokins — Pilsonības izpildes komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Zemnieku savienības deputāts. Lūdzu!

 

J.Kokins (LZS). Augsti godātie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija šī gada 5. septembra sēdē izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā Aleksandram Konošēviča kungam. Komisijas lēmums ir pozitīvs.

Aleksandrs Konošēvičs šobrīd strādā par Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieku, Latvijā ieradies 1943.gadā, brīvi pārvalda latviešu valodu, ir izaudzis un skolojies Rīgā, absolvējis Rīgas Tehnisko universitāti latviešu plūsmā. Viņa patstāvīgās darba gaitas ir sākušās 1963.gadā pēc Rīgas Tehniskās universitātes absolvēšanas, kur viņš bija ieguvis satiksmes ceļu inženiera specialitāti. Pastāvīgi papildinot savas zināšanas, visu savu dzīvi viņš ir veltījis Latvijas ceļu attīstībai. 1980.gadā...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpiniet!

 

J.Kokins. Parasti studenti ir uzmanīgāki nekā mūsu kolēģi. 1980.gadā par maģistrālo autoceļu tīklu attīstību iebraukšanai Rīgā viņam tika piešķirta valsts prēmija. Pēc tam viņš ir ņēmis dalību Latvijas tiltu izbūvē, gan Lorupes tilta, gan Jūrmalas un Jelgavas apvedceļu būvē. 1985.gadā viņam tika piešķirts Nopelniem bagātā celtnieka nosaukums. Šobrīd Konošēvičs ministrijā vada nacionālo nozares programmu attīstību un stratēģisko plānošanu ceļu būves jomā. Kā jau dzirdējāt, galvenie Konošēviča kunga nopelni Latvijas labā ir darbs Latvijas ceļu — es lietoju daudzskaitli, nevis vienskaitli — būvniecības izvēršanā, projektēšanā un tamlīdzīgi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, deputāts Juris Sinka, “Tēvzemei un brīvībai”!

J.Sinka (TB). Es nedomāju, ka darbība padomju Latvijas struktūrās ar padomju Latvijas projektiem, kas bija visi iecerēti Maskavā, ir jebkāds iemesls, lai šai personai dotu ārpus kārtas pilsonību. Vai šī persona ir aktīvi piedalījusies cīņā par brīvu, neatkarīgu Latviju? To es neredzu, ka te ir kādi pierādījumi. Un par viņa aktīvu partijas darbu augstā līmenī... Es domāju, ka tas ir absurds — tādā veidā turpināt piešķirt nepilsoņiem pilsonību. Kādreiz to piešķīra par cīņām, brīvības cīņām brīvās Latvijas dēļ, kur cilvēki lika savu dzīvību uz spēles, bet šajā gadījumā, es domāju, tā ir mūsu pilsonības jautājuma ārkārtīga palētināšana. Es aicinu balsot pret šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāte Laviņa! Pēc tam — deputāte Kreituse.

 

L.Laviņa (L). Cienījamie kolēģi! Man ļoti interesanti šeit liekas laiku pa laikam klausīties, ka cilvēks, kurš dzīvojis un strādājis padomju laikā, gluži vienkārši neko labu nav darījis Latvijai. Tad gribu mazliet atgādināt, ka arī padomju Latvijā bija jābūvē ceļi, viņi tika būvēti, apsaimniekoti, inženieri strādāja, celtnieki cēla un būvēja. Starp citu, gribu arī mazliet piebilst iepriekš minētajam , ka arī šodien mums ir vajadzīgi ceļi un to būvētāji un projektētāji, un arī šodien viņi strādā Latvijā. Un starpība ir tikai tā, ka tie, kas vada mašīnas vai ir gājēji pa šiem ceļiem, ir izjutuši straujo kritumu tieši ceļu kvalitātes un apsaimniekošanas ziņā. Es uzskatu, ka šāda veida uzstāšanās par profesionāliem cilvēkiem, tik tiešām Latvijai labu darījušiem visu savu mūžu, tādā interpretācijā ir gluži vienkārši tendenciozas un, es gribētu teikt arī, bīstami tendenciozas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse!

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Mums tomēr būtu jābūt saprātīgiem.Un tad, kad mēs noraidām kādu vai sakām, ka mums nav vajadzīgs un mums neviena nevajag, mums vajag tikai brīvības cīnītājus, tad es saprotu tos, kas staigā ar plintēm, šauj vai, kā saka, arestē vai ņem ciet, vai tikai cīnās visu laiku. Man liekas, ka Latvijai ir sen pienācis laiks, kad mums vajag cilvēkus, kas strādā un kas veido. Un, ja mēs runājam par šo konkrēto cilvēku, tad vispirms mums, Saeimai, arī būtu kādreiz jāpadomā par to, ka mēs esam vienu cilvēku kategoriju no represēto skaita izlikuši ārā, jo šis cilvēks Latvijā neienāca ne kā okupants, ne kā iesūtītais, ne kā armijas pārstāvis, šis cilvēks 1943. gadā Latvijā tika atvests piespiedu kārtā vācu okupācijas laikā kopā ar savu māti, augsta ranga speciālisti, lai strādātu pie vācu ieroču ražošanas un remonta. Un tā viņš šeit palika. Tātad viņš ir pārvietots vardarbīgā kārtā okupācijas režīma gados. Un es nosaukšu jums tikai divus objektus, kas ir veidoti šī cilvēka vadībā. Un pēc šī balsojuma tiem, kas uzskata, ka šis cilvēks neko nav darījis un pildījis tikai Maskavas pavēles, es ieteiktu pa šiem ceļiem nebraukt, jo šis cilvēks ir tas, kas vadīja un veidoja Latvijā tādas divas svarīgas lietas kā tilts pār Lorupes gravu — es ieteiktu tātad turpināt braukt pa apakšu un līkumot uz priekšu — un Jūrmalas maģistrāli. Viņiem vēlams atgūt to ceļu, pa kuru savā laikā brauca Zigfrīds Meierovics, jo tas ir būvēts Latvijas laikā un pareizs. Un tāpēc būsim apdomīgi un kritiski paši pret sevi, ko mēs runājam šeit. Jo tā jau nav tikai cīņa starp domām, mēs šodien runājam par cilvēku, par cilvēka dzīvi un vērtējam cilvēka darbu, un tāpēc nevajadzētu tā vienkārši mums, kad mēs spriežam par šiem cilvēkiem, teikt — tas ir tāds un tas ir šitāds. Padomāsim arī par to, kādi mēs paši uz tā fona izskatāmies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, ja tik daudz ir runātāju, nu, tad lemsim nākamajā sēdē. Nu taču... Nu, tik ļoti grib deputāts Žīgurs, deputāts Endziņš... Lūdzu!

 

A.Endziņš . Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi un cienījamais Sinkas kungs! Kamēr jūs gozējāties saulītē kaut kur aiz robežas, Konošēviča kungs 1991.gada janvārī un augustā šeit rūpējās par barikāžu nodrošināšanu ar smago ceļa tehniku. Lūdzu, ņemiet to vērā! Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Žīgurs!

 

A.Žīgurs (LNNK). Godātie deputāti! Jūs labi saprotat, ka tagad ir vēlēšanu laiks un katra partija, neteiksim, katra, bet dažas partijas sāk izmantot savus sponsorus, un tā tālāk. Un tagad vienam pēc otra piešķir nopelnus. Saprotams, ka tie var būt partijas cilvēkiem nopelni, ne jau Latvijas labā. Es nerunāju taisni par šo gadījumu vienīgi, bet arī par to, kā jau iepriekš ir noticis, un šīs jau pārvēršas par to, par ko mums jau pārvērtusies Triju Zvaigžņu ordeņu dalīšana. Tas taču neiet cauri! Es ierosinu atturēties vai noraidīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu deputātus ieņemt savas vietas, un balsosim par lēmuma projektu — “Uzņemt Latvijas pilsonībā Aleksandru Konošēviču par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 3, atturas - 3. Aleksandrs Konošēvičs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

 

J. Kokins . Paldies komisijas vārdā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrāciju! Reģistrējamies! Irēnu Folkmani - Saeimas sekretāra biedri, lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!

Godātie deputāti! Atskan jautājumi par nākamo sēdi. Mazu uzmanību! Kā jau vienojās Frakciju padome kopā ar Saeimas Prezidiju, mēs katru pirmdienu pulksten 15.00 lemjam par to, vai ir vajadzīga papildu sēde un vai ir nepieciešama kādu likumprojektu izskatīšana ārpus kārtas. Prezidijā mums pagaidām nav tādu nodomu, ka būtu vajadzīga papildu sēde, bet, ja atnāks frakciju vadītāji un komisiju priekšsēdētāji un tādu lūgs, tad kopā lemsim par to. Lūdzu!

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Nav reģistrējušies šādi deputāti: Dzintars Ābiķis... Dzintars Ābiķis ir zālē... Mariss Andersons, Martijans Bekasovs, Aivars Berķis, Imants Daudišs, Andris Grots, Andris Gūtmanis, Kārlis Jurkovskis, Imants Kalniņš... Preses konferencē ir Imants Kalniņš... Viesturs Pauls Karnups... Ir zālē... Vilnis Kazāks... Arī ir zālē... Ojārs Kehris, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Odisejs Kostanda, Janīna Kušnere, Uldis Lakševics, Voldemārs Novakšānovs... Novakšānovs ir preses konferencē... Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Aida Prēdele... Preses konferencē... Jānis Ritenis, Andris Rozentāls, Indra Sāmīte, Andris Saulītis, Andrejs Siliņš, Jānis Urbanovičs.

Sēdes vadītājs. Paldies, kolēģi! Visus darba kārtības jautājumus, kuri tika iekļauti un kurus komisijas pašas nenoņēma, esam izskatījuši. Sēde ir slēgta.