Ministru, vadītāju atbildes

Dokuments nr.1051a

Par Jelgavas dzelzsbetona rūpnīcas likvidāciju

Atbildot uz deputātu E.Kides, I.Folkmanes, L.Kuprijanovas, J.Zaščerinska un J.Lucāna jautājumu par Jelgavas dzelzsbetona rūpnīcas likvidāciju (dokuments nr.1051), paskaidroju:

1. Privatizācijas aģentūra nav pieņēmusi lēmumu par šīs rūpnīcas likvidāciju, kā neprecīzi tikuši informēti Saeimas deputāti. Ņemot vērā Zemkopības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Jelgavas domes atzinumus, Privatizācijas aģentūra vēlas atrast optimālāko šīs akciju sabiedrības turpmākās darbības risinājumu. Izstrādātajos uzņēmuma privatizācijas noteikumos ir paredzēts rūpnīcu pārdot par Ls 1 ar nosacījumu, ka pircējs pārņems visas uzņēmuma iepriekšējās saistības.

2. Privatizācijas aģentūrai nav dotas tiesības lemt par tautsaimniecības attīstības un rūpnieciskās ražošanas izvietojumu un apjomiem, bet gan tikai tiesības privatizēt tos uzņēmumus, kurus privatizācijai ir nodevis Ministru kabinets. Par ražošanas apjomiem tiesīgs lemt ir uzņēmuma vadītājs vai saimnieks, bet par ražošanas izvietojumu — attiecīgā pašvaldība.

3. Attiecībā uz iedzīvotāju un uzņēmumu apgādi ar būvmateriāliem informēju jūs, ka Latvijā pašreiz dzelzsbetonu vēl ražo Valsts 3.DzBKR, Ventspils valsts 7.DzBKR, v/u “Vangaži”, v/u “Būvkonstrukcija”, valsts firma “Jēkabpils būvmateriāli”. Gan šie valsts uzņēmumi, gan privatizējamie uzņēmumi nodrošina esošo pieprasījumu. Papildus paskaidroju, ka lauku sētu izbūvei un citai individuālai celtniecībai praktiski neizmanto dzelzsbetonu, bet gan ķieģeļus, gāzbetonu un strauji pieaugusi arī koksnes izmantošana, tādēļ lietderīgi būtu mainīt konkrētā Jelgavas uzņēmuma ražošanas profilu.

Ar cieņu,—

Rūpniecības politikas un privatizācijas
1995.gada 20.septembrī valsts ministrs R.Jonītis

Dokuments nr.1054a

Par valsts uzņēmumu privatizācijas lietām

Atbildot uz deputātu M.Grīnblata, A.Pētersona, J.Straumes, O.Grīga un I.Dāliņa jautājumiem par valsts uzņēmumu privatizāciju, nosūtām visām frakcijām Privatizācijas aģentūras sagatavoto atbildi, atskaiti par privatizācijas līdzekļu izlietojumu, pārskatu par darbību un statistiku, kā arī MK rīkojumus par uzņēmumu nodošanu privatizācijai.

Ar cieņu,—

Rūpniecības politikas un privatizācijas
1995.gada 20.septembrī valsts ministrs R.Jonītis

Privatizācijas aģentūra atbild uz deputātu pieprasījumu nr.1054 jautājumu secībā:

1. Privatizācijas aģentūra paskaidro, ka pircējus, t.i., privatizācijas subjektus, tā nosaka saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, kur teikts, ka par pircēju var būt fiziskas un juridiskas personas, kam ir tiesības iegūt Latvijā kustamo vai nekustamo īpašumu. Tiesības iegūt Latvijā īpašumus citu valstu fiziskām un juridiskām personām regulē Latvijas Republikas likums “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā”, tas attiecas arī uz pretendentiem no Krievijas un citām bijušās PSRS valstīm.

Privatizācijas aģentūrai 1 mēneša laikā būtu iespējams klasificēt ziņas par privatizētiem objektiem un to pircējiem, t.sk. par fiziskām personām (pases dati, pilsonība). Vienlaikus paskaidrojam, ka Privatizācijas aģentūrai nav nepieciešamo pilnvaru, lai papildus pieprasītu datus par viņu iepriekšējo nodarbošanos, tāpēc datus par pircēju darbību VDK un PSKP amatos nevaram sniegt. Ja deputāti to vēlas, pēc mūsu sagatavotās informācijas to varētu pārbaudīt citas valsts institūcijas.

Lielā informācijas apjoma dēļ deputātu pieprasītās ziņas par pircējiem — juridiskām personām sagatavot ir iespējams ilgākā laikā. Dati par ieguldītājiem, kapitāla īpašniekiem jāprecizē Uzņēmumu reģistrā, pēc tam jāapkopo pēc privatizēto uzņēmumu pirkuma līgumiem un saraksta. Arī šajā gadījumā te nebūs iekļauta informācija par kapitāla daļu īpašnieku iepriekšējo darbību.

2. Privatizācijas aģentūras darbinieku 1995.gada I pusgada viena mēneša vidējā alga sastādīja Ls 212, un viņi nesaņem papildsamaksu vai prēmiju par katra konkrēta uzņēmuma privatizāciju.

Aģentūras darbiniekiem, izņemot direktorus, ir tiesības saskaņā ar nolikumu saņemt prēmiju 11% apmērā no gada darba algas fonda. Prēmiju apmērs nav saistīts ar ieņēmumiem no uzņēmumu pārdošanas.

3. Pēc privatizācijas ierosinājuma saņemšanas Privatizācijas aģentūra informē attiecīgā uzņēmuma vadību par iespējamo privatizācijas uzsākšanu. Pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas par uzņēmuma nodošanu privatizācijai Valsts kancelejas Lietvedības departaments informē uzņēmuma vadību. Privatizācijas aģentūra visiem privatizējamo uzņēmumu vadītājiem izskaidro privatizācijas principus un gaitu un rekomendē par to informēt arī uzņēmuma darbiniekus.

Likums nenosaka, ka par privatizācijas uzsākšanu īpaši būtu jāinformē uzņēmumā strādājošie. Tā kā oficiālais sludinājums par uzņēmuma privatizācijas uzsākšanu tiek publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un papildus arī citos, t.sk. rajonu vietējos laikrakstos, tad darbiniekiem ir iespēja par to uzzināt no preses.

4. Privatizācijas aģentūra pieprasīto atskaiti par privatizācijā iegūto līdzekļu izlietojumu 1995.gadā, pārskatu par aģentūras darbību, informāciju par pabeigto privatizāciju un pirkuma līgumiem pievieno vēstules pielikumā.

Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors J.Naglis

Dokuments nr.1055a

Par atbildēm uz pedagoģisko darbinieku vēstulēm

1995.gada sākumā Izglītības un zinātnes ministrija par jautājumiem, kas saistīti ar pedagoģisko darbinieku darba samaksu, saņēma vairāk nekā piecdesmit vēstuļu ar pāri par piecsimt parakstiem, tanī skaitā arī no Siguldas 1.pamatskolas direktora V.Mača kunga. Šādu, organizētu vēstuļu sūtīšanas kampaņu gadījumā ierobežotais darbinieku skaits un finansiālie resursi nedod iespēju katram vēstules autoram sniegt atsevišķu atbildi. Par pedagoģisko darbinieku darba samaksas jautājumiem laikrakstā “Izglītība un Kultūra” tika publicēti vairāki oficiāli paziņojumi (23.02.95. un 06.04.95.), skaidrojoša satura raksti (23.02.95. un 09.03.95.) un intervijas (27.04.95.). Vairākkārt Izglītības un zinātnes ministrijā tika rīkotas preses konferences.

V.Mača kunga 28.04.95. iesniegtā vēstule galvenokārt skāra finansu jautājumus un tādēļ pamatoti tika adresēta arī Finansu ministrijai. IZM Vispārējās izglītības departamenta direktora A.Baumaņa savlaicīgi sagatavotajā atbildē ir izteikts departamenta viedoklis un cerība, ka par jautājumiem, kas saistīti ar valsts budžeta koriģēšanu 1994.gada beigās, V.Mača kungam atbildi sniegs Finansu ministrija.

Atbildi uz 09.08.95. vēstuli IZM Vispārējās izglītības departaments sagatavoja savlaicīgi, taču sakarā ar to, ka 22.08.95. LIZDA padomes sēdē, kurā piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas vadība un V.Mača kungs, atbildes uz vēstulē minētajiem jautājumiem tika sniegtas mutiski, rakstiska atbilde netika nosūtīta.

1995.gada 20.septembrī Izglītības un zinātnes ministrs J.Gaigals

Dokuments nr.1057a

Par valsts budžeta dotāciju samazināšanu pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam

Sakarā ar jūsu (Saeimas Tautas saskaņas partijas deputātu frakcijas — red.) 1995.gada 14.09. pieprasījumu paskaidrojam, ka valsts budžeta dotācijas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam samazinātas, ņemot vērā valsts pamata budžeta ieņēmumu daļas neizpildi, atbilstoši Latvijas Republikas 1995.gada 3.janvāra likuma “Par valsts budžetu 1995.gadam” pārejas noteikumu 1.punkta prasībām:

“1. Piešķirt Finansu ministrijai tiesības finansēt budžeta iestādes un pasākumus proporcionāli valsts pamata budžeta ieņēmumiem, taču nepārsniedzot pamatbudžetā paredzētās summas un paredzot prioritāti darba algas, ēdināšanas un medikamentu iegādes izdevumu segšanai.”

Attiecībā uz papildu pasākumiem to pašvaldību budžetu stabilizēšanai, kuri zaudējuši līdzekļus sakarā ar bankas “Baltija” bankrotu, uzskatām, ka realizēt šādus pasākumus būs iespējams pēc bankas “Baltija” debitoru parādu un citu līdzekļu iekasēšanas.

Finansu ministrijas valsts
1995.gada 19.septembrī sekretāres vietniece I.Sudraba