Rīgas domes saistošie noteikumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi
Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.154
Rīgā 2015.gada 9.jūnijā (prot. Nr.56, 36.§)
Rīgas pilsētas vietējas nozīmes aizsargājamo koku uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"
43.panta pirmās daļas 2.punktu un
likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"
13.panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Saistošie noteikumi nosaka Rīgas pilsētas vietējas nozīmes aizsargājamo koku (turpmāk – aizsargājamie koki) statusu, uzturēšanas un aizsardzības kārtību, kā arī administratīvo atbildību par saistošo noteikumu neievērošanu un saistošo noteikumu izpildes kontroli.
2. Aizsargājamie koki ir:
2.1. vietējo un citzemju sugu koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla nav mazāks par saistošo noteikumu 1.pielikumā noteiktajiem izmēriem, bet ir mazāks par Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumu Nr.264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 2.pielikumā minētajiem izmēriem;
2.2. koki, kuriem pašvaldība noteikusi īpašas aizsardzības statusu, pamatojoties uz to dendroloģisko, ekoloģisko, kultūrvēsturisko, estētisko vai cita veida īpašu vērtību, un kuri minēti saistošo noteikumu 2.pielikumā.
3. Visiem aizsargājamiem kokiem ir īpaša dendroloģiskā, ekoloģiskā, ainaviskā un sabiedriskā vērtība, un tie uzskatāmi par pilsētas kultūrvēsturisko un dabas mantojumu.
II. Aizsargājamo koku uzturēšana un aizsardzība
4. Šīs nodaļas prasības attiecas uz aizsargājamiem kokiem un teritoriju zem koku vainagiem, kā arī 10 metru rādiusā ap tiem, skaitot no koka stumbra ārējās malas.
5. Aizsargājamā koka aizsardzības teritorijā aizliegts:
5.1. veikt jebkādas darbības, kas var tieši vai netieši bojāt vai iznīcināt aizsargājamo koku;
5.2. negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanas apstākļus un dabisko attīstību, samazināt tā augtspēju vai stabilitāti;
5.3. kurināt ugunskurus un dedzināt lapas;
5.4. novietot lietas (būvmateriāli, malka u.c.), kas aizsedz skatu uz aizsargājamo koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;
5.5. veikt darbības (veidot konstrukcijas u.c.), kas var mazināt aizsargājamā koka kā ainavas elementa vērtību.
6. Aizliegts veikt darbības, kas var izmainīt mikroklimatu koka dobumos (aizmūrēt, piegružot, paplašināt u.tml.).
7. Zemesgabala īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir pienākums:
7.1. nodrošināt un nepasliktināt savā īpašumā esošā aizsargājamā koka augšanas apstākļus, tā dendroloģisko, ainavisko un ekoloģisko vērtību;
7.2. organizēt aizsargājamā koka vainaga kopšanas un koka nostiprināšanas darbus, pieaicinot to veikšanai arboristu, un nedēļas laikā pēc darbu veikšanas informēt Rīgas pilsētas būvvaldi (turpmāk – Būvvalde) par veiktajiem darbiem un arboristu, kurš darbus veicis;
7.3. kopt aizsargājamo koku un uzturēt kārtībā tā aizsardzības teritoriju atbilstoši apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības prasībām;
7.4. nekavējoties informēt Būvvaldi par konstatētajiem saistošo noteikumu 5. un 6.punkta pārkāpumiem, kā arī, ja novērojama aizsargājamā koka augšanas apstākļu, ainaviskās, dendroloģiskās vērtības pasliktināšanās, tas kļuvis bīstams, apdraud cilvēku veselību un dzīvību vai tuvumā esošās būves vai aizsargājamais koks ir gājis bojā.
8. Aizsargājamo koku aizliegts cirst, izņemot gadījumus:
8.1. ja aizsargājamais koks ir bīstams (ar vizuāli redzamiem bojājumiem – aizlūzis, sašķelts, sasvēries ar aprautu vai paceltu sakņu sistēmu, pilnīgi izgāzies vecuma dēļ vai dabas apstākļu/stihiju rezultātā), tā nociršana nav atliekama un ir veikti visi iespējamie koka saglabāšanas pasākumi;
8.2. ja aizsargājamais koks nenovēršami bojā tuvumā esošo valsts kultūras pieminekli, pilsētas maģistrālās infrastruktūras objektu vai traucē tā darbību (ko apliecina Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinums, arborista, kā arī būves tehniskās apsekošanas atzinums un citi dokumenti) un šo ietekmi nav iespējams novērst;
8.3. ja aizsargājamā koka atrašanās vietā plānota nacionālo interešu objekta, sabiedrībai nozīmīga objekta vai pilsētas maģistrālās infrastruktūras būvniecība vai pārbūve un saņemts arborista un būvinženiera atzinums par to, ka nav iespējami tehniskie risinājumi, lai saglabātu aizsargājamo koku.
III. Aizsargājamiem kokiem nodarīto zaudējumu atlīdzības aprēķināšanas kārtība un samaksātās zaudējumu atlīdzības sadalījums
9. Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija aprēķina zaudējumus par aizsargājamiem kokiem nodarīto kaitējumu saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 7.jūlija noteikumiem Nr.511 "Dabas pieminekļiem nodarītā kaitējuma novērtēšanas un sanācijas pasākumu izmaksu aprēķināšanas kārtība". Zaudējumu atlīdzība iemaksājama Būvvaldes pamatbudžeta kontā.
10. Zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidības samazināšanu, ja aizsargājamais koks tiek nocirsts saistošo noteikumu 8.punktā minētajos gadījumos, aprēķina normatīvajos aktos par koku ciršanu mežā un ārpus meža noteiktajā kārtībā.
11. Saskaņā ar saistošo noteikumu 9.punktu iemaksātie līdzekļi izmantojami šādi:
11.1. 60% no kopējiem ieņēmumiem tiek izlietoti Rīgas pilsētas apstādījumu atjaunošanai, t.sk. budžeta programmas "Pilsētas apstādījumu uzturēšana" realizācijai;
11.2. 40% no kopējiem ieņēmumiem tiek izlietoti Būvvaldes darbības nodrošināšanai.
IV. Administratīvā atbildība par saistošo noteikumu neievērošanu, saistošo noteikumu izpildes kontrole, kā arī lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana
12. Par saistošo noteikumu 5.2.–5.5.apakšpunkta un 6.punkta pārkāpšanu (neievērošanu) izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu fiziskām personām no 30 līdz 350 euro, bet juridiskām personām no 70 līdz 1400 euro.
13. Par saistošo noteikumu 7.2.apakšpunkta pārkāpšanu (neievērošanu) izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu fiziskām personām no 10 līdz 30 euro, bet juridiskām personām no 20 līdz 50 euro.
14. Soda naudu ieskaita Rīgas pilsētas pašvaldības budžetā. 40% no iekasētās soda naudas piekrīt iestādei, kuras darbinieks ir sagatavojis administratīvā pārkāpuma protokolu.
15. Par aizsargājamā koka patvaļīgu nociršanu un bojāšanu iestājas administratīvā atbildība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.
16. Personas saukšana pie administratīvās atbildības neatbrīvo viņu no pienākuma samaksāt zaudējumu atlīdzību.
17. Saistošo noteikumu izpildi kontrolēt un sagatavot administratīvos pārkāpuma protokolus atbilstoši savai kompetencei ir tiesīgas šādas amatpersonas:
17.1. Būvvaldes Apstādījumu inspekcijas amatpersonas;
17.2. Rīgas domes Administratīvās inspekcijas amatpersonas;
17.3. Rīgas pašvaldības policijas amatpersonas saskaņā ar likumu "Par policiju".
18. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata un lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā pieņem attiecīgās Rīgas pilsētas pašvaldības izpilddirekcijas izpilddirektors. Rīgas pilsētas pašvaldības izpilddirekcijas izpilddirektora pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var apstrīdēt Rīgas domes Administratīvajā komisijā.
19. Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt Rīgas domes priekšsēdētājam.
20. Attiecīgās Rīgas pilsētas pašvaldības izpilddirekcijas izpilddirektoram un Rīgas domes Administratīvajai komisijai ir tiesības uzdot personai izpildīt saistošajos noteikumos noteikto pienākumu vai pārtraukt veikt darbības, par kurām persona tiek saukta pie administratīvās atbildības.
21. Būvvalde, konstatējot saistošo noteikumu prasību neievērošanu, ir tiesīga izdot administratīvo aktu, kas uzliek adresātam pienākumu veikt noteiktas darbības vai atturēties no noteiktām darbībām saistošo noteikumu izpildes nodrošināšanai.
V. Noslēguma jautājums
22. Atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2005.gada 10.marta saistošos noteikumus Nr.94 "Rīgas pilsētas aizsargājamo koku aizsardzības un uzturēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2005, Nr.52).
Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs
1.pielikums
Rīgas domes 2015.gada 9.jūnija
saistošajiem noteikumiem Nr.154
Kritēriji vietējas nozīmes aizsargājamā koka statusa piešķiršanai
Nr. p. k. | Nosaukums latviešu valodā | Nosaukums latīņu valodā | Apkārtmērs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla (metros) |
I. Vietējās sugas | |||
1. | Alksnis, baltais; baltalksnis | Alnus incana | 1,3 |
2. | Alksnis, hibrīdais | Alnus x pubescens | 1,3 |
3. | Alksnis, melnais; melnalksnis | Alnus glutinosa | 2,4 |
4. | Apse, parastā | Populus tremula | 3,0 |
5. | Ābele, meža | Malus sylvestris | 1,3 |
6. | Bērzs, āra | Betula pendula | 2,5 |
7. | Bērzs, purva | Betula pubescens | 2,5 |
8. | Bumbiere, meža | Pyrus pyraster | 1,3 |
9. | Egle, parastā | Picea abies | 2,5 |
10. | Goba, parastā | Ulmus glabra | 3,2 |
11. | Ieva, parastā | Padus avium | 1,5 |
12. | Īve, parastā | Taxus baccata | 0,5 |
13. | Kadiķis, parastais | Juniperus communis | 0,7 |
14. | Kļava, parastā | Acer platanoides | 3,0 |
15. | Liepa, parastā | Tilia cordata | 3,3 |
16. | Osis, parastais | Fraxinus excelsior | 3,0 |
17. | Ozols, parastais | Quercus robur | 3,5 |
18. | Pīlādzis, parastais | Sorbus aucuparia | 1,0 |
19. | Priede, parastā | Pinus sylvestris | 2,4 |
20. | Pūpolvītols | Salix caprea | 1,6 |
21. | Segliņš, Eiropas | Euonymus europaeus | 0,6 |
22. | Skābardis, parastais | Carpinus betulus | 1,4 |
23. | Šķetra | Salix pentandra | 1,5 |
24. | Vīksna, parastā | Ulmus laevis | 3,2 |
25. | Vītols, trauslais | Salix fragilis | 3,5 |
II. Citzemju sugas un dekoratīvās sugas | |||
26. | Apse, baltā | Populus alba | 4,0 |
27. | Baltegle, balzama | Abies balsamea | 1,4 |
28. | Baltegle, Eiropas | Abies alba | 1,6 |
29. | Baltegle, garzvīņu | Abies x phanerolepis | 1,5 |
30. | Baltegle, Sibīrijas | Abies sibirica | 1,1 |
31. | Baltegle, vienkrāsas | Abies concolor | 1,2 |
32. | Bērzs, āra 'Crispa' | Betula pendula 'Crispa' | 0,7 |
33. | Bērzs, āra 'Youngii' | Betula pendula 'Youngii' | 0,7 |
34. | Bērzs, dzeltenais | Betula alleghaniensis | 1,0 |
35. | Bērzs, papīra | Betula papyrifera | 1,0 |
36. | Ciedrupriede, Eiropas | Pinus cembra | 1,4 |
37. | Ciedrupriede, Sibīrijas | Pinus sibirica | 1,4 |
38. | Dižskābardis, parastais | Fagus sylvatica | 2,0 |
39. | Dižskābardis, sarkanlapu formas | Fagus sylvatica 'Purpurea Latifolia’ | 1,0 |
40. | Duglāzija, Menzīsa | Pseudotsuga menziesii | 1,5 |
41. | Dzeltenkoks, Amerikas | Cladrastris kentukea | 0,8 |
42. | Egle, asā | Picea pungens | 1,3 |
43. | Egle, Engelmaņa | Picea engelmannii | 1,3 |
44. | Egle, parastā 'Virgata'; čūskegle | Picea abies 'Virgata' | 0,7 |
45. | Egle, Serbijas | Picea omorika | 0,7 |
46. | Ginks, divdaivu | Ginkgo biloba | 0,5 |
47. | Goba, Britānijas | Ulmus glabra var. montana | 1,8 |
48. | Goba, parastā 'Exoniensis' | Ulmus glabra 'Exoniensis' | 1,3 |
49. | Goba, parastā 'Camperdown' | Ulmus glabra 'Camperdown' | 1,5 |
50. | Goba, stepes | Ulmus minor | 1,9 |
51. | Hemlokegle, Kanādas | Tsuga canadensis | 0,6 |
52. | Ieva, Māka | Padus maackii | 1,0 |
53. | Ieva, Virdžīnijas | Padus virginiana | 0,8 |
54. | Katalpa, olveida | Catalpa ovata | 0,5 |
55. | Katalpa, krāšņā | Catalpa speciosa | 0,5 |
56. | Katsura, Japānas | Cercidiphyllum japonicum | 0,5 |
57. | Kļava, kalnu | Acer pseudoplatanus | 2,0 |
58. | Kļava, lauku | Acer campestre | 0,7 |
59. | Kļava, parastā 'Rubrum' | Acer platanoides 'Rubrum' | 1,2 |
60. | Kļava, parastā 'Schwedleri' | Acer platanoides 'Schwedleri' | 2,0 |
61. | Kļava, sudraba; sudrabkļava | Acer saccharinum | 2,5 |
62. | Kļava, sudraba 'Wierii' | Acer saccharinum 'Wierii' | 2,0 |
63. | Kļava, Tatārijas | Acer tataricum | 0,7 |
64. | Korķkoks, Amūras | Phellodendron amurense | 0,8 |
65. | Krustābele, vilkābele | Crataegus spp. | 0,6 |
66. | Ķirsis, saldais | Cerasus avium | 1,3 |
67. | Lapegle, Eiropas | Larix decidua | 2,5 |
68. | Lapegle, Japānas | Larix x kaempferi | 1,0 |
69. | Lapegle, Krievijas | Larix ledebourii | 2,0 |
70. | Lapegle, Polijas | Larix x polonica | 1,3 |
71. | Lazda, kokveida | Corylus colurna | 0,5 |
72. | Liepa, Amerikas | Tilia americana | 0,8 |
73. | Liepa, Holandes | Tilia x europaea, sin. Tilia x vulgaris | 2,5 |
74. | Liepa, Krimas | Tilia x euchlora | 1,4 |
75. | Liepa, Moltkes | Tilia x moltkei | 0,8 |
76. | Liepa, platlapu | Tilia platyphyllos | 2,6 |
77. | Magnolija, gurķu | Magnolia acuminata | 0,6 |
78. | Magnolija, kobus | Magnolia kobus | 0,6 |
79. | Osis, parastais 'Pendula' | Fraxinus excelsior 'Pendula' | 1,5 |
80. | Osis, Pensilvānijas | Fraxinus pennsylvanica | 1,8 |
81. | Ozols, klinšu 'Mespilifolia' | Quercus petraea 'Mespilifolia' | 1,0 |
82. | Ozols, parastais 'Fastigiata' | Quercus robur 'Fastigiata' | 1,9 |
83. | Ozols, parastais 'Tortuosa' | Quercus robur 'Tortuosa' | 0,6 |
84. | Ozols, sarkanais | Quercus rubra | 1,8 |
85. | Ozols, šarlaksarkanais | Quercus coccinea | 1,0 |
86. | Ozols, purva | Quercus palustris | 1,0 |
87. | Paciprese, zirņu; savara | Chamaecyparis pisifera | 0,6 |
88. | Papele | Populus spp. | 4,0 |
89. | Papele, balzama | Populus balsamifera | 4,0 |
90. | Papele, Berlīnes | Populus x berolinensis 'B tips' | 4,5 |
91. | Papele, Kanādas | Populus x canadensis | 5,0 |
92. | Papele, Kanādas 'Aurea' | Populus x canadensis 'Aurea' | 3,0 |
93. | Papele, Ķīnas 'Fastigiata' | Populus x simonii 'Fastigiata' | 1,0 |
94. | Papele, laurlapu | Populus laurifolia | 3,0 |
95. | Papele, melnā | Populus nigra | 4,0 |
96. | Papele, melnā 'Italica' | Populus nigra 'Italica' | 2,7 |
97. | Papele, pelēcīgā | Populus x canescens | 4,0 |
98. | Papele, Petrovskas | Populus x petrowskyana | 4,0 |
99. | Pīlādzis, Tīringes 'Fastigiata' | Sorbus x thuringiaca 'Fastigiata' | 0,6 |
100. | Pīlādzis, Zviedrijas | Sorbus intermedia | 1,2 |
101. | Priede, Benksa | Pinus banksiana | 0,6 |
102. | Priede, melnā | Pinus nigra | 1,4 |
103. | Priede, Veimuta | Pinus strobus | 1,4 |
104. | Pterokārija, ošlapu | Pterocarya fraxinifolia | 0,6 |
105. | Ragukoks, Kanādas | Gymnocladus dioicus | 1,0 |
106. | Riekstkoks, īstais; valriekstkoks | Juglans regia | 1,0 |
107. | Riekstkoks, Mandžūrijas | Juglans mandshurica | 1,5 |
108. | Riekstkoks, melnais | Juglans nigra | 1,0 |
109. | Riekstkoks, pelēkais | Juglans cinerea | 1,8 |
110. | Robīnija, baltā | Robinia pseudoacacia | 1,6 |
111. | Robīnija, greznā | Robinia luxurians | 1,0 |
112. | Robīnija, Hartviga | Robinia hartwigii | 0,8 |
113. | Tūja, rietumu | Thuja occidentalis | 1,2 |
114. | Vītols, baltais | Salix alba | 4,0 |
115. | Vītols, burvīgais | Salix x blanda | 1,3 |
116. | Vītols, nokarenais zeltzaru | Salix x sepulcralis | 2,0 |
117. | Vītols, sarkstošais | Salix x rubens | 3,0 |
118. | Vītols, trauslais 'Bullata' | Salix fragilis 'Bullata' | 1,5 |
119. | Zeltlietus, Alpu | Laburnum alpinum | 0,5 |
120. | Zīdkoks, baltais | Morus alba | 0,6 |
121. | Zirgkastaņa, dzeltenā | Aesculus flava | 1,0 |
122. | Zirgkastaņa, hibrīdā | Aesculus x hybrida | 1,0 |
123. | Zirgkastaņa, kailā | Aesculus glabra | 1,0 |
124. | Zirgkastaņa, neievērotā | Aesculus x neglecta | 1,0 |
125. | Zirgkastaņa, parastā | Aesculus hippocastanum | 2,6 |
126. | Zirgkastaņa, sārtā | Aesculus x carnea | 0,6 |
Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs
2.pielikums
Rīgas domes 2015.gada 9.jūnija
saistošajiem noteikumiem Nr.154
Vietējas nozīmes aizsargājamo koku saraksts
Nr. p.k. | Koka suga | Apkārtmērs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla (centimetros) | Atrašanās vieta | Pamatojums |
1. | Kļava, kalnu 'Purpurescens' | 84/90/97/102 | Kalpaka bulvāris 13 (9.grupa, 57.grunts), pie Latvijas Mākslas akadēmijas galvenās ieejas, labajā pusē pie sētas |
Reta forma |
2. | Ābele, izskatīgā | 150 | Brīvības bulvāris 23 (9.grupa, 1.grunts), pie Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāles, kreisajā pusē no ieejas |
Reta suga |
3. | Egle, asā 'Columnaris' | 110 | Koku iela 14 (53.grupa, 235.grunts), mājas priekšā, starp ielu un ēku |
Reta forma |
4. | Egle, parastā 'Ohlendorfii' | 200 | Aleksandra Bieziņa iela 10 (99.grupa, 2174.grunts), starp deviņstāvu dzīvojamo ēku un ielu |
Reta forma |
5. | Aprikoze, parastā | 60/65 | Auces iela 1A (58.grupa, 203.grunts), ielas malā |
Reta suga |
6. | Lapegle, Amerikas | 120 | Ostas prospekts 11, Mežaparks (95.grupa, 40.grunts), aiz estrādes, stāvlaukuma malā |
Reta suga |
7. | Īve, parastā 'Dovastoniana' | 37, 22 | Meža prospekts 1, Ezermalas iela 44A (94.grupa, 267.grunts), Rīgas nacionālais zooloģiskais dārzs, pie flamingo mājas |
Reta forma |
8. | Bērzs, purva f. rhombifolia | 120 | Mazā Nometņu iela bez numura (57.grupa, 244.grunts), Kobes (Meteora) dārza ZR daļā, celiņa malā |
Reta forma |
9. | Priede, parastā | 236 | Saulgriežu iela 11 (120.grupa, 2232.grunts), 25 m uz ZR no Saulgriežu ielas 10 |
Vilkaču priede |
10. | Priede, parastā | 150/150 | Šmerļa mežs (29.grupa, 22.grunts), 100 m uz R no Brīvības ielas 386, 20 m uz D no ielas malas |
Vilkaču priede |
11. | Bērzs, parastais | 210 | Biķernieku iela 156 (122.grupa, 151.grunts) |
Prof. Paula Stradiņa bērzs |
12. | Priede, parastā | 205 | Ķīšezera krasts (127.grupa, 529.grunts), pie peldvietas, 30 m uz R no Uguns ielas 4 |
Priede ar izteiktu vējslotu |
13. | Ozols, parastais | 227 | Ezermalas iela 24/26 (84.grupa, 40.grunts), 30 m uz DR no Grāves muižas ēkas |
Matīsa Kaudzītes piemiņas ozols |
14. | Dižskābardis, parastais | 214, 200, 160, 255, 275, 265, 153 | Eksporta iela 8, Viesturdārzs (11.grupa, 39.grunts), 45 m uz A no baseina ZA stūra |
Iespējams, lielākā dižskābaržu grupa Latvijas parkos |
15. | Krustābele | 41–110 | Jāņa Asara iela 24, Grīziņkalna parks (36.grupa, 2.grunts), parka DA stūrī |
Apļveida krustābeļu stādījums, 21 koks |
16. | Kļava, ošlapu | 265 | Margrietas iela 23 (60.grupa, 122.grunts), Mazās Kuldīgas ielas malā, pie žoga |
Izteikti grubuļains stumbrs |
17. | Kļava, ošlapu | 278 | Daugavgrīvas iela 112 (63.grupa, 55.grunts), uz krustojuma ar Balto ielu |
Izteikti grubuļains stumbrs, kā arī, iespējams, resnākā ošlapu kļava Latvijā |
18. | Ozols, parastais | 230, 260 | Herdera laukums (7.grupa, 153.grunts), pie Doma baznīcas galvenās ieejas |
Johana Gotfrīda Herdera piemiņas ozoli |
Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs
Paskaidrojuma raksts
Rīgas domes 2015.gada 9.jūnija saistošajiem noteikumiem Nr.154 "Rīgas pilsētas
vietējas nozīmes aizsargājamo koku uzturēšanas un aizsardzības saistošie
noteikumi"
1. Īss saistošo noteikumu satura izklāsts Rīgas pilsētas būvvalde (turpmāk – Būvvalde) ir sagatavojusi jaunus saistošos noteikumus "Rīgas pilsētas vietējas nozīmes aizsargājamo koku uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi", kuri nosaka Rīgas pilsētas vietējas nozīmes aizsargājamo koku (turpmāk – aizsargājamie koki) statusu, uzturēšanas un aizsardzības kārtību, kā arī administratīvo atbildību par saistošo noteikumu neievērošanu un saistošo noteikumu izpildes kontroli. Aizsargājamie koki uzskatāmi par pilsētas kultūrvēsturisko un dabas mantojumu, un saistošo noteikumu izstrādes mērķis ir aizsargājamo koku kā nozīmīga elementa pilsētvidē saglabāšanas un aizsardzības, kā arī uzturēšanas un kopšanas kārtības precizēšana. Šajos saistošajos noteikumos precizēts līdzšinējais tiesiskais regulējums, lai nodrošinātu pašvaldības saistošo noteikumu atbilstību pieņemtajiem augstāka juridiskā spēka tiesību aktiem, kā arī aktualizēts regulējums saistībā ar aizsargājamo koku pārraugošo institūciju maiņu. Pašvaldība, izdodot saistošos noteikumus, var izveidot dabas pieminekļus. Ievērojot iepriekšminēto, šo saistošo noteikumu 2.punktā minētajiem kokiem tiek noteikts aizsargājamā koka statuss. Ņemot vērā Rīgas pilsētā augošo koku sugu daudzveidību, izstrādāts vietējo un citzemju koku sugu saraksts. Katrai sugai noteikts tās īpatnībām atbilstošs apkārtmērs (metros) 1,3 metru augstumā no sakņu kakla (norādīts 1.pielikumā), kuru sasniedzot koks uzskatāms par aizsargājamu koku. Tā kā koka apkārtmērs ir tikai viens no koku raksturojošiem kritērijiem, pašvaldība var lemt par aizsargājamā koka statusa piešķiršanu kokam, kurš neatbilst šo saistošo noteikumu 1.pielikumā noteiktajiem kritērijiem, pamatojoties uz koka īpašu dendroloģisko, ekoloģisko, ainavisko un sabiedrisko vērtību. Šādi koki iekļauti šo saistošo noteikumu 2.pielikumā. Pašlaik aizsargājamo koku sarakstā ir ap 700 vietējas nozīmes vietējo un citzemju sugu aizsargājamie koki, retas sugas vai citādi dendroloģiski vērtīgi koki. Šajos saistošajos noteikumos tiek koriģēti Rīgas domes 2005.gada 10.marta saistošo noteikumu Nr.94 "Rīgas pilsētas aizsargājamo koku aizsardzības un uzturēšanas noteikumi" (turpmāk – saistošie noteikumi Nr.94) pielikumā minētie aizsargājamā koka statusa iegūšanai nepieciešamie koku apkārtmēri, kā rezultātā paredzams, ka aizsargājamo koku skaits samazināsies līdz aptuveni 550 kokiem. Tas notiks galvenokārt tādēļ, ka aizsargājamo kļavu apkārtmērs tiek palielināts no 2,5 metriem līdz 3,0 metriem, līdz ar to aizsargājamo kļavu skaits no aptuveni 150 kokiem saruks līdz aptuveni 40 kokiem. Kļavas apkārtmērs palielināts, jo tā ir viena no apstādījumos biežāk sastopamajām sugām ar labu ātraudzību un samērā lielu rezistenci pret apkārtējās pilsētvides nelabvēlīgo ietekmi, tādēļ līdz šim noteiktā apkārtmēra dēļ aizsargājamo kļavu skaits ir nesamērīgi liels un aizsargājamā koka statuss šajā gadījumā zaudē savu jēgu – noteikt īpašas aizsardzības statusu sugas ilgmūžīgākajiem un dimensijās iespaidīgākajiem īpatņiem kā pilsētas kultūrvēsturiskam un dabas mantojumam. Aizsargājamos kokus aizliegts cirst, taču, lai nodrošinātu līdzsvaru starp dažādām sabiedrības interesēm, šajos saistošajos noteikumos noteikti izņēmuma gadījumi, kad aizsargājamo koku ciršana ir pieļaujama, ja ir veikti visi iespējamie pasākumi, lai koku saglabātu un novērstu kaitējumu, ko tas var radīt unikāliem vai sabiedrībai nozīmīgiem objektiem – valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem vai maģistrālajiem infrastruktūras objektiem. Gadījumos, kad aizsargājamais koks traucē būvniecībai, pastāv iespēja izmantot citus tehnoloģiskos risinājumus, kas neparedz koka nociršanu, piemēram, zaru liekšana, žogu, tranšeju un rievsienas izbūve u.c., līdz ar to tikai izņēmuma gadījumā, ja aizsargājamā koka atrašanās vietā plānota nacionālo interešu objekta, sabiedrībai nozīmīga objekta vai pilsētas maģistrālās infrastruktūras būvniecība vai pārbūve, ir pieļaujama aizsargājamā koka nociršana, ja nav iespējams cits tehniskais risinājums, kas ļautu aizsargājamo koku saglabāt. Ja konstatēti šo saistošo noteikumu 8.punktā norādītie apstākļi, kad pieļaujama koka nociršana un tā saglabāšana nav iespējama, jautājumu par koku ciršanu ārpus meža Ministru kabineta 2012.gada 2.maija noteikumos Nr.309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" (turpmāk – noteikumi Nr.309) un Rīgas domes 2013.gada 15.janvāra saistošajos noteikumos Nr.204 "Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi" (turpmāk – saistošie noteikumi Nr.204) noteiktajā kārtībā izskata Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija (turpmāk – Komisija), savukārt aizsargājamo koku ciršanu meža zemē veic saskaņā ar koku ciršanu meža zemē regulējošiem normatīvajiem aktiem, piemēram, Meža likumu, Ministru kabineta 2012.gada 12.decembra noteikumiem Nr.889 "Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību" u.c. Par aizsargājamo koku nociršanu iepriekšminētajos gadījumos ārpus meža zemes nosaka zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidības samazināšanu, ko aprēķina saskaņā ar saistošiem noteikumiem Nr.204, savukārt par aizsargājamo koku nociršanu iepriekšminētajos gadījumos meža zemē piemēro normatīvajos aktos, kas regulē koku ciršanu mežā, paredzētos maksājumus. Citos gadījumos par aizsargājamā koka iznīcināšanu un bojāšanu iestājas administratīvā atbildība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, savukārt Komisija aprēķina un uzliek par pienākumu atlīdzināt aizsargājamiem kokiem nodarītos zaudējumus saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 7.jūlija noteikumiem Nr.511 "Dabas pieminekļiem nodarītā kaitējuma novērtēšanas un sanācijas pasākumu izmaksu aprēķināšanas kārtība". |
2. Saistošo noteikumu nepieciešamības pamatojums Spēkā esošie saistošie noteikumi Nr.94 vairs neatbilst pašlaik spēkā esošajiem augstāka juridiskā spēka tiesību aktiem. Spēku zaudējuši Ministru kabineta 2003.gada 22.jūlija noteikumi Nr.415 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" un stājušies spēkā Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumi Nr.264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi". Spēkā stājušies arī noteikumi Nr.309, kas nosaka atšķirīgu tiesisko regulējumu saistībā ar koku ciršanu ārpus meža. Kopš saistošo noteikumu Nr.94 spēkā stāšanās brīža mainījušās institūcijas, kuru pārziņā ir aizsargājamo koku uzturēšanas un aizsardzības jautājumi. |
3. Informācija par plānoto saistošo noteikumu ietekmi
uz pašvaldības budžetu
Būtiska ietekme netiek paredzēta. |
4. Informācija par plānoto saistošo noteikumu ietekmi
uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā Būtiska ietekme netiek paredzēta. |
5. Informācija par plānoto saistošo noteikumu ietekmi
uz administratīvajām procedūrām
Būtiska ietekme netiek paredzēta. |
6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām Ir notikušas konsultācijas ar Eiropas arboristu padomes sertificētu arboristu un dendrologu G.Leiburgu, Eiropas arboristu padomes sertificētu arboristu E.Neilandu, Nacionālā botāniskā dārza direktoru, dendrologu A.Svilānu, dižkoku pētniekiem J.Klušu un A.Klušu. |
Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs