Stenogramma

21. septembra sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Saeimas 1995.gada 21.septembra sēdi paziņoju par atklātu. Prezidijs nav saņēmis iesniegumus par darba kārtības izmaiņām, un tāpēc sākam izskatīt Prezidija izsludināto 21.septembra sēdes darba kārtību.

 

Pirmais jautājums — Prezidija ziņojumi . Likumprojekts “Par atsevišķu kredītiestāžu maksātnespējas, bankrota un likvidācijas lietu izskatīšanu tiesā”. Iesniedz deputāti Grīnblats, Straume, Pētersons, Dāliņš un Grīgs. Iebildumu nav. Saeimas nolemj nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Iesniedz Ministru kabinets. Saeima nolemj nodot iesniegto likumprojektu Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts “Par Moldovas Republikas un Latvijas Republikas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās”. Iesniedz Ārlietu komisija. Saeima nolemj to nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un nosaka, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

 

Tālāk — par deputāta amata savienošanu ar citu darbu . Mēs esam saņēmuši deputāta Kazāka iesniegumu, un šeit ir arī lēmuma projekts. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu: “Atļaut deputātam Vilnim Kazākam savienot deputāta amatu ar algotu vecākā referenta darbu Izglītības ministrijā.” Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 10, atturas — 14. Ir pieņemts lēmums atļaut deputātam Vilnim Kazākam savienot deputāta amatu ar algotu vecākā referenta darbu Izglītības ministrijā.

Aivars Endziņš — Juridiskās komisijas priekšsēdētājs!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mēs paspējām jau uzreiz pāriet pie nākamā dienas kārtības jautājuma, bet Ārlietu komisijas pavadvēstulē likumprojektam “Par Moldovas Republikas un Latvijas Republikas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās” ir arī lūgums iekļaut viņu šīs sēdes darba kārtībā. Es lūdzu tomēr cienījamo Saeimu to izlemt, jo šis līgums ir noslēgts vēl 1993.gada 14.aprīlī. Savulaik Augstākajā padomē tā arī šis līgums netika ratificēts, un tās tas turpinās vēl uz priekšu. Es lūgtu viņu iekļaut!

Sēdes vadītājs. Paldies! Mēs neko neesam nokavējuši, to mums bija padomā darīt, bet varam arī tūlīt izdarīt. Vai deputātiem ir iebildumi, ja likumprojektu “Par Moldovas Republikas un Latvijas Republikas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās” iekļaujam darba kārtībā? Nav iebildumu.

 

Tālāk — atbildes uz deputātu jautājumiem. Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa un finansu ministres Indras Sāmītes atbilde uz Saeimas deputātu Amerika, Jurkāna, Staša, Bukovska un Kuprijanovas jautājumiem par valdības plānotajiem pasākumiem to pašvaldību darba stabilizēšanai, kuras zaudējušas līdzekļus bankā “Baltija”.

Esiet tik laipni, kas pēc amata ir vecāks un augstāks un pārstāv valdību! Ā, es atvainojos... Es skatījos uz citu pusi, un jūs nācāt no citas puses. Finansu ministre Sāmītes kundze, lūdzu!

 

I.Sāmīte (finansu ministre). Jums atbilde ir rakstiski jau izsniegta, bet es atļaušos to vēl nolasīt. Tātad sakarā ar jūsu 1995.gada...

Sēdes vadītājs. Esiet, lūdzu, klusāki, tad būs dzirdēšana!

 

I.Sāmīte. ... pieprasījumu paskaidroju, ka valsts budžeta dotācijas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam samazinātas, ņemot vērā valsts pamatbudžeta ieņēmumu daļas neizpildi, atbilstoši Latvijas Republikas 1995.gada 3.janvāra likuma “Par valsts budžetu 1995.gadam” pārejas noteikumu 1.punkta prasībām. Tātad 1.punkts: “Piešķirt Finansu ministrijai tiesības finansēt budžeta iestādes un pasākumus proporcionāli valsts pamatbudžeta ieņēmumiem, taču nepārsniedzot pamatbudžetā paredzētās summas un paredzot prioritāti darba algas, ēdināšanas un medikamentu iegādes izdevumu segšanai.” Attiecībā uz papildu pasākumiem to pašvaldību budžeta stabilizēšanai, kuras zaudējušas līdzekļus sakarā ar bankas “Baltija” bankrotu. Diemžēl realizēt papildu pasākumus pēc kredītiem, kas tika piešķirti, būs iespējams tikai pēc bankas “Baltija” debitoru parādu un citu līdzekļu iekasēšanas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministra Jāņa Gaigala atbilde uz Saeimas deputātu Grīnblata, Pētersona, Straumes, Grīga un Dāliņa jautājumu par atbilžu sniegšanu pēc būtības un likuma “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” 8.panta noteiktajā kārtībā. Izglītības ministrs Gaigala kungs, lūdzu!

 

J.Gaigals (izglītības un zinātnes ministrs). Labdien, cienījamais Prezidij, priekšsēdētāj un godātie deputāti! Iet runa par divām vēstulēm, kuras ir nosūtījis Siguldas 1.pamatskolas direktors Mača kungs. Pirmā vēstule ir nosūtīta šā gada janvārī, un otrā vēstule ir nosūtīta šā gada 9.augustā. Kas attiecas uz vēstuli, kura tika nosūtīta gada sākumā, tur bija jautājums arī, kas skāra skolotāju algas, un atbilde tika nosūtīta. Vai viņa apmierina vai neapmierina, tas ir acīmredzot Siguldas skolotāju jautājums. Detalizēta atbilde tika sniegta vairākās publikācijās. Atbildē ir norādīts arī, kurās publikācijās, jo tajā laikā, kā man ziņoja ministrijas ierēdņi, ir saņemtas vairāk nekā 50 vēstules un kopā ar pāri par 500 parakstiem, tā ka, teiksim, atbildēt, izsūtīt 50 vienādas atbildes uz vieniem un tiem pašiem jautājumiem acīmredzot tajā laikā bija sarežģīti. Kas attiecas uz 9.augusta vēstuli, atbilde tika sagatavota savlaicīgi, un 22.augustā savukārt bija tikšanās ar Izglītības darbinieku arodbiedrību, kurā piedalījās arī Mača kungs, un gan es personīgi, gan arī Baumanis, kurš atbild par vispārējo izglītību, detalizēti sniedzām atbildes uz visiem jautājumiem, kas bija tajā vēstulē uzrakstīti. Tajā laikā pēc mutiskas vienošanās mēs sapratām, ka atbilde rakstiski nav nepieciešama tāpēc, ka visas atbildes tika sniegtas mutiski tikšanās reizē. Mēs kontaktēsimies ar Mača kungu, un, ja viņš noteikti gribēs rakstisku atbildi, tad mēs arī to izsūtīsim. Bet lieta ir tāda, ka vēstulē izteiktie jautājumi vienkārši nav kļuvuši vairāk aktuāli un šis ir drīzāk formālas dabas jautājums nekā jautājums pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Grīnblata, Pētersona, Straumes, Grīga un Dāliņa jautājumiem par Privatizācijas aģentūras darbību.

Raimonds Jonītis — valsts ministrs. Lūdzu!

 

R.Jonītis (rūpniecības politikas un privatizācijas valsts ministrs). Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Ministru prezidents man ir uzdevis sagatavot atbildi uz šiem jautājumiem, ko uzdevusi frakcija “Tēvzemei un brīvībai”. Rakstiska atbilde ir sniegta dokumentā nr.1054a, kur pēc būtības ir izklāstītas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Vienlaicīgi frakcijām tika nosūtītas lūgtās atskaites un pārskati par aģentūras darbību. Šeit es varu vienīgi komentēt to, ka Privatizācijas aģentūras padomē ir visu frakciju pārstāvji. Pagaidām tieši tādi paši materiāli ir arī frakciju nozīmētajiem pārstāvjiem Privatizācijas aģentūras padomē. Un pēc būtības tātad šajā dokumentā ir atbildēts uz visiem četriem jautājumiem.

Sēdes vadītājs. Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Kides, Folkmanes, Kuprijanovas, Zaščerinska un Lucāna jautājumiem par valsts akciju sabiedrības “Jelgavas dzelzsbetona rūpnīca” likvidāciju. Valsts ministrs Raimonds Jonītis — lūdzu!

 

R.Jonītis (rūpniecības politikas un privatizācijas valsts ministrs). Godātais priekšsēdētāj, godātā Saeima! Uz šo jautājumu ir jāatbild, pirmkārt, pēc būtības. Par šīs rūpnīcas likvidāciju šāds lēmums nav pašreiz pieņemts.

Un tālāk, otrajā un trešajā punktā dokumentā nr.1051a, ir sniegta informācija un pārskats, kādi uzņēmumi Latvijā nodarbojas ar šāda veida ražošanu un kāds ir funkciju sadalījums starp pārvaldes iestādēm un Privatizācijas aģentūru. Paldies!

 

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums — deputātu pieprasījums . Steidzams deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Mārim Gailim par spirta un alkoholisko dzērienu ražošanas un importēšanas valsts monopola darbību.

Par steidzamību vēlas kāds runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu, un balsosim! Lūdzu, balsosim par iesniegtā pieprasījuma steidzamību! Balsojam! Lūdzu rezultātu! 52 — par, pret — nav, 3 — atturas. Steidzamība pieņemta.

Sākam apspriest pieprasījumu. Jevgēnijs Zaščerinskis, Tautsaimnieku politiskā apvienība — Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

 

J.Zaščerinskis (TPA). Cienījamie kolēģi! Mēs ļoti labi zinām, kāda mums ir situācija budžetā. Pirms divām nedēļām, izskatot likumprojektu par labojumiem budžetā, mēs pamatā runājām par to, kā sadalīt tos ienākumus, kuri ir samazinātā veidā ienākuši budžetā. Pamatā mēs jūtam, ka trūkst gan medicīnai, gan skolām, gan lauksaimniecības subsīdiju vajadzībām. Man nesen bija izdevība būt mūsu bijušā prezidenta Kārļa Ulmaņa dzimtenē, skolā. Skolai tek jumts, vajadzīgi 25 tūkstoši, un atrisinājuma nav.

Un tomēr, runājot par situāciju budžetā un mūsu vajadzībām, mēs manuprāt maz pieskaramies jautājumiem, kur atrast avotus budžeta papildināšanai. Tieši šī nolūka dēļ Tautsaimnieku politiskā apvienība arī iesniedza pieprasījumu, jo mēs uzskatām, ka viens no reālākajiem un ātrāk realizējamiem budžeta papildināšanas avotiem ir alkohola tirdzniecības sakārtošana, alkohola monopola likuma iedarbināšana tā, kā viņam vajadzētu darboties. Pašlaik kontroles trūkums un nepietiekošā likumdošanas bāze dod iespēju izveidoties daudzām komercstruktūrām, kas nodarbojas ar spirta un alkoholisko dzērienu kontrabandu un nelegālu ražošanu. Tirgū ir ļoti daudz viltotu, nekvalitatīvu dzērienu, kas kaitē arī mūsu cilvēku veselībai.

Pašlaik ir izsniegtas 93 licences alkohola importam. 93 licences, kolēģi! Vai šādā situācijā ir kāda reāla iespēja izkontrolēt, iekasēt akcīzes nodokli un novērst kontrabandu?

Veikalos ap 80 procentiem mēs plauktos redzam importa alkoholu. Bet budžeta ieņēmumos pagājušajā gadā un tāpat šogad pirmajos septiņos mēnešos pamatā importa alkohols ir devis kaut kur 15–20 procentus. Pagājušajā gadā tas sastādīja aptuveni 2 miljonus akcīzes nodokļa iemaksā. “Latvijas balzams” nomaksājis 15 miljonus. “Latvijas balzamam” ir reālas iespējas palielināt savu jaudu divas trīs reizes, ja neienāk viltotie, lētie, veselībai kaitīgie dzērieni kontrabandas veidā. Tas nozīmē, ka, ieviešot kārtību šinī jautājumā, nodrošinot kontroli, var panākt, ka budžeta ieņēmumi pieaug vismaz par 20–25 miljoniem latu. Es domāju, šī summa ir pietiekoši ievērojama, lai varētu tai pievērst maksimālu uzmanību un ar visu atbildību pieietu šī jautājuma risināšanai, lai palielinātu ienākumus budžetā.

Gribētu pievērst uzmanību vēl arī tādam momentam, ka tas varētu pat samazināt kopējo alkohola patēriņu, kas arī ir ļoti svarīgi. Un to samazināt uz viltoto, kā saka, ražojumu patēriņa samazināšanas rēķina. Un ar visu to ienākumi budžetā varētu būt tādi, kādus jau es nosaucu.

Tautsaimniecības komisija nopietni strādājusi pie likuma par alkohola monopolu. Likums praktiski ir izstrādāts. Diemžēl laika ir atlicis tik maz 5. Saeimai, lai viņu varētu šeit pieņemt. Ņoti daudz ir citu likumprojektu, kas arī gaida savu rindu. Lai tomēr nenokavētu un nepalaistu pašplūsmā arī turpmāk alkohola iepirkšanas un tirdzniecības jautājumus, mēs uzskatām, ka vajadzētu šeit, Saeimā, pieņemt lēmumu izskatīt, kādā mērā atbilst valsts interesēm alkohola monopola pārvaldes darbs, ja var izsniegt 93 licences importam, un pieņemt lēmumu, kas tā kā likuma vēl nav, dotu pilnīgas tiesības anulēt licences visiem tiem, visām tām firmām, kuras ir pieķertas spēkā esošo noteikumu pārkāpumos.

Un manuprāt mums vajadzētu importa licenču skaitu samazināt līdz divām vai varbūt piecām firmām, atļaut ievest tikai augstas kvalitātes alkoholiskos dzērienus, kurus neražojam paši. Tā rezultātā necietīs patērētājs, bet budžeta ieņēmumi varētu strauji palielināties. Lūdzu atbalstīt mūsu iesniegto lēmuma projektu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Jā… Vēl nepārtraucam debates… Pēteris Tabūns, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

 

P.Tabūns (LNNK). Es pavisam īsi. Es pilnībā atbalstu to, ko teica Zaščerinska kungs. Ir beidzot jāsakārto šī liela Latvijā, un nedrīkst būt tā, kā ir noticis līdz šim brīdim, ka plūst iekšā alkohols no visām pasaules malām, apdzirda tautu un tieši savus ražotājus ierobežo. Es arī esmu iepazinies ar “Latvijas balzama” ražotājiem un gribu pateikt, ka patiešām no tā, ko ražo “Latvijas balzams”, budžetā ienāk krietna summa. Te jau tika nosaukti 15 miljoni. Bet no tā alkohola, kas nāk no ārzemēm, un tā ir nospiedošais vairākums — 80 procenti vismaz, ja nemaldos, ienāk tikai pavisam niecīga summa.

Ņemsim vērā vēl ko. Piemēram, “Latvijas balzams” ražo patiešām labu produkciju. Un ražo no mūsu Latvijas iedzīvotāju izaudzētā produkta. Šogad vien “Latvijas balzams” ir iepircis desmitiem tonnu visdažādāko ogu, no kā ražo attiecīgo produkciju. Vārdu sakot, ir skaidrs, ka beidzot šī lieta Latvijā ir jāsakārto, un tādēļ es pilnībā atbalstu to, ko teica Zaščerinska kungs arī. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātu Kides, Zaščerinska, Lucāna, Berklava, Kokina, Breša, Pētersona, Staša, Folkmanes un Kuprijanovas iesniegtā pieprasījuma Latvijas Republikas Ministru prezidentam Mārim Gailim, kurā viņi pieprasa paskaidrot, kādi pasākumi tiek veikti, lai reāli nodrošinātu spirta un alkoholisko dzērienu ražošanas un importēšanas valsts monopola darbību, līdz ar to ievērojami palielinot ienākumus valsts budžetā, — par šī pieprasījuma pieņemšanu.

Godātie deputāti! Balsojam par pieprasījuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! 66 — par, pret — nav, 1 — atturas. Pieprasījums ir pieņemts. Šo pieprasījumu nododam Ministru prezidentam Mārim Gailim. Lūdzam likumā noteiktajā kārtībā sniegt atbildi šeit, Saeimā, un tad apspriedīsim deputātu iesniegto lēmuma projektu par šo pieprasījumu un balsosim par tā pieņemšanu.

 

Nākamais jautājums — lēmuma projekts “Par Jāņa Skrastiņa apstiprināšanu Latvijas Republikas ģenerālprokurora amatā”. 38. pants — “Prokurora iecelšanas kārtība”. “Ģenerālprokuroru pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma amatā apstiprina Saeima uz septiņiem gadiem”.

Vai Augstākās tiesas priekšsēdētājs Guļāns piedalās? Nepiedalās. Viņš gan ir iesniedzis šos dokumentus. Andris Līgotnis — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

A.Līgotnis (LC). Godātie deputāti! Saskaņā ar likumu “Par prokuratūru” šā gada 26. septembrī izbeidzas pilnvaru termiņš līdzšinējam Latvijas ģenerālprokuroram Jānim Skrastiņam. Atbilstoši manis pieminētajam likumam Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kura kompetencē šis jautājums ir, ierosinājis Saeimai iecelt Jāni Skrastiņu atkārtoti par ģenerālprokuroru uz nākamiem septiņiem gadiem, kā tas ir paredzēts likumā.

Šī kandidatūra ir izskatīta abu profilēto komisiju kopīgā sēdē, tātad Juridiskās un Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē, un abu komisiju atbalsts šai kandidatūrai ir saņemts. Pieņemot tādu lēmumu, mēs vadījāmies no šīs kandidatūras profesionālās sagatavotības pakāpes, jo mēs neredzējām Latvijā patlaban piemērotāku kandidatūru, kā arī ņēmām vērā Jāņa Skrastiņa ieguldījumu un darbu līdzšinējā amatā, gan veidojot Latvijas Republikas Prokuratūru, gan to reorganizējot.

Mēs uzskatām, ka šāds lēmums būtu pareizs un ka tas ir Latvijas valstij vajadzīgs. Es aicinu balsot par.

Sēdes vadītājs. Paldies! Divi precizējumi. Lūdzu nelietosim tādu terminu, kas nav lietots Kārtības rullī, — par profilētām komisijām. Un otrs — nevis iecelt, bet apstiprināt saskaņā ar likumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu: “Pamatojoties uz Prokuratūras likuma 38.pantu, apstiprināt Jāni Skrastiņu par Latvijas Republikas ģenerālprokuroru.” Balsojam! Lūdzu rezultātus! Par — 71, pret — 4, atturas — 1. Jānis Skrastiņš apstiprināts par Latvijas Republikas ģenerālprokuroru. Vēlam sekmīgu darbu! (Aplausi.)

 

Nākamais jautājums — lēmuma projekts par Andra Saulīša atsaukšanu no Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas. Iesniegusi komisija sakarā ar to, ka pie frakcijām nepiederošais deputāts Andris Saulītis ir izlaidis pēc kārtas četras Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdes šā gada 29. un 30.augustā, 5. un 6.septembrī. Komisija saskaņā ar Kārtības ruļļa 34.panta otro daļu un 165.pantu aicina Saeimu atsaukt deputātu Saulīti no Sociālo un darba lietu komisijas. Un lēmuma projekts ir: “Atsaukt deputātu Andri Saulīti no Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas.”

Lūdzu zvanu! Aizklāts balsojums. Lūdzu, balsosim par šo lēmuma projektu! Aizklāts balsojums. Divu frakciju vadītāji saņem piezīmes. Aizklāts balsojums. Lūdzu rezultātus! Par — 55, pret — 4, atturas — 6. Saeimas lēmums ir pieņemts. Deputāts Saulītis ir atsaukts no Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas.

 

Tālāk izskatām likumprojektus. Likumprojekts “Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums” . Otrais lasījums. Steidzams.

Ilga Kreituse — Ārlietu komisijas vārdā! Demokrātiskās partijas “Saimnieks” deputāte.

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Šodien strādājam ar dokumentu nr.1077, kur tabulā sakārtots viss, kas jau ir bijis ap šo likumprojektu, kas ir izskatīts un kas nav izskatīts.

Sēdes vadītājs. Vienu mirklīti! Ņaujiet mums savos dokumentos kļūt skaidriem!

 

I.Kreituse . Mums par šo likumprojektu ir kādi četri dokumenti.

Sēdes vadītājs. Runājiet mikrofonā, lūdzu!

 

I.Kreituse . Tātad strādājam ar 1077. dokumentu. Tabula.

Sēdes vadītājs. Jā. Godātie deputāti! Šī ir maza, jauna nianse mūsu praksē, un būtu labi, ja tas būtu kā labs precedents nākotnē un neradītu sarēžģījumus. Tātad pagājušo reizi mēs, izskatot likumprojektu, konstatējām, ka nevis aiz kādas ļaunprātības, bet tehnisku lietu dēļ dažu deputātu priekšlikumi nav iestrādāti likumprojektā. Līdz ar to iznāk tā, ka mēs jau dažus pantus esam nobalsojuši, bet pie dažiem ir jāatgriežas. Vismaz mans viedoklis ir tāds. Es nezinu, varbūt jūs arī komentējiet savu viedokli vai savus priekšlikumus izsakiet. Komisija manuprāt ir godprātīgi tagad iestrādājusi tabulā gan visus priekšlikumus, gan arī to, ka par dažiem no tiem jau ir nobalsots un Saeima ir pieņēmusi lēmumu. Mēs varētu lēnām sākt visu no gala, bet, protams, tur, kur Saeima jau ir balsojusi, vai nu pieņēmusi vai noraidījusi attiecīgo priekšlikumu, vēlreiz nebalsot, jo tad tiešām mums ir jāsāk pilnīgi no gala un tad uz cita tiesiskā statusa pamata vajadzētu šo likumprojektu virzīt vai izskatīt.

Vai deputātiem nav iebildumu? Vai esat paņēmuši šo dokumentu nr.1077? Šeit smukā tabulā viss sarakstīts. nav iebildumu? Lūdzu!

 

I.Kreituse . Ja nav, tad pirmais neizskatītais priekšlikums, kas nāca no Juridiskā biroja, bija 1.panta otrajā daļā — izslēgt atsauci uz “Latvijas Vēstnesi”. To komisija atbalstīja, saprotot, ka avīzes nosaukums var mainīties laika gaitā. Tātad, lai nebūtu jālabo tāpēc likums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

 

I.Kreituse. Otrais tāpat ir pieņemts. Juridiskā biroja labojums — nomainīt vārdu “tiesību akti” ar “normatīvie akti”.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

 

I.Kreituse. Tālāk Juridiskā biroja priekšlikums — ietver vārdu “nodaļa” pirmās nodaļas nosaukumā. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

 

I.Kreituse. Tālāk — Juridiskā biroja priekšlikums par 1.panta redakcionālo atrašanās vietu, kuru komisija tāpat ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

I.Kreituse. Tālāk 2.panta 1.punkta redakcijā Ārlietu komisija ir izdardījusi labojumu, ietverot iekšā arī to personu loku bez Latvijas pilsoņiem, par kurām Latvijas valsts uzņemas atbildību, viņām izbraucot ārpus Latvijas Republikas teritorijas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

 

I.Kreituse. Tālāk 3.panta otrajā daļā ir atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikums, “Latvijas Republikas pilsoņus” nomainot ar “Latvijas pilsoņiem”, tā kā tā ir likumdošanas tradīcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

I.Kreituse. Tālāk komisija ir noraidījusi Juridiskā biroja priekšlikumu izslēgt vārdu “vienīgi”, jo tā tas ir likumdošanā, kā vienīgi Latvijas pilsoņi. Nākamajā pantā ir atrunāta šī izņēmuma kārtība. Mēs neatbalstām svītrot vārdu “vienīgi” kā pārāk kategorisku.

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem uztur šo priekšlikumu un lūdz balsot par to? Neuztur. Līdz ar to komisijas lēmums ir akceptēts.

 

I.Kreituse. Tālāk komisija noraidīja deputāta Lagzdiņa priekšlikumu par 3.panta otrās daļas pēdējā teikuma svītrošanu kā neatbilstošu Satversmei. Komisija šeit ir ielikusi to saturisko jēgu, ka konsulārā un diplomātiskā dienesta darbinieki būtu jāapspriež Ārlietu komisijas sēdē, bet Ārlietu komisija nav noliedzošā vai apstiprinošā instance. Ārlietu komisija dod un dara zināmu Valsts prezidentam un Ārlietu ministrijai šīs parlamenta komisijas viedokli. Tādā veidā, mēs uzskatām, prezidents var iepazīties ar politisko spēku viedokli par konkrēto diplomātisko personu. Tātad to politisko spēku viedokli, kuri ir Saeimā.

Vēlreiz pasvītroju, ka šis likums nenosaka Ārlietu komisijai lēmējinstitūcijas tiesības, bet Satversmē nav arī rakstīts, ka Ārlietu komisija nedrīkstētu realizēt šīs rekomendējoša rakstura tiesības.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Manuprāt tomēr būtu jāatbalsta Lagzdiņa kunga priekšlikums, jo tad jau tikpat labi vajadzētu rakstīt arī likumā “Par tiesu varu”, ka tiesnešu kandidatūras ir jāsaskaņo ar Juridisko komisiju, jo Juridiskā komisija ziņo šos priekšlikumus. Es domāju, ka šāda veida norma, ja mēs gribam to panākt, būtu fiksējama Kārtības rullī, kas nosaka un reglamentē, kā šīs lietas virzās Saeimā. Bet likumā, es domāju, tomēr tāda lieta nebūtu vajadzīga. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Kiršteins, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

 

A.Kiršteins (LNNK). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Šeit šis Lagzdiņa kunga priekšlikums, protams, nav nekādā mērā pieņemams, jo visi jautājumi, kas saistīti ar diplomātisko un konsulāro dienestu un tiem cilvēkiem, kas tiek iecelti šajos amatos, protams, ir jāizskata Ārlietu komisijā, jo Satversme jau neregulē nevienas komisijas darbu. Tas ir viens. Pirmkārt.

Otrkārt. Šeit manuprāt vajadzētu būt pat stingrākai nostājai, jo daudzās valstīs, tai skaitā mēs pat varam, teiksim, mācīties varbūt no ASV, kur Senāta komisija izlemj, nevis vienkārši iesaka. Šajā gadījumā formāli arī prezidents apstiprina. Ja komisija neapstiprina šo vēstnieku, kā likums, viņš nekad netiek iecelts. Tas attiecas arī uz citiem diplomātiskajiem rangiem. Šajā gadījumā, mūsu situācijā, es domāju, atsaukšanās uz Satversmi ir pilnīgi nevietā, jo Satversme nav tas dokuments, kas regulē Saeimas vai Saeimas un valdības attiecības komisiju līmenī. Jo mēs jau paši šeit izveidojam kaut kādas komisijas.

Otrkārt. Kāda ir atšķirība? Daudzi cilvēki joprojām neizprot, kāda ir atšķirība starp Ārlietu ministriju un Ārlietu komisiju. Ārlietu komisija pārstāv visu politisko grupu viedokli, pareizāk sakot, visu politisko frakciju viedokli. Ārlietu komisija ir vienīgā vieta, kuru vairākuma frakcijas un opozīcija var saskaņot savu viedokli vai vismaz to darīt zināmu, vai, pareizāk sakot, kur opozīcija jeb mazākums, vai savus uzskatus darīt zināmus vairākuma frakcijai. Ja mēs izmetam šajā gadījumā ārā šeit normu par Ārlietu komisiju... Mēs, protams, to varam izmest arī no citiem pantiem ārā, piemēram, tur, kur notiek vēstnieku kandidātu izskatīšana, un šādā gadījumā mēs nonākam tur, kur mēs esam bieži arī nonākuši. Diemžēl man jāsaka, ka voluntāri, teiksim, tā partija, kas dotajā brīdī ir vairākumā, protams, var salikt savus cilvēkus, pamatojoties uz šo likumu, visos amatos, sevišķi īsu brīdi pirms, teiksim, šīs partijas valdīšanas beigām. Un saskaņā ar šo likumu, protams, trīs gadus vai četrus gadus šos cilvēkus neviens nevar kustināt. Tāpēc jebkurā gadījumā tā ir demokrātijas norma, un šī norma nav pretrunā ar citu valstu pieredzi šeit. Un atsaukties uz Satversmi ir pilnīgi nepareizi un nepamatoti, un tāpēc es arī aicinu Saeimu un deputātus neatbalstīt šo Lagzdiņa kunga priekšlikumu. Jo mēs vispār tādā gadījumā nonāksim kaut kādā absurdā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Mārtiņš Virsis, “Latvijas ceļš”!

 

M.Virsis (LC). Godātais priekšsēdētāj! Prezidij, kolēģi! Es arī gribētu atbalstīt varbūt Ārlietu komisijas priekšlikumu. Ne tādēļ, ka ir Amerikas Savienoto Valstu pieredze. Mums ir sava konstitūcija, Amerikai ir sava konstitūcija, savi izpildvaras un likumdevējas varas lēmumi un aktu saskaņošanas prakse. Bet gan tādēļ, ka jebkurā gadījumā ir vajadzīgs, lai tiem cilvēkiem, kas pārstāv Latvijas valsti ārpus Latvijas, tomēr uzticētos, un tas neapšaubāmi prasa, lai parlamentā valdošajās vai arī opozicionārajās partijās būtu tomēr skaidrība par to, kas notiek un kā notiek, un tad viņi varētu arī izteikt savu viedokli. Un tāpēc, es domāju, tā ir pilnīgi loģiska un normāla lieta, kas šeit ir ierakstīta, un arī tas cilvēks, kas tiks nozīmēts kā vēstnieks vai tiek nozīmēts kā vēstnieks, neapšaubāmi savā praksē sadursies ar to, ka viņam, pārstāvot savu valsti, jāstrādā ne tikai ar valdību, valdošo partiju, bet arī ar opozīcijas partijām, jo viņš pārstāv valsti pilnībā savā personā. Un, ja viņam nav šīs atgriezeniskās saites ar visām šīm mūsu partijām, kas ir pārstāvētas parlamentā, tad es neredzu principā, kā viņš spēj veikt savus pienākumus. Paldies par uzmanību! Es aicinātu balsot par Ārlietu komisijas ierosinājumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

J.Lagzdiņš (LC). Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Ja nebūtu debatēs izskanējuši tādi diezgan dīvaini argumenti, es nebūtu uzstājies šobrīd. Tātad kādu precedentu mēs radām mūsu likumdošanā? Mēs tātad nosakām, ka Saeimas komisija, kas ir parlamenta struktūrvienība, kļūst par publisko tiesību subjektu un bez šīs komisijas saskaņojuma nevar iecelt vienu valsts amatpersonu, proti, diplomātu. Šādas tiesības nevienā likumā nav dotas nevienai Saeimas komisijai. Tādējādi mēs diplomātus paceļam kaut kādā īpašā līmenī. Es saprotu Ārlietu komisiju, ārlietu speciālistus, ka tīri subjektīvi, tīri cilvēciski jums gribas, lai tām amatpersonām, ar kurām jūs diendienā saskaraties savā ikdienas darbā, būtu kāds īpašs statuss. Mēs, juristi, piemēram, saskaramies ar Endziņa kungu diendienā, ar tiesnešiem, ar prokuroriem kā juristi. Mums varbūt arī gribētos īpašu statusu piešķirt prokuroram, tiesnesim. Un es domāju, ka ģenerālprokurors, piemēram, ir vismaz piecas reizes svarīgāka amatpersona Latvijas valstī nekā Latvijas vēstnieks. Tas ir mans subjektīvais uzskats, bet diemžēl ne Juridiskā komisija, ne Aizsardzības un iekšlietu komisija neprasa, lai ģenerālprokurora kandidatūra tiktu obligāti saskaņota ar Juridisko komisiju vai Aizsardzības un iekšlietu komisiju. Tāpat es domāju, ja mēs radīsim šo precedentu, nāks mums nākošajā Saeimā Tautsaimniecības komisija un prasīs saskaņot neskaitāmas valsts amatpersonu kandidatūras ar Tautsaimniecības komisiju. Kolēģi, neradīsim šo precedentu! Bet, tā kā mums ir vēsturiski iedibināta šāda tradīcija, es pirms debatēm gribēju uzstāties un noņemt savu priekšlikumu. Tad, ņemot vērā šo tradīciju, godātie kolēģi, neskatoties uz to, ka loģikas nekādas nav, es tomēr noņemu šo savu priekšlikumu, lai mēs netērētu laiku un ražīgi varētu šodien strādāt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mums nav jābalso, bet šeit pretruna bija starp rakstīto un to, ko teica mums referente. Referente mums runāja par to, ka šāda ministra atļauja izskatāma Saeimas Ārlietu komisijā, kura sniedz savu atzinumu. Tā mums ziņoja referente. Bet šeit ir ierakstīts — saskaņojama. Ja saskaņojama, tad tās ir veto tiesības. Tāpēc mums izcēlās šīs debates. Bet, tā kā ir noņemts priekšlikums, tad paliek tikai pretruna jūsu teiktajā un uzrakstītajā.

 

I.Kreituse. Jā! Paldies Lagzdiņa kungam, bet es gribu tikai vienu piebildi. Es tomēr uzskatu, ka diplomāti ir ārkārtēji cilvēki, ka tie ir īpaši cilvēki un īpaša kategorija, jo, piedodiet, diplomāts var izraisīt mums karu ar citu valsti, ko ģenerālprokurors nevar.

Un otra lieta. Visus ģenerālprokurorus un tiesnešus apstiprina Saeima. Nevienu diplomātu Saeima ar savu balsojumu neapstiprina. Un iznāk tā, ka savādāk Saeima tiek aizvirzīta principā nost no diplomātiskā korpusa veidošanas vai sava viedokļa izteikšanas. Bet es pieņemu Gorbunova kunga piezīmi par to, par šo vārdu, kas ir, bet, par cik ir noņemts… Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

I.Kreituse. Tālāk ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas… Ā, tas ir… Jā, tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums izteikt kā atsevišķu pantu 3. panta beigu daļu. Tas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai iebildumu deputātiem nav? Nav. Tālāk, lūdzu!

 

I.Kreituse. Tālāk, ja runājam par 5.panta trešo daļu, tad tā ir tieši tā pati diskusija ar Lagzdiņa kungu, kas tikko kā notika.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to diskusija ir pabeigts un tagad nebūtu diskutējama šī lieta.

 

I.Kreituse. Tālāk aiz vārda “otrā” ir iekļauts vārds “nodaļa”. Tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem.

 

I.Kreituse. Tālāk ir Ārlietu komisijkas priekšlikums papildināt 10.panta pirmo daļu ar šo Saeimas Ārlietu komisijas ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

I.Kreituse. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums precizēt 10.panta otro daļu, kur arī ir šis jautājums it kā par Valsts prezidenta tiesību ierobežošanu. Ārlietu komisija to nesaskatīja un šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neviens nevēlas runāt par šo priekšlikumu. Līdz ar to pieņemam komisijas viedokli. Tālāk, lūdzu!

 

I.Kreituse. Tāpat ir ar 13.panta pirmo daļu, kur ir Juridiskā biroja priekšlikums to izskatīt un precizēt. Ārlietu komisija, izskatot kopā ar Ārlietu ministrijas juristiem, noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

 

I.Kreituse. Tālāk — Juridiskā biroja priekšlikums nomainīt vārdus “atcelšana no amata” ar vārdiem “atlaišana no amata”. Kā tika noskaidrots, Civildienesta likumā ir lietots termins “atcelšana no amata”.

Sēdes vadītājs. Juridiskā biroja vadītājs Kusiņa kungs ir citās domās, bet tas jāizšķir deputātiem. Vai kāds no deputātiem lūdz vārdu par šo lietu? Vai lūdz balsojumu? Jābalso! Divi juristi lūdz balsot: deputāts Lagzdiņš un deputāts Endziņš. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu vārdus “atcelšana no amata” aizstāt ar vārdiem “atlaišana no amata”. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 4, atturas — 12. Juridiskā biroja priekšlikums, par kuru lūdza balsot deputāti, ir pieņemts.

 

I.Kreituse. Tāpat komisija ir noraidījusi Juridiskā biroja priekšlikumu pēdējos divus teikumus sadalīt divās daļās, savstarpēji nodalot ierēdņus un darbiniekus, it kā divās kategorijās. Mēs uzskatījām par nevajadzīgu paplašināt vienkāršu tekstu, jo tas nemaina lietas būtību.

Sēdes vadītājs. Vai šeit deputāti lūdz balsojumu? Te gan tad ir jāpārveido laikam.

 

I.Kreituse. Tur ir tikai divi teikumi.

Sēdes vadītājs. Komata vietā punktu, ja?

 

I.Kreituse. Jā. Un jāpieraksta divi vārdi klāt. Jā! Tur ir komata vietā jāliek punkts. Jāizveido divi teikumi no viena, katrai kategorijai pierakstot priekšā to pašu.

Sēdes vadītājs. Neviens deputāts nelūdz balsojumu. Līdz ar to komisijas viedoklis ir pieņemts.

 

I.Kreituse. Tālāk aiz romiešu trīs pievienot vārdu “nodaļa” — Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

I.Kreituse. Un tālāk situācija šodien ir izmainījusies. tad, kad komisija pēdējo reizi izskatīja šo likumprojektu, mums nebija zināms, kad un kāds būs antikorupcijas likuma liktenis. Un komisija uzskatīja, ka nav iespējams atbalstīt Lagzdiņa kunga priekšlikumu un atsaukties uz likumu, kurš vēl Saeimā nav pieņemts. Bet, kā zināms, tad šodien šis likums tiek pieņemts. Komisija līdz ar to varētu teikt tā: “Ja mēs tagad atbalstām Lagzdiņa kunga priekšlikumu, tad ir skaidrs, ka antikorupcijas likums tiks pieņemts. Ja mēs ar balsojumu neatbalstām, tad skaidrs, ka šis likums netiks pieņemts.” Un tāpēc...

Sēdes vadītājs. Protams, jūs tā varat komentēt, bet manuprāt tas ir pārāk plašs vispārinājums. Bet tiešām mums ir jābalso par to.

 

I.Kreituse. Es atkāroju vēlreiz, kolēģi! Komisija neatbalstīja tad, kad mums nebija zināms Lagzdiņa kunga antikorupcijas likuma liktenis. Jo mēs uzskatījām, ka nedrīkst atkārtoties precedents, kas bija likumā “Par reliģiskajām organizācijām”, kad mēs atsaucāmies uz neesoša izglītības likuma ierakstu. Bet šeit šī situācija šodien ir izmainījusies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Divi balsojumi. Vispirms svītrot, un tad izteikt jaunā redakcijā. Balsosim par pirmo priekšlikumu — deputāta Lagzdiņa priekšlikumu svītrot 18.pantu, jo antikorupcijas normas izsmeļoši ietvertas speciālā likumā.