Valsts prezidents valsts vizītē Zviedrijā

Otrā diena

Zviedrijā otrdien, 17.oktobrī, aizrit Latvijas valsts vizītes otrā diena. Guntis Ulmanis šorīt vispirms apmeklēja Stokholmas Meža kapus, kur divas atsevišķas zemes vietas nopirktas Latvijas pilsoņiem, kas miruši Zviedrijā. Šajā kapsētā, kas ir viena no lielākajām Zviedrijā, tika nolikti divi piemiņas vainagi no Latvijas prezidenta trimdā mirušajiem latviešiem.

Turpinājumā Latvijas Valsts prezidents ieradās Karaliskās bibliotēkas telpās, kur iepazinās gan ar šīs bibliotēkas darbu, gan arī ar šeit bibliotēkā esošo lieliski saglabāto Latvijas rakstiskā vārda daiļliteratūras fondu. Bibliotēkas direktora vietas izpildītājs Jānis Krēsliņš sniedza vispusīgu informāciju par šīs bibliotēkas darbību un par latviešu rakstītās literatūras un grāmatniecības paraugiem, kas dažkārt vienīgā eksemplārā atrodami tieši Zviedrijas Karaliskajā bibliotēkā.

Karaliskās lauksaimniecības un meža akadēmijas apmeklējuma laikā Valsts prezidents un Aina Ulmanes kundze kopā ar Zviedrijas karali un karalieni tuvāk iepazinās ar Zviedrijas meža apsaimniekošanas un lauksaimniecības politiku.

Ievērojams bija arī Stokholmas universitātes apmeklējums, kura laikā profesore Baiba Kangare tuvāk iepazīstināja Latvijas Valsts prezidentu ar to darbu, ko šeit jau ilgus gadus veic Baltijas studiju centrs, kurš šobrīd ieguvis jau Baltu studiju fakultātes nosaukumu.

Valsts prezidents kopā ar delegāciju apmeklēja Stokholmas pilsētas valdi, kur bija iespēja sarunāties ar Stokholmas mērijas deputātiem un pārrunāt jautājumus, kas skar Latvijas galvaspilsētas un Zviedrijas galvaspilsētas sadarbību.

Valsts prezidents Guntis Ulmanis Stokholmas Ekonomikas augstskolā sniedza pārskata ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības šodienas realitātes un nākotnes perspektīvām, par Latvijas šībrīža politisko situāciju. Klausītāju vidū bija gan mācību spēki, gan arī liels studentu skaits. Šo priekšlasījumu zviedri klausījās ar lielu interesi un pēc tam uzdeva arī jautājumus, piemēram, par to, kā Latvijas Valsts prezidents redz 5+3 valstu sadarbību un ko šeit viņaprāt ir devusi tieši Baltijas Padome. Tika uzdoti arī jautājumi, kas, protams, nebija negaidīti, piemēram, par to, vai Latvijas Valsts prezidents varētu ieteikt, kurā no Latvijas bankām zviedru ieguldītājs varētu atļauties atvērt savu kontu. Ne mazāk negaidīts bija jautājums par to, kādu Latvijas valdību Valsts prezidents prognozē un kad tā tiks sastādīta.

Latvijas Valsts prezidents kopā ar Zviedrijas karali pēc tikšanās Ekonomikas augstskolas auditorijā ieradās rektora konferenču zālē, kur bija iespēja tikties ar šīs augstskolas pasniedzējiem un arī ar speciālistiem, kuri ieinteresēti sadarbībā ar Latviju. Pārrunājot šos jautājumus, Valsts prezidents Guntis Ulmanis uzdeva ļoti konkrētu jautājumu no savas puses — kas traucē Zviedrijas biznesmeņiem ieguldīt līdzekļus Latvijā? — un saņēma pietiekami skaidras atbildes. No Zviedrijas puses ir daudzas vēlmes, taču pati galvenā — piemēroties ES nodokļu likumdošanai un tās politikai, bija arī vēlme, lai Latvijā būtu iespējams ieguldīt privātajā enerģētikas sektorā savus līdzekļus un attīstīt tur savu līdzdalību, vēlēšanās, lai Latvijā būtu skaidrāki muitas noteikumi. Kāds no klātesošajiem uzsvēra, ka viņa sarunas ar iespējamiem Latvijas partneriem rit jau 18 mēnešus, taču tas viņus neuztrauktu tik daudz kā ārkārtējā sīkumainība no birokrātijas puses, politika privatizācijas jomā, kurā viņi saskata pārāk augstas ambīcijas no valsts ierēdņu puses, un daudzi citi jautājumi.

Vizītes turpinājumā Valsts prezidents Guntis Ulmanis ieradās Latvijas vēstniecībā, kur notika to Latvijā akreditēto ārvalstu vēstnieku un diplomātisko pārstāvniecību vadītāju pieņemšana, kuru mītnes zeme ir Zviedrija.

Zviedrijas prese pietiekami plaši atreferējusi un atspoguļojusi Latvijas Valsts prezidenta pirmo vizītes dienu Zviedrijā. Kā jau bija sagaidāms, pēc vakar preses konferencē dzirdētā zviedru avīzes šodien uzrakstījušas par kurdu bēgļu jautājumu mīkstākos toņos. Valsts prezidenta atbildēs zviedru žurnālisti saklausīja gatavību respektēt starptautiskās tiesības un, iespējams, arī Ženēvas bēgļu konvencijas prasības, ja tikai Latvija varētu tai pievienoties, izpildot vismaz trīs obligātās prasības — līgumu noslēgšana ar Krieviju un Baltkrieviju bēgļu atpakaļpieņemšanā, civilizētu bēgļu nometņu izveidošana Latvijā un likumdošanas izstrāde bēgļu lietās.

Valsts prezidenta preses dienests, No Stokholmas A.Buša