Par sadarbības iespējām ar Lielo Ķīnu

Vakar, 18.oktobrī, pēc sekmīga darba Latvijas un Ķīnas tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības komisijā mūsu valsti atstāja ĶTR oficiālā delegācija, ko vadīja Ārējās tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības ministrijas Eiropas nodaļas vadītāja vietnieks Vangs Džunveņs (Wang Junwen). Preses konferencē, kas notika pēc komisijas pirmās sēdes protokola parakstīšanas, Latvijas delegācijas vadītāja, Ārlietu ministrijas Otrā daudzpusējo attiecību departamenta direktore Iveta Sers un Vangs Džunveņs atzinīgi novērtēja aizvadīto darba cēlienu un visnotaļ optimistiski izteicās par mūsu valstu ekonomiskās sadarbības perspektīvām. Iveta Sers uzsvēra, ka abu valstu tirdzniecības rādītāji šobrīd ir par labu Latvijai, taču kopumā šis apjoms gan neļauj būt apmierinātiem.

Šai atziņai pievienojās arī Ķīnas delegācijas vadītājs Vangs Džunveņs. Preču apgrozījums starp Latviju un Ķīnu kopš gada sākuma — 6 miljoni USD — protams, nevar tikt uzskatīts par apmierinošu nesalīdzināmi lielāko potenču kontekstā. Pēc Ivetas Sers domām, īpaši perspektīva būtu Ķīnas preču tranzīta attīstīšana caur Latviju (mūsu valsts, pēc somu ekspertu atzinuma, piedāvā lētākās tranzīta iespējas reģionā). Viņa domā, ka perspektīva varētu būt arī tūrisma attīstīšana, tāpat reālas sadarbības veidošana starp uzņēmumiem un konkrētiem biznesa partneriem. Tāpēc jau pirmajā starpvalstu komisijas sēdē Ķīnas pusei tikuši piedāvāti vairāki konkrēti biznesa projekti.

Vangs Džunveņs, pievienojoties Latvijas delegācijas vadītājas viedoklim par labajām sadarbības perspektīvām, raksturoja arī reālo ainu: pēdējos gados tirdzniecības apjoms starp Latviju un Ķīnu pēc sākotnējā kāpuma pat krietni samazinājies. 1993.gadā tirdzniecības kopapjoms bija 19 miljoni 430 tūkstoši ASV dolāru, pērn — 27 miljoni 103 tūkstoši ASV dolāru, kam sekoja straujš kritums šogad. Vangs Džunveņs to vērtē kā objektīvu parādību, kas nevarētu radīt bažas par nākotnes iespējām. Pēc Ķīnas delegācijas vadītāja domām, galvenais cēlonis pašreizējam kritumam bijušas straujas konjunktūras izmaiņas ĶTR tirgū, kas iespaidojušas arī Latvijas un Ķīnas tirdzniecību. Kā vienu no reālām problēmām tagad Vangs Džunveņs minēja to, ka šobrīd vēl starp mūsu valstīm nepastāv tāda parādība kā tradicionālas masu preces un to eksports uz partnervalsti. Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, kurus mūsu valstu ekonomiskās sadarbības virzienus Ķīnas delegācijas vadītājs uzskata par visperspektīvākajiem, Vangs Džunveņs akcentēja Latvijas ostu potenciālo nozīmi Ķīnas preču tranzītā. Šajā sakarā gan ļoti aktuāla ir mūsu ostu padziļināšana.

Pēc Latvijas un Ķīnas starpvalstu komisijas sēdes “Latvijas Vēstneša” pārstāvis uzklausīja arī Ārlietu ministrijas Otrā politiskā departamenta Āzijas un Āfrikas valstu nodaļas vadītāja Pētera Pildegoviča viedokli.

“Patlaban tiešām intensīvi tiek pētīts tirgus,” teica P.Pildegovičs. “Es negribētu apsteigt notikumus, taču ir pamats domāt, ka jau 1996.gadā Ķīna organizēs savu ražojumu izstādi mūsu valstī. Ņemot vērā, ka Ķīna uztur ekonomiskus sakarus ar apmēram 220 valstīm un visā pasaulē notiek intensīva sacensība par iekļūšanu Ķīnas tirgū, Latvijai, protams, nebūtu prātīgi palikt malā. Protams, ārkārtīgi atšķirīgi ir mūsu mērogi — visa Latvija var līdzināties (kvantitatīvā izteiksmē) vienai Ķīnas pilsētai. Taču tas, kā redzams, nemazina abpusējo interesi, tai skaitā Ķīnas interesi par Latvijas precēm. Šajā jomā jau ir arī pozitīvi piemēri. Vispirms būtu jāmin bijušās “Radiotehnikas” ražojumi. Tagad, cik zinu, uz šīs apvienības bāzes izveidojušies vairāki uzņēmumi, taču to ražojumus jau pērk Ķīnā un tie guvuši labas atsauksmes. Labas iespējas ir arī Ķīnas firmas “KOSKO” iecerēm — šī firma nodarbojas ar konteineru pārvadājumiem.

Ķīnu patiešām var saukt par nākotnes — par XXI gadsimta valsti. Tādēļ jo nozīmīgāka ir Ķīnas pozitīvā attieksme pret Latviju. Ne velti ĶTR ārlietu ministrs šogad savu oficiālo vizīšu sēriju Eiropā sāka tieši ar Latviju — tā bija īpaša goda parādīšana mūsu valstij,” teica Pēteris Pildegovičs.

Nule notikusī starpvalstu komisijas sēde ir uzskatāms šīs pozitīvās attīstības tendences turpinājums.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors