"Latvija: šodienas realitātes un nākotnes perspektīvas"

Latvijas Republikas prezidenta Gunta Ulmaņa referāts

Stokholmas Ekonomikas augstskolā otrdien, 17. oktobrī

Jūsu Majestāte!

Dāmas un kungi!

Ja cilvēki šodien Zviedrijā domā par Latviju, es pieļauju, ka viņi domā par zemi, kas nesen atguvusi savu neatkarību, zemi, kas atkal kļuvusi par Zviedrijas kaimiņvalsti. Dažiem vecākiem cilvēkiem varbūt nāk prātā kāds viņu brauciens trīsdesmitajos gados ar tvaikonīti “Eoluss” uz eleganto kūrvietu Rīgas Jūrmalā vai arī tie trīs tūkstoši latviešu, kuri ieradās kā bēgļi Gotlandē 1944. gadā. Bet es domāju, ka zviedriem nāk prātā arī tās problēmas, ar kurām jācīnās nesen neatkarību atguvušajai valstij, īpaši tās problēmas, par kurām viņi uzzinājuši no Zviedrijas masu medijiem, — vides piesārņošana, krievu minoritāte, kriminalitāte, nabadzība, cilvēku kontrabanda un bēgļu apstākļi. Un varbūt viņiem arī nāk prātā nesen notikušās parlamenta vēlēšanas Latvijā vai lieliskās Rīgas Operas atkaliesvētīšana. Lielākā daļa no jums droši vien atceras pirmdienas mītiņus pat labu Baltijas tautu brīvības centieniem vai melno berešu darbību Rīgā 1991. gada janvārī. Tie visi ir lieli vai dramatiski notikumi, kas guvuši acumirklīgu ievērību zviedru masu medijos.

Latvija ar savu sarežģīto vēsturi, bagāto kultūras mantojumu un skaisto dabu, protams, ir daudz vairāk par manis iepriekš teikto. Šodien Latvijai, tāpat kā pārējām Baltijas valstīm, ir jāpārvar grūtības, meklējot savu vietu strauji mainīgajā Eiropā. Sajūsma par atgūto neatkarību pamazām noplok, tās vietu ieņem pusgadsimtu ilgā komunistu režīma mantojums: ikdienas ekonomisko grūtību skarbā realitāte, vides piesārņojums un psiholoģiskās problēmas. Latvijai, tās tautai jārisina trīs sarežģīti uzdevumi: kā nostiprināt neatkarīgu valsti, pilnveidot demokrātiju un pabeigt pāreju uz tirgus ekonomiku. Tagad ir pārmaiņu laiks; nenoteiktība ir jāaizstāj ar drošu skatu nākotnē.

Mans mērķis ir iepazīstināt jūs ar Latvijas politiku, kāda tā ir pēc piecu gadu neatkarības, un dot ieskatu mūsu nākotnes mērķos.

Pašreizējās realitātes ir grūta pārejas perioda rezultāts — pārejas no totalitārās sistēmas izolētās politikas uz atklātību jaunajā Eiropā.

Ekonomiski šī atklātība ir brīvā tirgus ekonomika. Tai ir ilga vēsture Zviedrijā un Eiropā, un lielākajā daļā rūpnieciski attīstīto valstu. Šodien Latvija brīvi raugās uz Ādama Smita neredzamo roku tirgū un nevis uz Kārļa Marksa dzelzs dūri plāna ekonomikā.

Politiskā ziņā esam no jauna iedibinājuši pirmskara neatkarīgās demokrātiskās Latvijas struktūras. Iekšpolitiskā stabilitāte, dinamiska saimnieciskā attīstība un pilnīga integrēšanās Eiropas politiskajās, ekonomiskajās un drošības struktūrās ir Latvijas politikas prioritātes šodien.

Pirms mēs būsim sasnieguši mērķi, mums, tāpat kā Igaunijai un Lietuvai, kā arī Viduseiropai un Austrumeiropai, kas atbrīvojusies no totalitārisma jūga, nāksies pārvarēt veselu rindu grūtību. Paši, būtisku pārmaiņu skarti, meklējam ceļu pārmaiņu Eiropā, kurā vecās atbildes vairs neder, bet daudzi jauni jautājumi vēl nav pat noformulēti.

Uzreiz pēc neatkarības atgūšanas uzsāktais reformu process sāpīgi skāra mūsu zemes iedzīvotājus, pieauga bezdarbs, inflācija. Čpaši smagi pārejas periods skāra gados vecus cilvēkus, daudzbērnu ģimenes, invalīdus un slimniekus, bet arī veselības aizsardzības, izglītības un kultūras sektors ir smagi cietis.

Līdzekļu trūkums ir liedzis Latvijas valdībām atvieglot daudzu iedzīvotāju grūtību pilno dzīvi. Tomēr gan inflācijas, gan bezdarba līmenis ir zems, salīdzinot ar vairākām citām pārejas periodā esošajām valstīm.

Nesen Latvijā notika vēlēšanas. Jau otro reizi pēc neatkarības atgūšanas Latvijas tautai bija iespēja paust savu politisko gribu brīvās vēlēšanās. Tajās piedalījās gandrīz 3/4 balsstiesīgo iedzīvotāju. Vēlēšanu rezultāti vēl aizvien tiek interpretēti dažādi gan pie mums, gan ārzemēs. Mūsu partiju struktūras vēl ir pārmaiņu procesā un ir sava politiskā brieduma sākumstadijā. Vēlēšanas Latvijā noritēja demokrātiski, un valdību sastādošajām partijām būs jāpierāda saviem vēlētājiem, cik vērti ir to priekšvēlēšanu solījumi. Gan parlamentārieši, gan valdības locekļi izglītojas strādājot — tādi ir mūsu apstākļi.

Iedomājieties Zviedriju kā totalitāru, no pasaules noslēgtu valsti visus šos pēckara gadus. Valsti, kurā, piemēram, tāda ekonomiska pētniecība, kādu veic šī skola, būtu pietiekams pamats daudz-gadīgam cietumsodam. Ja izdarīsiet šo domu eksperimentu, jums būs vieglāk iedomāties, kāda mūsu situācija ir bijusi līdz pavisam nesenam laikam.

Bet viens ir skaidrs — lai kāda arī nebūtu valdība, atpakaļceļa uz plāna ekonomiku nav un piederība Eiropai ir aksioma.

Jūsu Majestāte!

Dāmas un kungi!

Katrs ekonomists zina, ka pārmaiņas rada jaunas iespējas. Šai ziņā Latvija ir aizraujoša vieta. Iespējams, tas ir pārāk viegli, pat dabiski runāt un domāt par nākotnes iespējām. Sabiedrībā, kurā valda atklātība, arī neveiksmes un kļūdas redz visi. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka totalitārās sabiedrības baidījās no atklātības, bet tagad jaunās demokrātijas, kas vēlas uzlabot savu pilsoņu dzīvi, ar prieku uzņem to.

Taču, izvērtējot kļūdas, nedrīkst aizmirst šodienas pozitīvos notikumus. Latvijas galvaspilsēta Rīga mainās ar katru dienu. Jauni veikali, teātri ver savas durvis, tiek būvētas mājas, restaurētas senās celtnes. Arhitektūra atklāj Rīgas dažādos kultūras slāņus — Vecpilsētu ar savu mantojumu no viduslaikiem; skaistās jūgendstila mājas, kas liecina par Rīgas eksplozīvo attīstību no 1890. gada līdz Pirmajam pasaules karam; nacionālo arhitektūru starpkaru posmā un arī padomju laika priekšpilsētu celtnes. Visu kopā ņemot, iegūstam vitālu, daudz-nacionālu, multikulturālu miljonu pilsētu — vienu no lielākajām pilsētām visā Ziemeļeiropā.

Stokholmas Ekonomikas augstskolas nodaļa Rīgā atklāj šo fenomenu gan no vakardienas, gan no šīsdienas viedokļa. Šī augstskola, ko pagājušā gadā atklāja Jūsu Majestāte, ir ne tikai arhitektūras piemineklis, bet arī centrs, kurā studenti no visas Baltijas apgūst ekonomikas zinības. Tieši izglītība — gan sirds, gan prāta izglītība — ir tik svarīga mūsu sabiedrībai šobrīd. Šis ieguldījums daudz-kārt atmaksāsies, Baltijas uzņēmējiem sadarbojoties ar kolēģiem otrpus Baltijas jūras. Nozīmīgs dzinējspēks skolas tapšanas procesā ir bijis Stokholmas Ekonomikas augstskolas rektors Stefans Bīrenstams Linders. Es vēlos šeit izmantot izdevību un apsveikt viņu sakarā ar ievēlēšanu Eiropas parlamentā.

Baltiešu un Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība politikā un ekonomikā ir ļoti svarīga tagad, kad redzam veidojamies Eiropas reģionalizāciju. Katra no Baltijas valstīm ir uzņēmusi pragmatisku, mazliet atšķirīgu attīstības kursu, kas atspoguļo katras tautas mentalitāti. Baltijas kooperācija ir svarīgs politiskās un ekonomiskās politikas virziens, kas neizslēdz to, ka katra valsts atsevišķi meklē savu vietu starptautiskajā ekonomiskajā tirgū.

Es gribētu uzsvērt, ka Latvijā kopš neatkarības atgūšanas 1991. gadā ir īstenotas plašas reformas. To rezultātā ir notikusi neatgriezeniska pāreja no plāna ekonomikas uz brīvā tirgus ekonomiku.

Ar neatkarību 1991. gada augustā iesākās privatizācijas process mūsu zemē. Laikā no 1991. līdz 1994. gadam ir privatizēti daudzi valsts uzņēmumi. Šobrīd privātais sektors ražo 50 procentu iekšzemes kopprodukta. Mēs plānojam, ka līdz 1996. gadam jau 75 procenti valsts uzņēmumu būs privatizēti.

Mūsu valūtas vienība — lats — ir kļuvis par stabilitātes simbolu. Ir sasniegta nacionālās valūtas konvertējamība, valūtas kurss ir stabils kopš tā ieviešanas. Mūsu interesēs ir lata stabilitātes saglabāšana, kas ir viens no svarīgākajiem faktoriem mūsu ekonomikas attīstībai nākotnē.

Neatkarības laikā mūsu ekonomiskās aktivitātes aizvien lielākā mērā ir virzījušās uz Rietumiem. Tagad aptuveni 50 procentu no Latvijas eksporta iet uz ES valstīm. Pēc Vācijas, Zviedrija un Somija ir mūsu lielākie tirdzniecības partneri. Latvijas tirdzniecība ar Zviedriju sasniedz 9 procentus no visa ārvalstu tirdzniecības apjoma. Es šeit vēlos uzsvērt, ka Latvijas tirdznieciskie sakari ar Eiropas valstīm attīstās uz reģionālas integrācijas un liberalizācijas pamatiem.

Kā jums labi zināms, Latvijā pirms vairākiem mēnešiem bija sarežģījumi banku sektorā. Pašlaik mēs saprotam, ka svarīgākais uzdevums ir atgūt uzticību komercbankām. Pārejas periodā krīze bankās nav sveša parādība. Arī mūsu ziemeļu kaimiņiem ir nācies ar to saskarties. Tagad bankas veidojas drošas un Latvijas Valsts bankas atbildības sfērā ietilpst komercbanku uzraudzība.

Ekonomiskā ziņā Latvijai ir vairākas priekšrocības: atrašanās vieta un jau sen nodibinātie tirdzniecības centri ar austrumu kaimiņiem. Latvijas galvaspilsēta ir centrs ar apmēram vienu miljonu iedzīvotāju, kas nākotnē izveidosies par lielu ražošanas un patēriņa centru. Es vēlētos uzsvērt, ka Latvija ir dinamisks ieguldījumu centrs.

Latvija tagad veicina ārzemju kapitāla darbību un tuvākā laikā sagaida ārzemju banku ienākšanu. Ārzemju banku licenču izsniegšanas kārtība ir progresīva. Latvijas Republikas likumdošana un Latvijas Banka nodrošina brīvu kapitāla plūsmu uz Latviju un no Latvijas. Ārzemju investētājiem ir tiesības izvest savu peļņu jebkurā valūtā bez ierobežojumiem.

Latvijas valdība ir daudz darījusi, lai radītu likumdošanas bāzi un labvēlīgus apstākļus ārzemju investētājiem, kas vēlas darboties Latvijā. Gadsimtu pieredze rāda, ka noteicošā loma ieguldījumu veicināšanā ir politiskajai stabilitātei un starptautiskajiem līgumiem. Latvija ir noslēgusi 17 divpusējos līgumus par investīciju aizsardzību, tai skaitā arī ar Zviedriju.

Lai sekmētu sadarbību ar ārvalstu investētājiem, 1993. gada beigās tika nodibināta Latvijas Attīstības aģentūra. LAA ir neatkarīga organizācija, kas nodarbojas ar informācijas izplatīšanu gan Latvijā, gan ārpus tās. Iespējamie investētāji LAA var iegūt visu nepieciešamo informāciju un nodibināt kontaktus.

Latvijā darbojas daudz ievērojamu firmu — “Asea Brown Boveri”, SAS, “Tetra Laval”, “Statoil”, “Pripps” un citas, kas ir ieguldījušas vairākus miljonus dolāru Latvijas tirgū un ir izveidojušas konkurētspējīgus kopuzņēmumus. Tādējādi ar darba vietām tiek nodrošināta daļa Latvijas iedzīvotāju. Neapšaubāmi tas ir ieguldījums Latvijas ekonomikas stāvokļa uzlabošanā.

Infrastruktūra, papīra un celulozes rūpniecība, mežrūpniecība, tūrisma industrija ir tikai dažas no tām nozarēm, kas minamas starp tām, kurās mēs labprāt redzētu ārvalstu investīcijas.

Latvijas ģeopolitiskā situācija izvirza prasības transporta un telekomunikāciju jomā. Latvija ir transportu mezglpunkts, tādēļ tai kopš seniem laikiem ir relatīvi attīstīta transporta sistēma, kuru tagad, protams, vajag attiecīgi modernizēt. Latvijā ir attīstīta ostu sistēma. Tās ir trīs neaizsalstošas ostas Rīgā, Ventspilī un Liepājā, kā arī virkne zvejas ostu. Pēdējā laikā daudz ir darīts, lai sakārtotu un paplašinātu Rīgas pasažieru ostu. Šis darbs turpinās, mūsu vēlēšanās ir panākt regulāru kuģu satiksmi starp Rīgu un Stokholmu.

1994. gadā tika uzsākta telekomunikāciju modernizācijas programma. Realizējot šo projektu, vairāk nekā 100 000 abonentu līdz šī gada beigām iegūst iespēju izmantot modernu pasaules klases informācijas sistēmu.

Jūsu Majestāte!

Dāmas un kungi!

Neapšaubāmi Latvijas ārējās un ekonomiskās politikas prioritāte ir dalība ES. Tas parāda Latvijas vēsturisko, ģeogrāfisko, politisko un kultūras vietu mūsdienu pasaulē. Kopš vikingu tirdzniecības ceļa caur Latviju pa Daugavu uz Konstantinopoli Latvijai ir bijusi nozīmīga loma Eiropas ekonomikas attīstībā. Pirmie nedrošie kontakti pamazām attīstījās par plaukstošu tirdzniecību, un Rīga kļuva par Hanzas pilsētu un pamazām ieguva savu vietu kā tilts starp austrumiem un rietumiem.

Latvija ir kļuvusi par Eiropas Padomes locekli un parakstījusi Eiropas līgumu, kas dod asociētās dalībvalsts statusu Eiropas Savienībā. 13. oktobrī es un Ministru prezidents Māris Gailis parakstījām Latvijas pieteikumu par iestāšanos Eiropas Savienībā. Nākamajā dienā visas politiskās partijas, kas iekļuvušas parlamentā pēc nesenajām vēlēšanām, pieņēma politisku deklarāciju, kurā ir apliecināta Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā nepieciešamība. Deklarācijā teikts: “Iestāšanās Eiropas Savienībā ir viens no būtiskākajiem un svarīgākajiem Latvijas ārpolitikas pamatuzdevumiem, kas realizējams, turpinot un paātrinot ekonomiskās un sociālās reformas, pārveidojot saimniecisko un sociālo bāzi. Tas ir būtisks latviešu tautas izdzīvošanas un Latvijas valsts saglabāšanas priekšnoteikums, kas ļaus Latvijai attīstīties par modernu, atvērtu, demokrātisku, drošu un ekonomiski spēcīgu Eiropas valsti.”

Mēs esam sākuši iepazīties ar to, ko nākotnē varētu nozīmēt dalība Eiropas Savienībā. Mēs arī esam sākuši iepazīties ar brīvā tirgus prasībām. Mēs ļoti labi saprotam, ka dalība Eiropas Savienībā nozīmē pienākumus, pirmām kārtām radīt ekonomisko situāciju, kas atbilst Eiropas Savienības prasībām. Mēs jūtamies kā daļa no Eiropas, un mēs vēlamies aktīvi piedalīties tās nākotnes veidošanā.

Mums tuvojoties Eiropas Savienībai, praktiskā palīdzība, kā arī politiskais atbalsts, ko esam saņēmuši no Zviedrijas, nav palicis neievērots. Mēs esam ļoti pateicīgi par to. Šis atbalsts kļūst arvien svarīgāks tagad, kad mēs tuvojamies starpvaldību konferencei par Eiropas nākotni. Latvijai ir ļoti svarīgi būt vienai no tām valstīm, ar kurām ES uzsāks sarunas sešus mēnešus pēc starpvaldību konferences noslēguma. Izsakot šo mūsu tiekšanos šeit, Stokholmā, es ceru, ka mana balss tiks sadzirdēta arī pārējās ES galvaspilsētās.

Kādēļ dalība Eiropas Savienībā ir nozīmīga Latvijai? Bez ekonomiskajiem aspektiem tas ir ļoti svarīgi arī no drošības viedokļa. Tajā laikā, kad Zviedrijā 180 gadus ir bijis miers, Latvija ir bijusi pakļauta kā kariem, tā okupācijai. Latvija un pārējās Baltijas valstis nedrīkst palikt ārpus Eiropas politiskajām un drošības struktūrām. Eiropas kopējā un Ziemeļvalstu drošība nekādā gadījumā neuzlabosies, ja tiks radītas tā dēvētās “pelēkās zonas”, kur Baltijas valstīm būs liegts iesaistīties Eiropas dinamiskajās pārmaiņās. Stabilitāte reģionā ir visu mūsu interesēs, Eiropas interesēs.

Problēmas vai palikušos šķēršļus dalībai Eiropas Savienībā vēlamies, neskatoties uz pieļautajām kļūdām, atrisināt, cik ātri vien iespējams. Dalība ES dos arī netiešas drošības garantijas (“soft security”). Latvijas valdība vislielāko uzmanību ir pievērsusi vides aizsardzībai, cīņai pret organizēto noziedzību, narkotiku kontrabandu, kā arī nelegālo imigrāciju, iekļaujoties Eiropas institūcijās, tās varēs ātrāk un efektīvāk atrisināt. Atzīstu, ka šajās jomās mums vēl daudz jāmācās no attīstītajām valstīm, pieredzes un materiālo resursu trūkuma dēļ reizēm pieļaujam kļūdas. Bet, ticiet man, tas nav aiz nevēlēšanās problēmas risināt. Mēs esam pateicīgi par draudzīgu padomu un katru atbalstu sarežģītā situācijā.

Tāpat kā dalība ES palīdzēs nodrošināt Latvijas ekonomikas attīstību, tāpat arī mēs lūkojamies NATO virzienā, kas dotu stabilitāti mūsu drošībai. Mūsu vēsture ir pierādījusi, ka neitralitātes deklarācija ir nepietiekama garantija drošībai. Latvija ir aktīva locekle programmā “Partnerattiecības mieram” un arī asociētā partnere RES. Ar BALTBAT nodibināšanu parādām savu gatavību darboties ANO miera uzturēšanas spēku ietvaros.

Latvija savā vēsturē vairākkārt ir saskārusies ar draudiem mūsus tautas eksistencei. Mūsdienu atklātība ļauj risināt problēmas, kas saistītas ar minoritāšu tiesībām. Mūsu tautas demogrāfiskā situācija šodien ir gandrīz kritiska, latvieši tik tikko nav minoritāte savā valstī, savā etniskajā dzimtenē. Likumdošanā ir panākts loģisks kompromiss, veiksmīgi ir sākušies demokrātiskie procesi, kas garantē minoritāšu tiesības un ir devuši iespēju uzsākt naturalizācijas procesu. Latvijā ir izveidots Cilvēktiesību birojs, kam būs ombudsmeņa funkcijas cilvēktiesību jautājumos, kā tas ir Ziemeļvalstīs.

Jūsu Majestāte!

Dāmas un kungi!

Pēdējā pusgadsimta laikā mēs bijām mākslīgi attālināti no saviem kaimiņiem. Kopš neatkarības atjaunošanas Baltijas valstis ir sekmīgi nodibinājušas politiskos, ekonomiskos un kultūras sakarus ar Ziemeļvalstīm pēc formulas 5+3. Ilgu laiku šķirtie kaimiņi ir atkal iepazinuši viens otru un sapratuši, ka tiem ir daudz kopīga. Baltijas valstu un Ziemeļvalstu tautām ir līdzīga mentalitāte un kultūra. Lai atkal iepazītu kādreiz zaudētos draugus, pēdējo gadu laikā ir daudz braukts vienam pie otra ciemos. Tūkstoši Baltijas studentu ir devušies uz Ziemeļvalstīm studēt, lai vēlāk iegūtās zināšanas pielietotu praksē. Kultūrorganizācijas un kultūras personības ir uzsākušas plašu sadarbību. Ar veiksmīgajiem pirmajiem Baltijas un Ziemeļvalstu dziesmu svētkiem Rīgā šovasar esam iedibinājuši jaunu koru festivālu tradīciju mūsu zemēs.

Jūsu Majestāte!

Dāmas un kungi!

Savā runā esmu pieminējis brīvo tirgu. Brīvās tirdzniecības principi nevarētu nostiprināties bez abpusējas ieinteresētības. Zviedrijas interese par jauno tirgu Baltijas jūras otrā krastā palielinās. Zviedrijas ieguldījumu un zviedru firmu skaits Latvijā aug ar katru gadu. Šodien Latvijā ir ap 400 zviedru uzņēmumu. Laba zīme augošai zviedru klātbūtnei ir pašreiz aktuālā zviedru rūpniecības izstāde Rīga “Swedish Expo 95”.

Grūti būtu atrast jomu, kurā Zviedrija nebūtu ar Latviju dalījusies pieredzē un sniegusi palīdzību. Un tas viss bijis un ir abu mūsu valstu interesēs — stabilu, demokrātisku, uz brīvā tirgus principiem balstītu iekšpolitisko sistēmu attīstīšanai valstīs, kas piekopj tradicionāli miermīlīgu ārpolitiku. Esmu pārliecināts, ka Latvijas un Zviedrijas kā Ziemeļeiropas un Baltijas jūras reģiona valstu interesēs ir šī reģiona dinamiska, stabila attīstība, kā veidošanā divpusējai sadarbībai politiskajā un ekonomiskajā jomā, investīciju piesaistei ir ļoti svarīga loma. Latvija attīstās pa demokrātijas ceļu un sastopas ar pārejas perioda grūtībām, mēs izvērtējam mūsu valsts vēstures gaišos un tumšos mirkļus, cenšamies atrast saprātīgu kompromisu starp pagātnes idealizāciju un nākotnes pragmatismu. Mums priekšā vēl ļoti daudz darba, un mēs aicinām jūs piedalīties tajā.

Man bija tiešām gods, Jūsu Majestāte, cienījamie klātesošie, uzrunāt jūs no Stokholmas Ekonomikas augstskolas tribīnes, no mācību iestādes, kas veido paaudzi, kam mūsu liktie pamati draudzīgajām attiecībām starp Latviju un Zviedriju būs jāattīsta tālāk un jāpiepilda ar jaunu saturu.

Ja man atļauts mazliet pasapņot, es acu priekšā redzu Ziemeļeiropas reģionu dinamiskā attīstībā; te dzīvo strādīgi, pārtikuši cilvēki, valstu robežas nerada šķēršļus tirdzniecībai, nekādi draudi vairs neaptumšo nevienu no valstīm un tautām. Šī vīzija varētu pārvērsties realitātē, tam nepieciešams laiks un visa reģionā dzīvojošo pozitīvo spēku konsolidācija. Esmu pārliecināts, ka tas laiks pienāks, un mēs varēsim būt lepni, ka bijām to vidū, kas strādāja tā labā. Viens no mūsu tautas lielajiem dzejniekiem ir teicis: “Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs, tas nenāks, ja ļaudis to nevedīs.” Vedīsim to kopā!

Pateicos par uzmanību!