VALSTS KONTROLES ZIŅAS

Mēs — Eiropas augstāko kontroles institūciju vidū

Latvijas Republikas Valsts kontrolieris Raits Černajs — "Latvijas Vēstnesim"

Viens no demokrātiskas tiesiskas valsts darbības pamatprincipiem ir administrācijas atbildība sabiedrības priekšā par likumīgu un ekonomisku sabiedrisko līdzekļu izlietojumu. Lai varētu īstenot šo principu, demokrātiskās valstīs funkcionē augstākās kontroles institūcijas (AKI). Šo AKI galvenais uzdevums ir kontrolēt valdības un tās administrācijas darbību, kā arī revidēt valsts budžeta izpildi. Latvijas Republikā šāda AKI ir Valsts kontrole.

Šobrīd Latvijas Republikas Valsts kontrole ir pilntiesīga INTOSAI organizācijas (International Organization of Supreme Audit Institutions — Starptautiskā augstākā norēķinu kontroles iestāžu organizācija) locekle un 1995. gada 9. maijā tā uzņemta EUROSAI organizācijā (European Supreme Audit Institution — Eiropas valstu augstākā norēķinu kontroles iestāžu organizācija). Ir sākusies sadarbība ar Eiropas valstu kontroles organizācijām. Un varbūt vietā ir jautājums, kā LR VK iekļausies EUROSAI darbā? Kādu pieredzi iegūs no līdzdalības tajā? Un kā to izmantos sava darba pilnveidošanā?

Ieskatoties vēsturē, jāsecina, ka Eiropā kontroles institūciju veidošanās ir bijusi saistīta ar katras atsevišķas valsts vēsturiskās attīstības procesiem.

Tā, piemēram, pirmais Rēķinvedības tribunāls Eiropā tika izveidots Spānijā, XV gadsimtā. XVII gadsimtā dibināja Nacionālo augstākās kontroles biroju Šveicē. Vācijā un Austrijā XVIII gadsimtā veidojās Rēķinvedības tiesas. XIX gadsimta pirmajā pusē dibināja Rēķinvedības tiesas Francijā, Holandē, Beļģijā, Luksemburgā, bet Norvēģijā — Augstāko nacionālo kontroles biroju un Somijā — Valsts kontroles nodaļu. XIX gadsimta otrā pusē Rēķinvedības tiesas veidojās Itālijā, Turcijā, Rumānijā. Savukārt Anglijā un Zviedrijā izveidojās Nacionālie kontroles biroji.

XX gadsimta pirmajā pusē nodibināja Črijas un Islandes Valsts kontroles nodaļas. Latvijas Republikas Valsts kontroles aizsākumi saistīti ar 1918. gada 2. decembri, kad vienlaicīgi ar Pagaidu valdības sastādīšanu tika iecelts arī Latvijas valsts kontrolieris. Jau tai laikā Valsts kontroles pamatuzdevums bija revidēt, kā izlietoti valsts līdzekļi. Turpmāk LR Valsts kontroles darbību noteica 1922. gada Satversmes 7. nodaļas 87. un 88. pants. Latvijas Republikas Konstitūcija paredzēja, ka Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla institūcija. 1923. gadā Latvijas Saeima pieņēma likumu par “Valsts kontroli”, un līdz pat 1940. gadam Valsts kontrole funkcionēja kā neatkarīga un koleģiāla iestāde.

Eiropā laikā no 1950. līdz 1989. gadam dibināja Rēķinvedības biroju Kiprā, Eiropas Kopienas kontroles tiesu un Dānijas Augstāko nacionālo kontroles biroju. Laika posmā no 1989. gada nodibināti: Valsts kontrole Igaunijā, Valsts kontroles birojs Ungārijā, Krievijas Federācijas Domes Kontroles komiteja, Augstākie nacionālās kontroles biroji Čehijā, Slovakijā, kā arī Moldāvijas Kontroles tiesa. Šajā laikā turpinājās arī Latvijas Valsts kontroles veidošanās procesi.

1993. gada nogalē tika atjaunots 1923. gada 2. augusta likums “Par Valsts kontroli”. Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes un atjaunotā likuma “Par Valsts kontroli” prasībām sākās Valsts kontroles struktūras izveide.

Šobrīd īpaši svarīgs ir jautājums par Eiropas Augstāko kontroles institūciju funkcionēšanu. Patstāvīgi funkcionē Francijas Rēķinvedības tiesa. Daudzās valstīs kontroles institūtu darbība ir saistīta ar parlamentu, dažās — ar valdību, citās ar parlamentu un valdību. Latvijas Valsts kontroles darbība ir saistīta ar Saeimu, kas likuma “Par Valsts kontroli” noteiktā kārtībā ieceļ Latvijas Valsts kontrolieri, kā arī pēc Valsts kontroliera priekšlikuma apstiprina Valsts kontroles padomes un revīziju departamentu kolēģiju locekļus.

Eiropas AKI darbības lauks šobrīd ir ļoti plašs un daudzveidīgs. Te varētu minēt galvenos principus, kas raksturo to darbību. Viens no būtiskākiem pamatuzdevumiem ir sabiedrisko budžetu izpildes kontrole. Arī Latvijas Valsts kontroles uzdevums ir sekot, lai valsts budžeta un speciālā budžeta līdzekļu iekasēšana un to izlietošana, kā arī rīcība ar valsts mantu būtu likumīga, lietderīga un pareiza. Eiropas AKI pārbauda visas iestādes, kuras ir izmantojušas sabiedriskos valsts fondus. Tai pat laikā daudzu Eiropas valstu kontroles savā darbībā ir ietvērušas arī privāto ekonomisko iestāžu finansu kontroli, kā arī daudzas valsts kontroles iestādes Eiropā revidē valsts privātās un sabiedriskās mantoto īpašumu attīstības un administrācijas lietas. Ir gadījumi, kad tiek revidēti sociālo un politisko organizāciju valsts fondi, kā arī pārbaudīti fiskālie līdzekļi, pensiju likumības jautājumi. Dažu Eiropas Kopienas valstu likumdošanā kā uzdevums noteikta to fondu revīzija, kurus tās saņēmušas no Eiropas Savienības.

EUROSAI dalībvalstu kontroles institūciju funkcionālā struktūra ir daudzveidīga. Atsevišķos gadījumos tā ir monolīta struktūra un tās ir vienīgās iestādes valstī, kas nodarbojas ar revīziju lietām. Savukārt citās valstīs ir zonālās un apgabalu struktūrvienības. Iekšējā funkcionālā organizāciju struktūra ir dažāda. Augstākais vadības orgāns vienās valsts kontroles iestādēs ir Ģenerālā Asambleja, citās — Senāts, kā arī tas var būt Tiesas plēnums, konsultatīva padome utt. Latvijas Valsts kontrolē tā ir Valsts kontroles padome, kuras sastāvā ietilpst Valsts kontrolieris un padomes locekļi. Valsts kontrolieris ir Valsts kontroles padomes priekšsēdētājs. Pieredze, ko darbojoties EUROSAI, Latvijas Valsts kontrole iegūs par Eiropas valstu kontroles institūciju organizāciju struktūru, vadības struktūru un funkcionēšanu, kā arī šajās valstīs darbojošos likumdošanas aktu novērtējums, būs noderīga mūsu institūcijas struktūras un likumdošanas pilnveidošanā.

Tāpat izmantojama EUROSAI valstu prakse personāla apsardzes, personāla darbības ierobežojumu, kontroles darbības programmu izstrādāšanas un to apstiprināšanas jautājumos, kā arī Valsts kontroles kompetences aspektos par slēdzienu došanu par tādiem likumu projektiem, kuru darbība saistīta ar finansiālām sekām.

Eiropas AKI uzmanības lokā ir privatizācijas procesu kontrole. Tā ir problemātiska gan Austrumeiropā, gan Rietumeiropā. Tā, piemēram, Albānijas Valsts kontrole revidē rūpniecības, lauksaimniecības, pakalpojumu sfēras privatizācijas procesu likumību. Savukārt Anglijas Nacionālais kontroles birojs pēdējo 10 gadu laikā ir sagatavojis 17 atskaites ziņojumus parlamentam par privatizācijas jautājumiem, kas saistīti ar tirgus ekonomikas attīstības atbalstīšanu, kā arī par to, kā veicināt individuālo akciju daudzuma palielināšanos, kā samazināt valsts parādu, kā palielināt valsts ienākumus. Vācijā visu privatizācijas procesu revīziju veic Kontroles tiesa, galveno uzmanību veltījot ekonomiskuma un efektivitātes jautājumiem. Holandē Rēķinvedības tiesa revidē privatizācijas efektivitāti un privatizācijas ietekmi uz valsts budžetu. Polijā Augstākās kontroles palāta revidē pārdošanas darījumu likumību, uzņēmumu novērtējumu un pircēja izvēles metodes, uzticību pircējam, samaksāto cenu utt. Eiropas AKI pieredze privatizācijas jautājumos ir nozīmīga mūsu valstij ekonomiski un sociāli rezonējošos privatizācijas procesos.

EUROSAI III kongresā, kas notiks 1996. gadā Čehijā, dienas kārtībā ir paredzēts jautājums par iekšējo kontroli. Iekšējā kontrole — tas ir plašs temats un aptver iekšējās kontroles mehānisma analīzi katrā valstī, valsts kontroles iestāžu saistību ar iekšējo kontroli, informāciju par to, kā un vai ir izmantojami iestāžu, uzņēmumu iekšējās kontroles rezultāti un kādu palīdzību var sniegt valsts kontroles iestāde iekšējai kontrolei. Vispirms šeit jārunā par formulējumu — iekšējā kontrole. Dažās Eiropas valstīs par iekšējo kontroli sauc Valsts prezidenta kontroli, kā arī Finansu ministrijas kontroles departamenta kontroli. Citur iekšējās kontroles jēdzienā ietilpina ministriju centrālo iestāžu kontroles pārvaldes, municipalitāšu revīziju nodaļas, kā arī revīziju nodaļas uzņēmumos. Dažviet pastāv arī šaura izpratne par to, ka iekšējā kontrole attiecas uz pašu valsts kontroles iestādi.

EUROSAI locekles iekšējās kontroles jēdzienā ietver gan izpildvaras kontroles institūcijas, tai skaitā gan Ministru padomes, gan Finansu ministriju, tā arī teritoriālās inspekcijas, fiskālo kontroli un administratīvas un ekonomiskas struktūrvienības. Latvijas Republikā jautājums par iekšējo kontroli ir īpaši aktuāls. LR Valsts kontrole ir sagatavojusi “Iekšējās revīzijas paraugnolikumu”, kas veidots saskaņā ar Lima deklarācijas par finansu direktīvām un INTOSAI iekšējās kontroles standartu komitejas ieteikumiem. Šis paraugnolikums šobrīd iesniegts Ministru kabinetā.

Eiropas valstīs iekšējā kontrole ir realitāte. Daudzās valstīs valsts kontroles iestādēm un iekšējās kontroles nodaļām sabiedrības interesēs ir izveidojušās abpusēji darbīgas attiecības. Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs iekšējās kontroles jautājumi ir risināmi neatliekami, jo tur patlaban notiek finansu kontroles reorganizācija visos struktūrlīmeņos. Tas skar gan metodoloģijas jautājumus, gan sadarbības veidus.

Protams, daudzu valstu AKI ieskati par attiecībām ar iekšējās kontroles sistēmu ir atšķirīgi un daudzveidīgi. Viedokļu spektrs: starp valsts kontroli un iekšējo kontroli nav nepieciešamas nekādas attiecības; principiālas attiecības; “novērotāja” statuss; kontroliera un kontrolējamā attiecības.

AKI, kuras uztur ciešus kontaktus ar iekšējo kontroli, ir izveidojusies laba sadarbība ar tām, tā izpaužas gan kā kontroles programmu koordinēšana, gan kā kooperācija kopīgo kontroles darbību īstenošanā, arī informācijas sniegšanā valsts kontrolei par iekšējās kontroles procesiem un jautājumiem, kas īpaši interesē Valsts kontroli, kā arī atsevišķu iekšējās kontroles atskaišu iesniegšanā valsts kontrolei, dažu iekšējās kontroles darbību veikšanā pēc Valsts kontroles ieteikumiem un iekšējās kontroles darbības novērtējuma. Dažās Eiropas valstīs pastāv konceptuāls priekšlikums par pilnvaru — vīzēt iekšējās kontroles darbību, kā arī noteikt obligātos iekšējo kontroļu uzdevumus.

Dažās Eiropas valstu AKI ir sastopama augstāka sadarbības forma starp valsts kontroli un iekšējo kontroli. Šajās valstīs valsts kontrolei ir koordinējoša misija darbam ar iekšējo kontroli, tiek rīkotas regulāras, vismaz pāris reizes gadā, tikšanās un ir garantēta brīva un pilnīga valsts kontroles ierēdņu piekļūšana iekšējās kontroles darba dokumentiem un atskaitēm.

LR Valsts kontroles institūcijai, kas šobrīd atrodas pilnveidošanas procesa sākuma posmā, dažādu iemeslu dēļ nav iespējams speciālos revīziju jautājumos izmantot ekspertu palīdzību, kas plaši tiek praktizēts citu Eiropas valstu AKI, kur šāda prakse pat noteikta likumdošanas aktos.

Eiropas AKI savā darbībā lielu uzmanību velta attiecībām ar parlamentu. Praktiski tas izpaužas finansu gada pārskata sagatavošanā un iesniegšanā izskatīšanai parlamentam, kā arī speciālu parlamenta uzdoto revīziju veikšanā.

Latvijas Republikas Valsts kontrolieris Saeimai, t.i., parlamentam, iesniedz pārskatu par faktisko valsts budžeta izpildi iepriekšējā gadā, kā arī dod atsauksmi par valsts budžeta līdzekļu izlietošanu, iekasēšanu un par rīcību ar valsts mantu.

Eiropas valstu kontroles iestāžu praksē var minēt arī citus gadījumus, kad, piemēram, pēc deputāta lūguma revidē politiski neuzticamu personu ienākumus, savukārt citā valstī parlaments pieprasa AKI materiālus par ekonomiskiem viltojumiem, kurus īstenībā būtu jāiesniedz Ģenerālprokuratūrā.

Dažās valstīs finansu gada pārskatus analizē parlamenta prezidijā, pēc tam tos apspriež speciālās komisijās. AKI sagatavoto gada pārskatu izmanto budžeta izpildes novērtējumam, un, ja parlaments to neapstiprina, tiek atlaists Ministru kabinets.

Sabiedrība ir ieinteresēta saņemt informāciju par AKI aktivitātēm un revīziju lietām. Eiropas valstu AKI sadarbība ar masu informācijas līdzekļiem ir daudzveidīga un plaša. Vispirms tā ir informācija par gada pārskatiem, ko sniedz AKI, organizējot preses konferences. Šie gada pārskati tiek publicēti valdības ziņotājos. Masu mediji var iepazīties ar gada pārskatu saturu, kad tie tiek apspriesti parlamentā. Dažās valstīs gada pārskats tiek nodots masu medijiem.

Tai pat laikā, kamēr notiek revīzijas, informācija par kontroles objektiem un personām ir konfidenciāla, kā tas stingri noteikts AKI likumdošanā.

Latvijas Republikas Valsts kontroles darbības laikā no 1993. gada ir sākusies lietišķa sadarbība ar masu medijiem, kas izpaužas gan preses konferenču veidā, intervijās avīzēm, kā arī sniedzot jaunākās ziņas televīzijai un radio.