Ministru kabineta noteikumi Nr. 518

Rīgā 2015. gada 8. septembrī (prot. Nr. 45 89. §)

Izdoti saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un
 kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 24. panta trešo daļu

1. Valsts kapitāla daļu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības koordinācijas institūcijas (turpmāk – koordinācijas institūcija) padome (turpmāk – padome) ir Ministru kabineta izveidota koleģiāla institūcija, kuras uzdevums ir nodrošināt efektīvu publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldību.

2. Padomes sekretariāta funkcijas veic koordinācijas institūcija.

3. Padomes personālsastāvu apstiprina un priekšsēdētāju nosaka ar Ministru kabineta rīkojumu.

4. Padomes sastāvā ir:

4.1. Finanšu ministrijas pārstāvis;

4.2. Tieslietu ministrijas pārstāvis;

4.3. Ekonomikas ministrijas pārstāvis;

4.4. Satiksmes ministrijas pārstāvis;

4.5. Zemkopības ministrijas pārstāvis;

4.6. Veselības ministrijas pārstāvis;

4.7. Kultūras ministrijas pārstāvis;

4.8. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis;

4.9. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības deleģēts pārstāvis;

4.10. Latvijas Pašvaldību savienības deleģēts pārstāvis;

4.11. Latvijas Darba devēju konfederācijas deleģēts pārstāvis.

5. Šo noteikumu 4.9., 4.10. un 4.11. apakšpunktā minētie pārstāvji nepiedalās jautājumu izskatīšanā par Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 26. panta kārtībā sniegtajiem koordinācijas institūcijas atzinumiem.

6. Padome nodrošina Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 24. panta otrajā daļā tai noteikto uzdevumu izpildi.

7. Padome ir tiesīga:

7.1. uzaicināt uz padomes sēdēm ekspertus un amatpersonas ar padomdevēja tiesībām;

7.2. informēt valsts institūcijas, pašvaldības un citas atvasinātās publiskās personas, kā arī Saeimu par publisko personu kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības jautājumiem.

8. Padomes sēdes vada padomes priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā – viņa pilnvarota persona – kāds no padomes locekļiem.

9. Padomes sēdes sasauc padomes priekšsēdētājs pēc savas vai koordinācijas institūcijas iniciatīvas, kā arī tad, ja koordinācijas institūcijā saņemts valsts kapitāla daļu turētāja, valsts kapitālsabiedrības padomes vai padomes locekļa pamatots ierosinājums.

10. Padomes sēdes organizē un tajās izskatāmos jautājumus saskaņā ar šo noteikumu 6. punktu plāno koordinācijas institūcija.

11. Jebkurš padomes loceklis ir tiesīgs rosināt iekļaut jautājumu sēdes darba kārtībā, elektroniski iesniedzot koordinācijas institūcijā ierosinājumu ar atbilstošu pamatojumu.

12. Padomes sēdes darba kārtību apstiprina padomes priekšsēdētājs.

13. Padomes sēdes notiek klātienē. Izņēmuma gadījumā atsevišķus sēdes darba kārtības jautājumus var izskatīt un saskaņot elektroniski.

14. Padomes sēdēs piedalās padomes priekšsēdētājs, padomes locekļi un koordinācijas institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona. Ja nepieciešams, uz sēdēm var uzaicināt valsts un atvasinātu publisku personu institūciju pārstāvjus, nevalstisko organizāciju pārstāvjus un ekspertus.

15. Padomes pieaicinātās personas piedalās tikai to jautājumu apspriešanā, kuru izskatīšanai tās ir uzaicinātas un reģistrētas. Izskatot jautājumu par Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 26. panta kārtībā sniegto koordinācijas institūcijas atzinumu, ar padomdevēja tiesībām uzaicina piedalīties arī attiecīgās kapitālsabiedrības valdes locekli, padomes locekli vai kapitāla daļu turētāja pārstāvi.

16. Padomes loceklis, kas nevar ierasties uz padomes sēdi, par to elektroniski informē koordinācijas institūciju. Šādā gadījumā institūcija, kuru pārstāv minētais padomes loceklis, var pilnvarot citu attiecīgās institūcijas pārstāvi piedalīties padomes sēdē.

17. Informāciju par padomes darbu un pieņemtajiem lēmumiem publiski sniedz padomes priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona.

18. Koordinācijas institūcija:

18.1. informē padomes locekļus par sēdes norises laiku un darba kārtības jautājumiem, kā arī apkopo padomes locekļu sniegto informāciju par padomes sēdes apmeklēšanas iespējām un iesniedz to padomes priekšsēdētājam;

18.2. sasauc un materiāltehniski nodrošina padomes sēdes, kā arī veic audioierakstus, lai protokolētu sēžu norisi;

18.3. pieprasa un saņem no atbildīgajām institūcijām un amatpersonām sēdes norisei nepieciešamo informāciju un materiālus;

18.4. sagatavo uzaicināmo personu sarakstu, uzaicina minētās personas uz padomes sēdi un tās reģistrē;

18.5. nodrošina padomes dokumentu pārvaldību;

18.6. koordinācijas institūcijas tīmekļvietnē publicē informāciju par padomes sēdēm (tai skaitā sēdes darba kārtību, sēdes protokolu), izņemot informāciju, kurai noteikts ierobežotas pieejamības statuss, un kapitālsabiedrības komercnoslēpumu saturošu informāciju.

IV. Padomes lēmumu pieņemšana

19. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no šo noteikumu 4. punktā minētajiem padomes locekļiem. Ja sēdē izskata jautājumu par Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 26. panta kārtībā sniegtajiem koordinācijas institūcijas atzinumiem, padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no šo noteikumu 4.1., 4.2., 4.3., 4.4., 4.5., 4.6., 4.7. un 4.8. apakšpunktā minētajiem padomes locekļiem.

20. Pirms lēmuma pieņemšanas padomes priekšsēdētājs apkopo attiecīgā sēdes darba kārtības jautājuma apspriešanas laikā izteiktos viedokļus, formulē padomes lēmumu un aicina padomi par to vienoties vai, ja nepieciešams, balsot.

21. Padome pieņem lēmumu, savstarpēji vienojoties. Ja kāds no klātesošajiem padomes locekļiem iebilst un pieprasa balsojumu, lēmumu pieņem balsojot. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalsojis klātesošo padomes locekļu vairākums. Ja balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

22. Padomes loceklim ir tiesības pieprasīt, lai protokolā tiktu iekļauts viņa atšķirīgais viedoklis par pieņemto lēmumu.

23. Padomes loceklim, kas pārstāv ministriju, aizliegts piedalīties lēmuma pieņemšanā, ja padome skata jautājumu par kapitālsabiedrību, kurā kapitāla daļu turētājs ir attiecīgā ministrija.

24. Padomes loceklis nepiedalās jautājuma izskatīšanā un lēmuma pieņemšanā, ja dalība lēmuma pieņemšanā ir pretrunā ar likumu "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" vai ētikas normām.

25. Padomes sēdes protokolā norāda personu, kas ziņo par sēdē apspriesto darba kārtības jautājumu, un personas, kuras paudušas viedokli par šo jautājumu, kā arī pieņemto lēmumu.

26. Padomes sēdes protokolētājs sagatavo padomes sēdes protokola projektu, saskaņo to ar padomes priekšsēdētāju un piecu darbdienu laikā pēc padomes sēdes nosūta saskaņošanai padomes locekļiem. Padomes locekļi triju darbdienu laikā pēc protokola projekta saņemšanas var iesniegt sekretariātā precizējumus un komentārus. Koordinācijas institūcija izvērtē saņemtos precizējumus un komentārus un saskaņo ar padomes priekšsēdētāju protokola projektā veicamās izmaiņas. Ja norādītajā termiņā precizējumi vai komentāri nav saņemti, sēdes protokolu uzskata par saskaņotu.

27. Padomes protokolu paraksta padomes priekšsēdētājs un protokolētājs.

28. Saskaņoto un parakstīto padomes sēdes protokolu koordinācijas institūcija elektroniski nosūta visiem padomes locekļiem.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Finanšu ministra vietā –
satiksmes ministrs Anrijs Matīss