Ministru kabineta rīkojums Nr. 562

Rīgā 2015. gada 15. septembrī (prot. Nr. 44 37. §)

Par konceptuālo ziņojumu "Par pašreizējo situāciju Valsts meža dienestā meža ugunsdzēsības jomā un priekšlikumi situācijas risināšanai"

1. Apstiprināt konceptuālo ziņojumu "Par pašreizējo situāciju Valsts meža dienestā meža ugunsdzēsības jomā un priekšlikumi situācijas risināšanai" (turpmāk – konceptuālais ziņojums).

2. Noteikt Valsts meža dienestu par atbildīgo institūciju konceptuālajā ziņojumā paredzēto pasākumu īstenošanā, bet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu – par līdzatbildīgo institūciju. Minētās institūcijas atbilstoši kompetencei nodrošina konceptuālajā ziņojumā minēto pasākumu īstenošanu.

3. Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem iesaistīties meža ugunsgrēku dzēšanā Ādažu militārā poligona teritorijā, izmantojot meža ugunsdzēsībai aprīkotus tehniskos līdzekļus, un īstenot ar Valsts meža dienestu saskaņotus profilaktiskos pasākumus meža ugunsgrēku izcelšanās samazināšanai.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

(Ministru kabineta
2015. gada  15. septembra
rīkojums Nr. 562)

Konceptuālais ziņojums
"Par pašreizējo situāciju Valsts meža dienestā meža ugunsdzēsības jomā un priekšlikumi situācijas risināšanai"

Rīga 2015

Saturs

Ievads

1. Īss satura kopsavilkums

2. Situācijas apraksts

2.1. Latvijas mežu platība un ugunsgrēku postījumi

2.2. Meža ugunsgrēka vietas uzraudzība

2.3. Meža ugunsdzēsībā nodarbinātie

2.4. Meža ugunsdzēsības tehnika

2.5. Ugunsnovērošanas torņi un meža ugunsdzēsībai nepieciešamās ēkas

3. Situācijas cēloņi

4. Iespējamās sekas

5. Kādēļ meža ugunsdzēsība ir būtiska Latvijas nākotnei

6. Risinājums

7. Risinājuma ietekme

8. Ietekme uz valsts budžetu

9. Pasākumi problēmu risināšanai

Pielikumi:

1) VMD veiktās investīcijas funkcijas nodrošināšanai no 2010.–2014.gadam (3 lpp.)

2) Papildus nepieciešamo izdevumu atšifrējums un aprēķins (5 lpp.)

3) Valsts meža dienesta operatīvie dati par finansējumu ugunsdzēsībai (2 lpp.)

4) Valsts meža dienesta autotransporta uzturēšanas izdevumi (1 lpp.)

Tā kā šobrīd stāvoklis meža ugunsdzēsībā ir kritisks, šajā dokumentā tiek aplūkota situācija Valsts meža dienestā (turpmāk – VMD), identificētas jomas problēmas, to cēloņi, kā arī piedāvāti iespējamie risinājumi. Ziņojums izstrādāts, pamatojoties uz 2013.gada 4.decembra Valsts kontroles (turpmāk – VK) likumības revīzijas Nr.5.1-2-15/2013 "Valsts meža dienesta strukturālo izmaiņu pamatotība un dienesta darbībās atbilstība normatīvo aktu prasībām un efektivitāte" ziņojuma vērtējumu, 2013.gada 30.jūlija informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam "Par Valsts meža dienesta nodrošinājumu meža ugunsdzēsības uzdevumu veikšanai" (prot.Nr41, 86.§) (turpmāk – 2013.gada ziņojums) un aktuālo VMD informāciju.

1. Īss satura kopsavilkums

Mežs ir Latvijas nacionālā bagātība, kuru ilgtspējīgi apsaimniekojot tiek nodrošināta ekonomiska izaugsme un stabilizēta nacionālā drošība.

Meža ugunsgrēki ir identificēti, kā nozīmīgs risks ar augstu iestāšanās varbūtību, kas tieši ietekmē meža ekosistēmu un koksnes resursus, kā arī ir tiešs drauds iedzīvotāju drošībai un veselībai. Lai stiprinātu iekšējās drošības jomu un ņemot vērā meža ugunsdzēsības funkcijas daudzpusīgo ietekmi uz tautsaimniecību, vidi un sabiedrību, kā arī uz cilvēku drošību un aizsardzību, šī ir atbalstāma jaunās politikas iniciatīva.

VMD savu finansiālo iespēju robežās šajā jomā ir pilnveidojis iekšējās procedūras, uzlabojis meža ugunsdzēsības finanšu uzskaiti un plānošanu, izvērtējis materiāltehniskās bāzes lietderīgas izmantošanas iespējas, atradis iespējas attīstīt sadarbību ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (turpmāk – VUGD).

Pēdējo gadu vienreizējās investīcijas ir ļāvušas VMD novērst kritisko situāciju meža ugunsdzēsībā. Neskatoties uz to, pastāv pamatots risks, ka paaugstinātas degamības periodā VMD nespēs nodrošināt šis funkcijas īstenošanu pilnā apjomā. Lai turpmāk tā tiktu nodrošināta atbilstošā līmenī, neradot draudus sabiedrībai, VMD ik gadu pie budžeta bāzes ir nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta atlīdzībai, uzturēšanas izdevumiem un kapitāliem izdevumiem.

2. Situācijas apraksts

Valsts ugunsdrošība, kā arī glābšana un civilā aizsardzība ir Iekšlietu politikas joma, par kuru atbild Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (2009. gada 16. aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.300 "Ministru kabineta kārtības rullis" 3. pielikuma 4. punkts). Savukārt par ugunsdzēsību mežā un meža zemēs rūpējas un atbild Valsts meža dienests (Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums, 6.panta trešā daļa), nodrošinot meža ugunsgrēka vietas atklāšanu, ugunsgrēka ierobežošanu un tā likvidāciju un ugunsgrēka vietas uzraudzību.

2.1. Latvijas mežu platība un ugunsgrēku postījumi

Vairāk nekā pusi Latvijas zemes klāj meži. Mežs kā dabas kapitāls un koksnes resursu avots ir Latvijas nacionālā bagātība, kuru ilgtspējīgi apsaimniekojot tiek nodrošināta ekonomiska izaugsme, saglabāta veselīga, bioloģiski daudzveidīga vide un nodrošinātas iedzīvotāju rekreācijas iespējas un citas sociālās vajadzības.

Meža zeme aizņem 3,575 miljonus hektāru, un tuvāko gadu laikā meža zemes platība palielināsies (Meža likuma 3. panta pirmās daļas 2.punkts). Pēc Nacionālā meža monitoringa datiem Meža likumā ietvertajai meža definīcijai valstī atbilst 152 tūkst. ha zemes, kas pēc juridiskā statusa patlaban nav mežs, un zeme 158 tūkst. ha lielā platībā, kas tuvākajos gados atbildīs meža kritērijiem, kas kopā gandrīz par 10 % palielinās pašreiz uzraugāmās platības. Tas nozīmē, ka VMD darbiniekiem pieaug darba slodze.

Latvijā vienā ugunsgrēkā ik gadu uguns skar vidēji ap 1.3 ha meža platības. Meža ugunsgrēku dēļ mežam vien tiek nodarīti zaudējumi vidēji ap 425 000 eiro gadā.

2014. gadā kopā likvidēti 698 meža ugunsgrēki 591 ha platībā, kas pārsniedz iepriekšējo gadu rādītājus. Līdz 2015. gada 30. jūnijam jau izcēlušies un likvidēti  379 meža ugunsgrēki ar kopējo uguns skarto platību 428,3 ha. Īpaši jāizceļ meža ugunsgrēki, kuri, militāro mācību intensitātes pieauguma dēļ, izcēlušies Ādažu militārajā mācību poligonā. Šie meža ugunsgrēki rada būtiskus papildus izdevumus un slogu VMD. 2014.gadā 16% no kopējās uguns skartās meža platības bija reģistrētas tieši Ādažu militārā mācību poligona teritorijā, savukārt 2015.gada pirmajā pusgadā tie jau ir 42% no kopējās uguns skartās meža platības.

1.attēls

(Mežu ugunsgrēku skaits un uguns skartās platības sadalījumā pa gadiem)

2.2. Meža ugunsgrēka vietas uzraudzība

Lai gan īpašniekam ir pienākums uzraudzīt meža ugunsgrēka vietu pēc ugunsgrēka likvidācijas (Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 10.¹ pants), VMD pieredze rāda, ka fizisko un juridisko personu, kuru apsaimniekošanā ir samērā nelielas meža platības, iesaistīšana uzraudzībā ir problemātiska un pārsvarā uzraudzību īpašnieka vietā veic VMD darbinieki. Lielākai daļai meža īpašnieku trūkst zināšanu, pieredzes un atbilstoša aprīkojuma, tajā skaitā darba drošības, kas nepieciešams ugunsgrēka vietas uzraudzībai. Iespējamo uzraudzības veicēju vecums un veselības stāvoklis bieži ir neatbilstošs šī darba veikšanai. Tādejādi nekvalitatīva meža ugunsgrēka vietas uzraudzība rada pamatotu risku meža ugunsgrēkam atjaunoties un apdraudēt pieguļošās mežaudzes, kas var skart arī citus īpašumus. Ugunsgrēka vietas uzraudzība kļūst neiespējama tajos gadījumos, kad meža īpašnieks nedzīvo tiešā sava īpašuma tuvumā.

VMD ir ierosinājis nošķirt meža īpašnieku atbildību meža ugunsgrēka vietas uzraudzībā atkarībā no īpašuma lieluma. Paredzēts, ka VMD darbinieki uzrauga ugunsgrēka vietas meža īpašumos, kas mazāki par 5000 hektāriem. Zemkopības ministrija šo priekšlikumu patlaban iesniegusi Iekšlietu ministrijai, lai veiktu grozījumus "Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma" 10.¹ panta otrajā daļā.

2.3. Meža ugunsdzēsībā nodarbinātie

No 2012. gada 1. janvāra tika ieviests VMD Funkcionālās un strukturālās optimizācijas modelis, kura rezultātā tika nodalīta ugunsdzēsības funkcija un centralizēta tās operatīvā darbība. VMD tika samazināts meža ugunsdzēsībā nodarbināto skaits. Patlaban VMD ugunsdzēsības darbi tiek organizēti šādi: teritorijās ar lielu degamību (piemēram, ap Rīgu, ap Daugavpili), kas veido 8% no visas apsargājamās teritorijas, vadošā loma dzēšanas darbos ir organizatoriskajām struktūrvienībām - Meža ugunsdzēsības stacijām, kuru rīcībā ir attiecīga materiāltehniskā bāze (arī 1 štata vieta). Uguns bīstamajā laikposmā šajās stacijās tiek pieņemti sezonas darbinieki: meža ugunsdzēsības stacijas vadītāji, ugunsnovērošanas torņu dežuranti, meža ugunsdzēsēji, specializētā autotransporta vadītāji un operatīvie dežuranti. Sezonas darbinieki regulāri tiek apmācīti.

Pārējās teritorijās meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un likvidāciju veic mežziņi, un Meža ugunsdzēsības stacijās nodarbinātie tiek piesaistīti kā papildspēki nepieciešamības gadījumā. Ugunsdzēsība ir tikai viens no mežziņu darba pienākumiem ugunsbīstamajā laikposmā. Augstas degamības sezonās mežziņu darbs citās kompetences jomās ir ilgstoši pārtraukts.

Ievērojot darba īpatnības, VMD darbiniekiem jābūt sasniedzamiem jebkurā diennakts laikā. Tādēļ darba laika ilgums netiek mērīts vai iepriekš noteikts un ugunsnedrošajā laika posmā darbiniekiem nav formālā darba laika beigu ierobežojuma (Valsts meža dienesta likuma 4. panta otrā daļa.). Mežziņu darbu nav iespējams organizēt maiņās.

Ugunsnedrošajā laikposmā ir apgrūtina sezonas darbinieku piesaistīšana. Iemesls ir smagie darba apstākļi, mazā darba samaksa un ierobežota darbaspēka pieejamība mazapdzīvotos lauku apvidos. Kā atzīst VK, atsevišķās virsmežniecībās ir liela sezonas darbinieku mainība pat virs 30% (revīzijas ziņojuma 196.2.punkts).

Ugunsnedrošajā laikposmā darbā netiek pieņemts pietiekami daudz meža ugunsdzēsēju un specializētā autotransporta vadītāju. Sezonā ar augstu degamību ugunsdzēsības darbu veikšanai darbā būtu jāpieņem līdz pat 648 ugunsdzēsībā nodarbināto, kā norādīts 2013. gada ziņojumā. Līdz šim pēdējos gados nepietiekama finansējuma dēļ sezonas darbam meža ugunsdzēsībā vidēji tika pieņemti aptuveni 320 - 380 nodarbināto. Šādā situācijā, kad trūkst darbaspēka, meža dzēšana tika nodrošināta tikai labvēlīgu meteoroloģisko apstākļu dēļ - Latvijas mežos, par laimi, nebija augstas ugunsbīstamības. Ugunsdzēsēju komandas nedarbojās ar nepieciešamo cilvēku skaitu, tādējādi radot draudus gan nodarbināto veselībai un dzīvībai, gan sabiedrības drošībai un tās ekonomiskajām interesēm. Minētais cilvēku skaits nepieciešams, lai nodrošinātu cilvēku aizvietojamību un darba likumdošanas prasību ievērošanu attiecībā uz pieļaujamo maksimālo darba stundu skaitu. Strādājot ar nepietiekošu darbinieku skaitu, nopietni tiek apdraudēta meža ugunsgrēku savlaicīga atklāšana un dzēšanas uzdevuma izpilde periodos, kad pieaug meža ugunsgrēku skaits. Šādās situācijās gan patstāvīgi, gan sezonā ugunsdzēsībā nodarbinātie tiek paļauti pārslodzei un tiek apdraudēta gan to dzīvība, gan veselība.

2.4. Ugunsdzēsības tehnika

Smagā ugunsdzēsības tehnika ir novecojusi, jo lielākoties ir iegādāta laika periodā no 1970. līdz 2000. gadam. VMD īpašumā meža ugunsgrēku dzēšanai pašreiz ir 78 autocisternas, no kurām vairāk nekā puse ir ražotas pirms 1990. gada bijušajā Padomju Savienībā (galvenokārt GAZ 66 un ZIL 130), un 3 traktortehnikas vienības. VMD īpašumā esošās smagās ugunsdzēsības autocisternas, sadalījumā pa reģistrācijas gadiem ir redzamas 1.tabulā.

1. tabula

2013.gada ziņojumā Ministru kabinets tika informēts par to, ka lielākā daļa no šīm ūdens autocisternām ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, to remonts ir ekonomiski neizdevīgs un nepieciešams veikt to norakstīšanu. Lai nodrošinātu funkcionēšanu novecojušajam smagās ugunsdzēsības tehnikas autoparkam, laika periodā no 2011. - 2013. gadam, bija jāiegādājas 35 jaunas specializētās ugunsdzēsības autocisternas. Līdz šim brīdim nepietiekamā finansējuma dēļ VMD ir iegādāties 14 specializētās ugunsdzēsības autocisternas. 2015., 2016. un 2017. gadā piešķirts finansējums tikai četru specializēto ugunsdzēsības autocisternu iegādei.

Strauji nolietojas 2006.gadā iegādātie vieglie kravas apvidus automobiļi, kas speciāli aprīkoti meža ugunsdzēsības profilaktiskās uzraudzības un operatīvās ugunsgrēku ierobežošanas vajadzībām un kurus ikdienā izmanto ar meža ugunsdzēsību saistītie VMD darbinieki.

2.5. Ugunsnovērošanas torņi un meža ugunsdzēsībai nepieciešamās ēkas

Šobrīd netiek nodrošināta regulāra visu 181 ugunsnovērošanas torņu izmantošana visā meža ugunsnedrošajā laikposmā. Izmantoti tiek vidēji 59% no kopējā torņu skaita. Torņus neizmanto sliktā tehniskā stāvokļa dēļ, to ietekmē arī finanšu trūkums dežurantu algošanai, kā arī grūtības atrast darbinieku konkrētā apvidū vai arī tornis atrodas tālu no apdzīvotām vietām.

Daļa ugunsdzēsībā izmantojamo ēku ir nolietojušās un nav drošas, kā arī tās neatbilst tām vajadzībām, kas nepieciešamas iegādāto moderno specializēto autocisternu uzturēšanai.

3. Situācijas cēloņi

Šāda situācija izveidojusies 11 gadu laikā (sākot ar 2003.gadu), kad pēc Zemkopības ministrijas iniciatīvas un saskaņā ar Ministru prezidenta 2003. gada 7. jūlija rezolūciju Nr.45/SAN-1286/14968 Iekšlietu ministrija uzsāka darbu pie koncepcijas izstrādes par vienotas valsts uguns apsardzības un glābšanas sistēmas izveidošanu. 2004. gadā tā tika izstrādāta un paredzēja, ka VUGD piecu gadu laikā jāpārņem meža ugunsdrošības funkcija no VMD. Taču šajā laika posmā pārņemšana nenotika, un arī VMD neveica ieguldījumus funkcijas veikšanā. 2010. gadā tika pieņemts lēmums neveidot valsts vienoto uguns apsardzības un glābšanas sistēmu, jo VUGD kapacitāte bija nepietiekoša. Turklāt minētās funkcijas pārņemšana savas specifikas dēļ varēja apdraudēt Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā un Civilās aizsardzības likumā noteikto funkciju izpildi (5.pants). Meža ugunsdzēsība tika atstāta VMD, bet diemžēl funkcijas nodrošināšanai paredzētās investīcijas finanšu trūkuma dēļ plānotajā apmērā nebija ieguldītas.

Vienreizējās, neregulāras investīcijas ir ļāvušas VMD novērst kritisko situāciju meža ugunsdzēsībā. Tādejādi laika periodā no 2010. gada līdz 2014. gadam (ieskaitot) VMD meža ugunsdzēsībai ir saņēmis EUR 10 944 573 apmērā no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī EUR 3 550 725 saistībā ar Latvijas lauku attīstības programmas 2007.–2013. gadam pasākuma "Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un preventīvu pasākumu ieviešana" aktivitāti "Meža ugunsdrošības profilaktisko pasākumu ieviešana" (Skatīt 1.pielikumu).

Nekonsekvence rīcībā, atstājot meža ugunsdzēsību VMD pārziņā un nepiešķirot atbilstošu finansējumu, tādejādi neīstenojot pieņemtos lēmumus, nenodrošina meža ugunsdzēsības funkcijas pilnīgu izpildi. Tas ir pretrunā valsts attīstības plānošanas dokumentos un tiesību normās paustajam.

4. Iespējamās sekas

Ņemot vērā VK ieteikumus, VMD ir uzlabojis meža ugunsdzēsības finanšu uzskaiti un plānošanu, pilnveidojis iekšējās procedūras, izvērtējis ugunsnovērošanas torņu tīklu, iesniedzis priekšlikumu tiesību normu grozījumiem meža ugunsgrēka vietas uzraudzīšanā, arī izvērtējis specializētā ugunsdzēsības transporta intensīvākas izmantošanas iespējas. Neskatoties uz to, funkcijas pildīšanai finansējums trūkst. Arī VK savā likumības revīzijā, secina, ka nepietiekama finansējuma dēļ, pastāv augsts risks, ka paaugstinātas degamības periodā VMD nespēs nodrošināt funkcijas īstenošanu pilnā apjomā (revīzijas ziņojuma 198.punkts).

Turklāt, pamatojoties uz Nacionālās drošības likumu (23.pants), valstī ir izstrādāts "Valsts nozīmes nozīmīgāko risku identifikācija un nozares apdraudējuma novēršanas plāns". Jāatzīmē, ka meža ugunsgrēki ir identificēti kā viens no nozīmīgākajiem nozares riskiem ar augstu iestāšanās varbūtību. Meža ugunsgrēki var radīt katastrofālas izmaiņas ekosistēmā, izraisot lielākās daļas biocenozi veidojošo populāciju bojāeju. Ugunsgrēku tiešā ietekmē ugunsgrēka laikā tiek iznīcinātas vai bojātas mežaudzes un zemsedzes fauna. Ugunsgrēku netiešā ietekme izpaužas kā dendrofāgo kukaiņu un parazitāro sēņu izplatīšanās, mežaudžu krājas pieauguma izmaiņas. Lielie meža un purva ugunsgrēki var radīt draudus vietējo iedzīvotāju drošībai un veselībai. Meža ugunsdrošība ir nacionālās drošības sastāvdaļa. Pēdējos gados, ņemot vērā meža īpašnieku saimnieciskās darbības aktivitāšu pieaugumu meža atjaunošanas darbos, kopšanas ciršu izpildē, tūrisma un dabas taku izveidē, medību saimniecības darbu veikšanā, rekreācijas vietu izveidē un mežizstrādes darbu veikšanā, stipri pieaudzis meža apmeklētāju skaits un biežums, kas ugunsnedrošajā laikposmā pastiprina meža ugunsgrēku izcelšanās draudus. Meža ugunsgrēku izcelšanās draudi pēdējos gados pieauguši arī saistībā ar klimata izmaiņu radītajām dabas katastrofām. Aizdegšanos un ugunsgrēku izplatīšanos determinē virkne faktoru, tādi kā mežā esošo degmateriālu daudzums un veids, to mitruma saturs, temperatūra, kā arī vēja ātrums un topogrāfiskie apstākļi. Ugunsbīstamība strauji pieaug, pieturoties karstam, sausam un vējainam laikam.

Svarīgi apzināties, ka VMD, pildot meža ugunsdzēsības funkciju, vienlaicīgi pilda arī civilās aizsardzības uzdevumus un tādejādi ir svarīgi nacionālai drošībai, jo saskaņā ar Civilās aizsardzības plānu mežu un purvu ugunsgrēki ir apdraudējuma veids, kam Civilās aizsardzības plānā paredzēti šādi preventīvie pasākumi – meža ugunsnedrošā laikposma noteikšana katru gadu aprīlī, meža novērošana no uguns novērošanas torņiem. Gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamie pasākumi ir ugunsgrēku dzēšana un ierobežošanas darbu veikšana.

5. Kādēļ meža ugunsdzēsība ir būtiska Latvijas nākotnei

Meža ugunsdzēsība ir svarīga arī nākotnē, jo Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020.gadam (turpmāk – NAP2020) viens no mērķiem ir saglabāt dabas kapitālu kā bāzi ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei un sekmēt tā ilgtspējīgu izmantošanu, mazinot dabas un cilvēka darbības radītos riskus vides kvalitātei (422.rindkopa).

Meža nozare (mežsaimniecība un kokrūpniecība) Latvijā tradicionāli ir viena no nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm, kuras īpatsvars iekšzemes kopproduktā veido aptuveni sešus procentus. Minēts, ka kokrūpniecības sektors ražošanas un eksporta apjoma ziņā ir viens no lielākajiem apstrādes rūpniecības sektoriem Latvijas tautsaimniecībā. Meža nozare ir vienīgā Latvijas tautsaimniecības nozare ar pozitīvu importa un eksporta bilanci. Meža nozares produkcijas eksports sastāda vidēji 20 procentus no kopējā valsts eksporta apjoma.

Nozarē tieši nodarbināti vairāk nekā 54 tūkstoši cilvēku, savukārt kopā ar saistītājām nozarēm mežsaimniecība un meža nozare dod ienākumus vairāk nekā 80 tūkstošiem cilvēku. Īpaši nozīmīga loma meža nozarei ir reģionu attīstībā un reģionālās nodarbinātības nodrošināšanā. Piemēram, kokrūpniecībā aptuveni 80% darbavietu ir izvietotas kādā no Latvijas reģioniem un tikai 20% darbavietu atrodas Rīgā.

Mežā nekoksnes produktu ieguve ir būtiska lauku ekonomikas sastāvdaļa, īpaši individuālo mājsaimniecību pašnodrošinājumā. Sēņu un ogu lasīšana, kā arī pastaigas vai sporta pasākumi mežā tradicionāli ir Latvijas iedzīvotāju dzīvesveida sastāvdaļa (Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēs (2014.-2020.gadam) (VSS-489)).

Tautsaimniecības izaugsme un izaugsmi atbalstošas teritorijas ir cieši saistītas ar nodarbinātību un cilvēka sociālo drošību, ko, pirmkārt, nodrošina darbs. NAP2020 atzīmē, ka cienīgs darbs nodrošina pietiekamu, prasmēm un produktivitātei atbilstošu atalgojumu, darbavietas drošību un ģimenes sociālo aizsardzību (232.rindkopa).

Risinājuma mērķis ir samazināt izdegušo meža platību, novēršot draudus cilvēku drošībai, veselībai un saimniecībai.

Rezultatīvie rādītāji

1) Katru gadu samazinās meža ugunsgrēku platība.

2) Katru gadu samazinās nodzēsto meža ugunsgrēku skaits.

2.tabula

7. Risinājuma ietekme

Kā atzīmēja VK, finanšu trūkums apdraud funkcijas izpildi. Meža ugunsgrēki ir nozīmīgs apdraudējums valsts iekšējai drošībai, un kā tāds ir iekļauts Civilās aizsardzības plānā. VMD, strādājot ilgstošā nepietiekama finansējuma apstākļos, zūd iespējas un motivācija kvalitatīvi pildīt meža ugunsdzēšanas funkciju, kas ietekmē valsts iekšējo drošību, meža nozares ekonomisko attīstību, dabas vērtības un iedzīvotāju drošību un rekreācijas iespējas.

Nerodot risinājumu meža ugunsdrošības finansēšanai, turpināsies darbinieku pārmērīga noslogošana, sezonas darbinieku mainība, materiāltehniskās bāzes noplicināšana, zudīs motivācija atbildīgi pildīt funkciju un palielināsies iespējamība meža ugunsgrēku izplatībai, tādejādi radīsies papildu riski valsts iekšējai drošībai un Civilās aizsardzības plāna izpildei.

Risinot problēmas meža ugunsdzēsībā, līdzekļi tiks izlietoti darbinieku atlīdzībai, materiāltehniskās bāzes atjaunošanai un uzturēšanai. VMD tiks dota iespēja pilnā mērā pildīt funkciju, kas stiprinās valsts iekšējo drošību, nekavēs nozares ekonomisko attīstību, ļaus saglabāt bioloģisko daudzveidību un neapdraudēs vietējos iedzīvotājus.

8. Ietekme uz valsts budžetu

Meža ugunsdzēsības nodrošināšanai finansējums nepieciešams atalgojumam, kapitāliem ieguldījumiem un uzturēšanas izdevumiem.

Finansējums nepieciešams, lai, ņemot vērā VMD darbinieku noslodzes palielināšanos (pieaug meža platības, ugunsgrēka vietas uzraudzība, meža ugunsgrēku dzēšana ārpus ugunsnedrošā laika posma), prasības, atlīdzība un sociālās garantijas meža ugunsdzēsēja amata pretendentam ir samērojamas ar līdzīga darba darītājiem VUGD. Pietiekama skaita motivētu sezonas darbinieku piesaiste atvieglos meža ugunsdzēsībā iesaistīto VMD darbinieku darbu.

VMD plāno iegādāties jaunas specializētās ugunsdzēsības autocisternas novecojušās smagās ugunsdzēsības tehnikas nomaiņai, kā arī veikt vienmērīgu 2006. gadā iegādāto vieglo kravas apvidus automobiļu nomaiņu, kas speciāli aprīkoti meža ugunsdzēsības profilaktiskās uzraudzības un operatīvās ugunsgrēku ierobežošanas vajadzībām un kurus ikdienā izmanto ar meža ugunsdzēsību saistītie VMD darbinieki. Plānots kapitāli remontēt un rekonstruēt meža ugunsdzēsības nodrošināšanai nepieciešamās ēkas.

Papildus nepieciešami uzturēšanas izdevumi, regulāri atjaunot speciālo meža ugunsdzēsības inventāru (pārnēsājamos smidzinātājus šļūtenes, stobrus, šļūteņu savienojumus, pārejas u.tml.), specializēto apģērbu ugunsdzēsībā nodarbinātajiem, individuālos aizsardzības līdzekļus, specializētā autotransportlīdzekļu aprīkojumu, u.tml., kā arī globālās navigācijas satelītu uztvērējus. Jāveic autotransporta remonti un riepu nomaiņa. (Skatīt 2., 3., 4.pielikumu.)

Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu realizācijai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu (euro)

3.tabula

9. Pasākumi problēmu risināšanai

4.tabula

Pielikumā:

1) VMD veiktās investīcijas funkcijas nodrošināšanai no 2010. – 2014.gadam (3 lpp.)

2) Papildus nepieciešamo izdevumu atšifrējums un aprēķins (5 lpp.)

3) Valsts meža dienesta operatīvie dati par finansējumu ugunsdzēsībai (2 lpp.)

4) Valsts meža dienesta autotransporta uzturēšanas izdevumi (1 lpp.)

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs