• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2015. gada 15. septembra rīkojums Nr. 561 "Par konceptuālo ziņojumu "Par Sociālās integrācijas valsts aģentūru"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 17.09.2015., Nr. 182 https://www.vestnesis.lv/op/2015/182.5

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.563

Par dzīvojamās mājas Ulbrokas ielā 6, Rīgā, neprivatizētās daļas – dzīvokļa Nr. 63 – nodošanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā

Vēl šajā numurā

17.09.2015., Nr. 182

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 561

Pieņemts: 15.09.2015.

OP numurs: 2015/182.5

2015/182.5
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 3 Pēdējās nedēļas laikā 85 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 561

Rīgā 2015. gada 15. septembrī (prot. Nr. 44 38. §)

Par konceptuālo ziņojumu "Par Sociālās integrācijas valsts aģentūru"

1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par Sociālās integrācijas valsts aģentūru" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) ietverto risinājuma 2. variantu.

2. Noteikt Labklājības ministriju par atbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma īstenošanā.

3. Labklājības ministrijai konceptuālajā ziņojumā ietvertajā  risinājuma 2. variantā paredzēto pasākumu īstenošanu 2015. un 2016. gadā nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

4. Atbalstīt papildu finansējuma piešķiršanu un pamatbudžeta izdevumu palielināšanu Labklājības ministrijai valsts budžeta programmas 05.00.00 "Valsts sociālie pakalpojumi" apakšprogrammā 05.37.00 "Sociālās integrācijas valsts aģentūras administrēšana un profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana" 2017. gadā un turpmāk katru gadu 754 792 euro apmērā, lai nodrošinātu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu 1140 personām.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Labklājības ministrs Uldis Augulis


 

(Ministru kabineta
2015. gada  15. septembra
rīkojums Nr.  561)

Konceptuāls ziņojums
"Par Sociālās integrācijas valsts aģentūru"

RĪGA, 2015

SATURS

Lietotās abreviatūras

I. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums

II. Situācijas apraksts

1. Institūcijas raksturojums

1.1. SIVA institucionālais modelis

1.2. SIVA funkcijas

1.3. SIVA budžets

2. SIVA sniegto pakalpojumu raksturojums

2.1. Profesionālā rehabilitācija

2.2. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums

2.3. Maksas pakalpojumi

2.4. Citi pakalpojumi

3. Identificētās problēmas SIVA darbā

4. SIVA darbības stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze

5. SIVA darbības efektivitātes rādītāji

6. Riski, ja esošā situācija netiek mainīta

7. Piedāvātie risinājumi

7.1. Risinājuma ieviešanai nav nepieciešams papildus finansējums

7.2. Risinājuma ieviešanai nepieciešams papildus finansējums

IV Ietekme uz problēmu risināšanu

V Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

Lietotās abreviatūras

AM Aizsardzības ministrija
ANO Apvienoto Nāciju Organizācija
EM Ekonomikas ministrija
ESF Eiropas Sociālais fonds
IZM Izglītības un zinātnes ministrija
LDDK Latvijas Darba devēju konfederācija
LM Labklājības ministrija
LTRK Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera
MK Ministru kabinets
NBS Nacionālie Bruņotie spēki
NVA Nodarbinātības valsts aģentūra
NVO Nevalstiskas organizācijas
RSU Rīgas Stradiņa universitāte
SIVA Sociālās integrācijas valsts aģentūra
SPSPL Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums
TM Tieslietu ministrija
VM Veselības ministrija
VK Valsts kontrole
VDEĀVK Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija

Ziņojums izstrādāts saskaņā ar MK 2012.gada 18.decembra sēdes protokollēmumā (prot. Nr.71, 44.§ Noteikumu projekts "Sociālās integrācijas valsts aģentūras nolikums") doto uzdevumu LM kopīgi ar TM un IZM sagatavot un labklājības ministram līdz 2013.gada 1.oktobrim noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai MK priekšlikumus par SIVA institucionālā modeļa un darbības efektivizāciju. Ar MK 2013.gada 22.oktobra sēdes protokollēmumu (prot. Nr.55 44. §) uzdevuma izpildes termiņš noteikts 2013.gada 1.decembris. Ar MK 2014.gada 4.marta sēdes protokollēmumu (prot. Nr.14 9. §) uzdevuma izpildes termiņš noteikts 2015.gada 1.aprīlis.

I. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums

SIVA nodrošinātie pakalpojumi – sociālā un profesionālā rehabilitācija, ir vērsti uz personu ar funkcionāliem traucējumiem (invaliditāti) iekļaušanu sabiedrībā un darba tirgū. Tas ir visu darbspējas vecuma iedzīvotāju sociālās iekļaušanas un ekonomiskās neatkarības pamatelements. Uzlabojot personu ar invaliditāti nodarbinātības stāvokli, ieguvēji būs ne vien pašas personas ar invaliditāti, bet arī darba devēji un sabiedrība kopumā. Ievērojot EM prognozēto darbaspēka nepietiekamību tuvākajos gados, saspringta darba tirgus apstākļos noteikti būs reālas iespējas izmantot darbspējīgo personu ar invaliditāti potenciālu. Izglītības pieejamība un kvalitāte cieši saistīta ar nodarbinātības iespējām nākotnē. Izglītības trūkums (profesionālā izglītība ir viena no SIVA sniegtā profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma komponentēm) bieži ir par pamatu tam, ka persona ar invaliditāti nevar būt konkurētspējīga darba tirgū1.

Tā kā SIVA pamatpakalpojumos ietvertās aktivitātes saturiski īsteno pasākumus, kas tieši saistīti ar mērķa grupas klientu iekļaušanu darba tirgū – sociālā rehabilitācija, iekļaujot ārstniecību un profesionālā rehabilitācija, iekļaujot profesionālo izglītību, tad SIVA darbības efektivitātes uzlabošana būtu attīstāma kontekstā ar darba tirgu – motivētiem, profilētiem un darbā iekārtotiem klientiem, par prioritāti nosakot personas ar smagu un ļoti smagu invaliditāti, kā arī personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuri nevar iekļauties vispārējā izglītības sistēmā.

Lai meklētu atbilstošus risinājumus SIVA darbības efektivizācijai, tika iesaistīti sadarbības partneri no nozares NVO un citām institūcijām. Ar labklājības ministra 2014.gada 6.oktobra rīkojumu Nr.93. "Par darba grupas izveidi pasākumu plāna sagatavošanai personu ar invaliditāti iekļaušanai izglītības programmu apguvē, profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma efektivizācijai un tālākai integrācijai darba tirgū", tika izveidota starpinstitucionāla darba grupa, kuras uzdevums bija identificēt problēmas un izstrādāt integrētus pasākumus profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma efektivizācijai un starpinstitucionālā pieejā balstītus priekšlikumus turpmākam darbam ar personām ar invaliditāti, veicinot viņu iekļaušanos izglītības programmu apguvē un tālākā integrācijā darba tirgū.

2014.gada 30.oktobra Sociālo pakalpojumu attīstības padomes sēdē, kas tika veltīta SIVA efektivizācijas iespējām un kurā ir pārstāvētas nozares NVO, tika atzīmēts, ka SIVA ir unikāla, personām ar invaliditāti nepieciešama organizācija, kas darbojās trijos pamatvirzienos – izglītība (profesionālā izglītība profesionālās rehabilitācijas ietvaros), ārstniecība (sociālā rehabilitācija ar ārstniecības elementiem), sociālie pakalpojumi (sociālā rehabilitācija, profesionālā rehabilitācija, sociālo pakalpojumu administrēšana). Šī daudzpusība veido SIVA funkcionēšanas specifiku, kas izraisa gan problēmas, gan nodrošina ieguvumus, un tā jāņem vērā, izstrādājot SIVA attīstības stratēģiju.

Viens no iemesliem ziņojuma sagatavošanai, bija MK 2012.gada 18.decembra sēdes protokollēmumā (prot. Nr.71, 44.§) noteiktais uzdevums par SIVA institucionālā modeļa efektivizāciju. Ņemot vērā ziņojumā norādīto informāciju, LM uzskata, ka risināt jautājumu par SIVA institucionālo reorganizāciju nav lietderīgi.

Ņemot vērā situāciju valsts budžetā, ziņojumā piedāvāti risinājuma varianti, kas prasa papildus finansējumu 754 792 euro apmērā un tādi, kas neprasa papildus valsts budžeta finansējumu.

II. Situācijas apraksts

1. Institūcijas raksturojums

SIVA ir labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Ministrs aģentūras pārraudzību īsteno ar LM starpniecību. SIVA darbības mērķis ir īstenot valsts politiku personu ar invaliditāti un personu ar funkcionāliem traucējumiem sociālās integrācijas jomā un īstenot profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības, pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas izglītība), profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas.2

Būtiskākie SIVA darbību regulējošie normatīvie akti ir: Valsts pārvaldes iekārtas likums, SPSPL, Invaliditātes likums, Ārstniecības likums, Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, Profesionālās izglītības likums, Augstskolu likums un MK 2012.gada 18.decembra noteikumi Nr.914 "Sociālās integrācijas valsts aģentūras nolikums". SIVA ir reģistrēta Latvijas Republikas Izglītības iestāžu reģistrā kā pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības īstenotāja, Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā kā sociālo pakalpojumu sniedzējs, kā arī Ārstniecības iestāžu reģistrā kā rehabilitācijas iestāde. SIVA ir vienīgā institūcija Latvijā, kas sniedz profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus. Tās darbības prioritāte ir personu ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā, nodrošinot sociālās rehabilitācijas pakalpojumus ar ārstniecības elementiem, un iekļaušana darba tirgū, profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros paaugstinot šo personu profesionālās izglītības līmeni un viņu darba spējas.

SIVA pakļauta trīs jomu – sociālās, veselības un izglītības normatīvajam regulējumam. Tieši pakļautība izglītības jomai nosaka SIVA institucionālā modeļa specifiku, jo saskaņā ar Augstskolu likuma 7.panta otro daļu, dibinot koledžas, MK nodod tās IZM pārraudzībā. Atbilstoši minētā likuma 2007.gada 19.aprīļa grozījumiem, kas pieļāva izņēmumus no likumā noteiktā, MK nodeva koledžu LM padotībā. Neraugoties uz iepriekš minēto, Augstskolu likuma izpratnē SIVA joprojām tiek uzskatīta par koledžu, kaut arī tās nosaukumā nav ietverts vārds "koledža". Lai harmonizētu SIVA institucionālā modeļa atbilstību izglītības un sociālās jomas tiesību aktos noteiktajām prasībām, 2007.gada 20.decembrī tika veikti grozījumi SPSPL, ar kuriem likumdevējs noteica SIVA nosaukumu, juridisko statusu un īstenojamās funkcijas, tajā skaitā profesionālās izglītības jomā, īstenojot 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros.

1.1. SIVA institucionālais modelis

Kopš 2004.gada SIVA ir noteikta funkcija: "īstenot profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības un pirmā līmeņa profesionālās augstākās (koledžas) izglītības programmas"3 un neraugoties uz institūcijas nosaukuma maiņām, tiesības izdot valsts atzītus diplomus par profesionālās izglītības iegūšanu.4

2012.gadā, pieņemot jauno SIVA nolikumu5 (ar 2013.gada 1.janvāri SIVA pārstāja būt publiskās aģentūras statusā), SIVA nolikumā tika iekļautas tiesības īstenot koledžas izglītību, kā arī citi būtiski noteikumi, kas reglamentēja koledžas darbību, kā to nosaka Augstskolu likums.

Minētā nolikuma saskaņošanas un pieņemšanas laikā tika aktualizēts jautājums par SIVA funkcionālo padotību un institucionālo modeli, jo SIVA sniegtie pakalpojumi attiecināmi ne tikai uz sociālo un izglītības jomu, bet arī uz veselības aprūpes jomu. Rezultātā ir izveidojusies multifunkcionāla institūcija, kas pakļauta dažādu jomu regulējošām normām. Tādēļ arī tapa MK uzdevums LM izvērtēt SIVA institucionālo modeli kontekstā ar SIVA darbības efektivizāciju, īstenojot tiesību aktos noteiktos uzdevumus.

LM uzskata, ka jautājums par SIVA institucionālo modeli jāskata kompleksas un vienotas pieejas personu ar invaliditāti jautājumiem kontekstā, ko Latvija apņēmusies, ratificējot ANO konvenciju "Par personu ar invaliditāti tiesībām", tās 24.pantā nosakot tiesības saņemt visu līmeņu izglītību un 27.pantā nosakot tiesības uz darbu, kuras īstenojot, dalībvalstīm ir pienākums veicināt arī profesionālās rehabilitācijas programmu attīstību.6

Atšķirībā no tradicionālajām profesionālās izglītības iestādēm, kuru pamatuzdevums ir sniegt augstāko, vidējo profesionālo izglītību un arodizglītību, SIVA, kā vienīgais profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs valstī, dod iespēju darbspējas vecuma personām ar invaliditāti vai prognozējamo invaliditāti, atbilstoši personas funkcionālo traucējumu veidam, smaguma pakāpei un iepriekš iegūtās izglītības un kvalifikācijas līmenim apgūt jaunu profesiju (apgūt profesionālās izglītības programmas pamata un vidējās izglītības pakāpē), atjaunot vai attīstīt profesionālās zināšanas un prasmes, organizē prakses vietas, nosaka profesionālo piemērotību, sniedz atbalstu darba vietas atrašanā (skat. 3. attēlu).

SIVA gadījumā primārais uzdevums ir to personu profesionālā rehabilitācija, kuras funkcionālo traucējumu dēļ vairs nevar turpināt darbu iepriekš iegūtajā profesijā, nevar iekļauties vispārējā profesionālās izglītības sistēmā, bet, saņemot atbalstu mācību procesa laikā funkcionālo traucējumu ietekmes mazināšanai, var apgūt citu profesiju. Profesionālā rehabilitācija ietver profesionālās izglītības programmu apguvi un atbalsta pasākumus gan mācību procesā, gan pēc mācību procesa, veicinot iekļaušanos darba tirgū. Vienlaikus, valsts finansēto pakalpojumu ietvaros, mācību procesa laikā personām ar invaliditāti, atbilstoši viņu vajadzībām, tiek nodrošināta iespēja saņemt arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumus ar medicīnas elementiem. Tas nosaka minētā pakalpojuma unikalitāti, vienlaicīgi nodrošinot, nacionālo saistību izpildi, atbilstoši ANO konvencijai.

Kā iespējamais risinājums SIVA institucionālajam modelim, tika identificēts SIVA koledžas nodalīšana, kā to nosaka Augstskolu likums. LM 2013.gada 11.septembrī saņēma RSU vēstuli Nr.3-12/290/2013, kurā RSU sniedza konceptuālu piedāvājumu par SIVA profesionālās rehabilitācijas funkcijas (profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības un pirmā līmeņa profesionālās augstākās (koledžas) izglītības) pārņemšanu kopā ar nekustamo īpašumu, infrastruktūru un aprīkojumu, tās iekļaujot universitātes struktūrā un izveidojot RSU Arodrehabilitācijas koledžu, kas sadarbībā ar RSU studiju un administratīvajām struktūrām īstenotu sekojošu darbības virzienu realizāciju ar mērķi - nodrošināt personām ar invaliditāti atbilstošu profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu, tajā skaitā plašāko izglītības iespēju klāstu un integrāciju profesionālajā darba vidē. Par minēto piedāvājumu tika saņemts atbalsts no TM, savukārt VM kā augstāk stāvoša institūcija iebilda par SIVA profesionālās rehabilitācijas funkcijas pārņemšanu un iekļaušanu RSU struktūrā.

IZM savu viedokli par SIVA institucionālā modeļa efektivizāciju izteica 2014.gada 3.janvāra atzinumā Nr. 01-10/21 par LM sagatavoto informatīvā ziņojuma projektu "Par Sociālās integrācijas valsts aģentūras institucionālā modeļa pārskatīšanu un darbības efektivizāciju", kurā norādīja, ka IZM atbalsta tādu SIVA reorganizācijas modeli, kuras rezultātā tiek izveidota jauna koledža. LM izvērtējot IZM priekšlikumu, secināja, ka jaunas koledžas (institūcijas) izveidošana nav pieņemams risinājums, jo pēc būtības neatrisina ANO konvencijas 24. pantā noteiktos Dalībvalstu pienākumus nodrošināt iespējas personām ar invaliditāti iekļauties visos izglītības līmeņos. Šāda atsevišķa koledža tikai personām ar invaliditāti būtu pretrunā ar iekļaujošās izglītības principiem. Profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma kontekstā atsevišķs, tikai profesionālo izglītību nodrošinošs pakalpojums, izslēgtu pārējos nepieciešamos atbalsta pasākumus – sociālo un medicīnisko rehabilitāciju, personu ar invaliditāti sekmīgai reintegrācijai darba tirgū.

Lai meklētu atbilstošus risinājumus SIVA darbības efektivizācijai, tika iesaistīti sadarbības partneri no nozares NVO un citām institūcijām. Tā 2014.gada 30.oktobra Sociālo pakalpojumu attīstības padomes sēdē, tika atzīmēts, ka SIVA ir unikāla, personām ar invaliditāti nepieciešama organizācija, kas darbojās trijos pamatvirzienos – izglītība (profesionālā izglītība profesionālās rehabilitācijas ietvaros), ārstniecība (sociālā rehabilitācija ar ārstniecības elementiem), sociālie pakalpojumi (sociālā rehabilitācija, profesionālā rehabilitācija, sociālo pakalpojumu administrēšana). Šī daudzpusība veido SIVA funkcionēšanas specifiku, kas izraisa gan problēmas, gan nodrošina ieguvumus, un tā jāņem vērā, izstrādājot SIVA attīstības vīzijas darba turpmākai efektivizācijai.

Ar labklājības ministra 2014.gada 6.oktobra rīkojumu Nr.93. "Par darba grupas izveidi pasākumu plāna sagatavošanai personu ar invaliditāti iekļaušanai izglītības programmu apguvē, profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma efektivizācijai un tālākai integrācijai darba tirgū", tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās LM, NVA, SIVA, RSU, IZM, VISC, "Sustento", "Apeirons" un biedrības "Vecāki izglītībai" pārstāvji (turpmāk – darba grupa). Darba grupas uzdevums bija identificēt problēmas un izstrādāt integrētus pasākumus profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma efektivizācijai un starpinstitucionālā pieejā balstītus priekšlikumus turpmākam darbam ar personām ar invaliditāti, veicinot viņu iekļaušanos izglītības programmu apguvē un tālākā integrācijā darba tirgū.

Diskusijās, ņemot vērā šābrīža situāciju augstākās izglītības pieejamībā personām ar invaliditāti, tika izvirzīti vairāki priekšlikumi, tai skaitā:

• Izveidot valstī vienotu sistēmu personu ar invaliditāti iekļaujošās izglītības un iekļaujošā darba tirgus jomā, nosakot SIVA vietu un lomu šajā kopējā shēmā, sniedzot īpašu atbalstu personām ar smagu un ļoti smagu invaliditāti, kā arī personām ar garīga rakstura traucējumiem,

• Piesaistīt papildus finansējumu rindu mazināšanai SIVA sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai,

• Pārskatīt SIVA koledžas darbību, izveidojot jaunas profesionālās rehabilitācijas programmas personām ar smagu un ļoti smagu invaliditāti (I un II invaliditātes grupa) un personām ar garīga rakstura traucējumiem,

• Izmantot ESF finansējumu prasmju sertificēšanas sistēmas ieviešanai, lai sniegtu iespēju personām ar intelektuālās attīstības traucējumiem iegūt profesionālās izglītības apliecinājumu par atsevišķu prasmju apguvi, kas nepieciešamas viņu iekļaušanai darba tirgū,

• SIVA profesionālās piemērotības novērtēšanas pakalpojumu personām ar invaliditāti un personām ar funkcionāliem traucējumiem noteikt kā atsevišķu pakalpojumu,

• Noteikt NVA un SIVA sadarbības pasākumus.

Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka Saeima 2014.gada 22.maija sēdē apstiprinājusi Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam, kurās noteikts, ka augstākās un profesionālās izglītības pieejamība personām ar funkcionāliem traucējumiem un sociālās atstumtības riskam pakļautajām personu grupām, tiks nodrošināta no 2020.gada, šim mērķim iekļaujošās izglītības kontekstā plānojot nozīmīgas finanšu investīcijas, risināt jautājumu par SIVA institucionālo reorganizāciju nav lietderīgi.

1.2. SIVA funkcijas

Saskaņā ar SPSPL 15.1 panta pirmajā daļā noteikto SIVA sniedz profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kā rezultātā sekmē dzīves kvalitātes uzlabošanu personām ar invaliditāti un prognozēto invaliditāti – viņu fizisko un garīgo veselību, darbu un materiālo nodrošinājumu, saikni ar sabiedrību, tiesības patstāvīgi pieņemt lēmumus un tos realizēt.

SIVA veic šādas funkcijas:

• sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus tiesību aktos noteiktām personu grupām, to skaitā NBS karavīriem un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, pielietojot ārstniecību;

• sniedz profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus personām ar invaliditāti un prognozējamo invaliditāti;

• koordinē valsts finansētu ilgstošas sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu;

• īsteno profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības, pirmā līmeņa profesionālās augstākās (koledžas) izglītības, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas, sagatavojot speciālistus profesijās, kuras nepieciešamas invalīdu sociālās aizsardzības pasākumu veikšanai.

1.3. SIVA budžets

SIVA budžets tiek plānots valsts budžeta programmas 05.00.00. "Valsts sociālie pakalpojumi" apakšprogramma 05.37.00 "Sociālās integrācijas valsts aģentūras administrēšana un profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana" ietvaros.

SIVA resursi izdevumu segšanai veidojas no vairākiem finansēšanas avotiem, tai skaitā no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem valsts finansēto sociālo pakalpojumu nodrošināšanai7, ieņēmumiem no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem8 atbilstoši apstiprinātajam maksas pakalpojumu cenrādim. Papildus tam SIVA saņem transfertu9 no Ārlietu ministrijas sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai Nacionālo bruņoto spēku karavīriem pēc atgriešanās no starptautiskajām operācijām.

Izdevumu segšanai (materiālu iegādei un komunālo maksājumu segšanai) tiek novirzīts arī valsts pamatbudžeta kontā iepriekšējā gada beigās saglabājies līdzekļu atlikums no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iestrādāts kārtējā gada valsts budžetā, palielinot gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju.

1.tabula

SIVA finansējuma dinamika no 2012. līdz 2015.gadam (EUR)

Pasākums 2012.gada izpilde 2013.gada izpilde 2014.gada izpilde 2015.gada plāns
Resursi izdevumu segšanai kopā 3 772 126 3 638 223 4 140 007 4 626 483
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem 1 015 171 798 388 625 441 1 022 191
Transferti 145 987 79 140 60 316 110 643
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 2 610 968 2 760 696 3 454 250 3 493 649
Izdevumi kopā 3 793 558 3 637 042 4 143 627 4 626 483
Atlīdzība: 2 007 407 2 012 343 2 414 907 2 466 936
t.sk Atalgojums 1 562 366 1 603 114 1 879 065 1 971 026
Preces un pakalpojumi 1 600 613 1 506 248 1 550 329 1 954 783
Sociālie pabalsti 15 220 19 150 19 690 42 203
Pamatkapitāla veidošana 170 318 99 301 158 701 162 561
Finansiālā bilance -21 432 1 181 -3 620 0
Finansēšana 21 432 -1 181 3 620 0
Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu naudas līdzekļu atlikumu izmaiņas palielinājums (-) vai samazinājums (+) 21 432 -1 181 3 620 0

Avots: LM

SIVA budžeta izdevumi tiek klasificēti atbilstoši ekonomiskajām kategorijām pa klasifikācijas kodiem, tai skaitā:

- atlīdzība, kas ietver atalgojumu (atalgojums, piemaksas par nakts darbu un darbu svētku dienās) un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pabalsti un kompensācija (darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, darba devēja pabalsti, kompensācijas un citi maksājumi);

- preces un pakalpojumi (mācību, darba un dienesta komandējumi, darba braucieni, pasta, telefona un citi sakaru pakalpojumi, izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem, iestādes administratīvie izdevumi un ar iestādes darbības nodrošināšanu saistītie izdevumi, remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi, informācijas tehnoloģiju pakalpojumi, krājumi, materiāli, energoresursi, preces, biroja preces un inventārs, budžeta iestāžu nodokļu, nodevu un naudas sodu maksājumi, un citi pakalpojumi);

- sociālie pabalsti (apmācībās iesaistīto NVA bezdarbnieku stipendijas un stipendijas studējošo mācību programmā "Surdotulks");

- pamatkapitāla veidošana, galvenokārt pamatlīdzekļi (saimniecības pamatlīdzekļi, datortehnika, sakaru un cita biroja tehnika, kapitālais remonts un rekonstrukcija).

SIVA budžeta izdevumi katru gadu ar SIVA rīkojumu10 tiek apstiprināti pakalpojumu griezumā, atbilstoši kārtēja gada likumā par valsts budžetu apstiprinātajam finansējumam (skat. 1.attēlā).

1.attēls

SIVA budžeta izdevumu struktūra pakalpojumu griezumā 2012. – 2015.gadam

*plānotie budžeta izdevumi

Avots: LM

Analizējot SIVA budžeta izdevumu struktūru pakalpojumu griezumā kopš 2012.gada, var secināt, ka profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma īpatsvars pakāpeniski samazinās un atbilstoši 2015.gada plānam var veidot ap 27% no visiem iestādes izdevumiem (salīdzinājumā ar 38% 2012.gadā). Toties sociālās rehabilitācijas pakalpojumu īpatsvars nemitīgi pieaug, 2014.gadā sasniedzot jau 49% pret 26% 2012.gadā. Neskatoties uz to, ka izdevumu īpatsvars sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai ir būtiski pieaudzis, taču personu skaits sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmēju rindā turpina pieaugt, kas liecina par budžeta līdzekļu trūkumu augošā pieprasījuma pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojuma apmierināšanai. Tā kā piešķirtā valsts budžeta dotācija nav pietiekama SIVA kapacitātes pilnvērtīgai izmantošanai un infrastruktūras uzturēšanas izmaksu nodrošināšanai, SIVA līdz šim ir attīstījusi savu darbību arī sniedzot maksas pakalpojumus, kas kopējā plānotajā finansējuma apjomā veido nozīmīgu ieņēmumu daļu (skat. 1.attēlu). Tomēr faktiskā maksas pakalpojumu izpilde liecina, ka plānotie ieņēmumi no maksas pakalpojumu sniegšanas nepildās (skat. 2.tabulu) un nav stabili plānojami vidējā termiņā dēļ maksas pakalpojumu pieprasījuma krituma. Neatrisinot jautājumu par SIVA, kā tiešās valsts pārvaldes iestādes kapacitātes efektīvu izmantošanu pilnībā virzot attīstību uz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu par valsts budžeta līdzekļiem tiesību aktos noteiktajām personu grupām, tuvākajā nākotnē SIVA var iestāties finansiāli riski. Jau šobrīd nepietiekamais valsts budžeta finansējums veicina klientu neapmierinātības pieaugumu par ilgo gaidīšanu rindā pēc pakalpojumiem, jo netiek ievēroti tiesību aktos noteiktie sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanas termiņi.

2. SIVA sniegto pakalpojumu raksturojums

2.1. Profesionālā rehabilitācija

Profesionālās rehabilitācijas pakalpojums11 tiek nodrošināts personām ar invaliditāti un personām ar prognozējamu invaliditāti. Saskaņā ar SPSPL 15.1 pantu pirmās daļas 2. un 4.punktu un 26.panta pirmo daļu, SIVA īsteno profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības, pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas izglītība), profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas, sagatavojot speciālistus profesijās, kuras piemērotas personu ar invaliditāti reintegrācijai darba tirgū. Profesionālā rehabilitācija personām tiek sniegta Jūrmalā.

Piecos SIVA reģionālajos atbalsta punktos (Cīravā, Jelgavā, Cēsīs, Rēzeknē un Daugavpilī) (skat. 2.attēlā 3.posms), tiek veikta klientu apzināšana un motivēšana, profesionālās piemērotības noteikšana, realizētas profesionālās tālākizglītības programmas, sniegtas speciālistu konsultācijas, prakses un darbavietu apzināšana, sniegta iespēja klientiem lietot datorus.

Analizējot attiecību starp personu skaitu, kuras ir tikušas apzinātas SIVA atbalsta punktos un klientu skaitu, kuriem noteikta profesionālā piemērotība, var konstatēt būtisku atšķirību starp personu skaitu (skat.4.attēlu). To varētu izskaidrot ar atbalsta punktu nepietiekamo darbu klientu motivēšanā. LM uzskata, ka arī atbalsta punktu darbības uzlabošana būtu viens no iespējamajiem risinājumiem jaunu klientu piesaistīšanai profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai.

Šobrīd Latvijā spēkā esošais un SIVA īstenotais profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saturs un organizācija daļēji atbilst starptautiski atzītajiem principiem (skat. 3.pielikumā), atbilstoši kuriem profesionālās rehabilitācijas uzdevums ir to personu, kuras funkcionālo traucējumu dēļ vairs nevar turpināt darbu iepriekš iegūtajā profesijā (vai tāda vispār nav bijusi), nevar iekļauties vispārējā profesionālās izglītības sistēmā, iekļaušana darba tirgū.

SIVA profesionālās rehabilitācijas modelis ietver starptautiski atzītos labās prakses piemērus, kas sastāv no 6 posmiem, kuru īstenošanā var identificēt SIVA stiprās puses un problēmas (skat. 2.attēlu). SIVA nodrošinātais profesionālās piemērotības pakalpojums ietver klientu apzināšanu, viņu motivācijas veidošanu, prasmju izvērtēšanu un individuālo rehabilitācijas plānu sastādīšanu. Nākamie etapi ir profesionālās izglītības programmu apguve un atbalsta pasākumi gan mācību procesā, gan pēc mācību procesa, veicinot iekļaušanos darba tirgū. Vienlaikus, valsts finansētā profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros, mācību procesa laikā personām ar invaliditāti, atbilstoši viņu vajadzībām, SIVA nodrošina iespēju saņemt arī sociālās un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus.

2.attēls

Profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma posmi

Avots: LM

SIVA, kā vienīgais profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs valstī, dod iespēju darbspējīgām personām ar invaliditāti un prognozējamu invaliditāti atbilstoši personas funkcionālo traucējumu veidam, smaguma pakāpei un iepriekš iegūtās izglītības un kvalifikācijas līmenim apgūt profesionālās izglītības programmas pamata un vidējās izglītības pakāpē. SIVA piedāvātās izglītības programmas profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros ir akreditētas IZM, un tās ir saturiski identiskas ar tādām pašām izglītības programmām jebkurā citā profesionālās izglītības iestādē. Līdz šim SIVA nav risināts izglītības programmas apguves garuma un intensitātes atbilstības cilvēku ar invaliditāti veselības stāvoklim jautājums. Tādēļ rodas situācijas, kurās personas ar invaliditāti nespēj apgūt izglītības programmas līdz galam tieši veselības stāvokļa dēļ. Līdz ar to pakalpojuma attīstībai SIVA nepieciešams pārskatīt un pilnveidot esošās izglītības programmas, paplašinot uz individualizētu pieeju balstītu izglītības programmu klāstu, tās piemērojot personu ar I un II grupas invaliditāti vajadzībām un viņas orientējot uz iekļaušanos darba tirgū.

Savukārt personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras funkcionālo traucējumu dēļ nav spējīgas apgūt noteiktas profesijas zināšanu un prasmju kopumu (īpaši personas ar intelektuālās attīstības traucējumiem), pašlaik nav iespējams nodrošināt iespēju apgūt atsevišķas prasmes no izglītības programmā apgūstamā kopuma un saņemt valsts atzītu apgūto prasmju apliecinošu dokumentu.

Laika posmā no 2011. gada līdz 2015. gadam 1 200 – 1787 personas ar invaliditāti vai prognozējamu invaliditāti darbspējīgā vecumā, kuras ir saņēmušas VDEĀVK rekomendāciju profesionālajai rehabilitācijai, ikgadēji tiek apzinātas un informētas par iespēju pieteikties profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai, tomēr ne visas personas vēlas saņemt pakalpojumu. No SIVA apzinātajām personām vidēji gadā to izmanto apmēram trešā daļa (skat. 4. attēlu).

Personas ar invaliditāti savu funkcionālo traucējumu dēļ neredz iespēju nākotnē iekļauties darba tirgū (skat. 2. attēlā 1. posms), līdz ar to viņām nav augstas motivācijas apgūt piemērotu profesionālas izglītības programmu un pēc tam aktīvi iesaistīties darba tirgū.

Šobrīd SIVA un valstī kopumā nav mehānisma, kas motivētu cilvēkus ar invaliditāti vairāk līdzdarboties un iesaistīties savas problēmas risinājumos pat tādos gadījumos, kad atbalsts tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

Profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojums tiek nodrošināts personām ar invaliditāti vai prognozējamu invaliditāti profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros (skat. 2.attēlā 4.posms). Šī pakalpojuma ietvaros personas ar invaliditāti vai prognozējamo invaliditāti tiek iesaistītas 3–10 dienu ilgās nodarbībās. Nodarbībās, iesaistoties speciālistu komandai, tiek noteikta personas funkcionālo traucējumu veidam, smaguma pakāpei un iepriekš iegūtās izglītības un kvalifikācijas līmenim atbilstošākā profesija. Praktiski visas personas, kurām SIVA nosaka profesionālo piemērotību, uzsāk profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu. Tā rezultātā veidojas situācija, ka profesionālās piemērotības pakalpojums tiek izmantots tikai šaura mērķa sasniegšanai – palīdzēt klientam izvēlēties kādu no SIVA piedāvātajām izglītības programmām. Profesionālās piemērotības noteikšanas jomā SIVA nav sadarbības ar NVA, neskatoties uz institūciju kopīgiem mērķiem, klientu loku un īstenojamajam aktivitātēm.

Profesionālās rehabilitācijas klientu kopējais skaits samazinās (skat. 3. attēlu). Atbilstoši SIVA datiem 2012.–2015. gadā 46% – 47% no profesionālās rehabilitācijas saņēmējiem ir personas ar III invaliditātes grupu (mēreni izteikta invaliditāte). Arī šai personu grupai ir tendence samazināties, jo personas ar III invaliditātes grupu izvēlas citas profesionālās izglītības iestādes, kuras atrodas tuvāk dzīvesvietai un iekļaujas vispārējā izglītības sistēmā. Klientu kopējā skaita samazināšanos nosaka arī viņu zemie motivācijas rādītāji.

3.attēls

SIVA profesionālās rehabilitācijas klientu skaits 2011. – 2015. gadā

Avots: SIVA, LM

Ir svarīgi piebilst, ka profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros tiek finansēta koledžas mācību programma "Surdotulks". Atbilstoši SPSPL 13. pantā noteiktajam no valsts budžeta līdzekļiem profesionālās rehabilitācijas pakalpojums tiek finansēts tikai personām ar invaliditāti un prognozējamu invaliditāti. Ņemot vērā, ka finansējums šīs izglītības programmas īstenošanai nav ticis piešķirts un izglītības programma "Surdotulks" tiek īstenota profesionālās rehabilitācijas pakalpojumam piešķirtā finansējuma ietvaros, tiek plānots, ka minētā problēma tiks risināta sadarbībā ar IZM.

4.attēls

SIVA apzināto klientu un klientu, kuriem noteikta profesionālā piemērotība skaits 2011. – 2015. gadā

Avots: SIVA, LM

Līdz ar to SIVA sniegums, īstenojot profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu, būtu pilnveidojams visos tā posmos, īpaši 6. posmā (skat. 2. attēlu).

2.2. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums

Saskaņā ar SPSPL 21.pantā noteikto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu12 ir tiesības saņemt tādām personu grupām, kuru iekļaušanās sabiedrībā ir apgrūtināta, t.sk., personām ar invaliditāti un personām ar funkcionāliem traucējumiem. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums ir vērsts uz to, lai personas iemācītos sadzīvot ar funkcionālajiem traucējumiem, atjaunotu vai iemācītos tās prasmes, kas dažādu apstākļu dēļ ir zudušas, ar mērķi personu atgriezt ne tikai aktīvā sabiedriskajā dzīvē, bet primāri darba tirgū, kas veicina personas ekonomisko patstāvību. Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma mērķis ir maksimāli efektīvi atbalstīt personu tajā periodā, kad vēl ir iespējams novērst darbspēju zaudēšanu.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojums tiek sniegts saskaņā ar klienta funkcionālo spēju novērtējumu un individuālu sociālās rehabilitācijas plānu, un ietver multidisciplināras komandas speciālistu (ārstu, sociālā darbinieka, sociālā rehabilitētāja, ergoterapeita, fizioterapeita un psihologa) konsultācijas, individuālas vai grupu nodarbības un informatīvi izglītojošas lekcijas – nodarbības, lai uzlabotu klienta ikdienas funkcionēšanas spējas un sociālās prasmes. Izvērtējot personas veselības un funkcionālo stāvokli, klienti papildus saņem arī fizikālās medicīnas procedūras. Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma laikā klientiem tiek nodrošināta dietoloģijas prasībām atbilstoša ēdināšana, medicīniskā personāla diennakts uzraudzība, aprūpētāja atbalsts un funkcionālajam stāvoklim piemērota vide, kā arī tiek nodrošināta iespēja aktīvi un saturīgi pavadīt brīvo laiku.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu par valsts budžeta līdzekļiem ir tiesības saņemt:

• personām ar funkcionāliem traucējumiem darbspējīgā vecumā vai pēc darbspējīgā vecuma, ja persona ir nodarbināta;

• personām ar prognozējamu invaliditāti darbspējīgā vecumā vai pēc darbspējīgā vecuma, ja persona ir nodarbināta;

• likuma "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" 2. un 4.pantā minētajām personām (turpmāk – politiski represētās personas);

• Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma 15.pantā minētajām personām (turpmāk – ČAES seku likvidēšanas dalībnieki un cietušās personas);

• NBS karavīriem un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm.

Klientu skaits, kuri saņēmuši sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, ir atkarīgs no piešķirtā valsts budžeta finansējuma. Valsts budžeta finansējuma ietvaros sociālās rehabilitācijas pakalpojumu 2012.gadā saņēma 2 330 personas (tai skaitā 1950 personas ar funkcionāliem traucējumiem darbspējīgā vecumā un pēc darbspējīgā vecuma, politiski represētās personas, ČAES seku likvidēšanas dalībnieki un cietušās personas un personas ar prognozējamo invaliditāti). Līdzīgi 2013.gadā sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēma 2 244 personas (tai skaitā 2038 personas ar funkcionāliem traucējumiem darbspējīgā vecumā un pēc darbspējīgā vecuma, politiski represētās personas, un ČAES seku likvidēšanas dalībnieki un cietušās personas un personas ar prognozējamo invaliditāti). Piešķirot papildus finansējumu 2014.gadā sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēma jau 3 158 personas (tai skaitā 3 001 personas ar funkcionāliem traucējumiem darbspējīgā vecumā un pēc darbspējīgā vecuma, politiski represētās personas, ČAES seku likvidēšanas dalībnieki un cietušās personas un personas ar prognozējamo invaliditāti).

Rehabilitēto NBS karavīru skaits atkarīgs no Latvijas dalības starptautiskajās misijās un AM piešķirtā finansējuma. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu 2012.gadā saņēma 380 NBS karavīri pēc atgriešanās no starptautiskajām operācijām un to tuvinieki, 2013.gadā – 206 un 2014.gadā – 157.

Personu skaits, kuras vēlas saņemt valsts finansētu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, pastāvīgi pieaug. Tā 2013.gadā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindā tika uzņemtas 3712 personas, savukārt 2014.gadā – 4191 persona, kas ir par 13% vairāk nekā 2013.gadā, jo SIVA arī 2014.gadā turpināja sniegt 10 dienu sociālās rehabilitācijas kursu Zolitūdes traģēdijā Priedaines ielā 20, Rīgā cietušajiem, cietušo un bojāgājušo tuviniekiem un traģēdijas seku novēršanā iesaistītajiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, kā arī Valsts policijas, prokuratūras, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra darbiniekiem (2014.gadā pakalpojumu saņēma 475 personas). Vienlaicīgi pieauga strādājošo pensionāru informētība par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas iespējām (2013.gadā pieņemti 150 lēmumi, 2014.gadā jau 203 lēmumi, bet 2015.gada I pusgadā – 210 lēmumi par strādājošu pensijas vecuma personu uzņemšanu rindā sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai).

Uz 2015.gada 1.aprīli valsts finansētu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai reģistrētas (uzņemtas rindā) 8243 personas, no tām 5 842 personas ar funkcionāliem traucējumiem darbspējīgā vecumā vai pēc darbspējīgā vecuma, ja tās ir nodarbinātas (no tām 4 129 pirmreizēji), 1 707 politiski represētās personas (no tām 529 pirmreizēji) un 694 ČAES seku likvidēšanas dalībnieki un cietušās personas (no tām 150 pirmreizēji). Gaidīšanas laiks rindā uz 2015.gada 1.aprīlī bija aptuveni divi gadi un divi mēneši.

LM 2014.gadā, ņemot vērā, ka personu skaits sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindā strauji pieauga, sagatavoja Informatīvo ziņojumu "Par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmēju rindu mazināšanu Sociālās integrācijas valsts aģentūrā", kurā ieteica iezīmēto finansējumu sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai personām ar funkcionāliem traucējumiem pēc darbspējīgā vecuma, kuras strādā, novirzīt kopējās sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindas pieauguma mazināšanai. Saskaņā ar MK 2014.gada 22.jūlija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.40 46 §) 2.punktu iezīmētais finansējums tika novirzīts sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindu mazināšanai. Līdz ar to, sākot no 2014.gada oktobra mēneša, ir vērojama rindas pakāpeniska samazināšanās. Taču, kā redzams 5.attēlā, tad personu skaita samazināšanās rindā ir svārstīga, jo 2014.gadā pieauga pieprasījums pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojuma.

5.attēls

Personu skaits sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmēju rindā no 28.11.2013. – 01.04.2015.

Avots: LM ikmēneša apkopotā statistika par pakalpojuma saņēmēja rindām

Analizējot datus par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmējiem (skat. 5.attēlu) tika konstatēts, ka vislielākais personu skaits sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmēju rindā ir tieši personas, kuras sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ir pieprasījušas pirmreizēji. Līdz ar to nenodrošinot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu savlaicīgi tām personām, kuras to pieprasījušas pirmreizēji, netiek sasniegts šī pakalpojuma mērķis kopumā.

Novēloti sniedzot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar funkcionāliem traucējumiem, t.sk. personām ar prognozējamo invaliditāti, pieaug viņu invalidizācijas risks, kā rezultātā var rasties funkcionālo traucējumu neatgriezeniska ietekme uz personas veselības stāvokli, savukārt valstij – papildus finanšu izdevumi atvieglojumu un pabalstu nodrošināšanai, kā arī personas reintegrācijas nodrošināšanai.13

Tā kā personām ir jāgaida rindā, lai saņemtu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, netiek ievēroti tiesību aktos noteiktie sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanas termiņi un mērķi. Piemēram, ČAES seku likvidēšanas dalībniekiem un cietušajām personām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ir tiesības saņemt reizi gadā, bet politiski represētām personām - vienu reizi trijos gados. Ņemot vērā, ka gaidīšanas laiks sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindā ir aptuveni divi gadi un divi mēneši, tad šobrīd sociālās rehabilitācijas pakalpojums personām netiek nodrošināts tiesību aktos noteiktajos termiņos.

Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu attīstības pamatnostādņu 2014.–2020. gadam (apstiprinātas ar MK 04.12.2013. rīkojumu nr. 589 "Par sociālo pakalpojumu attīstības pamatnostādnēm 2014. – 2020.gadam") (turpmāk – Sociālo pakalpojumu attīstības pamatnostādnes) 6. nodaļas "Turpmākās rīcības plānojums" 23.pasākumu plānots no 2016.gada pieprasīt papildus finansējumu (896 409 euro apmērā ik gadu), lai mazinātu sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindu.

LM, pamatojoties uz sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanas un pieprasījuma tendencēm 2013. un 2014.gadā, prognozē, ka gadījumā, ja netiks pieprasīts un piešķirts papildus finansējums sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai vēl 1 140 personām, tad kopējā sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmēju rindā 2020.gadā, salīdzinājumā ar 2015.gadu, personu skaits pieaugs par 55,5%, savukārt, piešķirot finansējumu, personu skaita pieaugums rindā, salīdzinājumā ar 2015.gadu prognozējams 13,3% (skat. 6.attēlu).

6.attēls

Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindu pieaugumu prognoze

Avots: LM aprēķini

2.3. Maksas pakalpojumi

SIVA no 2013.gada 1.janvāra ir valsts tiešās pārvaldes iestādes statusā un turpina saglabāt augstu maksas pakalpojumu īpatsvaru, jo valsts budžeta dotācija ir nepietiekama, lai pilnībā izmantotu SIVA kapacitāti un nosegtu infrastruktūras uzturēšanas izmaksas. Līdz ar to SIVA sociālās rehabilitācijas un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus sniedz ne tikai par valsts budžeta līdzekļiem, bet arī par maksu. Saskaņā ar maksas pakalpojumu cenrādi14 SIVA sniedz vēl arī maksas pakalpojumus ārstniecības, sporta, relaksācijas, transportlīdzekļu pielāgošanas un citu pakalpojumu (ēdināšanas, izmitināšanas, telpu un transporta nomas) jomā.

Analizējot SIVA budžeta ieņēmumu daļu no maksas pakalpojumiem, secinām, ka 2012.gadā, maksas pakalpojumi veidoja 26,9% no kopējā SIVA budžeta, bet izpilde sastādīja 91,1% no plānotā maksas pakalpojuma apmēra. Attiecīgi budžeta ieņēmumu daļa no maksas pakalpojumiem 2013.gadā bija 21,9% un 2014.gadā – 15,1%, bet attiecīgi izpilde – 2013.gadā – 71,8% un 2014.gadā – 61,5% no plānotā maksas pakalpojuma apmēra. Savukārt 2015.gadā budžeta ieņēmumu daļa no maksas pakalpojumiem, ņemot vērā maksas pakalpojumu neizpildi, plānota 14,7% apmērā. Līdz ar to, ņemot vērā pieprasījuma tendences pēc maksas pakalpojumiem prognozi, plānots, ka maksas pakalpojumu izpilde 2015.gadā varētu sastādīt tikai 60,9% no plānotā (skat. 2.tabulā), kas ir būtisks ieņēmumu kritums un saistīts ar institūcijas finanšu riskiem un stabilitāti no tāda aspekta, ka maksas pakalpojumi līdz šim ir seguši noteiktu daļu fiksēto pakalpojuma izmaksu kopējā SIVA budžetā, kā rezultātā maksas pakalpojumu ieņēmumu kritums var atstāt ietekmi uz valsts budžeta finansētā pakalpojuma pašizmaksas celšanos – līdz ar to arī rezultatīvā rādītāja samazinājumu, proti, mazāks no valsts budžeta finansēto pakalpojumu apjoms un turpmāka tendence sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindu pieaugumam.

2.tabula

Maksas pakalpojumu ieņēmumu plāns un tā izpilde

  2012.gads 2013.gads 2014.gads 2015.gads
Plāns 1 113 939 1 112 374 1 016 711 1 022 191
Izpilde 1 015 171 798 388 625 441 622 191
(prognoze)
Maksas pakalpojumu plāna neizpilde 98 768 313 986 391 270 400 000
(prognoze)
Izpilde % no gada plāna 91.1 71.8 61.5 60.9
(prognoze)
Ieņēmumu īpatsvars no kopējiem resursiem izdevumu segšanai 26.9 21.9 15.1 14.7
(prognoze)

Avots. LM un SIVA

Ieņēmumu no maksas pakalpojumiem samazināšanos ietekmēja vairākās maksas pakalpojuma cenrāža pozīcijās paaugstinātās pakalpojuma cenas, kas veicināja maksas pakalpojumu pieprasījuma samazinājumu. 2013.gadā izmaiņas maksas pakalpojumu cenrādī tika veiktas saskaņā ar VK ziņojuma 129.punktā noteikto, ka, lai novērstu risku, ka SIVA izmaksas, sniedzot maksas pakalpojumu cenrādī paredzētos rehabilitācijas, viesu izmitināšanas un ilgstošās sociālās aprūpes pakalpojumus būtu lielākas par gūtajiem ieņēmumiem no sniegtajiem pakalpojumiem. SIVA jāizvērtē maksas pakalpojumu cenrādī iekļauto pakalpojumu izcenojumi un tie jānoteic atbilstoši ar pakalpojumu sniegšanu saistītajām tiešajām un netiešajām izmaksām.

Tā kā SIVA pašu ieņēmumi katru gadu samazinās, līdz ar to nepieciešams rast kompensējošo mehānismu SIVA uzturēšanas nodrošināšanai un tiesību aktos pienākumu izpildei SIVA pamatpakalpojumu nodrošināšanā.

Lai risinātu finansējuma problēmas SIVA, 2015.–2017.gada budžeta sagatavošanas procesā līdzekļu pieprasījums tika iekļauts ministrijas 2015.gada jauno politikas iniciatīvu un administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākumu vidējam termiņam sarakstā (labklājības nozares institūciju atalgojuma palielināšana un sociālo garantiju pakāpeniska nodrošināšana, autoparka atjaunošana, infrastruktūras pilnveidošana kopsummā 2015.gadam 543 893 euro, 2016.gadam 1 312 774 euro un 2017.gadam 1 676 367 euro apmērā) un saskaņā ar likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam sagatavošanas grafiku, tika iesniegts Finanšu ministrijā izvērtēšanai. Iesniegtie priekšlikumi netika atbalstīti un tika iekļauti neiekļauto ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegto pasākumu sarakstā.

Atbilstoši MK apstiprinātajām "Sociālo pakalpojumu attīstības pamatnostādnēm", plānots no 2016.gada pieprasīt ikgadēju papildus finansējumu, lai mazinātu sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindu.

Neatrisinot jautājumu par SIVA kapacitātes efektīvu izmantošanu, nodrošinot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu par valsts budžeta līdzekļiem tiesību aktos noteiktajām personu grupām, tuvākajā nākotnē SIVA var iestāties finansiāli riski. Lai kompensētu ievērojamo maksas pakalpojumu ieņēmumu kritumu, kas atstāj ietekmi uz SIVA infrastruktūras saglabāšanas, materiāli tehnikās bāzes atjaunošanas, cilvēkresursu un ikdienas darbības nodrošināšanas izdevumiem, SIVA maksas pakalpojumu ieņēmumu īpatsvars būtu jāmazina, atstājot tikai tādu maksas pakalpojumu ieņēmumu plānu, kas atbilstu pieprasījuma pēc pakalpojumiem apmēram. Attiecīgi par plānoto samazinājuma daļu palielinot valsts budžeta finansējumu sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindu pieauguma mazināšanai, tādējādi nodrošinot tiesību aktos SIVA noteikto uzdevumu izpildi. Tiesību aktos tiek deklarēta iespēja konkrētām mērķa grupām saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus noteiktos periodos, bet šī minēta iespēja nevar tikt nodrošināta nepietiekamā valsts budžeta finansējuma dēļ, tādējādi veidojot rindas.

2.4. Citi pakalpojumi

Sociālo pakalpojumu rindas uzskaites nodrošināšana

Sociālo pakalpojumu rindas uzskaites nodrošināšana ir specifisks SIVA darbības virziens, kura ietvaros tiek nodrošināta valsts finansētu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas koordinēšana.

Ar 2009.gada 1.jūliju tika likvidēta LM padotības iestāde Sociālo pakalpojumu pārvalde, kuras viens no uzdevumiem bija nodrošināt sociālo pakalpojumu uzskaiti un koordinēt rindu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai valsts sociālās aprūpes centros. Minētā funkcija tika nodota SIVA.

SIVA koordinē:

• sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu,

• no psihoaktīvām vielām atkarīgo bērnu un pieaugušo sociālā rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu (nodrošina publiskā iepirkuma rezultātā izvēlētas līgumorganizācijas),

• cilvēku tirdzniecības upuru sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu (nodrošina publiskā iepirkuma rezultātā izvēlētas līgumorganizācijas),

• profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu,

• ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu (nodrošina valsts sociālās aprūpes centri, vairākas psihoneiroloģiskās slimnīcas un publiskā iepirkuma rezultātā izvēlētas līgumorganizācijas).

2014.gadā tika pieņemti 8 229 ar sociālās rehabilitācijas koordinēšanu saistīti lēmumi, tai skaitā 4 191 lēmums par personas uzņemšanu rindā sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai, 3 490 lēmumi par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu piešķiršanu un 548 lēmumi par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu neatliekamā kārtā traģēdijā Priedaines ielā 20, Rīgā cietušajām un seku novēršanā iesaistītajām personām.

SIVA 2014.gadā pieņēmusi 42 lēmumus par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu piešķiršanu no psihoaktīvām vielām atkarīgām personām un 27 lēmumus par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu cilvēku tirdzniecības upuriem (papildus konsultācijas piešķirtas 19 cilvēku tirdzniecības upuriem). 531 lēmums pieņemts par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu, tai skaitā 32 lēmumi par pusceļa mājas pakalpojuma piešķiršanu pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem.

Kritēriji prioritārai pakalpojumu saņemšanai ir noteikti Ministru kabineta 2009.gada 31.marta noteikumos Nr.279 "Noteikumi par kārtību, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijās, un prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem" (turpmāk – MK noteikumi Nr.279). Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.279 sociālās rehabilitācijas pakalpojumu prioritāri var saņemt personas ar prognozējamu invaliditāti. MK noteikumos Nr.279 noteiktie kritēriji sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai varētu tikt pārskatīti, izvērtējot iespējas paplašināt personu grupu, kurai ir tiesības pakalpojumu saņemt prioritāri, ņemot vērā personas iespējas atgriezties savā darba vietā.

Vieglo transportlīdzekļu pielāgošana

SIVA ir vienīgā iestāde, kas piešķirtā valsts budžeta finansējuma ietvaros nodrošina vieglo transportlīdzekļu pielāgošanu personām ar invaliditāti, kurām funkcionālo traucējumu dēļ ir izsniegta VDEĀVK izziņa par speciāli pielāgota transportlīdzekļa nepieciešamību. Personām, kurām tiek nodrošināts vieglo transportlīdzekļu pielāgošanas pakalpojums, nepieciešamības gadījumā SIVA nodrošina arī apmācību pielāgoto transportlīdzekļu lietošanā.

SIVA tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanas pakalpojuma ietvaros veic transportlīdzekļu pielāgošanu personām ar invaliditāti – no 33 vienībām 2011.gadā līdz 25 plānotajām vienībām 2015.gadā (skat. tabulu 1.pielikumā).

2014.gadā par valsts budžeta līdzekļiem tika pielāgoti 25 transportlīdzekļi atbilstoši personu ar invaliditāti funkcionālo traucējumu veidam. Tā kā piešķirtā finansējuma apjoms 2011.–2015. gadā nav mainījies, tad pielāgoto transporta līdzekļu skaits ir bijis atkarīgs no veikto pielāgojumu sarežģītības pakāpes (izmaksām).

3. Identificētās problēmas SIVA darbā

Pamatojoties uz iepriekš veikto situācijas analīzi un darba grupas izvērtējumu, tika identificētas galvenās problēmas, kas kavē SIVA efektīvu darbību un kurām nepieciešams risinājums.

1.problēma. Profesionālās rehabilitācijas pakalpojums nav orientēts uz rezultātu

Darba grupa, secināja, ka profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma galvenais mērķis ir veicināt personu ar invaliditāti integrāciju darba tirgū. Pakalpojuma orientācijā uz rezultātu var identificēt šādas problēmas:

• Pakalpojuma saturs orientēts uz profesionālās izglītības iegūšanu, īpaši uzsverot 1. līmeņa augstāko profesionālo (koledžas) izglītību;

• Pakalpojuma saņēmēju mērķa grupā nav identificētas personas ar garīga rakstura traucējumiem;

• Ierobežota finansējuma apstākļos nav noteiktas prioritārās mērķa grupas pakalpojuma saņemšanai;

• Nav noteikta pakalpojuma sniedzēja sadarbība ar NVA un darba devējiem;

• Tā kā pakalpojuma definīcijā nav noteikts starptautiski atzīts pakalpojuma mērķis (skat. 3.pielikumā), tad nav noteikti mērķim atbilstoši pakalpojuma efektivitātes mērīšanas rādītāji.

Lai veicinātu sadarbību ar darba devējiem, SIVA nodibināta konsultatīvā padome, kuras sastāvā ietilpst arī nevalstiskā sektora, kas pārstāv personu ar invaliditāti intereses, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji. Konsultatīvās padomes mērķis ir veicināt valsts un pašvaldības iestāžu, nevalstisko organizāciju, starptautisko partneru un citu iesaistīto institūciju sadarbību un saskaņotu rīcību SIVA kompetences jautājumos, kas sekmētu personu ar invaliditāti iespēju pilnvērtīgi integrēties darba tirgū.

SIVA 2013.gadā noslēgusi sadarbības līgumu ar Latvijas Viesnīcu un Restorānu Asociāciju, kura ietvaros tiek sniegtas konsultācijas par praktisko mācību un prakses vietām. Atsevišķu starptautisku sadarbības projektu ietvaros ir uzsāktas pārrunas par iespējamu Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras iesaisti personu ar invaliditāti nodarbinātības problēmu risināšanā. Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera ir tieši iesaistīta profesionālās un sociālās rehabilitācijas problēmu risināšanā Vācijā un kopš 2013.gada projekta ietvaros darbojas Latvijā, veicinot sadarbību darba vidē balstītu mācību attīstībā.

SIVA koledžas padomes sastāvā darbojas darba devēju eksperts, kas pārzina personu ar invaliditāti nodarbinātības jautājumus un problēmas.

2.problēma. Prasmju sertificēšanas sistēmas neesamība

Nav izstrādāta un ieviesta ES labās prakses piemēros bāzēta prasmju sertificēšanas sistēma un attiecīga prasmju un iemaņu apguves programma personām ar garīga rakstura traucējumiem, kas sniegtu iespēju minētajai mērķa grupai iegūt profesionālo prasmju un iemaņu apliecinājumu, un kas būtu par pamatu šo personu iekļaušanai darba tirgū.

Līdz ar to nav izstrādātas arī atbilstošas apmācības programmas personām ar garīga rakstura traucējumiem, kas sniegtu iespēju minētajai mērķgrupai iegūt profesionālās prasmes un iemaņas, kas nepieciešams šo cilvēku neatkarības veicināšanai un iekļaušanai darba tirgū.

3.problēma. Profesionālās rehabilitācijas pakalpojums nav mērķēts uz prioritārām klientu grupām

Pretēji starptautiskajai praksei (skat. 3.pielikumā), Latvijas normatīvajā regulējumā nav noteiktas profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu prioritārās mērķa grupas - personas ar smagu un ļoti smagu invaliditāti (I un II invaliditātes grupa), kā arī personas ar garīga rakstura traucējumiem. Prioritāro mērķa grupu noteikšana ļautu veikt profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saturā piedāvāto izglītības programmu specializāciju, pilnveidojot un paplašinot individualizētu profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu klāstu, tai skaitā attīstot profesionālās izglītības iegūšanas pakalpojumu personām ar smagu un ļoti smagu invaliditāti, kuru integrācijas iespējas vispārējā izglītības sistēmā ir ierobežotākas vai vispār neiespējamas. Tādējādi tiks palielināts personu ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem īpatsvars kopējā profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmēju skaitā, atbilstoši samazinot personu ar mēreni izteiktu invaliditāti (III invaliditātes grupa) īpatsvaru, kuri var apgūt profesionālo izglītību vispārējās izglītības sistēmā.

4.problēma. Maksas pakalpojumu ieņēmumu krituma ietekme uz SIVA darbību

SIVA, neraugoties uz valsts tiešās pārvaldes iestādes statusu no 2013.gada 1.janvāra, turpina saglabāt augstu maksas pakalpojumu īpatsvaru, kas izveidojies vēsturiski (no 1991. gada līdz 2004. gadam institūcijai bija valsts kapitālsabiedrības statuss, līdz 2012.gada 31.decembrim - publiskās aģentūras statuss), jo valsts budžeta dotācija nav bijusi nepietiekama, lai pilnībā izmantotu SIVA kapacitāti. Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem vismaz daļēji sedz infrastruktūras izmaksas. Tā kā SIVA pašu ieņēmumi katru gadu samazinās, līdz ar to arvien vairāk līdzekļu infrastruktūras uzturēšanai jānovirza no valsts budžeta. Minētais veicina situāciju, ka samazinās SIVA iespējas pilnvērtīgi nodrošināt SPSPL un citos tiesību aktos noteikto pakalpojumu sniegšanu sociālā riska situācijā esošajām klientu grupām. LM uzskata, ka SIVA maksas pakalpojumu ieņēmumu plāns būtu samazināms, atbilstoši pašu ieņēmumu plāna reālajām izpildes iespējām un piešķirams valsts budžeta finansējums SIVA pamatpakalpojumu nodrošināšanai.

5.problēma. Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindas pieaugums

Pieprasījums pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojuma pieaug, līdz ar to pieaug personu skaits sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindā, tāpēc personām, lai saņemtu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu rindā nākas gaidīt vairāk nekā divus gadus. LM prognozē, ka situācijā, ja netiks risināts jautājums par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindas pieauguma mazināšanu, tad gaidīšanas laiks rindā palielināsies. Līdz ar to arī turpmāk netiks ievērots tiesību aktos noteiktais periodiskums sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanā. Tāpat, novēloti sniedzot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar funkcionāliem traucējumiem, paaugstināsies viņu invaliditātes iestāšanās risks, kā rezultātā var rasties funkcionālo traucējumu neatgriezeniska ietekme uz personas veselības stāvokli, savukārt valstij – papildus finanšu izdevumi.

LM uzskata, ka nepieciešams rast risinājumu rindu mazināšanai valsts finansētu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai, palielinot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai paredzēto valsts budžeta apmēru un veicot grozījumus normatīvajos aktos, kas nosaka šī pakalpojumu saņemšanas kārtību.

4. SIVA darbības stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze

Pamatojoties uz veikto situācijas analīzi un diskusijām darba grupā, tika veikta SIVA institucionālā modeļa un darbības stipro, un vājo pušu, iespēju un draudu (turpmāk – SVID) analīze.

SIVA esošā modeļa SVID analīze

Stiprās puses Vājās puses
• Izveidota unikāla institūcija personu ar invaliditāti sociālās iekļaušanas nodrošināšanai, kurā apvienotas valsts tiešās pārvaldes iestādei, izglītības iestādei, ārstniecības iestādei un sociālo pakalpojumu sniedzējam raksturīgas funkcijas;

• Personāla kapacitāte un darba pieredze saistībā ar personu ar invaliditāti izglītošanu ļauj elastīgi plānot pakalpojumu attīstību ilgtermiņā;

• Labs tehniskais nodrošinājums, lai attīstību jaunas sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma formas personām ar invaliditāti;

• Izveidots institūcijas tīklojums reģionos - atbalsta punkti;

• Pieredze ES finanšu instrumentu apguvē.

• Izveidotā sistēma personu ar invaliditāti virzīšanai uz darba tirgu caur profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu funkcionē neefektīvi;

• Profesionālajā rehabilitācijā klientu loks orientēts uz izglītības iegūšanu personām ar mēreni izteiktu invaliditāti (III grupa), kuras varētu integrēties arī vispārējā tipa profesionālās izglītības iestādēs;

• Institūcijas kapacitāte, īpaši sociālās rehabilitācijas pakalpojumu jomā, netiek pilnībā izmantota;

• Rindas sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai, ko rada ierobežotais valsts budžeta finansējums;

• Personāla kapacitātes trūkums, darbam ar personām ar smagu un ļoti smagu invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem – ārstniecības personām, sociālā darba speciālistiem, psihologiem, aprūpes un atbalsta personām.

Iespējas Draudi
• Precizējot personu loku profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai (prioritējot cilvēku ar smagu un ļoti smagu invaliditāti apkalpošanu, kā arī par mērķa grupu piesaistot personas ar garīga rakstura traucējumiem), iespējams saglabāt profesionālās rehabilitācijas kā pakalpojuma unikalitāti, izslēdzot funkciju dublēšanās risku;

• Veicot nepieciešamās izmaiņas, iespējams izveidot sistēmu personu ar smagu un ļoti smagu invaliditāti izglītības un nodarbinātības veicināšanai;

• Iespējams izmantot ESF finansējumu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" pasākumu ietvaros, sadarbībā ar NVA veicot profesionālās piemērotības noteikšanu ilgstošiem bezdarbniekiem;

• Iespējama institūcijas sadarbības paplašināšana un uzlabošana ar darba devējiem, valsts, pašvaldību institūcijām un sabiedriskām organizācijām;

• Iespējama apmācības programmu piemērošana atbilstoši katras personu mērķa grupas specifiskajām vajadzībām (prasmju sertifikācija personām ar garīga rakstura traucējumiem);

• Likumdošanā "garantētā" klientu plūsma SIVA pakalpojumu saņemšanai ir potenciāls darbības paplašināšanai.

• Personu ar invaliditāti, īpaši ar smagu un ļoti smagu, nodarbinātības rādītāji un sociālās atstumtības risks valstī kopumā, nerada motivāciju profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai un darba uzsākšanai pēc institūcijas sniegto pakalpojumu saņemšanas;

• Personu ar smagu un ļoti smagu invaliditāti iesaistīšana profesionālās rehabilitācijas programmās, kas piemērotas šai mērķauditorijai, paredz esošo programmu pārskatīšanu, jo vairāk orientētas uz praktiskajām nodarbībām;

• Samazinoties valsts budžeta dotācijai, institūcijas pašu ieņēmumi var nenosegt iestādei nepieciešamos uzturēšanas izdevumus, palielināsies rindas sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai, kā rezultātā pieaugs sociālā spriedze tajās personu grupās, kurām tiesības pakalpojumu saņemt par valsts budžeta līdzekļiem;

• Profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma izmaksu pieaugums, samazinoties klientu plūsmai uz šo pakalpojumu un paaugstinoties klientu funkcionālo traucējumu smaguma pakāpei.

 

5. SIVA darbības efektivitātes rādītāji

SIVA nodrošinātie pamatpakalpojumi – sociālā un profesionālā rehabilitācija, ir vērsti uz personu ar funkcionāliem traucējumiem (invaliditāti) iekļaušanu sabiedrībā un darba tirgū. Tas ir visu darbspējas vecuma iedzīvotāju sociālās iekļaušanas un ekonomiskās neatkarības pamatelements. Uzlabojot personu ar invaliditāti nodarbinātības stāvokli, ieguvēji būs ne vien pašas personas ar invaliditāti, bet arī darba devēji un sabiedrība kopumā. Ievērojot EM prognozēto darbaspēka nepietiekamību tuvākajos gados, saspringta darba tirgus apstākļos noteikti būs reālas iespējas izmantot darbspējīgo personu ar invaliditāti potenciālu. Izglītības pieejamība un kvalitāte cieši saistīta ar nodarbinātības iespējām nākotnē. Izglītības trūkums bieži ir par pamatu tam, ka persona ar invaliditāti nevar būt konkurētspējīga darba tirgū. Kā liecina NVA dati, attiecībā uz bezdarbnieku ar invaliditāti izglītības līmeni, 2015.gada janvārī gandrīz pusei (44%) no minētās personu grupas ir tikai pamatizglītība vai vispārējā vidējā izglītība. Tikpat liela daļa bezdarbnieku ar invaliditāti ir ar profesionālo izglītību (44%). Savukārt augstākā izglītība ir tikai katram desmitajam bezdarbniekam ar invaliditāti (9,3%).

Tā kā SIVA pamatpakalpojumos ietvertās aktivitātes saturiski īsteno pasākumus, kas tieši saistīti ar mērķa grupas klientu iekļaušanu darba tirgū – sociālā rehabilitācija, iekļaujot ārstniecību un profesionālā rehabilitācija, iekļaujot profesionālo izglītību, tad SIVA darbības efektivitātes uzlabošana būtu vērtējama kontekstā ar darba tirgu – motivēto, profilēto un darbā iekārtoto klientu skaitu.

3.tabula

SIVA darbības efektivitātes rādītāju dinamika sociālās rehabilitācijas un
profesionālās rehabilitācijas jomā.

N.p.k. Rādītājs 2015.gads 2020.gads
1. Personu ar funkcionāliem traucējumiem skaits darbspējas vecumā (t.sk. strādājošu personu pēc darbspējas vecuma), kurām uzlabotas funkcionālās spējas atbilstoši Bartela indeksam virs 30% 20% 50%
2. Darba tirgū integrēto personu ar smagu un ļoti smagu invaliditāti skaits pēc profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas 30% 50%
3. Darba tirgū integrēto personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits pēc profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas X 30%
4. Motivēto personu skaits, kurām pēc VDEĀVK atzinuma saņemšanas noteikta profesionālā piemērotība un uzsākta profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšana 400 450

Avots. LM

6. Riski, ja esošā situācija netiek mainīta

Analizējot SIVA pašreizējo situāciju un rezultatīvo rādītāju dinamiku profesionālās rehabilitācijas, sociālās rehabilitācijas un maksas pakalpojumu jomās (skat. tabulu 1.pielikumā) un statistikas datus, var prognozēt SIVA situācijas pasliktināšanos (skat. 7.attēlu).

Profesionālā rehabilitācija. Kopš 2011. gada klientu skaitam ir tendence samazināties no 400 klientiem 2011. gadā līdz 366 klientiem 2014.gadā. Kopš 2012.gada klientu skaits ar I un II grupas invaliditāti samazinājies par 12 personām. III grupas klientu skaits samazinājies par 19 personām, jo viņām ir iespējas izvēlēties citas profesionālās izglītības iestādes.

Personām ar garīga rakstura traucējumiem pašlaik nav iespējams nodrošināt iespēju apgūt atsevišķas prasmes no izglītības programmā apgūstamā kopuma, jo sava veselības stāvokļa dēļ viņas nespēj apgūt IZM akreditētās profesionālās izglītības programmas.

Personas ar invaliditāti nav motivētas saņemt tiem piemērotu profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu un pēc tam iesaistīties darba tirgū. Vidēji gadā to izmanto apmēram trešā daļa no VDEĀVK rekomendāciju saņēmušo personu skaita.

SIVA atbalsta punktu darbība nav vērsta uz klientu motivāciju iekļauties darba tirgū (netiek padziļināti strādāts ar klientiem, lai viņus motivētu saņemt profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus).

Sociālā rehabilitācija. Personu skaits, kuras vēlas saņemt valsts finansētus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, pieaug. Ja netiks piešķirts papildus valsts budžeta finansējums sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindu mazināšanai, tad tā turpinās pieaugt. LM prognozē, ka pie esošajām pieprasījuma un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanas tendencēm, sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindā esošo personu skaits 2020.gadā, salīdzinājumā ar 2015.gadu varētu pieaugt par 55,5% (uz 2020.gadu sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindā varētu atrasties 12 610 personas). Attiecīgi, ja tiek piešķirts papildus valsts budžeta finansējums sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindu mazināšanai, tad pieaugs arī apkalpoto klientu skats, par ko uzskatāmi liecina 2014.gada rezultatīvie rādītāji (skat. tabulu 1.pielikumā).

Maksas pakalpojumi. Ņemot vērā, ka SIVA ieņēmumi no maksas pakalpojumiem katru gadu samazinās, arvien vairāk līdzekļu infrastruktūras uzturēšanai būs jānovirza no valsts budžeta, kas attiecīgi samazinās finansējuma apmēru tieši pakalpojuma sniegšanai. Ja valsts budžeta dotācija netiks palielināta un netiks noteikts tāds maksas pakalpojumu plāns, kuru atbilstoši tirgus situācijai ir iespējams sniegt, tad arvien vairāk līdzekļu infrastruktūras uzturēšanai būs jānovirza no valsts budžeta, kas samazinās SIVA iespējas nodrošināt tiesību aktos noteikto pamatpakalpojumu sniegšanu.

7.attēls

SIVA attīstības tendences, pie nosacījuma, ka situācija netiks mainīta

Avots: LM

Ja SIVA esošā situācija netiek mainīta:

• Profesionālajā rehabilitācijā mazināsies klientu loks ar mēreni izteiktu invaliditāti (III grupa), jo viņiem ir iespējas integrēties vispārējā tipa profesionālās izglītības iestādēs, īstenoto programmu izmaksas attiecīgi palielināsies;

• Neatbalstot pasākumus personu ar invaliditāti motivācijas paaugstināšanai apgūt viņiem piemērotu profesionālas rehabilitācijas programmu un pēc tam aktīvi iesaistīties darba tirgū, personu ar smagu un ļoti smagu invaliditāti nodarbinātības līmenis nepaaugstināsies, attiecīgi palielinot izdevumus valsts un pašvaldību sociālajiem pabalstiem, kā arī kopējais profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmušo personu skaits samazināsies;

• Turpinās pieaugt rindas sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai, kā rezultātā pieaugs sociālā spriedze tajās personu grupās, kurām tiesības sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemt par valsts budžeta līdzekļiem;

• Maksas pakalpojumi līdz šim ir seguši noteiktu daļu fiksēto pakalpojuma izmaksu kopējā SIVA budžetā, kā rezultātā maksas pakalpojumu ieņēmumu kritums var atstāt ietekmi uz valsts budžeta finansētā pakalpojuma pašizmaksas celšanos – līdz ar to arī rezultatīvā rādītāja samazinājumu, proti, mazāks no valsts budžeta finansēto pakalpojumu apjoms un turpmāka tendence sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindu pieaugumam.

Identificētie riski nosaka iespējas un risinājuma piedāvājumus SIVA darbības efektivizācijai.

7. Piedāvātie risinājumi

Ziņojumā piedāvātie risinājumi balstās uz darba grupas secinājumiem, starptautisko nostādņu profesionālās rehabilitācijas jomā analīzi, Sociālo pakalpojumu attīstības pamatnostādņu uzdevumiem, kā arī LM prioritātēm, kas tieši saistītas ar mērķa grupas klientu (personu ar invaliditāti) iekļaušanu darba tirgū. Nosakot, ka profesionālās rehabilitācijas pakalpojumi prioritāri sniedzami personām ar smagāku invaliditāti (I un II invaliditātes grupa), kā to paredz ārvalstu labās prakses piemēri (skat. 3.pielikumā), tas ļautu veikt profesionālās rehabilitācijas jomā piedāvāto izglītības programmu specializāciju un dotu iespēju profesionālās rehabilitācijas programmu ietvaros saņemamo izglītību iegūt tām personām ar invaliditāti, kuru integrācijas iespējas vispārējā izglītības sistēmā ir ierobežotākas. Var prognozēt, ka minētajai klientu grupai sniedzot arī nodarbinātību veicinošos pasākumus un individuālo rehabilitāciju, pavērtos lielākas iespējas iekļūt darba tirgū. Savukārt personām ar garīga rakstura traucējumiem nepieciešams nodrošināt iespēju apgūt atsevišķas prasmes no izglītības programmā apgūstamā kopuma, saņemot par to valstiski atzītu izglītības dokumentu.

Tā kā SIVA sniegtajos pakalpojumos saturiski iekļauti pasākumi, kas veicina personu ar funkcionāliem traucējumiem reintegrāciju vai integrāciju darba tirgū – sociālā rehabilitācija darbspēju uzlabošanai personām darbspējas vecumā un pēc darbspējas vecuma, ja persona turpina strādāt un profesionālā rehabilitācija, tās starptautiskā izpratnē, tad risinājumi SIVA darbības efektivizācijai būtu nosakāmi kontekstā ar darba tirgu. Ņemot vērā ziņojuma 1.1.punktā minēto, LM uzskata, ka veikt SIVA institucionālo reorganizāciju nav lietderīgi, jo atsevišķas izglītības iestādes (koledžas) izveidošana personu ar invaliditāti profesionālās izglītības nodrošināšanai veicina viņu segregāciju un ir pretrunā ar ANO konvencijā "Par personu ar invaliditāti tiesībām" un citos starptautiskajos dokumentos noteiktajiem izglītības pieejamības un iekļaujošās izglītības principiem.

SIVA darbības efektivizācijai tiek piedāvāti pasākumi, kuru īstenošanai nav nepieciešams papildus finansējums un pasākumi, kuri attiecīgi prasa papildus finansējumu.

7.1. Risinājuma ieviešanai nav nepieciešams papildus finansējums

4.tabula

Pasākumu tabula

NPK Risinājums Risinājuma apraksts Ietekme uz efektivitātes rādītājiem
1. Jaunu klientu piesaiste. Lai palielinātu klientu skaitu, sagatavot grozījumus SPSPL, kuros noteikt, ka SIVA profesionālās piemērotības noteikšanu veic arī bezdarbniekiem, ar veselības problēmām (pamatotas ar ārsta atzinumu) vai invaliditāti un kuriem ieteikumu noteikt profesionālo piemērotību ir sniegusi NVA. Profesionālās piemērotības pakalpojumu plānots finansēt no ESF līdzekļiem, darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" pasākuma "Ilgstošo bezdarbnieku aktivizācijas pasākumi" ietvaros. SIVA nodrošina pakalpojumu jaunai klientu grupai - NVA nosūtītajiem klientiem ar veselības problēmām, kuriem SIVA nosaka profesionālo piemērotību, kas ļauj noteikt viņu vajadzībām atbilstošus aktivizācijas pasākumus, lai iekļautos darba tirgū
2. Klientu motivācijas paaugstināšana saņemt profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus un iesaistīties darba tirgū. 1. Klientu apzināšanā aktivizēt SIVA sadarbību ar VDEĀVK un NVA.

2. Aktualizēt SIVA profesionālās piemērotības novērtēšanas metodiku, lai to varētu izmantot arī personām ar funkcionāliem traucējumiem, to nosakot kā atsevišķu pakalpojumu SPSPL. Aktualizēto profesionālās piemērotības noteikšanas metodiku iekļaut tiesību aktos, kas reglamentē profesionālo rehabilitāciju (MK 2012. gada 17. aprīļa noteikumi Nr. 271 "Kārtība, kādā personas saņem profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus").

Motivēto personu skaita pieaugums, kurām pēc VDEĀVK atzinuma saņemšanas noteikta profesionālā piemērotība un uzsākta profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšana
3. Prioritārās mērķa grupas – personas ar smagu un ļoti smagu invaliditāti un viņiem nepieciešamo pakalpojumu noteikšana. 1. Tiesību aktos (SPSPL, MK 2012. 17.04. noteikumi Nr. 271 "Kārtība, kādā personas saņem profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus") kā prioritārās mērķa grupas profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai noteikt personas darbaspējīgā vecumā ar ļoti smagu vai smagu invaliditāti.

2. SIVA uzsākt darbības profesionālās rehabilitācijas programmu izveidei personām ar smagu un ļoti smagu invaliditāti (I un II invaliditātes grupa), izmantojot ESF finansējumu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.4.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto iedzīvotāju integrāciju sabiedrībā un darba tirgū" 9.1.4.1.pasākuma"Profesionālā rehabilitācija" ietvaros SIVA īstenos projektu, kurā paredzēts izstrādāt un ieviest jaunas profesionālās rehabilitācijas programmas personām ar smagu invaliditāti.

3. SIVA noslēgt sadarbības līgumus ar darba devējiem un to organizācijām (LDDK, LTRK) par klientu nodarbinātības iespējām un prakses vietām.

4. Sagatavot grozījumus MK 2012. gada 17. aprīļa noteikumos Nr. 271 "Kārtība, kādā personas saņem profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus", kuros iekļaut jautājumus, lai noteiktu profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saturu un izmaksas (grozu), tajā skaitā profesionālās piemērotības noteikšanai, multidisciplināro pieeju, aktivitāšu pēctecību, laika ietvaru un nepieciešamo sadarbību ar daba devējiem pēc pakalpojuma pabeigšanas.

Personu ar I un II grupas invaliditāti īpatsvara pieaugums starp pakalpojumu saņēmušajām personām.

Attiecīgi pieaug darba tirgū integrēto personu ar smagu un ļoti smagu invaliditāti skaits pēc profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas

4. Prioritārās mērķa grupas – personas ar garīga rakstura traucējumiem un viņiem nepieciešamo pakalpojumu noteikšana. 1. SIVA uzsākt darbības prasmju sertificēšanas sistēmas ieviešanai, izmantojot ESF finansējumu, lai sniegtu iespēju personām ar garīgās attīstības traucējumiem iegūt profesionālās izglītības apliecinājumu par atsevišķu prasmju apguvi, kas nepieciešamas viņu iekļaušanai darba tirgū darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.4.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto iedzīvotāju integrāciju sabiedrībā un darba tirgū" 9.1.4.1.pasākuma "Profesionālā rehabilitācija" ietvaros SIVA īstenos projektu, kurā paredzēts izstrādāt un ieviest prasmju sertificēšanas sistēmu (priekšlikumi izmaiņām normatīvajos aktos, prasmju apraksti, prasmju apmācību programmas) personām ar garīga rakstura traucējumiem.

2. Sagatavot grozījumus MK 2012. gada 17. aprīļa noteikumos Nr. 271 "Kārtība, kādā personas saņem profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus", tajos nosakot SIVA pienākumu pakalpojuma ietvaros sniegt konsultācijas klientu darbavietā (pirms vai pēc profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas).

3. SIVA noslēgt sadarbības līgumus ar darba devējiem un to organizācijām (LDDK, LTRK) par klientu nodarbinātības iespējām un prakses vietām.

4. SIVA mazināt iespējamos saskarsmes riskus starp personām ar I un II grupas invaliditāti, personām ar garīga rakstura traucējumiem un bezdarbniekiem ar funkcionāliem traucējumiem, attiecīgi organizējot pakalpojumu sniegšanas procesus, kā arī iespēju robežās nodalot infrastruktūru izmitināšanas pakalpojuma ietvaros, savukārt apmācību procesu organizējot kā iekļaujošo izglītību, lai veicinātu klientu grupu integrāciju.

Personu ar garīga rakstura traucējumiem īpatsvara pieaugums starp pakalpojumu saņēmušajām personām.

Attiecīgi pieaug darba tirgū integrēto personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits pēc profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas

Avots. LM

7.2. Risinājuma ieviešanai nepieciešams papildus finansējums

5.tabula

Pasākumu tabula

NPK Risinājums Risinājuma apraksts Ietekme uz efektivitātes rādītājiem
1. Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindas pieauguma mazināšana. 1. Papildus finansējums sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai mazinās sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindu pieaugumu, līdz ar to personas sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņems savlaicīgāk.

2. Uzlabot sociālās rehabilitācijas pakalpojuma pieejamību, veicot grozījumus MK 2009.gada 31.marta noteikumos Nr.279 "Noteikumi par kārtību, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijās, un prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem", tajos paredzot nosacījumus, kas veicinās sociālās rehabilitācijas pakalpojuma pieejamību.

1. Pieaug peronu skaits, kurām sociālās rehabilitācijas rezultātā uzlabotas funkcionālās spējas atbilstoši Bartela indeksam virs 30%;

2. Palielināsies personu skaits, kuras saņēmušas sociālās rehabilitācijas pakalpojumu.

Avots. LM

Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindā esošo personu skaits patstāvīgi pieaug, jo pieaug pieprasījums pēc šī pakalpojuma. Rindā uz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu 2015.gada 1.aprīlī atradās 8243 personas. LM prognozē, ka situācijā, ja netiks palielināts finansējums sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai vēl 1 140 personām un pieprasījuma pieauguma tempi paliks esošajā līmenī, tad sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmēju rindā 2020.gadā varētu atrasties 12 610 personas. Līdz ar to turpināsies palielināties gaidīšanas laiks rindā, attiecīgi arī turpmāk netiks ievērots tiesību aktos noteiktais periodiskums sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanā.

LM plāno, ka, lai mazinātu sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindas pieaugumu, nepieciešams papildu finansējums 754 792,30 euro apmērā. Papildus finansējuma ietvaros ik gadu prognozēts nodrošināt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu 114 personām ar funkcionāliem traucējumiem, kuras sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieprasījušas atkārtoti, 855 personām ar funkcionāliem traucējumiem, kuras sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieprasījušas pirmreizēji, un 171 politiski represētām personām un ČAES seku likvidēšanas dalībniekiem un cietušajām personām (skat.4.pielikumā).

LM uzskata, lai risinātu jautājumu par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindas pieauguma mazināšanu, tad papildu finansējuma palielināšanai sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai ir nepieciešams veikt arī grozījumus normatīvajos aktos, kas nosaka šī pakalpojumu saņemšanas kārtību (skat. 5.tabulas 2.risinājumu). Bez finansējuma palielināšanas rindu mazināt var ierobežojot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmēju mērķa grupu skaitu, kā īstenošanai nepieciešams Saeimas atbalsts, veicot attiecīgus grozījumus tiesību aktos, kuros noteiktas tiesības konkrētai mērķa grupai saņemt pakalpojumu un samazinot sociālās rehabilitācijas pakalpojuma apjomu atkārtota pakalpojuma saņemšanas gadījumā, vienlaicīgi izvērtējot iespēju atsevišķos gadījumos noteikt elastīgāku sociālās rehabilitācijas pakalpojuma apjomu, klientiem, kuri pakalpojumu saņem pirmreizēji.

Papildu finansējums sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai varētu risināt ne tikai jautājumu par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindu pieauguma mazināšanu un tiesību aktos noteikto SIVA pamatpakalpojumu nodrošināšanu paredzētajos termiņos sociālā riska grupā esošajiem klientiem, bet arī jautājumu par SIVA kā tiešās valsts pārvaldes iestādes budžeta ieņēmumu daļas sabalansēšanu, jo jau sākot no 2012.gada plānotais maksas pakalpojumu apjoms netiek sasniegts. Tā kā SIVA pašu ieņēmumi katru gadu samazinās, līdz ar to arvien vairāk līdzekļu infrastruktūras uzturēšanai jānovirza no valsts budžeta.

LM uzskata, ka SIVA maksas pakalpojumu īpatsvars būtu samazināms, atbilstoši pašu ieņēmumu plāna reālajām izpildes iespējām un attiecīgi piešķirams papildus valsts budžeta finansējums SIVA pamatpakalpojumu nodrošināšanai. Līdz ar to tiktu samazināts SIVA sniegto maksas pakalpojumu apmērs (kopumā 754 792,30 euro apmērā), tai skaitā rehabilitācijas, ārstniecības, viesu izmitināšanas, ēdināšanas pakalpojumus un citus pašu ieņēmumus, vienlaikus atsakoties no maksas pakalpojumu veidiem, pēc kuriem nav pieprasījuma.

Nav pieļaujama situācija, ka SIVA infrastruktūra un speciālisti tiek noslogoti ar pašu ieņēmumu plāna izpildi, bet valsts nespēj nodrošināt tiesību aktos deklarēto iespēju personām ar funkcionāliem traucējumiem izmantot vienīgo iespēju viņu darbspēju atjaunošanai par valsts budžeta līdzekļiem, tādejādi mazinot viņu izredzes sekmīgi atgriezties darba tirgū.

IV. Ietekme uz problēmu risināšanu

Sasniedzamie rādītāji, ja īsteno risinājumu 7.1.:

Personu ar funkcionāliem traucējumiem skaits darbspējas vecumā (t.sk. strādājošu personu pēc darbspējas vecuma), kurām pēc SIVA sniegtā pakalpojuma saņemšanas tiek uzlabotas funkcionālās spējas atbilstoši Bartela indeksam virs 30% palielinās par 30%, nodrošinot viņiem iespēju atgriezties un produktīvi strādāt darba tirgū.

Darba tirgū integrēto personu ar smagu un ļoti smagu invaliditāti (I un II invaliditātes grupa) skaits pēc profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas palielinās par 20%, viņu vajadzībām, ar ESF atbalstu, izstrādātas profesionālās rehabilitācijas programmas un 100 personām nodrošināts profesionālās rehabilitācijas pakalpojums. Personām ar garīga rakstura traucējumiem pēc profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas tiek nodrošināta iespēja iekļauties darba tirgū (30% no pakalpojumu saņēmušo personu skaita). Viņu vajadzībām izstrādāta prasmju un iemaņu sertificēšanas sistēma un īpašas profesionālās rehabilitācijas programmas.

Motivēto personu skaits, kurām pēc VDEĀVK atzinuma saņemšanas noteikta profesionālā piemērotība un uzsākta profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšana palielinās par 50.

Īstenojot profesionālās piemērotības noteikšanu bezdarbniekiem, ar veselības problēmām vai invaliditāti un, kuriem ieteikumu noteikt profesionālo piemērotību ir sniegusi NVA, ESF finansētā specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" pasākuma "Ilgstošo bezdarbnieku aktivizācijas pasākumi" ietvaros, pakalpojums tiks nodrošināts 1000 klientiem.

Sasniedzamie rādītāji, ja īsteno risinājumu 7.2.:

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmušo personu skaits pieaugs par 1 140 personām. Attiecīgi samazināsies sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindas pieaugums.

20% pakalpojumu saņēmušajām personām ar funkcionāliem traucējumiem darbspējas vecumā (t.sk. strādājošu personu pēc darbspējas vecuma) pret kopējo sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmušo personu skaitu, par 30% tiks uzlabotas funkcionālās spējas (atbilstoši Bartela indeksam).

V. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

euro

Risinājums Risinājums
(risinājuma varianti)
Budžeta programmas (apakš-
programmas)
kods un nosaukums
Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums Nepieciešamais papildu finansējums Pasākuma īstenošanas gads
(ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir terminēta)
2015.gads 2016 2017 2016 2017 2018 turpmākajā laikposmā līdz risinājuma (risinājuma varianta) pabeigšanai (ja īstenošana ir terminēta) turpmāk ik gadu (ja risinājuma (risinājuma varianta) izpilde nav terminēta)
Finansējums konceptuālā ziņojuma īstenošanai kopā     1 335783 1 335783 1 335783 250 425 1 067 824 1 105 388 300 510 754 792  
tajā skaitā                      
18. LM     1 335783 1 335783 1 335783 250 425 1 067 824 1 105 388 300 510 754 792  
Pašvaldību budžets     0 0 0 0 0 0 0 0  
1. risinājums     1 335783 1 335 783 1 335 783 250 425 313 032 350 596 300 510 0  
  18. LM                    
    LM budžeta programmas 05.00.00. "Valsts sociālie pakalpojumi" apakšprogramma 05.37.00 "Sociālās integrācijas valsts aģentūras administrēšana un profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana" 1 335 78315 1 335 78315 1 335 78315 0 0 0 0 0  
  18. LM                    
    LM programmas 63.00.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu un pasākumu īstenošana" apakšprogramma 63.07.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) īstenotie projekti labklājības nozarē (2014.-2020.)"16 0 0 0 250 42516 313 03216 350 59616 300 51016   Līdz 2020.gadam
  Pašvaldību budžets   0 0 0 0 0 0 0 0  
2. risinājums     1 335 783 1 335 783 1 335 783 0 754 792 754 792   754 792  
  18. LM                    
    LM programmas 05.00.00. "Valsts sociālie pakalpojumi" apakšprogramma 05.37.00 "Sociālās integrācijas valsts aģentūras administrēšana un profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana" 1 335 78317 1 335 78317 1 335 78317 018 754 79218 754 79218 0 754 79218  
  Pašvaldību budžets   0 0 0 0 0 0 0 0  

Ieviešot abus risinājumus, līdzekļu ietaupījums netiek paredzēts.


1 Atbilstoši NVA datiem, attiecībā uz bezdarbnieku ar invaliditāti izglītības līmeni, 2015.gada janvārī gandrīz pusei (44%) no minētās personu grupas ir tikai pamatizglītība vai vispārējā vidējā izglītība. Tikpat liela daļa bezdarbnieku ar invaliditāti ir ar profesionālo izglītību (44%). Savukārt augstākā izglītība ir tikai katram desmitajam bezdarbniekam ar invaliditāti (9,3%).

2 MK 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.914 "Sociālās integrācijas valsts aģentūras nolikums" 2.punkts.

3 MK noteikumu 29.06.2004. Nr. 570 "Valsts aģentūras "Sociālās integrācijas centrs" nolikums" 3.4. apakšpunkts.

4 MK 01.04.2008. noteikumi Nr.239 "Sociālās integrācijas valsts aģentūras nolikums".

5 MK 18.12.2012. Noteikumi Nr.914 "Sociālās integrācijas valsts aģentūras nolikums".

6 24.pants: "Dalībvalstis atzīst personu ar invaliditāti tiesības uz izglītību. Lai šīs tiesības varētu bez diskriminācijas un ar vienlīdzīgām iespējām īstenot, dalībvalstis nodrošina, ka izglītības sistēmā var iekļauties visos līmeņos un visu mūžu gūt izglītību; Dalībvalstis nodrošina, ka personām ar invaliditāti bez diskriminācijas un vienlīdzīgi ar citiem ir iespējas saņemt vispārīgo terciāro izglītību, profesionālo izglītību, pieaugušo izglītību un mūžizglītību. Šai nolūkā dalībvalstis personām ar invaliditāti nodrošina saprātīgus pielāgojumus."

27.pants: "Dalībvalstis atzīst personu ar invaliditāti tiesības uz darbu vienlīdzīgi ar citiem; tās ietver iespēju pelnīt iztikas līdzekļus ar darbu, kuru persona ar invaliditāti brīvi izvēlas vai kuram piekrīt darba tirgū un darba vidē, kas ir atklāta, veicina integrāciju un ir pieejama personām ar invaliditāti. Dalībvalstis nodrošina un veicina tiesību uz darbu īstenošanu, tostarp personām, kas par personām ar invaliditāti kļuvušas darbā, un veic atbilstošus pasākumus, tostarp pieņemot normatīvos aktus, lai cita starpā veicinātu tehniskās un profesionālās rehabilitācijas, darba saglabāšanas un atsākšanas programmas personām ar invaliditāti."

7 no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem tiek segti ar profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu invalīdiem un personām ar funkcionāliem traucējumiem saistīti izdevumi (atalgojums pakalpojumu sniegšanā iesaistītajam personālam, obligātās piemaksas par virsstundām un darbu svētku dienās, iestādes vadībā un administrācijā nodarbinātajiem, un ar atalgojuma izmaksām saistīti nodokļi (iedzīvotāju ienākuma nodoklis, darba ņēmēja un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas), sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai izlietoto materiālu iegādes izmaksas, pamatlīdzekļu remonta un ekspluatācijas izdevumi, telpu apsaimniekošanas un komunālie izdevumi, pamatlīdzekļu atjaunošanas, apdrošināšanas, nodokļu maksājumi, vispārējas nozīmes palīgmateriāli, studējošo mācību programmā "Surdotulks" stipendijas un citi izdevumi);

8 no ieņēmumiem no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem tiek segti tieši ar maksas pakalpojumu saistīti izdevumi (atalgojums pakalpojumu sniegšanā iesaistītajam personālam, obligātās piemaksas par virsstundām un darbu svētku dienās un atalgojums iestādes vadībā un administrācijā nodarbinātajiem, kā arī ar atalgojuma izmaksām saistīti nodokļi (iedzīvotāju ienākuma nodoklis, darba ņēmēja un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas), maksas pakalpojuma sniegšanai izlietoto materiālu iegādes izmaksas, pamatlīdzekļu remonta un ekspluatācijas izdevumi, telpu apsaimniekošanas un komunālie izdevumi, pamatlīdzekļu nolietojums, nomas maksa un apdrošināšanas maksājumi, vispārējas nozīmes palīgmateriāli, apmācībās iesaistīto NVA bezdarbnieku stipendijas un citi izdevumi);

9 no transfertiem tiek segti ar sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu Nacionālo bruņoto spēku karavīriem pēc atgriešanās no starptautiskajām operācijām (atalgojums pakalpojumu sniegšanā iesaistītajam personālam, obligātās piemaksas par virsstundām un darbu svētku dienās un iestādes vadībā un administrācijā nodarbinātajiem, kā arī ar atalgojuma izmaksām saistīti nodokļi (iedzīvotāju ienākuma nodoklis, darba ņēmēja un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas), sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanai izlietoto materiālu iegādes izmaksas, telpu apsaimniekošanas un komunālie izdevumi un citi izdevumi);

10 Aktuālais SIVA rīkojums ir 26.02.2015. rīkojumu Nr. 1-4/28 "Par pakalpojumu groziem".

11 Profesionālā rehabilitācija – pasākumu kopums, kas nodrošina jaunas profesijas apgūšanu, profesionālo zināšanu un prasmju atjaunošanu vai attīstīšanu, tajā skaitā profesionālās izglītības programmu apgūšanu pamata un vidējā izglītības pakāpē atbilstoši personas funkcionālo traucējumu veidam, smaguma pakāpei un iepriekš iegūtās izglītības un kvalifikācijas līmenim (definīcija SPSPL).

12 Sociālās rehabilitācijas pakalpojums - pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai dzīvesvietā vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (definīcija SPSPL).

13 "Sociālo pakalpojumu attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam" 46 lpp.

14 Saskaņā ar MK 2013.gada 24.septembra noteikumiem Nr.1002 “Sociālās integrācijas valsts aģentūras maksas pakalpojumu cenrādis"

15 Saskaņā ar SIVA 26.02.2015. rīkojumu Nr. 1-4/28 "Par pakalpojumu groziem"

16 Finansējuma sadalījums pa gadiem saskaņā ar 30.06.2015. MK noteikumiem Nr. 352 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.4. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto iedzīvotāju integrāciju sabiedrībā un darba tirgū" 9.1.4.1.pasākuma "Profesionālā rehabilitācija"" īstenošanas noteikumi"", 2015. gadā pasākumam 9.1.4.1. paredzēts finansējums 37 564 euro

17 Saskaņā ar SIVA 26.02.2015. rīkojumu Nr. 1-4/28 "Par pakalpojumu groziem".

18 Aprēķinu skat. 2.pielikumā.

Labklājības ministrs Uldis Augulis


 

1. pielikums

SIVA noteiktās funkcijas un to izpildes rezultatīvie rādītāji

Darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji no 2011. līdz 2015. gadam

  2011. gads (izpilde) 2012. gads (izpilde) 2013. gads (izpilde) 2014. gads plāns 2015. gada plāns
Darbības rezultāts Nr. 1:

Personām ar prognozējamu invaliditāti un invaliditāti sniegts sociālpsiholoģiskais atbalsts un vispusīga informācija par profesionālās rehabilitācijas un darba iespējām

Aģentūras atbalsta punktos apzinātas un informētas personas 1 200 1 581 1 787 1 200 1 200
Darbības rezultāts Nr. 2:

Personām ar prognozējamu invaliditāti, invaliditāti un invalīdu sociālās aizsardzības pasākumu veikšanai nepieciešamajiem speciālistiem nodrošinātas profesionālās izglītības iespējas speciāli pielāgotā vidē**

1. Personas ar prognozējamu invaliditāti un invaliditāti, kurām noteikta profesionālā piemērotība 400 406 416 400 400
2. Personas ar prognozējamu invaliditāti un invaliditāti, kuras saņēmušas profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu 400 397 372 380 380
3. Personas, kuras studējušas profesijās, kuras nepieciešamas invalīdu sociālās aizsardzības pasākumu veikšanai (surdotulki)**** × × × 20 20
4. Personu īpatsvars, kuras pēc profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas iekārtojušās darbā. × × × × 30%
Darbības rezultāts Nr. 3:

Personām ar prognozējamu invaliditāti un invaliditāti uzlabotas mobilitātes iespējas

Pielāgotie automobiļi 33 36 24 25 25
Darbības rezultāts Nr. 4:

Noteiktām personu mērķa grupām nodrošināta sociālā rehabilitācija

1. Sociāli rehabilitētās personas ar funkcionāliem traucējumiem darbspējas vecumā pēc darbspējas vecuma, kuras strādā, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku rezultātā cietušās personas, politiski represētās personas un personas ar prognozējamu invaliditāti 1 950 1 950 2 038 1 950 3120
2. Sociāli rehabilitētās personas ar funkcionāliem traucējumiem pēc darbspējas vecuma, kuras strādā × × ×

1 170*

×
3. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmušo personu īpatsvars pakalpojumu pieprasījušo personu (kuras minētas 1.rādītājā) kopskaitā 35% 34% 28% 40% 34%
4. Sociāli rehabilitētie Nacionālo bruņoto spēku karavīri pēc atgriešanās no starptautiskajām operācijām 288 380 206 288 288
Darbības rezultāts Nr. 5:

Efektīva un klientorientēta Sociālās integrācijas valsts aģentūras darbība

1. Personu ar funkcionāliem traucējumiem īpatsvars sociāli rehabilitēto personu skaitā, kurām funkcionālās spējas uzlabotas atbilstoši Bartela indeksam līdz 50% 79,2% 80% 80% 80% x
2. Personu ar funkcionāliem traucējumiem īpatsvars sociāli rehabilitēto personu skaitā, kurām funkcionālās spējas uzlabotas atbilstoši Bartela indeksam virs 50% 20,8% 20% 20% 20% x
1. Personu ar funkcionāliem traucējumiem īpatsvars sociāli rehabilitēto personu skaitā, kurām funkcionālās spējas uzlabotas atbilstoši Bartela indeksam līdz 30%*** × × × × 80%
2. Personu ar funkcionāliem traucējumiem īpatsvars sociāli rehabilitēto personu skaitā, kurām funkcionālās spējas uzlabotas atbilstoši Bartela indeksam virs 30% × × × × 20%
3. Personu, kas apmierinātas ar profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu, īpatsvars respondentu skaitā 96% 95% 87% 95% 80%
4. Personu, kas apmierinātas ar sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, īpatsvars respondentu skaitā 99% 98% 97% 95% 95%

* Pakalpojums uzsākts ar 2013.gada 1.septembri, 2015.gadā plānoti vienoti rindā.

** Atbilstoši Valsts kontroles ieteikumiem no profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma nepieciešams nodalīt speciālistu sagatavošanu profesijās, kuras nepieciešamas invalīdu sociālās aizsardzības pasākumu veikšanai (surdotulki).

*** Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmušo personu skaitā palielinās to personu ar funkcionāliem traucējumiem īpatsvars, kuras pakalpojumu saņem atkārtoti. Šīm personām funkcionālo spēju izmaiņas (uzlabojums) pēc rehabilitācijas nav vairs tik izteiktas, kā saņemot pakalpojumu pirmreizēji. Tāpat, no 2013.gada personu ar funkcionāliem traucējumiem grupā ir arī strādājošie pensionāri. Šai grupai funkcionālās spējas, uzsākot rehabilitāciju, ir augstākas (pārsvarā ir 17 līdz 19 punkti no 20 max), līdz ar to rehabilitācijas rezultātā nevar uzrādīt būtiskas funkcionālā stāvokļa izmaiņas. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmēji aizvien biežāk ir personas ar hroniskām saslimšanām, kurām funkcionālā stāvokļa uzlabošanās potenciāls ir zemāks, nekā personām, kuras pakalpojumu saņem savlaicīgi. Ņemot vērā iepriekš minētos faktorus, parādās tendence, ka personu ar funkcionāliem traucējumiem īpatsvars sociāli rehabilitēto personu skaitā, kurām funkcionālās spējas uzlabotas atbilstoši Bartela indeksam virs 50%, samazinās. Tāpēc nepieciešams samazināt efektivitātes rādītāju – funkcionālo spēju izmaiņas atbilstoši Bartela indeksam. Uzlabojums virs 50 % ir pārāk liels rādītājs attiecībā pret pakalpojuma saņēmēju raksturojumu (funkcionālo stāvokli) un mērījuma skalu Bartela indeksam. Priekšlikums ir noteikt mazāku rādītāju – attiecīgi uzlabojums virs 30% un līdz 30%, vienlaikus tuvākajā laikā plānojot pārskatīt funkcionālo spēju novērtēšanas metodiku rehabilitācijas sākumā un beigās, kā arī pilnveidot to.

Avots: Likuma "Par valsts budžetu 2015.gadam" paskaidrojuma raksts "05.37.00 Sociālās integrācijas valsts aģentūras administrēšana un profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana"

Labklājības ministrs Uldis Augulis

 


2. pielikums

Konceptuālā ziņojuma projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Rādītāji 2015. gads Turpmākie trīs gadi (euro)
2016 2017 2018
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu
1 2 3 4 5 6
1. Budžeta ieņēmumi: 4 626 483 0 0 -754 792 -754 792
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi apakšprogrammā 05.37.00 ""Sociālās integrācijas valsts aģentūras administrēšana un profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana", tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem 1 022 191 euro 4 626 483 0 0 -754 792 -754 792
1.2. valsts speciālais budžets 0 0 0 0 0
1.3. pašvaldību budžets 0 0 0 0 0
2. Budžeta izdevumi: 4 626 483 0 0 0 0
2.1. valsts pamatbudžets apakšprogrammā 05.37.00 ""Sociālās integrācijas valsts aģentūras administrēšana un profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana" 4 626 483 0 0 0 0
2.2. valsts speciālais budžets 0 0 0 0 0
2.3. pašvaldību budžets 0 0 0 0 0
3. Finansiālā ietekme: 0 0 0 -754 792 -754 792
3.1. valsts pamatbudžets 0 0 0 754 792 -754 792
3.2. speciālais budžets 0 0 0 0 0
3.3. pašvaldību budžets 0 0 0  0  0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi) X        
5. Precizēta finansiālā ietekme: X 0 0 0 0
5.1. valsts pamatbudžets 0 0 0 0
5.2. speciālais budžets 0 0 0 0
5.3. pašvaldību budžets 0 0 0 0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā):
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins Lai ik gadu nodrošinātu no valsts budžeta finansētu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vēl 1 140 personām, tādejādi mazinot sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindu, nepieciešams samazināt SIVA sniegto maksas pakalpojumu apmēru (kopumā 754 792 euro apmērā), tai skaitā rehabilitācijas, ārstniecības, viesu izmitināšanas, ēdināšanas pakalpojumus un citus pašu ieņēmumus atsakoties no maksas pakalpojumu veidiem, pēc kuriem nav pieprasījuma (detalizētus aprēķinus skatīt 9.pielikumā "Plānotais SIVA maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu samazinājums 2016.gadā un turpmāk".

10.pielikumā "Kopsavilkums par Sociālās integrācijas valsts aģentūras maksas pakalpojumiem un citu pašu ieņēmumiem un to izmaiņām".

6.2. detalizēts izdevumu aprēķins LM budžeta programmas 05.00.00. "Valsts sociālie pakalpojumi" ietvaros tiek īstenota apakšprogramma 05.37.00 "Sociālās integrācijas valsts aģentūras administrēšana un profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana", kur kopējais 2015.gada budžets ir 4 626 483 euro, tai skaitā maksa pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 1 022 191 euro un 2 063 606 euro sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai un citiem pasākumiem 1 540 686 euro.

Konceptuālā ziņojuma 2.risinājuma (sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindas mazināšanai) īstenošanai 2017.gadā un turpmāk ik gadu papildus nepieciešams finansējums 754 792 euro apmērā, tai skaitā EKK 1000 "Atlīdzība" 642 345 euro, (tai skaitā EKK 1100 "Atalgojums" 519 827 euro), EKK 2000 "Preces un pakalpojumi" 98 014 euro un EKK 5000 "Pamatkapitāla veidošana" 14 433 euro.

Aprēķinu par papildus nepieciešamo finansējumu sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai vēl papildus 1 140 personām skat. 4.pielikumā "Aprēķins par papildus nepieciešamo finansējumu sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindas mazināšanai un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindas samazināšanās prognoze līdz 2020.gadam".

Detalizēta informācija par aprēķinu ar plānotajiem izdevumiem atlīdzībai, izdevumiem precēm un pakalpojumiem un kapitālajiem izdevumiem, kas veido pakalpojuma cenu vienai personai 5.pielikumā "Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai 1 140 personām papildu nepieciešamais finansējums tiešo un netiešo izdevumu atšifrējumā kopā (kopsavilkums)", 6.pielikumā "Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma kurss 14 dienām personām ar funkcionāliem traucējumiem darbspējīgā vecumā un pēc darbspējīgā vecuma", 7.pielikumā "Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma kurss 21 dienām personām ar funkcionāliem traucējumiem un prognozējamu invaliditāti darbspējīgā vecumā un pēc darbspējīgā vecuma", 8.pielikumā "Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma kurss 21 dienai ČEAS likvidēšanas dalībniekiem un ČEAS rezultātā cietušajām personām, politiski represētām personām" un 12.pielikumā "Atlīdzības aprēķins 2017.-2019.gadam sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai papildu 1 140 personām, attiecīgi samazinot sniegto maksas pakalpojumu apmērus".

Lai ik gadu nodrošinātu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vēl 1 140 personām, tādejādi mazinot sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindu, nepieciešams samazināt SIVA sniegto maksas pakalpojumu apmēru (kopumā 754 792 euro apmērā), tai skaitā rehabilitācijas, ārstniecības, viesu izmitināšanas, ēdināšanas pakalpojumus un citus pašu ieņēmumus, vienlaikus atsakoties no maksas pakalpojumu veidiem, pēc kuriem nav pieprasījuma, tai skaitā EKK 1000"Atlīdzība" 144 477 euro, (tai skaitā EKK 1100 "Atalgojums" 116 900 euro), EKK 2000 "Preces un pakalpojumi" 582 280 euro, EKK 6000 "Sociālie pabalsti" 27 203 euro un EKK 5000 "Pamatkapitāla veidošana" 832 euro.

Detalizēta informācija par maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu samazinājumu sadalījuma pa ekonomiskās klasifikācijas kodiem 9.pielikumā "Plānotais SIVA maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu samazinājums 2017.gadā un turpmāk".

Detalizēta informācija par maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu samazinājumu sadalījuma pa maksas pakalpojumu veidiem 10.pielikumā "Kopsavilkums par Sociālās integrācijas valsts aģentūras maksas pakalpojumiem un citu pašu ieņēmumiem un to izmaiņām".

Ņemot vēra maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu samazinājumu un dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem palielinājumu, lai nodrošinātu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu papildu 1 140 personām veidojas ietekme sadalījuma pa ekonomiskas klasifikācijas kodiem izdevumos, tai skaitā EKK 1000 "Atlīdzība" +497 868 euro, (tai skaitā EKK 1100 "Atalgojums" +402927 euro), EKK 2000 "Preces un pakalpojumi" -484 266 euro, EKK 6000 "Sociālie pabalsti" -27 203 euro un EKK 5000 "Pamatkapitāla veidošana" +13 601 euro. Izmaiņas pa ekonomiskās klasifikācijas kodiem skat. 11.pielikumā "Izmaiņas pa ekonomiskās klasifikācijas kodiem saistībā ar maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu samazinājumu un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma papildu 1140 personām papildu nepieciešamo finansējumu".

Lai nodrošinātu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vēl papildu 1 140 personām, papildu nepieciešamas 34,35 amata vietas. Izvērtējot SIVA ar maksas pakalpojumu sniegšanu saistītās amata vietas un attiecīgi izvērtējot personāla kapacitāti, kas iesaistīta sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanā, tiek piedāvāts veikt personāla pārstrukturēšanu no ar maksas pakalpojumu sniegšanu saistītām amata vietām pārplānojot 16,85 amata vietas uz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu, vienlaikus izvērtējot noteikto amatalgu apmērus un palielinot tās ar sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu saistītās amatalgas, kuras ir kritiski zemas (pat zem 60%), salīdzinot ar noteikumos "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību" noteiktajām maksimālajām atalgojuma skalām, ņemot vērā piešķirto kategoriju, un pārējās 17,5 amata vietas tiks nodrošinātas esošo amata vietu ietvaros, nepalielinot kopējo amata vietu skaitu SIVA.

Informācija par amata vietām un atalgojuma apmēriem 12.pielikuma "Atlīdzības aprēķins 2017.-2019.gadam sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai papildu 1 140 personām, attiecīgi samazinot sniegto maksas pakalpojumu apmērus".

7. Cita informācija Veicot izmaiņas, kopējie SIVA resursi izdevumu segšanai nemainās, bet nepieciešams veikt maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu plāna 754 792 euro apmērā samazināšanu, attiecīgi aizvietojot finansējumu 754 792 euro apmērā no valsts budžeta dotācijas.

Pasākuma ieviešanai nepieciešami papildus valsts budžeta līdzekļi. Līdzekļu pieprasījums tika iekļauts ministrijas 2016.gada jauno politikas iniciatīvu sarakstā, un saskaņā ar likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam sagatavošanas grafiku, 2015.gada 1.jūnijā iesniegts Finanšu ministrijā un Pārresoru koordinācijas centrā izvērtēšanai. Pamatojoties uz Ministru kabineta 2015.gada 6.jūlija protokollēmuma Nr.31 2§ "Rīkojuma projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 16.marta rīkojumā Nr.124 "Par likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2016.gadam" sagatavošanas grafiku"" 2 punktu, atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 11.decembra noteikumiem Nr.867 "Kārtība, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam" ministriju iesniegtās jaunās politikas iniciatīvas 2016.–2018.gadam netika vērtētas.

Atbilstoši Ministru kabineta komitejas 2015.gada 10.augusta sēdē (prot. Nr.22 2§.) nolemtajam, atbalstīts konceptuālā ziņojuma "Par Sociālās integrācijas valsts aģentūru" projekts, paredzot, ka piedāvātā 2.risinājuma varianta īstenošana tiek uzsākta ar 2017.gadu. Līdz ar to nepieciešams atbalstīt papildu finansējuma piešķiršanu un pamatbudžeta izdevumu palielināšanu Labklājības ministrijai valsts budžeta programmas 05.00.00. "Valsts sociālie pakalpojumi" apakšprogrammā 05.37.00 "Sociālās integrācijas valsts aģentūras administrēšana un profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana" 2017.gadā un turpmāk ik gadu 754 792 euro apmērā, lai nodrošinātu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu 1 140 personām.

Labklājības ministrs Uldis Augulis

 


3. pielikums

Starptautiskās nostādnes profesionālās rehabilitācijas jomā

Profesionālā rehabilitācija (vocational rehabilitation) ir starptautiskajos dokumentos atzīts un plaši pielietots pasākumu kopums, kas vērsts uz personu ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanu. Starptautiskā darba organizācija (SDO) jau kopš pagājušā gadsimta ir vērsusi organizācijas dalībvalstu uzmanību pienācīgas kvalitātes darba iespēju nodrošināšanai personām ar invaliditāti, ņemot vērā vienlīdzīgu iespēju un attieksmes principus, integrāciju un sabiedrības līdzdalību. SDO personu ar invaliditāti nodarbinātības jomā cenšas veicināt pienācīga darba atrašanas iespējas, nodrošināt darba drošību un darba aizsardzību, kas noved pie šo personu dzīves līmeņa paaugstināšanās.

Galvenais dokuments šajos jautājumos ir SDO konvencija Nr.159 "Par profesionālo rehabilitāciju un nodarbinātību (personām ar invaliditāti), 1983"1, kuru ratificējušas 82 valstis (Latvija nav ratificējusi) un tai pievienotā Rekomendācija Nr.168.2.

Pamatojoties uz minēto Rekomendāciju, ārvalstu likumdošanā noteiktās profesionālās rehabilitācijas definīcijas un pakalpojuma apraksti satur vairākas kopīgas pazīmes3:

• Profesionālā rehabilitācija ir pakalpojumu kopums, ko piedāvā personām ar garīgiem vai fiziskiem ierobežojumiem;

• Pakalpojumi ir paredzēti, lai dotu iespēju to saņēmējiem pilnveidot savas prasmes un spējas, lai sekmīgi konkurētu darba intervijās, iegūtu darbu un spētu to saglabāt;

• Piedāvātie profesionālās rehabilitācijas pakalpojumi var paredzēt individuālu pārkvalifikāciju, lai atgrieztos iepriekšējā darbā pēc traumas vai garīga rakstura traucējuma;

• Profesionālās rehabilitācijas pakalpojums sākas ar individuālu gadījuma izvērtēšanu un beidzas ar sekmīgu personas atgriešanos darba tirgū.

Atbilstoši Profesionālās rehabilitācijas asociācijas (Vocational Rehabilitation Association - VRA) noteiktajiem standartiem4, pakalpojums ietver:

Organizatoriskās darbības profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai:

1. Klienta novērtējums; 2. Rehabilitācijas plāna sastādīšana (mērķu izvirzīšana un plānotās aktivitātes); 3. Atbildīgo noteikšana un aktivitāšu koordinācija (gadījuma vadības un multidisciplināras pieejas princips); 4. Rehabilitācijas plāna novērtēšana.

Profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saturu veidojošās darbības:

1. Medicīniskās konsultācijas un veselības veicināšanas pasākumi, lai atbalstītu klienta atgriešanos darbā; 2. Karjeras konsultācijas; 3. Pasākumi, lai novērstu ārējos šķēršļus, kuri kavē klienta atgriešanos darbā (vides pieejamība, darba vietas aprīkojums un darba organizācija, darba devēju, klienta un sabiedrības attieksme); 4. Konsultācijas ar darba devēju, klienta pašvaldību un nodarbinātības aģentūru; 5. Darba vietas pielāgošana; 6. Esošās vai apgūstamās profesijas analīze (profesionālā piemērotība); 6. Rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšana (ietverot sociālo, medicīnisko un arodrehabilitāciju).

Citi autori, piemēram, Fischler, Gary and Nan Booth5 norāda, ka profesionālās rehabilitācijas process sevī ietver vairāku nozaru (multidisciplinārus) pakalpojumus, kas balstās uz šādiem principiem:

• Pakalpojums ir vērsts uz konkrētu personu;

• Atbilstības kritēriji nosaka, ka klients ir vismaz 16 gadus vecs, bezdarbnieks vai nepietiekami nodarbināts ar fizisku vai garīgu invaliditāti, kas rada būtisku šķērsli nodarbinātībai (piemēram, psihiski traucējumi, alkohola un citu narkotiku atkarība, garīgie un emocionālie traucējumi, uzmanības deficīta traucējumi, specifiski mācīšanās traucējumi, kā arī fiziskie un jušanas (sensorie) traucējumi);

• Pakalpojumam jābūt uz orientētam rezultātu (saņemti rehabilitācijas plānā noteiktie pakalpojumi, atrasts algots darbs);

• Ierobežotu finansiālo resursu situācijā cilvēkiem ar smagāku invaliditāti pakalpojums nodrošināms prioritāri;

• Tiek vērtēta pakalpojuma efektivitāte:

1) Pozitīvs rezultāts profesionālās rehabilitācijas pakalpojumam – personas ar garīga vai fiziska rakstura traucējumiem (invaliditāti) saņēma profesionālās piemērotības izvērtējumu, konsultācijas, arodprasmju apmācības, naktsmītni un ilgtermiņa atbalstu, kas vajadzīgs, lai viņām būtu iespējas strādāt algotu darbu pēc savas izvēles;

2) Negatīvs rezultāts – pēc pakalpojuma saņemšanas personas ar garīga vai fiziska rakstura traucējumiem (invaliditāti) paliek bezdarbnieki vai daļēji nodarbinātas personas. Personas ar fiziska rakstura traucējumiem – vairāk nekā 70 % paliek bezdarbnieka statusā, personas ar garīga rakstura traucējumiem - 70-90% paliek bezdarbnieka statusā.

• Pēc pakalpojuma saņemšanas turpinās rūpes par klientu (aftercare). Tas nozīmē, ka profesionālās rehabilitācijas konsultants palīdz sagatavot un iesniegt nepieciešamos dokumentus nodarbinātības aģentūrā. Konsultanti var sniegt atbalstu (atbalstītās nodarbinātības programmu ietvaros), gadījumos, ja klientam ir nepieciešama palīdzība, lai saglabātu esošo darbu (novērstu risku zaudēt darbu). Šis atbalsts var ietvert arī darba prasmju pilnveidošanu klienta darba vietā. Ja klients tomēr darbu zaudējis, tad konsultanti novērtē to, kas ir noticis un konsultē personu par to, kā uzlabot viņas sniegumu vai mainīt ieradumus, kas bija par iemeslu darba zaudēšanai.

Pasaules Veselības organizācija (PVO), 2007.gadā apstiprināja globālu rīcības plānu "Par strādājošo veselību laika periodā no 2008–2017. gadam", kas savstarpēji saskaņo šo abu ANO aģentūru (SDO un PVO) rīcību un mudina dalībvalstis vērst uzmanību strādājošo veselības profilaksei, tās veicināšanai un aizsardzībai, liekot uzsvaru uz darba devēju, darba vietas un nodarbināto lomu politikas izstrādei un pilnveidošanai. Abas aģentūras atzīst kritisko stāvokli attiecībā uz strādājošo veselību un invaliditāti, kas saistīta ar nodarbinātību.

Tā kā PVO jau 2001. gadā akceptēja Starptautisko funkcionēšanas, invaliditātes un veselības klasifikāciju – SFK (ICF), kas sasaista cilvēka veselību ar dažādām tā funkcionēšanas komponentu novērtējumu, kā cilvēka spēja, daļēja spēja vai nespēja iesaistīties darba tirgū., tad ANO rīcības plāna "Par strādājošo veselību laika periodā no 2008.–2017. gadam", kontekstā starptautiska zinātnieku grupa 2011. gadā izstrādāja uz ICF balstītu profesionālās rehabilitācijas konceptuālu definīciju6, kas sevī ietver šādas pazīmes:

1. Klienta darbā iekārtošanās kā pakalpojuma rezultāts;

2. Pakalpojums nodrošināms personas darba dzīves (darbspējīgā vecuma) periodā;

3. Personas veselības stāvokļa (funkcionālo traucējumu), kas izraisīja darba nespēju, novērtējums;

4. Uz pierādījumiem balstīta pakalpojuma organizācija;

5. Multiprofesionāls (multidisciplinārs) pakalpojuma saturs un intervence.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika izstrādāts ieteicamās profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma definīcijas paraugs:

"Profesionālā rehabilitācija ir multidisciplināra, uz pierādījumiem balstīta pieeja, kas piedāvā dažādus pakalpojumus un aktivitātes personām darbspējīgajā vecumā, kurām ir veselības bojājumi vai traucējumi, kas izraisa darbnespēju (darbspējas ierobežojumus) un kuras primārais mērķis ir veicināt šo personu iesaistīšanos nodarbinātībā".


1 http://www.ilo.org/dyn/normlex/en/f?p=NORMLEXPUB:12100:0::NO:12100:P12100_INSTRUMENT_ID:31230

2 http://www.ilo.org/dyn/normlex/en/f?p=NORMLEXPUB:12100:0::NO::P12100_ILO_CODE:R168;

3 http://www.minddisorders.com/Py-Z/Vocational-rehabilitation.html#ixzz2wE54ib00;

www.healthyworkinglives.com/vocational-rehabilitation.aspx; www.cirrie.buffalo.edu

4 Vocational Rehabilitation Standards of Practice, 2007;

5 Vocational Impact of Psychiatric Disorders: A Guide for Rehabilitation Professionals. Austin: PRO-ED, Incorporated, 1999.

6 Springer Science+Business Media, LLC, 2011

Labklājības ministrs Uldis Augulis

Pielikumi 4–12 Excel formātā

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!