Ministru kabineta rīkojums Nr. 567

Rīgā 2015. gada 17. septembrī (prot. Nr. 43 2. §)

Par konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai"

1. Atbalstīt konceptuālā ziņojuma "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) 1. risinājuma variantu, kas paredz ikgadēju finansējumu valsts budžeta programmai "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" šādā apmērā: 2016. gadā – 68 624 945 euro, 2017. gadā – 96 652 651 euro, 2018. gadā – 108 995 316 euro.

2. Finanšu ministrijai, sagatavojot likumprojektus "Par valsts budžetu 2016. gadam" un "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018. gadam", paredzēt valsts budžetā ikgadēju finansējumu obligātās iepirkuma komponentes saglabāšanai 26,79 EUR/MWh apmērā atbilstoši konceptuālā ziņojuma 1. risinājuma variantam. Ja valsts budžetā noteiktais finansējums ir lielāks par faktiski nepieciešamo, lai noturētu obligātā iepirkuma komponenti 26,79 EUR/MWh apmērā, Ekonomikas ministrijai izmaksāt tikai konkrētajā gadā faktiski nepieciešamo finansējumu.

3. Ekonomikas ministrijai triju mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts Eiropas Komisijas lēmums valsts atbalsta lietā Nr. SA. 37970, iesniegt Ministru kabinetā ziņojumu par priekšlikumiem subsidētās elektroenerģijas nodokļa piemērošanai un tā likmēm no 2017. gada un turpmāk, atsevišķu elektroenerģijas ražošanas atbalsta formulu pārskatīšanai un paredzamiem grozījumiem normatīvajā regulējumā.

4. Paredzēt, ka akciju sabiedrības "Latvenergo" valsts kapitāla daļu turētājam 2016. gadā dividendēs par 2015. pārskata gadu tiek izmaksāti 77 413 486 euro, 2017. gadā dividendēs par 2016. gada pārskata gadu tiek izmaksāti 102 759 955 euro un 2018. gadā dividendēs par 2017. gada pārskata gadu tiek izmaksāti 111 452 620 euro. Ja akciju sabiedrības "Latvenergo" peļņa ir mazāka par plānoto, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai elektroenerģijas lietotāju atbalstam paaugstināt subsidētās elektroenerģijas nodokļa likmi apliekamajiem ienākumiem no obligātā iepirkuma ietvaros pārdotās elektroenerģijas, kas iegūta no fosilajiem energoresursiem, vai garantētās maksas par uzstādīto elektrisko jaudu koģenerācijas iekārtām.

5. Ekonomikas ministrijai, analizējot akciju sabiedrības "Latvenergo" darbības rezultātus par 2015. gada pārskata gadu, līdz 2016. gada 1. jūnijam iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par subsidētās elektroenerģijas nodokļa likmju paaugstināšanu apliekamajiem ienākumiem no obligātā iepirkuma ietvaros pārdotās elektroenerģijas no fosilajiem energoresursiem vai garantētās maksas par uzstādīto elektrisko jaudu koģenerācijas iekārtām, kurās tiek izmantoti fosilie energoresursi, nodrošinot, ka valsts budžeta programmas "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" finansējumam solidāri tiek izmantoti subsidētās elektroenerģijas nodokļa ieņēmumi un akciju sabiedrības "Latvenergo" dividendes.

6. Finanšu ministrijai, sagatavojot likumprojektu "Par valsts budžetu 2016. gadam", ņemt vērā plānoto ieņēmumu prognozes valsts budžeta programmas "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" izdevumu segšanai 2016. gadā 68 624 945 euro apmērā, tai skaitā 33 876 000 euro – subsidētās elektroenerģijas nodokļa ieņēmumi, 11 083 336 euro – pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi, 23 665 609 euro – akciju sabiedrības "Latvenergo" dividendes.

7. Atbalstīt akciju sabiedrības "Latvenergo" ikgadējo dividenžu novirzīšanu valsts budžeta programmas "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" izdevumu segšanai nepieciešamo resursu nodrošināšanai šādā apmērā: 2016. gadā – 23 665 609 euro, 2017. gadā – 48 009 955 euro, 2018. gadā – 60 352 620 euro.

8. Finanšu ministrijai precizēt valsts pamatbudžeta ieņēmumus, palielinot maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu prognozi 2016. gadā par 11 713 486 euro, 2017. gadā par 48 009 955 euro, 2018. gadā par 60 452 620 euro, pievienotās vērtības nodokļa prognozi 2016. gadā par 1 550 095 euro, 2017. gadā par 2 100 455 euro, 2018. gadā par 2 100 455 euro un subsidētās elektroenerģijas nodokļa prognozi 2018. gadā par 30 023 000 euro.

9. Ekonomikas ministrijai iesniegt Finanšu ministrijai priekšlikumus iekļaut likumprojektā "Par valsts budžetu 2016. gadam" un likumprojektā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018. gadam" regulējumu, kas paredz, kādā apmērā akciju sabiedrība "Latvenergo" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumu no dividendēm) no akciju sabiedrības rīcībā palikušās tīrās peļņas 2016., 2017. un 2018. gadā, tai skaitā dividenžu apmēru, kas tiek novirzītas elektroenerģijas lietotāju atbalstam, un valsts budžeta dotācijas apmēru obligātā iepirkuma komponentes saglabāšanai 26,79 EUR/MWh apmērā 2016. gadā, 2017. gadā un 2018. gadā.

10. Pieņemt zināšanai, ka valsts budžeta dotācija publiskajam tirgotājam, kas iekļauta Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātajā obligātā iepirkuma komponentes aprēķinā un paredzēta obligātā iepirkuma komponenšu apmēra mazināšanai 2016. gada pirmajā ceturksnī, tiks atzīta kā izdevumi 2015. gadā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par grāmatvedības kārtošanu.

11. Ekonomikas ministrijai nodrošināt, ka valsts budžeta dotācija publiskajam tirgotājam, kas iekļauta Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātajā obligātā iepirkuma komponentes aprēķinā un paredzēta obligātā iepirkuma komponenšu apmēra mazināšanai 2017. gada pirmajā ceturksnī, tiks atzīta kā izdevumi 2017. gadā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par grāmatvedības kārtošanu.

12. Ekonomikas ministrijai nodrošināt, ka atbalsta shēma energo­inten­sīvajiem uzņēmumiem tiek vadīta tā, lai 2017. gadā šim mērķim plānotā valsts budžeta dotācija netiek atzīta kā izdevumi 2016. gadā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par grāmatvedības kārtošanu un attiecīgi 2018. gadā plānotā valsts budžeta dotācija netiek atzīta kā izdevumi 2017. gadā.

13. Ekonomikas ministrijai izstrādāt un ekonomikas ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā Likuma par valsts budžetu 2016. gadam pavadošo likumprojektu paketē likumprojektu par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likuma 28., 28.¹, 29.¹ un 30. pantā, paredzot, ka publiskajam tirgotājam kompensējamo izmaksu aprēķinā ņem vērā likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru noteikto valsts budžeta dotāciju obligātā iepirkuma saglabāšanai 26,79 EUR/MWh apmērā.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola

(Ministru kabineta
2015. gada 17. septembra
rīkojums Nr. 567)

Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai
KONCEPTUĀLS ZIŅOJUMS

Saturs

1. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums

2. Situācijas apraksts

2.1. Valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai

2.2. Obligātā iepirkuma komponente

2.2.1. Atbalsts elektroenerģijas lietotājiem obligātā iepirkuma komponentes mazināšanai

2.2.2. Atbalsts energointensīviem uzņēmumiem obligātā iepirkuma komponentes mazināšanai

2.3. Subsidētās elektroenerģijas nodoklis

2.4. Sadales sistēmas pakalpojumu tarifi

2.5. Elektroenerģijas tirgus aizsargātie lietotāji

2.6. Elektrības cenu palielinājuma ietekmes izvērtējums saistībā ar obligātā iepirkuma komponentes izmaiņu scenārijiem

3. Risinājumi

3.1. Obligātā iepirkuma komponetes kompensācijai nepieciešamais atbalsts

3.2. Piedāvātie risinājumi

1.risinājums

2.risinājums

Risinājumu ietekme uz elektroenerģijas izmaksām lietotājiem

3.3. Risinājumi turpmākai obligātā iepirkuma komponentes samazināšanai

3.3.1. Obligātā iepirkuma maksājumu mazināšana un subsidētās elektroenerģijas nodokļa turpināšana

3.3.2. Risinājums spēkā esošā atbalsta mehānisma izbeigšanai

4. Secinājumi

1. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums

Konceptuālais ziņojums "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai" (turpmāk – Konceptuālais ziņojums) sagatavots, lai risinātu aktuālās problēmas elektroenerģijas tirgū, vienlaikus risinot jautājumus saistībā ar 2016. gada valsts budžetu un valsts budžeta ietvaru 2016.–2018. gadam.

Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) līmeņa saglabāšana un atbalsts energointesīvajiem uzņēmumiem

2013. gadā tika lemts par OIK saglabāšanu visiem elektroenerģijas lietotājiem 26,8 EUR/MWh apmērā. Līdz 2016. gada 1. aprīlim OIK nav būtiski mainījusies, pat nedaudz samazinājusies. Papildus, pieņemot Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumus Nr. 395 "Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam" (MK noteikumi Nr.395), energointesīvajiem uzņēmumiem būs iespēja maksāt mazāku OIK, t.i., iegūt atlaidi 85% apmērā no OIK "zaļās komponentes" daļas.

2015. gada OIK prognoze liecina par to, ka bez atbalsta OIK varētu pieaugt līdz 41,28 EUR/MWh, kas arī būtu maksimums. Ar katru gadu pieaug faktiskās garantētās maksas par uzstādīto jaudu un obligātā iepirkuma izmaksas. Esošo lēmumu ietvaros jaunas jaudas ekspluatācijā var tikt nodotas līdz 2017. gadam. Savukārt, valsts saistības pret elektroenerģijas ražotājiem sniedzas pat līdz 2037. gadam. Šajā sakarā ir jālemj par esošās sistēmas turpināšanu saistībā ar OIK saglabāšanu noteiktā līmenī, pagarinot tās darbību.

Subsidētās elektroenerģijas nodoklis

Saeima 2013. gada 6. novembrī pieņēma Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumu, kas stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī. Līdz ar to tika ieviests subsidētās elektroenerģijas nodoklis (SEN), lai ierobežotu straujās izmaksas, kas būtu jākompensē elektroenerģijas lietotājiem. SEN tika piemērots ieņēmumiem par pārdoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, kā arī ieņēmumiem no garantētās maksas par stacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

Šim nodoklim ir noteiktas trīs dažādas likmes:

• 15% dabasgāzes koģenerācijas stacijām;

• 10% AER izmantojošām stacijām;

• 5% stacijām, kas atbilst noteiktiem nosacījumiem.

Satversmes tiesa 2015. gada 3. jūlijā ir pasludinājusi spriedumu lietā Nr. 2014-12-01 "Par Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likuma 3. panta 1. un 2. punkta, 4. panta 1. punkta un 5. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam". Subsidētās elektroenerģijas nodoklis nav atzīts par nesamērīgu slogu tā maksātājiem.

Jāatzīmē, ka iekasētais SEN nodoklis ir mazāks nekā sākotnēji plānotais, jo tam par iemeslu ir gan mazākas dabasgāzes cenas, gan mazāks elektroenerģijas patēriņš kā iepriekš bija plānots. SEN ir viens no finanšu avotiem, lai nepaaugstinātu OIK, līdz ar to kontekstā ar lēmumiem par atbalstu sistēmu būs nepieciešams pieņemt arī lēmumus attiecībā uz SEN.

Pašlaik esošais valsts atbalsts komersantiem tiek skaņots ar Eiropas Komisiju (EK), kas prasīja ievērojami ilgāku laiku salīdzinājumā ar sākotnēji plānoto, jo Latvija pirmo reizi skaņo ar EK visu obligātā iepirkuma sistēmu, atbrīvojumus un atvieglojumus attiecībā uz nodokļiem, kā arī samazinātās SEN likmes. Līdz 2015.gada beigām gaidāms EK lēmums par atbalsta sistēma saderīgumu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu un atsevišķu tehnoloģiju potenciālo pārsubsidāciju. Pēc EK lēmuma saņemšanas būs nepieciešams veikt analīzi attiecībā uz pasākumiem, lai novērstu konstatēto pārsubsidāciju, un viens no potenciālajiem pasākumiem būtu SEN pagarināšana uz gadu vai ilgāku laika periodu atsevišķām nodokļa maksātāju grupām.

Sadales sistēmas tarifu reforma

Patreizējie sistēmas tarifi mājsaimniecībām balstās uz elektroenerģijas patēriņu, bet pārējiem lietotājiem, galvenokārt, uz elektroenerģijas patēriņu un uz pieprasīto jaudu. Šāda tarifu struktūra nav vērsta uz efektīvu sistēmas infrastruktūras izmantošanu, jo tīkla vidējā noslodze (vidējā stundas tīkla slodze pret sistēmā uzstādīto kopējo jaudu) 2014. gadā bija 12,5%, bet maksimālās stundas slodzes izmantošana – 19,9%. Pēc informācijas no AS "Sadales tīkls" 85% izmaksu pastāv arī gadījumā, kad neviens nepatērētu elektroenerģiju, savukārt 15% izmaksu ir tieši atkarīgas no sadalītās elektroenerģijas apjoma. Šobrīd lietotāji netiek iedrošināti optimāli izmantot sadales sistēmas infrastruktūru. Turpmāk sistēmas pakalpojumiem ir jābūt lietotājam pieejamiem par zemāko iespējamo samaksu, tarifiem ir jāstimulē lietotājus efektīvi izmantot tīklu un arī izmantot vairāk elektroenerģiju, kas vienlaikus samazinās OIK apjomu uz izlietoto kWh. Vienlaikus tiktu radītas priekšrocības citu energoiekārtu izmantošanai, kā piemēram, siltuma sūkņi, kas vienlaikus uzlabotu atjaunojamo energoresursu (AER) daļu primārajā bilancē. Papildu lietotājs tiks motivēts izmantot to enerģijas veidu, kur ir lielāki energoefektivitātes ietaupījumi.

Aizsargāto lietotāju atbalsta turpināšana

Aizsargāto lietotāju koncepts ir paredzēts, lai valstī samazinātos enerģētiskā nabadzība un attiecīgi mazinātu to cilvēku skaitu, kas nonākuši šādā situācijā. Līdz ar to enerģētiskās nabadzības mazināšanai pastāv vairāki virzieni, kā piemēram, elektroenerģijas cenas atbalsts, sistēmas pieslēgumu cenu atbalsts un arī atbalsts pieslēgumiem tām trūcīgām vai maznodrošinātām mājsaimniecībām, kurās ilgstoši dzīvo bez elektrības personas, kurām nav iespējams segt pieslēguma izmaksas. Direktīvā 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu norādīts, ka dalībvalstīm būtu jānodrošina neaizsargāto lietotāju energoapgāde.

Valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu prognoze

Ar Ministru kabineta 2014. gada 19. novembra sēdes protokollēmuma Nr.63 23.§ 2.2.apakšpunktu, Ministru kabinetam pieņemot zināšanai informatīvo ziņojumu "Par subsidētās elektroenerģijas nodokļa izpildes progresu", Ekonomikas ministrijai tika uzdots valsts budžeta 2016. gadam projekta sagatavošanas procesā iesniegt Ministru kabinetā izvērtējumu par SEN izpildes progresu 2015. gadā un priekšlikumus par nepieciešamo valsts budžeta finansējumu elektroenerģijas lietotāju atbalstam 2016. gadā un turpmākajos gados. Ekonomikas ministrija šajā Konceptuālajā ziņojumā ir sagatavojusi priekšlikumus par nepieciešamo valsts budžeta finansējumu elektroenerģijas lietotāju atbalstam 2016. gadā un turpmākajos gados.

Konceptuālajā ziņojumā ir sagatavoti 2 risinājumi ar attiecīgajiem priekšlikumiem 2016. gada budžetam un 2016.–2018. gada budžeta ietvaram. Vērtējot iespējamās opcijas, tika vērtēta AS "Latvenergo" ikgadējo dividenžu novirzīšana OIK atbalsta finansēšanai. Starptautiskie finanšu konsultanti, izvērtējot Latvenergo koncerna finanšu stāvokli, t.sk., ņemot vērā koncerna vidēja termiņa darbības stratēģiju, un iespējas vidējā termiņā palielināt dividenžu izmaksu, ir secinājuši, ka bāzes scenārija gadījumā (nenotiek negatīvi regulācijas vides notikumi, kuru rezultātā būtu jāveido uzkrājumi esošo aktīvu vērtību norakstīšanai) uzņēmums ir spējīgs ilgtermiņā izmaksāt līdz pat 60% no neto peļņas, taču, ņemot vērā, ka Latvenergo koncerna kapitāla struktūra ir ar palielinātu paša kapitāla īpatsvaru, uzņēmums ir spējīgs ziņojuma pārskata periodā izmaksāt arī līdz pat 100% no neto peļņas. Šāda dividenžu izmaksa atbilstu caurmērā citiem ES nozares uzņēmumiem un ļautu finansēt visus ieplānotos Latvenergo koncerna kapitālieguldījumu projektus.

Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra noteikumu Nr.1471 "Kārtība, kādā tiek noteikta un ieskaitīta valsts budžetā izmaksājamā peļņas daļa par valsts kapitāla izmantošanu" 3. punkts paredz nosacījumu, ka izmaksājamā peļņas daļa valsts kapitālsabiedrībām un valsts izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām ir 27% no attiecīgās kapitālsabiedrības tīrās peļņas, ja valsts budžeta likumā kārtējam gadam nav noteikts citādi. Līdz ar to, lemjot par valsts budžetu 2017. un 2018. gadam, būs nepieciešams noteikt AS "Latvenergo" lielāku valsts budžetā iemaksājamo peļņas daļu.

Kā optimālākais risinājums no valsts budžeta veidošanas skatu punkta tiek piedāvāts 1.risinājums.

Valsts budžeta apakšprogrammas 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" resursus izdevumu segšanai – dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem nodrošina līdzekļi no AS "Latvenergo" dividendēm šādā apmērā: 2016. gadā 23 665 609 EUR (papildus vidējā termiņa budžeta ietvarā 2015., 2016. un 2017.gadam paredzētajiem – 11 952 123 EUR, nepieciešami 11 713 486 EUR), 2017. gadā 48 009 955 EUR un 2018. gadā 60 352 620 EUR, kā arī ieņēmumi no SEN, kas 2016. gadā plānoti 33 876 000 EUR apmērā, 2017. un 2018. gadā 37 009 000 EUR apmērā katru gadu.

Ņemot vērā, ka OIK tiek noteikta periodam no kārtējā gada 1. aprīļa līdz nākamā gada 31. martam, valsts budžeta dotāciju publiskajam tirgotājam paredzēts iekļaut valsts budžetā un izmaksāt proporcionāli OIK maksājumiem, t.i. ¾ no nepieciešamās dotācijas izmaksāt no kārtējā gada budžeta, savukārt atlikušo ¼ iekļauj vidēja termiņa budžeta ietvarā nākamajā gadā.

Šī risinājuma rezultātā no 2016. gada 1. aprīļa OIK saglabātos 26,79 EUR/MWh un saglabājas šādā līmenī līdz 2019. gada 31. martam.

Lai ieviestu 1.risinājumu, ir nepieciešami grozījumi Elektroenerģijas tirgus likuma 28., 28¹., 29¹, 30.pantā, svītrojot to daļu, kas nosaka, ka publiskajam tirgotājam kompensējamo izmaksu aprēķinā ņem vērā likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteikto valsts budžeta dotāciju obligātā iepirkuma komponenšu apmēra mazināšanai¹.

2. Situācijas apraksts

2.1. Valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai

Izpildot likuma "Par valsts budžetu 2014.gadam" 57.pantā noteikto, Ekonomikas ministrija 2013. gada 17. decembrī iesniedza EK paziņojumu "Atbalsts enerģijas ražotājiem" (SA.37970 (2013.P/N)), ar kuru uzsāka pirmspaziņošanas posmu. Novērtējot elektroenerģijas ražošanas izmaksas, par pamatu tika ņemts Ekonomikas ministrijas pasūtītais pētījums "Elektroenerģijas, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā, atbalsta izvērtējums un priekšlikumi atbalsta uzlabošanai" (turpmāk – Pētījums), ko, pamatojoties uz līgumu Nr. EM2013/09, kas noslēgts starp Ekonomikas ministriju un SIA "Ekodoma" 2013. gada 11. aprīlī, izstrādāja SIA "Ekodoma". 2015. gada jūlijā EK apliecināja, ka drīzumā Latvijas puse varēs iesniegt notifikāciju.

Jāatzīmē, ka EK ir norādījusi uz atsevišķu komersantu grupu pārsubsidāciju (tehnoloģiju grupas), tādējādi radot valsts atbalsta mehānisma neatbilstību Eiropas Savienības iekšējam tirgum.

2.2. Obligātā iepirkuma komponente

Latvijā izmaksas, kas rodas, atbalstot no atjaunojamajiem energoresursiem vai augstas efektivitātes koģenerācijā saražotu elektroenerģiju, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli to elektroenerģijas patēriņam, jo cenā iekļauta OIK. Ja 2008.gadā aprēķinātā OIK bija 0,80 centi/kWh, tad jau no 2010.gada 1.aprīļa Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas aprēķinātā OIK bija 1,63 centi/kWh. 2012.gadā OIK bija pieaugusi līdz 1,75 centi/kWh un 2013.gadā līdz 2,69 centi/kWh. Kopš 2008.gada, kad sāka darboties obligātā iepirkuma atbalsta mehānisms, OIK ir pieaugusi par 1,89 centi/kWh jeb 3,3 reizes. Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Lietuvā 2013. gadā OIK sastādīja 2,72 centi/kWh, bet Igaunijā OIK 0,87 centi/kWh.

OIK apmēra izmaiņas pa gadiem bez dotācijas no valsts budžeta saskaņā ar publiskā tirgotāja prognozēm, kuras izstrādātas sadarbībā ar neatkarīgiem enerģētikas nozares ekspertiem, atspoguļotas 1. attēlā. OIK ir tieši atkarīga no iepriekšējā kalendāra gada faktiskajām izmaksām virs tirgus cenas un garantētās maksas par uzstādīto elektrisko jaudu. Pieaugums savu maksimumu sasniegs 2017. gadā. Savukārt, ja netiks atsākta jaunu atļauju izsniegšana, tad, sākot ar 2018. gadu, obligātais iepirkums sāks samazināties (skat. 2. attēlu). Prognozēs ņemts vērā, ka līdz 2018. gadam ekspluatācijā tiks nodotas jaunās biomasas un biogāzes koģenerācijas stacijas ar potenciālo uzstādīto jaudu 24,4 MW un vēja elektrostacijas ar jaudu 57 MW, kas arī pamatā izsauc OIK pieaugumu.

1.attēls. Faktiskais OIK un tā prognoze (EUR/MWh) (Avots: AS "Enerģijas publiskais tirgotājs")

2.attēls. Prognozētās atbalsta izmaksas virs tirgus cenas sadalījumā pa resursu veidiem (Avots: AS "Enerģijas publiskais tirgotājs")

Salīdzinot ar 2013.gada prognozēm, ir mainījušies pieņēmumi:

1) mazāks elektroenerģijas patēriņa pieaugums (skat. 1.tab.);

Samazinoties elektroenerģijas galapatēriņam, samazinās arī elektroenerģijas apjoms, uz kuru izmaksas tiek dalītas (OIK palielinās), un otrādi – palielinoties gala patēriņam, samazinās OIK.

1. tabula

Elektroenerģijas patēriņa prognozes

2) zemāka elektroenerģijas tirgus cenas (skat. 2.tab.);

Elektroenerģijas tirgus cenas samazināšanās reģionā par 12–19% salīdzinājumā ar 2014.gadu, kā rezultātā iepirktās elektroenerģijas tirgus vērtība kļūst zemāka, bet atbalsta apjoms attiecīgi lielāks.

2. tabula

Elektroenerģijas tirgus cenas prognoze

3) dabasgāzes cenas pazemināšanās;

2013. gada prognozēs tika pieņemts, ka dabasgāzes tirdzniecības cena būs 298,80 EUR/tūkst.m³. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo normatīvo regulējumu, aprēķinot elektroenerģijas, kas tiek iepirkta obligātā iepirkuma ietvaros, cenu, dabasgāzes tirdzniecības cenas maksimālais līmenis ir 277,46 EUR/tūkst.m³. Faktiskā dabasgāzes tirdzniecības cena 2015. gadā ir bijusi diapazonā no 213,43 EUR/tūkst.m³ (2015.gada augustā) līdz 277,46 EUR/tūkst.m³ (2015. gada janvārī).

Faktiskās garantētās maksas par uzstādīto jaudu un obligātā iepirkuma izmaksas apkopotas 3. tabulā.

No 3.tabulā iekļautās informācijas redzams, ka ar katru gadu pieaug ražotājiem, kas pārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņem garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu, izmaksātais kopējais atbalsta apjoms, kā arī šī atbalsta apjoms virs tirgus cenas, kurš tiek iekļauts obligātā iepirkuma komponentē. Ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo no atjaunojamiem energoresursiem un to pārdod obligātā iepirkuma ietvaros, atbalsta apjoms virs tirgus cenas 2014.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, ir pieaudzis par 12,3% (no 73,98 milj. EUR līdz 83,07 milj. EUR), savukārt 2015.gada 1.pusgadā tas sastāda 65% no 2014.gadā izmaksātā atbalsta apjoma virs tirgus cenas. Tāpat pieaug arī koģenerācijas stacijām, kas enerģijas ražošanai izmanto fosilos energoresursus, izmaksātais atbalsta apjoms virs tirgus cenas, kas 2014.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, ir pieaudzis par 15,9% (no 135,92 milj. EUR līdz 157,50 milj. EUR), savukārt 2015.gada 1.pusgadā tas sastāda 53% no 2014.gadā izmaksātā atbalsta virs tirgus cenas.

3. tabula

Obligātā iepirkuma ietvaros iepirktais elektroenerģijas apjoms un atbalsta izmaksas

Avots: Ekonomikas ministrija

2.2.1. Atbalsts elektroenerģijas lietotājiem obligātā iepirkuma komponentes mazināšanai

Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 28., 28.¹, 29.¹ un 30.pantu elektroenerģijas obligātā iepirkuma izmaksas un izmaksas, ko veido maksājumi par uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, kompensējot publiskajam tirgotājam iepirkuma izdevumus. Kompensējamo izmaksu aprēķinā ņem vērā likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteikto valsts budžeta dotāciju obligātā iepirkuma komponenšu apmēra mazināšanai.

Īstenojot pasākumus elektroenerģijas cenu pieauguma risku mazināšanai, kas ir būtiski tautsaimniecības konkurētspējas saglabāšanai un iedzīvotāju maksātspējas saglabāšanai, 2013.gadā tika lemts novirzīt valsts budžeta līdzekļus turpmāka OIK pieauguma segšanai līdz 2017.gada 31.martam. Lai to nodrošinātu, vidēja termiņa budžeta ietvarā 2014., 2015. un 2016.gadam OIK saglabāšanai esošajā apmērā no valsts budžeta tika paredzēti šādi līdzekļi: 2014.g. – 29 264 488 EUR, 2015.g. – 47 747 928 EUR; 2016.g. – 56 142 872 EUR. Savukārt, lai valsts budžetā būtu šāds papildu līdzekļu apjoms un mehānisms būtu fiskāli neitrāls, ar 2014.gada 1.janvāri ir ieviests jauns nodoklis enerģijas ražotājiem, kas saņēmuši atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros – SEN.

Tā kā atbalstu kā OIK maksājuma samazinājumu proporcionāli patērētajai elektroenerģijas daļai saņem visi elektroenerģijas lietotāji, attiecīgais finansējums nesniedz selektīvu priekšrocību, un tādējādi AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" saņemtie publiskie līdzekļi nav uzskatāmi par valsts atbalstu.

Likumā "Par valsts budžetu 2015.gadam" Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" OIK saglabāšanai tika paredzēti līdzekļi 27 968 512 EUR apmērā. Faktiski OIK saglabāšanai 2015.gadā publiskajam tirgotājam – AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" tika izmaksāti 20 335 000 EUR. Savukārt, vidēja termiņa budžeta ietvarā 2015., 2016. un 2017.gadam Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" no valsts budžeta tika paredzēti šādi līdzekļi: 2016.g. – 61 265 211 EUR (tostarp 56 142 872 EUR OIK saglabāšanai esošajā līmenī), 2017.g. – 19 635 631 EUR (tostarp 14 513 292 EUR OIK saglabāšanai esošajā līmenī līdz 31.03.2017.).

2.2.2. Atbalsts energointensīviem uzņēmumiem obligātā iepirkuma komponentes mazināšanai

Lai mazinātu elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes pieauguma negatīvo efektu uz komersantiem, kas savu pamatdarbību ir izvērsuši energoietilpīgajās nozarēs, tādās kā, metālrūpniecība, šķiedras ražošana, būvmateriālu ražošana, Ministru kabinets š.g. 14.jūlijā pieņēma MK noteikumi Nr.395 ar mērķi noteiktiem apstrādes rūpniecības komersantiem dot tiesības kvalificēties samazinātajam OIK līdzdalības maksājumam.

Samazinātais OIK līdzdalības maksājums ir 85% no obligātā iepirkuma komponentes, kas ir aprēķināta obligātajam iepirkumam no ražotājiem, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem resursiem. Ar 2015.gada 1.aprīli OIK ir 26,79 EUR par MWh, kur obligātais iepirkums no ražotājiem, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem resursiem, ir 10,08 EUR par MWh.

4.tabula

Atbalsta mehānisma ietekme uz valsts budžetu

Valsts pamatbudžetā līdzekļi 2016.gadam netiek plānoti, jo komersanti uz samazināto OIK līdzdalības maksājumu par 2015.gada 2. pusgadu varēs pieteikties 2016.gadā. MK noteikumi Nr.395 paredz, ka AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" visas izmaksas, kas saistītas ar samazināto OIK līdzdalības maksājumu, iekļauj OIK aprēķinā un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, apstiprinot OIK apmēru katram nākošajam gadam, ņem vērā iepriekš minētās izmaksas. Lēmumu par OIK apmēru pieņem reizi gadā. Līdz ar to AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" izmaksas par 2015.gada 2. pusgadu iekļaus OIK izmaksu aprēķinā, ko iesniegs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai 2017.gada janvārī - februārī un kas stāsies spēkā 2017.gada 1.aprīlī. Ņemot vērā iepriekš minēto, valsts pamatbudžeta līdzekļi atbalsta shēmas darbībai būs nepieciešami 2017.gadā.

MK noteikumi Nr.395 stāsies spēkā tikai pēc EK lēmuma saņemšanas par saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu. Ekonomikas ministrija š.g. 7. augustā iesniedza notifikāciju Eiropas Komisijai tās uzturētajā valsts atbalsta notifikācijas sistēmā.

2.3. Subsidētās elektroenerģijas nodoklis

Saeima 2013. gada 6. novembrī pieņēma Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumu, kas stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī. Līdz ar to tika ieviests SEN, lai ierobežotu straujās izmaksas, kas būtu jākompensē elektroenerģijas lietotājiem. SEN tika piemērots ieņēmumiem par pārdoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, kā arī ieņēmumiem no garantētās maksas par stacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

Šim nodoklim ir noteiktas trīs dažādas likmes:

• 15% dabasgāzes koģenerācijas stacijām;

• 10% AER izmantojošām stacijām;

• 5% stacijām, kas atbilst noteiktiem nosacījumiem.

SEN piemērošanas laika periods ir no 2014.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.decembrim.

Satversmes tiesa 2015. gada 3. jūlijā ir pasludinājusi spriedumu lietā Nr. 2014-12-01 "Par Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likuma 3. panta 1. un 2. punkta, 4. panta 1. punkta un 5. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam". Subsidētās elektroenerģijas nodoklis nav atzīsts par nesamērīgu slogu tā maksātājiem.

Lietas būtība ir tāda, ka 90 pieteikumu iesniedzēji uzskatīja SEN par pārmērīgu slogu tā maksātājiem, kā arī to, ka tas ieviests, pārkāpjot tiesiskās paļāvības principu.

Satversmes tiesā par apstrīdēto normu atbilstību Satversmei vērsās vairāki desmiti subsidētās elektroenerģijas ražotāji. Satversmes tiesa norādīja, ka regulējums, kas paredz kāda nodokļa maksāšanu, ir jāvērtē kā ierobežojums, kas noteikts tādēļ, lai nodrošinātu valsts budžeta un pašvaldību budžetu veidošanu. Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdēto normu leģitīmais mērķis ir sabiedrības labklājības aizsardzība.

Attiecībā uz apstrīdēto normu atbilstību tiesiskās paļāvības principam Satversmes tiesas atzina, ka tas prasa līdzsvarot personu tiesisko paļāvību uz reiz jau iegūtām tiesībām ar sabiedrības interesēm, proti, arī šajā jautājumā izšķiroša nozīme ir tam, vai ievērots samērīguma princips.

Līdz ar to, SEN piemērošana tiks turpināta, lai nodrošinātu sabiedrības labklājības aizsardzību, turpinot elektroenerģijas lietotāju atbalsts programmu.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta publiski pieejamās informācijas 2015. gada 7 mēnešos SEN faktiski iekasēts 19,035 milj. EUR apmērā (skat. 3. attēlu) jeb veikti 89,4% no plānotās 7 mēnešu perioda izpildes (53,7% no SEN 2015.gada plānotajiem ieņēmumiem).

SEN ieņēmumu apjomu katrā mēnesī ietekmē dabasgāzes cena un obligātā iepirkuma ietvaros pārdotās elektroenerģijas apjoms, ko ietekmē Latvijas klimatiskie apstākļi. Iekasētā SEN ieņēmumu apjoms ir mazāks par prognozēto dabasgāzes cenas krituma dēļ.

3.attēls. Prognozētie SEN ieņēmumi attiecībā pret faktiskajiem SEN ieņēmumiem 2015.gada 7 mēnešos, milj. EUR. (Avots: Ekonomikas ministrija)

Veicot obligātā iepirkuma izmaksu analīzi, tika koriģēta arī SEN ieņēmumu prognoze turpmākiem gadiem. Prognozēs pieņemts, ka savu darbību turpina gan jau ekspluatācijā nodotās elektrostacijas, kā arī pieņemts, ka elektroenerģijas ražošanu obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemot garantētu maksu, savu darbību uzsāks tās elektrostacijas, kurām ir spēkā lēmums par tiesību piešķiršanu elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros. Ņemot vērā minētos pieņēmumus, izveidota SEN ieņēmumu prognoze ar sadalījumu pa mēnešiem 2016. - 2018.gadam, kas dots 5.tabulā.

5.tabula

SEN ieņēmumu prognoze, milj. EUR

*Prognozētie ieņēmumi par 2017.gada novembrī un decembrī saražoto elektroenerģiju.

Taču, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt ieņēmumus OIK pieauguma segšanai arī turpmākajos gados, nepieciešams izvērtēt SEN termiņa pagarināšanu tiem ražotājiem, kuriem, skaņojot valsts atbalstu ar EK, tiks konstatēts pārsubsidēšanas risks. Pēc atsevišķas analīzes veikšanas būs nepieciešams lemt par SEN pagarināšanu uz gadu vai ilgāku laika periodu atsevišķām nodokļa maksātāju grupām (tehnoloģiju grupām ar pārsubsidāciju). Šādus priekšlikumus Ekonomikas ministrija varētu piedāvāt 2016.gadā.

2.4. Sadales sistēmas pakalpojumu tarifi

Saskaņā ar spēkā esošo sistēmas tarifu struktūru, lietotājam, mainot elektroenerģijas patēriņu, viņa izmaksas par sistēmas pieslēgumu mainās tuvu proporcionāli elektroenerģijas patēriņam, lai gan sistēmas operatora izmaksas nemainās attiecīgi². Savukārt lietotāji, kuri neizmanto savus sistēmas pieslēgumus vai tajos ļoti minimāli izmanto elektroenerģiju (aptuveni 100 tūkstoši objektu), savu pieslēgumu uzturēšanas izmaksas attiecina uz elektroenerģiju patērējošiem lietotājiem. Vidēji 1 mājsaimniecības pieslēguma izmaksas par sistēmas pakalpojumiem pie spēkā esošajiem sistēmas tarifiem ir 8,75 EUR mēnesī, kas atbilst 155 kWh patēriņam mēnesī. Tikai 30,6% mājsaimniecību mēnesī patērē 155 kWh un vairāk. Tas nozīmē, ka vairāk patērējošas mājsaimniecības šobrīd daļēji apmaksā pārējo 69,4% mājsaimniecības pieslēgumus.

Patreizējie sistēmas tarifi mājsaimniecībām balstās uz elektroenerģijas patēriņu, bet pārējiem lietotājiem galvenokārt uz elektroenerģijas patēriņu un uz pieprasīto jaudu. Šāda tarifu struktūra nav vērsta uz efektīvu sistēmas infrastruktūras izmantošanu, jo tīkla vidējā noslodze (vidējā stundas tīkla slodze pret sistēmā uzstādīto kopējo jaudu) 2014. gadā bija 12,5%, bet maksimālās stundas slodzes izmantošana – 19,9%. Šobrīd lietotāji netiek iedrošināti optimāli izmantot sadales sistēmas infrastruktūru. Pēc informācijas no AS "Sadales tīkls" 85% izmaksu pastāv arī gadījumā, kad neviens nepatērētu elektroenerģiju, savukārt 15% izmaksu ir tieši atkarīgas no sadalītās elektroenerģijas apjoma.

Nākotnē sagaidāma izkliedētās ģenerācijas attīstība un mikroģeneratoru pieejamība katrai mājsaimniecībai. Šāda situācija jau ir vairākās Eiropas valstīs – Itālijā, Grieķijā, Vācijā, Spānijā, Francijā, Beļģijā, Lielbritānijā. Mikroģeneratori ar akumulatoru palīdzību samazinās iepirktās elektroenerģijas apjomu, kas pie esošās sistēmas tarifu struktūras nozīmē sistēmas uzturēšanas izmaksu pārdali uz pārējiem lietotājiem. Izkliedētas ģenerācijas elektrostacijas šobrīd 100 % apmaksā sistēmas pieslēguma izbūvi, bet tās neveido pietiekošus ieņēmumus, kas būs nepieciešami no elektrostacijām atejošo elektrolīniju atjaunošanai. Būtu loģiski, ka šādā gadījumā tās apmaksātu sistēmas uzturēšanu caur pieslēguma jaudas maksu (kā potenciāla iespēja izmanto tīklu).

Lai sistēmas tarifi atspoguļotu elektrotīkla infrastruktūras uzturēšanas un atjaunošanas izmaksas, veicinātu sistēmas izmantošanas efektivitāti un virzītu lietotājus energoefektivitātes paaugstināšanai kopumā, ir nepieciešamas izmaiņas esošajā sistēmas tarifu struktūrā.

Sistēmas tarifiem būtu jāatbilst dažādiem principiem, kas sistēmas operatoram sniegtu īstermiņa un ilgtermiņa signālus sistēmas attīstībai un ilgtspējīgai sistēmas operatora darbībai, kā arī aizsargātu lietotājus.

1) Sistēmas ilgtspējas princips: tarifi ļauj sasniegt nepieciešamos ieņēmumus un pamatotu kapitāla atdevi;

2) ekonomiskās efektivitātes princips: sistēmas pakalpojumiem ir jābūt lietotājam pieejamiem par zemāko iespējamo samaksu, tarifiem ir jāstimulē lietotājus efektīvi izmantot tīklu un arī izmantot vairāk elektroenerģiju, kas vienlaikus samazinās OIK apjomu uz izlietoto kWh. Vienlaikus tiktu radītas priekšrocības citu energoiekārtu izmantošanai, kā piemēram, siltumsūkņi, kas vienlaikus uzlabotu atjaunojamo energoresursu daļu primārajā bilancē. Papildu lietotājs tiks motivēts izmantot to enerģijas veidu, kur ir lielāki energoefektivitātes ietaupījumi.

3) vienlīdzības princips: visiem lietotājiem, kuriem ir nepieciešami vienādi sistēmas pakalpojumi, par tiem būtu jāmaksā vienādi, neatkarīgi no elektroenerģijas patēriņa.³

2.5. Elektroenerģijas tirgus aizsargātie lietotāji

Aizsargāto lietotāju koncepts ir paredzēts, lai valstī samazinātos enerģētiskā nabadzība un attiecīgi mazinātu to cilvēku skaitu, kas nonākuši šādā situācijā. Līdz ar to enerģētiskās nabadzības mazināšanai pastāv vairāki virzieni, kā piemēram, elektroenerģijas cenas atbalsts, sistēmas pieslēgumu cenu atbalsts un arī atbalsts pieslēgumiem tām trūcīgām vai maznodrošinātām mājsaimniecībām, kurās ilgstoši dzīvo bez elektrības personas, kurām nav iespējams segt pieslēguma izmaksas. Direktīvā 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu norādīts, ka dalībvalstīm būtu jānodrošina neaizsargāto lietotāju energoapgāde.

4.attēls. 1.kvintiles⁴ iedzīvotāju ienākumi pret elektroenerģijas cenu

Pateicoties aizsargātā lietotāja instrumentam, Latvijā trūcīgajām mājsaimniecībām tiek nodrošināta subsidēta elektroenerģijas galacena, tādējādi samazinot enerģētiskās nabadzības riskus. Savukārt, atceļot OIK atbalstu un īpaši aizsargātā lietotāja budžeta dotāciju, Latvijas trūcīgo mājsaimniecību elektroenerģijas nabadzības indekss tuvotos Eiropas Savienības nabadzīgajām valstīm. Gadījumā, ja neeksistē efektīva sociālā atbalsta sistēma, šāda izdevumu palielināšanās var radīt nopietnus sociālos riskus, kā piemēram, Bulgārijā 2013. gadā. Vairākās valstīs arī pēc tam ir bijis vērojams, ka tieši elektroenerģijas izmaksu pieaugums var destabilizēt situāciju valstī, un kā piemēru var minēt Armēnijas nemierus 2015.gadā. Bez OIK atbalsta un aizsargātā lietotāja budžeta, 1.kvintiles iedzīvotāju ienākumi atbilstu 15,7 MWh gadā un Latvija ievērojami pasliktinātu pašreizējo stāvokli, paaugstinot enerģētiskās nabadzības risku (4.attēls).

5.attēls. Elektroenerģijas izmaksas virs tirgus cenas vidēji lieliem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem (20 – 70 GWh) (Avots: Eurostat)

Salīdzinot Baltijas jūras valstis un Austrumeiropas valstis, Latvijā 2014.gadā bija augstākās izmaksas virs elektroenerģijas tirgus cenas energointesīviem apstrādes uzņēmumiem ar patēriņu 20-70GWh (5.attēls), kas, savukārt, rada būtiskus riskus jaunu investīciju piesaistei rūpniecībā un ierobežo no jauna radītu darbavietu skaitu. Esošie uzņēmumi, lai kompensētu augstās elektroenerģijas cenas, ierobežo esošo investīciju paplašināšanos un jaunus kapitālieguldījumus/investīcijas, kā arī cenšas kompensēt to ar samazinātām personāla izmaksām, kā rezultātā tiek ierobežota ekonomikas produktivitātes izaugsme.

Ņemot vērā Latvijas iekšējā tirgus niecīgos izmērus, jaunu investīciju lēmumos dominē infrastruktūras pieejamība, personāla izmaksas un enerģijas izmaksas. Tieši augstās enerģijas izmaksas samazina Latvijas kā investīciju mērķa valsts pievilcību, jo pārējās pozīcijās mūsu iespējas panākt būtiskas atšķirības ar citām Austrumeiropas valstīm ir ierobežotas.

Raugoties no sociālās nevienlīdzības faktora, zemais darba algu un produktivitātes līmenis vidējā termiņā neļauj cerēt uz pirmo divu kvintiļu ienākumu palielinājumu.

Pēc elektroenerģijas tirgus pilnīgas atvēršanas un subsidēto elektroenerģijas tarifu atcelšanas mājsaimniecībām no 2015. gada 1. janvāra cena par elektroenerģiju veidojas brīva tirgus apstākļos. Tā rezultātā mājsaimniecību izmaksas par elektroenerģiju ir pieaugušas, salīdzinot ar regulēto tarifu, kas bija spēkā kopš 2011. gada.

Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī, aizsargātais lietotājs ir trūcīga vai maznodrošināta ģimene (persona) vai daudzbērnu ģimene, kura izlieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā pašas vajadzībām (galapatēriņam).

Pašlaik Saeimā 3.lasījumā tiek virzīti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz paplašināt aizsargāto lietotāju loku ar ģimenēm, kuru apgādībā ir bērns ar invaliditāti. Papildus ir iesniegts priekšlikums likumprojektam, kas paredz daudzbērnu ģimenes statusa saglabāšanu līdz bērna 24 gadu vecuma sasniegšanas, ja bērns turpina mācības. Tātad, nenoliedzot jau iepriekšminēto grupu īpašās vajadzības, aizsargāto lietotāju definīcija nav skaidra, kas attiecīgi ietekmē nepieciešamos budžeta līdzekļus 2016. –2018. gadā.

Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2015.gada 1.janvārī, aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojums ir elektroenerģijas tirdzniecība aizsargātajam lietotājam. Elektroenerģijas tirgus likums paredz trūcīgām vai maznodrošinātām personām (ģimenēm), kā arī daudzbērnu ģimenēm, tiesības saņemt noteiktu elektrības daudzumu par samazinātu cenu. Ņemot vērā instrumenta pamatfunkciju mazināt enerģētisko nabadzību valstī, vienlaikus ir jāapsver iespēja gan mazināt izmaksas par elektroenerģijas cenas vai OIK pieaugumu, gan par sistēmas pakalpojumu cenas pieaugumu.

Elektroenerģijas tirgus likums paredz, ka aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanu no 2015.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim nodrošina AS "Latvenergo". Sākot ar 2016.gadu būtu jārīko konkurss, lai izraudzītos tirgotāju, kurš nodrošina aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanu ar viszemāko valsts budžeta līdzfinansējumu. Līgumu par aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanu slēdz uz diviem gadiem. Lai savlaicīgi rīkotu konkursu, līdz 2015.gada 1.jūnijam bija jāizdod Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanas nosacījumus, finansēšanas apjomu un kārtību, kā arī kārtību, kādā pašvaldība aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniedzēju informē par trūcīgām vai maznodrošinātām ģimenēm (personām), kuras ir tiesīgas saņemt aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu. Ņemot vērā, ka likumdevējs vēl nav definējis aizsargāto lietotāju loku, kuri, sākot ar 2016.gada 1.janvāri, būtu tiesīgi saņemt aizsargātā lietotāja pakalpojumu, laika grafiks konkursa izsludināšanai un aizsargātā pakalpojuma sniedzēja atlasei ir ļoti īss. Pastāv risinājums, kad AS "Latvenergo" tehniski nodrošina aizsargātā lietotāja pakalpojumu arī 2016.gadā, līdz ar to nepieciešami grozījumi Elektroenerģijas tirgus likuma pārejas noteikumu 44.–47. punktos.

Vērtējot nepieciešamos finansiālos līdzekļus aizsargātā pakalpojuma sniegšanai, par pamatu tiek ņemta aktuālā informācija no AS "Latvenergo". 2015. gada pirmajā pusē AS "Latvenergo" ir piešķīrusi atbalstu maksimāli 55 328 trūcīgajām vai maznodrošinātajām ģimenēm un 14 300 daudzbērnu ģimenēm vienā mēnesī, kopā 2015. gada pirmajā pusē izlietojot 1 591 085 EUR (bez PVN). Ja pieņem, ka gada otrajā pusē vērojams līdzīgs pieaugums, tad nepieciešamā summa būtu 5 122 339 EUR, ieskaitot PVN. Saskaņā ar Labklājības ministrijas sniegto informāciju Latvijā 2014. gadā aizsargāto lietotāju statusam atbilda 146 630 personas, tajā skaitā trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes (personas) – 107 667.

Likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam" Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" 2016. un 2017. gadam ik gadu ir apstiprināts valsts budžeta finansējums aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma nodrošināšanai 5 122 339 EUR bez PVN apmērā. Ministru kabinets 2015. gada 17. martā (prot.nr.15 30§) ir apstiprinājis ministriju un citu centrālo valsts iestāžu valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2016., 2017. un 2018. gadam, paredzot arī 2018. gadā minētajam mērķim valsts budžeta līdzekļus 5 122 339 EUR apmērā. Vienlaikus jāatzīmē, ka elektroenerģijas gala cena aizsargātajam lietotājam kā mājsaimniecībai tiek kompensēta ieskaitot PVN, jo arī kompensējamā daļa tiek aplikta ar PVN. Līdz ar to arī budžeta ienākumu daļa papildinās ar papildus PVN maksājumiem.

Ņemot vērā aizsargāto lietotāju instrumenta mērķi, jau savlaicīgi ir jānovērš iespējamie nākotnes riski. Paredzams, ka 2016. gadā tiks apstiprināti jauni sadales sistēmas tarifi, ieviešot visām elektroenerģijas lietotāju grupām, t. sk. visām mājsaimniecībām, fiksēto un mainīgo maksājumu daļu. Līdz ar to mājsaimniecībām ar mazu elektroenerģijas patēriņu varētu pieaugt kopējā elektroenerģijas maksa, kā rezultātā būs nepieciešams papildus kompensēt arī sadales sistēmas tarifa pieaugumu daļēji jau 2016. gadā. Pieņemot, ka jaunais sadales sistēmas tarifs tiek ieviests no 2016.gada 1.jūlija un pēc iepriekšēja novērtējuma trūcīgajām vai maznodrošinātajām mājsaimniecībām ar mazu elektroenerģijas gala patēriņu maksājums par sadales sistēmas pakalpojumiem varētu pieaugt par 3 EUR mēnesī, papildus budžetā būs nepieciešami 2 500 000 EUR.

Aizvien pastāv mājsaimniecības, kurās ilgstoši dzīvo trūcīgas vai maznodrošinātas personas, kurām nav iespējams segt pieslēguma izmaksas. Direktīvā 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu norādīts, ka dalībvalstīm būtu jānodrošina neaizsargāto lietotāju energoapgāde. Līdz ar to papildus līdzekļi būs nepieciešami, lai kompensētu pieslēgumus trūcīgajām un maznodrošinātajām mājsaimniecībām. Pēc iepriekšējas informācijas apkopošanas šādu izmaksu segšanai būs nepieciešams aptuveni 1 milj. EUR.

6.tabula

Finanšu līdzekļu nepieciešamība aizsargātajiem lietotājiem, EUR

* - likumprojekts tiek virzīts Saeimā 2.lasījumā

** - likumprojekts tiek virzīts Saeimā 3.lasījumā

Finansiālajos aprēķinos tirdzniecības pakalpojuma cena tiek pielīdzināta AS "Latvenergo" universālā pakalpojuma elektroenerģijas pārdošanas cenai 2015. gadā: 0,05648 EUR/kWh (bez PVN). Aizsargātā lietotāja pakalpojuma cena 2015. - 2017. gadam tiek pieņemta 0,0131 EUR/kWh (bez PVN). Secīgi kompensācija tiek aprēķināta, atņemot no tirdzniecības pakalpojuma cenas aizsargātā lietotāja pakalpojuma cenu, kas rezultātā ir 0,04338 EUR/kWh (bez PVN).

Pašlaik Saeimā tiek skatīti divi likumprojekti (dažādās apstiprināšanas stadijās), kas potenciāli varētu ietekmēt aizsargātajiem lietotājiem nepieciešamo atbalsta summu:

1) Saeimā 3.lasījumā tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" (Nr. 209/Lp12), iekļaujot aizsargāto lietotāju sarakstā arī ģimenes (personas), kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti. Pēc Labklājības ministrijas informācijas Latvijā ir 5 939 bērni ar invaliditāti. Vienlaikus tiek sniegti dažādi priekšlikumi aizsargāto lietotāju grupas paplašināšanai, kā piemēram, personas ar invaliditāti, pensionāri u.c., kas attiecīgi palielinās atbalstam nepieciešamos līdzekļus. Ja tiek apstiprināti minētie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, iekļaujot aizsargāto lietotāju sarakstā arī ģimenes (personas), kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti, tad papildus aizsargātā lietotāja izdevumu kompensācijai būs vajadzīgi 309 161 EUR gadā.

2) Saeimā 2.lasījumā tiek virzīti grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Nr.215/Lp12), kas paredz, ka daudzbērnu ģimene – ģimene, kuras aprūpē ir trīs bērni vai vairāk, tai skaitā audžuģimenē ievietoti un aizbildnībā esoši bērni. Par aprūpē esošiem uzskatāmi arī pilngadību sasniegušie bērni, kamēr viņi turpina vispārējās, profesionālās vai augstākās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad viņi sasniedz 24 gadu vecumu. Šīs iniciatīvas rezultātā saskaņā ar Labklājības ministrijas aprēķiniem daudzbērnu ģimeņu skaits varētu pieaugt par aptuveni 20%, kas attiecīgi ietekmēs aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma atbalsta apmēru. Ja tiek apstiprināti grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, tad papildus nepieciešamā summa sastāda 1 031 458 EUR.

2.6. Elektrības cenu palielinājuma ietekmes izvērtējums saistībā ar obligātā iepirkuma komponentes izmaiņu scenārijiem

Atbilstoši OIK scenārijam (skatīt 6. att.) ir veikts salīdzinājums par to ietekmi uz tautsaimniecību attiecībā pret bāzes scenāriju, ja OIK vidējā termiņā paliek nemainīga. Aprēķini veikti, pamatojoties uz pašreizējo elektroenerģijas patēriņa struktūru un 2014.gada obligātā iepirkuma neto izmaksām.

Obligātā iepirkuma komponente

6.attēls. OIK scenārijs

Potenciālais elektroenerģijas izmaksu pieaugums samazina peļņu un palielina ražotāju cenas. Pie tam pakalpojumu nozarēs lielākā daļa izmaksu palielinājuma kompensējas ar pakalpojumu cenu pieaugumu, bet rūpniecībā tas notiek, galvenokārt, ar peļņas samazinājumu un konkurētspējas kritumu, jo tā sauktās tirgojamās nozarēs, t.i., nozares, kuru produkciju var brīvi eksportēt un importēt, ražotāji nav cenu noteicēji, bet ir cenu ņēmēji un ir atkarīgi no pasaules tirgus cenām.

OIK pieauguma gadījumā starppatēriņa izmaksu pieaugums kopumā tautsaimniecībai var būt par 0,2–0,3% (salīdzinājumā ar bāzes situāciju 2014. gadā), kas var samazināt uzņēmēju peļņu par 0,3–0,4% un palielināt ražotāju cenas par 0,06– 0,08%. Rūpnieciskiem patērētājiem (apstrādes rūpniecība, būvniecība) peļņa samazināsies par 1,1–1,6%, bet ražotāju cenas varētu pieaugt par 0,05–0,06%. Savukārt, nozarēs ar paaugstinātu energointensitāti (elektroenerģijas izmaksu īpatsvaru starppatēriņā) zaudējumi jau ir būtiskāki. Piemēram, rūpnieciskiem patērētājiem ar 5% energointensitāti (vidējā Latvijas rūpniecībā 2013.gadā bija 3,7%) peļņas samazinājums jau ir par 1,5– 2%, bet uzņēmumiem ar 7,7% energointensitāti atbilstoši par 2,4–3,2%.

Savukārt, pārējiem patērētājiem (transports, lauksaimniecība, mežsaimniecība, komercpakalpojumi, sabiedriskie pakalpojumi) peļņa samazināsies par 0,15–0,22% un preču/pakalpojumu cenas var pieaugt par 0,07 –0,09%.

OIK pieauguma gadījumā ietekme uz patēriņa cenām var sasniegt 0,3%.

7.tabula

Elektrības cenu palielinājuma ietekmes izvērtējums saistībā ar OIK izmaiņām (%)

* - apstrādes rūpniecība, būvniecība

** - transports, lauksaimniecība, mežsaimniecība, komercpakalpojumi, sabiedriskie pakalpojumi

3. Risinājumi

3.1. Obligātā iepirkuma komponetes kompensācijai nepieciešamais atbalsts

Kā redzams no 3.attēla, tad OIK nākotnes prognoze līdz 2023.gadam pārsniedz spēkā esošo OIK 26,79 EUR/MWh apmērā, tāpēc OIK ierobežošanai ir nepieciešama valsts budžeta dotācija (skat. 8.tabulu). Nepieciešamā dotācija ir aprēķināta, ņemot vērā publiskā tirgotāja izmaksas un attiecīgā perioda ieņēmumus no elektroenerģija lietotāju maksājumiem, ja OIK saglabājas tuvu esošajam līmenim.

8.tabula

Valsts budžeta līdzfinansējuma apjoms, lai saglabātu OIK 26,79 EUR/MWh, milj.EUR

Nepieciešamās dotācijas apjoms var mainīties, ja mainās OIK ietekmējošie faktori: dabasgāzes cena, elektroenerģijas tirgus cena, izstrādes apjomi u.c. Tāpēc nepieciešamās budžeta dotācijas pārskatīšana būtu veicama regulāri – reizi gadā.

Gadījumos, ja faktiski nepieciešamā budžeta dotācija, ņemot vērā faktiskās publiskā tirgotāja izmaksas, ir mazāka par ikgadējā valsts budžetā noteikto, nav nepieciešams izmaksāt visu ieplānoto budžeta dotācijas apjomu, tādejādi samazinot OIK zem 26,79 EUR/MWh, šādos gadījumos Ekonomikas ministrija izmaksātu tikai tādu budžeta dotācijas apjomu, kas nodrošinātu OIK noturēšanu noteiktajā līmenī.

Tiek piedāvāti risinājumi, kas paredz OIK saglabāt 26,79 EUR/MWh apmērā, gan OIK pieaugumu. Ja valsts budžeta apakšprogrammā 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" netiek paredzēti līdzekļi OIK saglabāšanai, OIK pakāpeniski pieaug: 2016.gadā – 38,66 EUR/MWh, 2017. gadā – 39,30 EUR/MWh, 2018. gadā – 41,28 EUR/MWh (skat. 3.attēlu).

3.2. Piedāvātie risinājumi

1.risinājums

Valsts budžeta apakšprogrammā 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" tiek iekļauti līdzekļi no AS "Latvenergo" dividendēm šādā apmērā: 2016. gadā 23 665 609 EUR (papildus vidējā termiņa budžeta ietvarā 2015., 2016. un 2017.gadam paredzētajiem – 11 952 123 EUR, nepieciešams novirzīt 11 713 486 EUR no AS "Latvenergo" dividendēm), 2017. gadā 48 009 955 EUR un 2018. gadā 60 352 620 EUR, kā arī līdzekļi no SEN ieņēmumiem, kas 2016. gadā plānoti 33 876 000 EUR apmērā, 2017. un 2018. gadā 37 009 000 EUR apmērā katru gadu.

Ņemot vērā, ka OIK tiek noteikta periodam no kārtējā gada 1. aprīļa līdz nākamā gada 31. martam, valsts budžeta dotāciju publiskajam tirgotājam paredzēts iekļaut valsts budžetā un izmaksāt proporcionāli OIK maksājumiem, t.i. ¾ no nepieciešamās dotācijas izmaksāt no kārtējā gada budžeta, savukārt atlikušo ¼ iekļauj vidēja termiņa budžeta ietvarā nākamajā gadā. Lai noturētu OIK 26,79 EUR/MWh līmenī, no 2016. gada 1. aprīļa līdz 2017. gada 31. martam, kopā nepieciešams paredzēt 79 591 260 EUR (2016. gadā 59 693 445 EUR un 2017. gadā 19 897 815 EUR); no 2017. gada 1. aprīļa līdz 2018. gada 31. martam kopā nepieciešams paredzēt 81 536 283 EUR (2017. gadā 61 152 212 EUR un 2018. gadā 20 384 071 EUR).

Paredzēts, ka SEN tiek turpināts arī pēc 2017. gada, pārskatot SEN likmes un to noteikšanas kritērijus, lai novērstu pārsubsidācijas risku.

Šī risinājuma rezultātā no 2016. gada 1. aprīļa OIK tiek saglabāts 26,79 EUR/MWh un saglabāsies šādā līmenī turpmākos trīs gadus (10. tabula).

Ieviešot 1.risinājumu, ir nepieciešami grozījumi Elektroenerģijas tirgus likuma 28., 28¹., 29¹., 30. pantā, precizējot to daļu (svītrojot vārdus "kārtējam gadam"), kas nosaka, ka publiskajam tirgotājam kompensējamo izmaksu aprēķinā ņem vērā tikai likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteikto valsts budžeta dotāciju OIK apmēra mazināšanai⁵, lai nodrošinātu, ka publiskajam tirgotājam kompensējamo izmaksu aprēķinā tiek ņemts vērā kopējais valsts budžeta dotācijas apjoms OIK mazināšanai⁶ laika periodā no kārtējā gada 1. aprīļa līdz nākamā gada 31. martam. Piemēram, aprēķinot OIK laika periodam no 2016. gada 1. aprīļa līdz 2017. gada 31. martam, jāņem vērā 2016. gadā plānotā dotācija 59 693 445 EUR un 19 897 815 EUR 2017.gadā.

9.tabula

1. risinājuma ietekme uz valsts budžetu

* Aizsargāto lietotāju atbalsts tiek izmaksāts ieskaitot PVN, kas rada papildus ieņēmumus budžetā.;

** Papildus nepieciešamo finansējumu paredzēts nodrošināt, novirzot papildu AS "Latvenergo" dividendes, ņemot vērā, ka AS "Latvenergo" peļņa tiek plānota šādā apmērā: 2015. gadā 77 413 486 (izmaksāta 2016.gada budžetā), 2016. gadā 102 759 955 EUR un 2017. gadā 111 452 620. Gadījumā ja AS "Latvenergo" peļņa ir mazāka par plānoto, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai elektroenerģijas lietotāju atbalstam tiks paaugstināta SEN likme ražotājiem, kas izmanto fosilos energoresursus;

*** 3/4 daļas no kārtējā gada lietotāja atbalsta sākot ar 2016.gadu (OIK mainās 01.04.);

**** Pārnestā summa no iepriekšējā gada 1/4 apmērā par pirmo ceturksni (OIK mainās no 01.04.);

***** Grozījumi Saeimā 2.lasījumā;

****** Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi - Saeimā 3.lasījumā.

******* Minētais finansējums ir iekļauts EM bāzē saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 13.augusta sēdē pieņemto informatīvo ziņojumu "Komplekss risinājums elektroenerģijas tirgus problemātikai"⁷ attiecībā uz AS "Latvenergo" dividenžu novirzīšanu elektroenerģijas lietotāju atbalstam, atverot elektroenerģijas tirgu mājsaimniecībām.

******** Ieskaitot 11 952 123 EUR no kopējā budžetā izmaksājamās daļas, kas ir paredzēti vidējā termiņa budžeta ietvarā 2015., 2016. un 2017.gadam.

2.risinājums

Finanšu ministrija ir norādījusi, ka valsts budžeta apakšprogrammas 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" izdevumu segšanai nepieciešamā resursa – dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem nodrošināšanai turpmākajos gados varēs novirzīt AS "Latvenergo" dividendes šādā apmērā: 2016. gadā 19 252 123 EUR (papildus vidējā termiņa budžeta ietvarā 2015., 2016. un 2017.gadam paredzētajiem 11 952 123 EUR, nepieciešams novirzīt 7 300 000 EUR), 2017. gadā 18 250 000 EUR un 2018. gadā 21 900 000 EUR.

Ņemot vērā iepriekš norādīto attiecībā uz AS "Latvenergo" dividenžu apmēru, ko varēs novirzīt elektroenerģijas lietotāju atbalstam, tad 2016.gadā būs nepieciešams papildus finansējums 4 413 486 EUR apmērā, 2017.gadā 29 759 955 EUR apmērā un 2018.gadā 38 452 619 EUR apmērā, lai ieviestu fiskāli neitrālu risinājumu pie nosacījuma, ka OIK tiek saglabāts 26,79 EUR/MWh.

Lai rastu finansējumu šīs starpības segšanai, OIK ir jāpaceļ 2016.gadā līdz 27,67 EUR/MWh, 2017.gadā līdz 32,34 EUR/MWh, 2018.gadā līdz 32,41 EUR/MWh (10. tabula).

Ieviešot šo risinājumu, ir nepieciešami grozījumi Elektroenerģijas tirgus likuma 28., 28¹., 29¹., 30. pantā, precizējot to daļu (svītrojot vārdus "kārtējam gadam"), kas nosaka, ka publiskajam tirgotājam kompensējamo izmaksu aprēķinā ņem vērā tikai likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteikto valsts budžeta dotāciju OIK apmēra mazināšanai, lai nodrošinātu, ka publiskajam tirgotājam kompensējamo izmaksu aprēķinā tiek ņemts vērā kopējais valsts budžeta dotācijas apjoms OIK mazināšanai⁸ laika periodā no kārtējā gada 1. aprīļa līdz nākamā gada 31. martam. Piemēram, aprēķinot OIK laika periodam no 2016. gada 1. aprīļa līdz 2017. gada 31. martam, jāņem vērā 2016. gadā plānotā dotācija 59 693 445 EUR un 19 897 815 EUR 2017.gadā.

10.tabula

2. risinājuma ietekme uz valsts budžetu

* Aizsargāto lietotāju atbalsts tiek izmaksāts ieskaitot PVN, kas rada papildus ieņēmumus budžetā.;

** 3/4 daļas no kārtējā gada lietotāja atbalsta sākot ar 2016.gadu (OIK mainās 01.04.);

*** Pārnestā summa no iepriekšējā gada 1/4 apmērā par pirmo ceturksni (OIK mainās no 01.04.);

**** Grozījumi Saeimā 2.lasījumā;

***** Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi - Saeimā 3.lasījumā.

****** Minētais finansējums ir iekļauts EM bāzē saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 13.augusta sēdē pieņemto informatīvo ziņojumu "Komplekss risinājums elektroenerģijas tirgus problemātikai"⁹ attiecībā uz AS "Latvenergo" dividenžu novirzīšanu elektroenerģijas lietotāju atbalstam, atverot elektroenerģijas tirgu mājsaimniecībām.

Risinājumu ietekme uz elektroenerģijas izmaksām lietotājiem

Piedāvāto risinājumu ietekme uz dažādu elektroenerģijas lietotāju ikmēneša izmaksām atšķiras (sk. 11.tabulu).

11.tabula

Risinājumu ietekme uz elektroenerģijas lietotāju ikmēneša izmaksām

^* Ņemot vērā to, ka aizsargātajiem lietotājiem elektroenerģijas izmaksas būtu saglabājamas elektroenerģijas "Starta tarifa" līmenī, izmaksu pieaugumu kompensēs aizsargātā lietotāja mehānisma ietvaros.

Ekonomikas ministrijas īstenotā nozares politika ir vērsta uz elektroenerģijas cenu ilgtermiņa pieauguma ierobežošanu (nepieaugšanu). Līdz ar to piedāvātie risinājumi pieļauj kontrolētu OIK pieaugumu, sekojot līdzi elektroenerģijas tirgus cenām un nepalielinot kopējos elektroenerģijas lietotāju maksājumus par elektroenerģiju.

Tā kā līdz ar Baltijas reģiona stiprāku integrāciju Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgos ir sagaidāms arī elektroenerģijas cenu samazinājums elektroenerģijas lietotājiem, tad ir iespējama arī kontrolēta OIK palielināšana līdz pat 5 EUR/MWh, kas ļautu mazināt nepieciešamo budžeta dotāciju līdz 35 000 000 EUR gadā.

Lai gan kontrolēta OIK kāpuma scenārijs nepalielinātu elektroenerģijas lietotāju kopējos maksājumus par elektroenerģiju, tomēr tas visticamāk pazeminās apstrādes rūpniecības konkurētspēju reģionālajos tirgos, jo elektroenerģijas cenu samazinājumu izjutīs arī citās valstīs (piemēram, Lietuvā). Taču, ņemot vērā paredzēto atbalstu energointensīviem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem to konkurētspējas veicināšanai, šāds risinājums ir pieļaujams.

3.3. Risinājumi turpmākai obligātā iepirkuma komponentes samazināšanai

3.3.1. Obligātā iepirkuma maksājumu mazināšana un subsidētās elektroenerģijas nodokļa turpināšana

Ņemot vērā, ka kopš 2010.gada apmēram 90% no visām jaunajām iekārtām, kas ražo elektroenerģiju, izmantojot atjaunojamos energoresursus, ir saņēmušas papildus darbības atbalstam (obligātais iepirkums) arī investīciju atbalstu šo staciju izbūvei, pastāv liela varbūtība, ka EK savā lēmumā par atbilstību Eiropas Savienības iekšējam tirgum prasīs sagatavot un ieviest mehānismu pārsubsidācijas novēršanai.

Vērtējot iespējamos obligātā iepirkuma maksājumu mazināšanas pasākumus, būtu jāvērtē arī valsts uzņemtās ilgtermiņa saistības no tiesiskās paļāvības viedokļa. Lēmumiem par maksājumu samazināšanu būtu jābalstās uz konkrētās nozares ekonomiskās atdeves rādītājiem, un tie būtu pieļaujami, ja esošie maksājumi radītu ražotāju pārsubsidēšanas risku. Atsevišķos gadījumos būtu pieļaujama arī esošā atbalsta pārskatīšana, ja konkrētās elektroenerģijas ražošanas jaudas nebūtu nepieciešamas no apgādes drošuma viedokļa, paredzot attiecīgu kompensāciju mehānismu, lai neradītu negatīvus regulācijas vides precedentus.

Ekonomikas ministrija turpina darbu pie esošā atbalsta mehānisma saskaņošanas EK, un šīs saskaņošanas procesā varētu rasties arī nepieciešamība pie atsevišķu atbalsta formulu pārskatīšanas, ja tiktu konstatēts esošā atbalsta pārsubsidēšanas risks.

EK valsts atbalsta saskaņošanas sarunu ietvaros, par ko informācija sniegta Konceptuālā ziņojuma 2.1.apakšnodaļā, izteica ierosinājumu (š.g. 22.jūlija e-pasts) pārsubsidācijas novēršanai apsvērt risinājumu turpināt SEN piemērošanu arī pēc šobrīd Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumā noteiktā perioda.

Līdz ar to SEN būtu piemērojams apliekamajiem ienākumiem, kas gūti no obligātā iepirkuma ietvaros pārdotās elektroenerģijas, saņemtās garantētās maksas par koģenerācijas stacijā vai elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu, arī pēc 2017. gada 31. decembra, pēc Eiropas Komisijas lēmuma par valsts atbalstu saņemšanas, izvērtējot SEN likmes un to noteikšanas kritērijus, lai novērstu pārsubsidācijas risku.

Lai spētu nodrošināt plānotos SEN ieņēmumus valsts budžetā 2016.gadā un turpmākajos gados, kā arī, lai nodrošinātu finansējumu elektroenerģijas lietotāju atbalstam, ir nepieciešams saglabāt Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumā noteiktās un pašreiz komersantiem piemērojamās SEN likmes.

Turpinot SEN piemērošanu arī pēc 2017. gada 31. decembra, risinājumam būs pozitīva ietekme uz valsts budžetu. Iegūtos ieņēmumus būs iespējams izmantot OIK novēršanai attiecīgajā periodā.

Papildus būtu izvērtējamas esošā jaudas maksājumu regulējuma izmaiņas koģenerācijas stacijām, kuras kā kurināmo izmanto dabasgāzi, un kuru uzstādītā elektriskā jauda pārsniedz 4 MW, atsakoties no prasības obligātas uzstādītās jaudas izmantošanas 1200 stundu gadā, bet vienlaikus daloties ar iespējamiem papildu ieņēmumiem no elektroenerģijas pārdošanas tirgū, sākot ar pirmo kWh, tādā veidā samazinot maksājamo jaudas komponenti.

Esošā jaudas maksājumu regulējums paredz, ka koģenerācijas stacijām ir obligāti jānodrošina uzstādītās jaudas izmantošana 1200 stundas gadā, kuru laikā ražotājs pilnībā uzņemas mainīgo izmaksu (galvenokārt kurināmā) riskus, proti, pat ja kurināmā izmaksas pārsniedz elektroenerģijas tirgus cenu un elektroenerģijas ražošana no elektroenerģijas tirgus viedokļa nav nepieciešama, 1200 stundu nosacījums uzliek ražotājam par pienākumu obligāti ražot elektroenerģiju. Savukārt, situācijā, kad elektroenerģijas cenas tirgū ir augstākas par ražošanas mainīgajām izmaksām, ražotājs gūst papildus ienākumus. Regulējums arī nosaka, ka pēc koģenerācijā saražotām un sistēmā nodotā elektroenerģijas apjoma, kas atbilst 1200 stundām gadā, ražotājam ir jāuzsāk dalīšanās ar potenciālo papildus peļņu 75% apmērā, efektīvi mazinot jaudas komponentes maksājumus.

3.3.2. Risinājums spēkā esošā atbalsta mehānisma izbeigšanai

Reaģējot uz pieaugošo pieprasījumu aizvien jaunu tiesību saņemšanai pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu, izvērtējot riskus, Ministru kabineta 2010. gada 16.marta noteikumu Nr.262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr.262) 100. punktā un Ministru kabineta 2009. gada 10.marta noteikumu Nr.221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" (turpmāk – MK noteikumi Nr.221) 70. punktā tika ietverts nosacījums, ka elektroenerģijas ražotāji nevar saņemt jaunas tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai iegūt tiesības saņemt garantētu maksu par uzstādīto elektrisko jaudu līdz 2016. gada 1. janvārim. Līdz ar to attiecībā uz valsts atbalsta mehānisma turpmāko darbību tika noteikts ierobežojums komersantiem saņemt jaunas tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai tiesības saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto jaudu ne saskaņā ar MK noteikumiem Nr.262, ne arī saskaņā ar MK noteikumiem Nr.221.

Pēc Ekonomikas ministrijai pieejamās informācijas, ražotāji, kas jau ir saņēmuši tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai tiesības saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto jaudu, savas saskaņā ar MK noteikumiem Nr.262 vai MK noteikumiem Nr.221 saņemtās tiesības turpinās īstenot līdz pat 2037. gadam.

2014. gada 1. jūlijā spēkā stājās Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam (ES OV C/200, 28.06.2014) (turpmāk – Pamatnostādnes), kas ietver nosacījumus, kas Eiropas Savienības dalībvalstīm jāņem vērā, cita starpā, izstrādājot atbalsta mehānismus atjaunojamās enerģijas veicināšanai. Ņemot vērā gan Pamatnostādnēs noteikto, gan budžeta ierobežojumus Ekonomikas ministrija secināja, ka esošā valsts atbalsta mehānisma, kura ietvars izveidots ar Elektroenerģijas tirgus likumu, MK noteikumiem Nr.262 un MK noteikumiem Nr.221, darbības ietvaros pēc 2016. gada 1. janvāra nevarēs piešķirt jaunas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai tiesības saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

Ņemot vērā iepriekš minētos argumentus, Ekonomikas ministrija sagatavoja likumprojektu "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā", paredzot to pantu spēka zaudējumu no 2016. gada 1. janvāra, kas nosaka komersanta paļāvību, ka tas pēc 2016. gada 1. janvāra varētu iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā, vai tiesības saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Nodrošinot sabiedrības līdzdalību likumdošanā, likumprojektu "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" un tā anotācija, pieejama Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē internetā https://em.gov.lv/lv/par_ministriju/sabiedribas_lidzdaliba/diskusiju_dokumenti/.

4. Secinājumi

Elektroenerģijas izmaksas ir svarīgas gan uzņēmumu konkurētspējas, gan mājsaimniecību maksātspējas uzlabošanai. Līdz ar to ir svarīgi sabalansēt dažādas komponentes, kā piemēram, OIK, SEN un lietotāja maksājumus par elektroenerģijas nodokli.

Līdz ar to Ekonomikas ministrija piedāvā 1.risinājumu, kas paredz, ka valsts budžeta apakšprogrammas 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" izdevumu segšanai nepieciešamos resursus (dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem) nodrošina AS "Latvenergo" dividendes 2016. gadā 23 66325 609 EUR (papildus vidējā termiņa budžeta ietvarā 2015., 2016. un 2017.gadam paredzētajam – 11 952 123 EUR, nepieciešams novirzīt 11 713 486 EUR), kā arī ieņēmumi no SEN, kas 2016. gadā plānoti 33 876 000 EUR apmērā.

Ņemot vērā, ka OIK tiek noteikta periodam no kārtējā gada 1. aprīļa līdz nākamā gada 31. martam, valsts budžeta dotāciju publiskajam tirgotājam paredzēts iekļaut budžetā un izmaksāt proporcionāli OIK maksājumiem, t.i. ¾ no nepieciešamās dotācijas izmaksāt no kārtējā gada budžeta, savukārt atlikušo ¼ iekļauj vidēja termiņa budžeta ietvarā nākamajā gadā.

Lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu arī 2018. gadā, būs nepieciešams veikt grozījumus Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumā, nosakot ka SEN būtu jāturpina arī pēc 2017. gada, selektīvi izvērtējot pēc EK lēmuma par valsts atbalstu saņemšanas, kurām tehnoloģiju grupām ir pārsubsidēšanas risks.

1.risinājuma rezultātā no 2016. gada 1. aprīļa OIK saglabājas 26,79 EUR/MWh. Jāmin, ka, izvēloties šo risinājumu, elektroenerģijas lietotāju kopējā cena nedaudz pazeminās, jo tiek prognozēts elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas pazemināšanās.

Ņemot vērā, ka OIK pieaug līdz 2018.gada beigām, tad jauna atbalsta instrumenta uzsākšana līdz 2018.gada beigām nav iespējama. Valstij atsevišķas saistības būs spēkā līdz 2037.gadam.

¹ Dotācija paredzēta OIK samazināšanai no faktiskās vērtības līdz pašreizējam līmenim – 26,79 EUR/MWh.

² GEODE Position Paper on the Development of the DSO’s Tariff Structure, GOEDE Working Group Tariffs, September 2013, p.6-11

³ Refe, Mercados, Indra, Study on tariff design for distribution systems, December, 2014, p.33

⁴ Kvintile ir viena piektā daļa (20%) no mājsaimniecību skaita, kuras mājsaimniecību budžeta apsekojumā sagrupētas augošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. 1.kvinteles iedzīvotāji ir pakļauti lielākam enerģētikas nabadzības riskam.

⁵ Dotācija paredzēta OIK samazināšanai no faktiskās vērtības līdz pašreizējam līmenim – 26,79 EUR/MWh.

⁶ Dotācija paredzēta OIK samazināšanai no faktiskās vērtības līdz pašreizējam līmenim – 26,79 EUR/MWh.

⁷ Izskatīts Ministru kabineta 2013. gada 13. augusta sēdē (prot. Nr. 44 156.§). Aplūkojams Ministru kabineta tīmekļa vietnē: (http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40294599&mode=mk&date=2013-08-13).

⁸ Dotācija paredzēta OIK samazināšanai no faktiskās vērtības līdz pašreizējam līmenim – 26,79 EUR/MWh.

⁹ Izskatīts Ministru kabineta 2013. gada 13. augusta sēdē (prot. Nr. 44 156.§). Aplūkojams Ministru kabineta tīmekļa vietnē: (http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40294599&mode=mk&date=2013-08-13).

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola