Mūsu balss skan kopā ar citu EP valstu balsīm

Saeimas priekšsēdētājas Ilgas Kreituses uzruna pieņemšanā par godu Eiropas Parlamenta delegācijai attiecībām ar Baltijas valstīm. 1995. gada 21. novembrī

Godātais Eiropas Parlamenta delegācijas priekšsēdētāj Nīl Sindala kungs, godātie delegācijas locekļi, godātie deputāti, godātie ekselences, dāmas un kungi!

Man ir liels gods un prieks sveikt visus jūs šovakar Latvijas Saeimas namā. Esmu patiesi gandarīta, ka mūsu nodomi ir piepildījušies un Eiropas Parlamenta un Latvijas Saeimas otrā parlamentāriešu tikšanās ir kļuvusi par realitāti.

1995. gads Latvijas valsts dzīvē ir ļoti nozīmīgs laika posms. Kopš šā gada 10. februāra Latvija ir pilntiesīga Eiropas Padomes dalībvalsts. Tāpēc šodien, kad esat ieradušies Rīgā pirmo reizi pēc Latvijas uzņemšanas Eiropas Padomē, mūsu balss skan līdzvērtīgi ar citu Eiropas Padomes valstu balsīm.

Pēc 6. Saeimas vēlēšanām visi Saeimā iekļuvušo partiju vadītāji ar parakstiem apliecināja savu apņēmību strādāt, lai Latvija kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti. Un tagad manuprāt ir īstais brīdis, kad varam veidot ne tikai kontaktus starp valstīm, bet arī realizēt vienu no Eiropas Savienības pamatprincipiem — kontakti ar cilvēkiem cilvēku labā.

Eiropas Savienības un Latvijas parlamentāriešu tikšanās ir īpaši nozīmīga tieši pašlaik, kad Latvija jau ir iesniegusi pieteikumu par uzņemšanu Eiropas Savienībā un kad pavisam nesen Eiropas Savienības parlaments ir ratificējis Eiropas Savienības un Baltijas valstu Eiropas līgumus.

Šovakar savstarpējās sarunās, es ceru, vēl vairāk izkristalizēsies rītdienas sēdē apspriežamās problēmas un, iespējams, pat parādīsies jauni aspekti visu pārrunājamo jautājumu lokā.

Latvijā pašlaik sakarā ar 5. Saeimas pilnvaru izbeigšanos valdība ir nolikusi savas pilnvaras, bet jaunā valdība diemžēl vēl ir tikai tapšanas stadijā. Saskaņā ar Latvijas likumu Valsts prezidenta nosauktajam Ministru prezidenta kandidātam ir jāiesniedz Saeimai deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību. Eiropas Parlamenta delegācijas un Latvijas parlamentāriešu tikšanās, iespējams, varētu dot vēl kādus papildu impulsus jaunizveidojamās valdības deklarācijas tapšanā.

Latvijas virzība uz Eiropas Savienību un vēlme kļūt par tās dalībvalsti uzliek Latvijai jaunus, nopietnus pienākumus un atbildību. Saeimas Ārlietu komisiju un nesen Saeimā izveidoto Eiropas lietu komisiju, kā arī visu Saeimu kopumā turpmākajos gados gaida sarežģīts un rūpīgs darbs. Darbs, kuru darām pirmoreiz. Tāpēc esam pateicīgi par atbalstu Latvijai ceļā uz Eiropas Savienību.

Pateicos par uzmanību!

EP Parlamentu asamblejas Migrācijas komitejas sēdē

Kad jau tuvojās beigām Rīgā sarīkotā Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas Migrācijas, bēgļu un demogrāfijas jautājumu komitejas sēde, uz tās nobeigumu tomēr ieradās vairāk cilvēku nekā pāris dienās šeit — Saeimas nama sēžu zālē — bija saskatāms. Saeimas deputātiem par šīm problēmām vispār nebija nekādas intereses.

Bet preses konferencē EP PA Migrācijas, bēgļu un demogrāfijas jautājuma apakškomitejas priekšsēdētāja Lemija Roberta uzsvēra, ka katras valsts parlaments pats ir morāli un juridiski tiesīgs apspriest un izlemt savas pamatnācijas izdzīvošanas jautājumus.

Kāpēc visā pasaulē pastāv tāda dīvaina likumsakarība — jo augstāks dzīves līmenis, jo augstāks izglītības un kultūras līmenis — jo zemāka dzimstība. Ar ko tas izskaidrojams — vaicāja “LV” pārstāvis. Profesors Pēteris Zvidriņš tomēr nebija pesimists, un, pieminot Skandināvijas valstu pozitīvo paraugu, atzina, ka Latvijā, pareizi noregulējot sociālo politiku, tomēr varētu panākt dzimstības kāpinājumu.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības

lietu redaktors