Latvija Baltijas jūras reģionā un Eiropā

Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa lekcija

Kijevas Tarasa Ševčenko universitātē 1995. gada 21. novembrī

Augsti godātais Universitātes rektora kungs!

Augsti godātais Prezidenta kungs!

Cienītie Universitātes profesori!

Dārgie studenti!

Dāmas un kungi!

Atļaujiet man izteikt sirsnīgu pateicību par sagādāto iespēju lasīt lekciju Kijevas Tarasa Ševčenko universitātē.

Es ļoti labprāt izmantoju iespēju runāt studentu auditorijā un vēlos pieskarties svarīgākajam, kas raksturo Latviju Baltijas jūras reģionā un Eiropā gan drošības politikas aspektā, gan mūsu veikto reformu aspektā.

***

Latvija ir Baltijas jūras reģiona valsts, šis reģions ietver dažāda lieluma valstis ar dažādu politisko un ekonomisko stāvokli. Neizlīdzsvarotība ir viena no šī reģiona iezīmēm. Šeit ir gan tradicionāli neitrālas zemes, kuras ir Eiropas Savienības dalībvalstis, šeit ir arī Polija, kas reformu procesā sasniegusi atzītus panākumus, te ir arī militārais anklāvs Kaļiņingradā, kurš izraisa bažas Eiropas ziemeļaustrumos, te ir Krievija, lielvalsts, kuras attīstībā vēl ir tik daudz neskaidra un nenoteikta.

Tāpat kā katrai valstij, arī Latvijai ir sava politiskā dilemma. Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis ir tāds, ka šeit saskaras Rietumi un Krievija. Latvija ir ne visai liela valsts, un mēs labi saprotam, ka stabilu nākotni spēsim uzcelt nevis izolēti kādā “pelēkā starpposmā”, bet gan iekļaujoties Eiropas un transatlantiskajās ekonomiskajās un drošības organizācijās. Mūsu pārliecība ir tādējādi stiprināt drošību un mazināt politiskās un ekonomiskās nestabilitātes draudus šajā reģionā.

Latvijas tieksme dot savu ieguldījumu Baltijas reģiona mierīgā uzplaukumā, ko drošības politikas aspektā mēs pamatoti saistām ar integrāciju NATO, sastop asu pretestību no Krievijas politiķiem, kaut gan Latvija vairākkārt ir paziņojusi, ka tās izvēle nav vērsta pret Krieviju. Droši vien jāpiekrīt viedoklim, ka Krievijā vēl aizvien stipra ietekme ir tradīcijai uzskatīt Viduseiropas un Austrumeiropas valstis kā savu gandrīz vai likumīgu ietekmes sfēru. Par to liecina arī nesenais Krievijas Federālās padomes lēmums.

NATO ir demokrātisku valstu organizācija, tajās nodrošināta civilā pārvalde pār militāro jomu un transparence militārā budžeta funkcionēšanā. Tie ir būtiski pamatkritēriji, un Latvija apņēmusies tiem pilnīgi piemēroties.

Var viegli paredzēt, ka drīz gaidāmās vēlēšanas liks Krievijas politiķiem skaidrāk formulēt savu nostāju jautājumā par savas valsts lomu pasaules kārtībā, kas izveidojusies pēc aukstā kara, un ir sagaidāmi dažādi asi spriedumi. Tomēr esam pārliecināti, ka arī Krievijai nav citas alternatīvas kā tikai korekts dialogs uz līdztiesības pamata.

Kā zināms, gan starptautiskās finansu, gan politiskās, gan drošības organizācijas piedāvā Krievijai īpašas nozīmes sadarbības programmas. Efektīva sadarbība ar Krieviju, kura balstīta uz savstarpēju uzticību, ir nepieciešams noteikums drošībai Eiropā. Čpaša nozīme būs arī demokrātiskās Krievijas līdzdarbībai Eiropas Padomē. Stabilitāte Eiropā un Tuvajos Austrumos, kodolieroču neizplatīšana un to izmēģinājumu aizliegums, un cīņa pret starptautisko terorismu ir gan Krievijas, gan visas Eiropas interesēs.

Kopā ar visām reģiona valstīm Latvija vēlas risināt tās problēmas, kas ir kā apdraudējums gan Baltijas reģionam, gan visai Eiropai. Latvija uzskata, ka Baltijas reģiona drošībai būtiskas ir nelegālās migrācijas, organizētās noziedzības, ieroču un narkotiku tirdzniecības, iespējamo ekoloģisko katastrofu problēmas. Šo problēmu risināšanas iespējas Latvija saskata gan kopā ar starptautiskajām organizācijām, gan reģionālās sadarbības ietvaros.

Latvija uzskata, ka Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai noteikti būs sava vieta Eiropas drošības arhitektūrā. EDSO misija konkrētā darbībā mandātu izpildē EDSO dalībvalstīs, arī, piemēram, Latvijā un Ukrainā, aizvien skaidrāk izkristalizēs šīs organizācijas darbības jomas, lomu un kompetenci Eiropas drošības jaunās arhitektūras ietvaros.

Latvijai ir izveidojusies sekmīga sadarbība ar EDSO misiju Rīgā. Misija veicinājusi Latvijas interešu īstenošanu EDSO, sniedzot nepieciešamos padomus, kā tas ir definēts mandātā, un kalpojusi par objektīvas informācijas avotu visām EDSO dalībvalstīm, atspoguļojot patieso stāvokli Latvijā. Šīs organizācijas misija sniedz pozitīvu ieguldījumu to problēmu risināšanā Latvijā, kuras pēdējo divu gadu laikā bija saistītas ar Krievijas Federācijas karaspēka izvešanu no Latvijas.

Uzskatu, ka misija veicinājusi Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par pensionēto militārpersonu sociālās aizsardzības izpildi, tādējādi palīdzot īstenot valstu abpusējos līgumus. EDSO misijas Latvijā sekmīgā darbība atklāj jaunu virzienu šīs organizācijas tālākajai funkcionēšanai.

Pēdējos gados militāra rakstura draudi Eiropā diemžēl saglabājas. Deviņdesmitajos gados Eiropa ļoti skaudri iepazīst arī cita tipa apdraudējumus. Nestabilitāti vairākos Eiropas reģionos izraisa dažādu iedzīvotāju grupu nacionālas, reliģiskas un etniskas nesaskaņas. Krīze bijušās Dienvidslāvijas teritorijā rāda, ka pareizā atbilde uz tāda veida apdraudējumu ir multinacionālo bruņoto formējumu izveide. Latvija kopā ar Igauniju un Lietuvu ir sākusi īstenot šo principu un kopā ar Rietumvalstu atbalstu pieliek visas pūles, lai atbilstošā līmenī izveidotu Baltijas bataljonu kā multinacionālu vienību miera uzturēšanas nolūkā ANO sankcionēto misiju ietvaros.

Latvija uzskata, ka kopējā Eiropas drošība ir saistīta arī ar atsevišķu reģionu stabilitāti. Visas Baltijas jūras reģiona valstis ir ieinteresētas saglabāt ekoloģisko un sociālo stabilitāti. Baltijas jūras valstu padomes ietvaros strādā BJVP komisārs demokrātisko institūciju un cilvēktiesību jautājumos. Latvijai pats nozīmīgākais projekts, ko BJVP ietvaros ir izdevies realizēt, ir Eirofakultātes dibināšana, kurā Baltijas valstu studenti var iegūt papildu zināšanas par tiesību, ekonomisko un politisko sistēmu darbību Eiropas Savienības valstīs. Mums nav šaubu, ka šie speciālisti izveidos nākotnē Latvijas tautsaimnieciskās un politiskās elites kodolu. Tas ir svarīgs priekšnoteikums dinamiskas ekonomikas un modernas eiropeiskas valsts pārvaldes sistēmas izveidošanai. Tagad investējot līdzekļus izglītībā, mēs radām drošus pamatus nākotnei.

Ņemot vērā Ukrainas interesi par BJVP, Latvija labprāt sniegs Ukrainai informāciju un konsultācijas par BJVP darbu un nākotnes iecerēm. Tā varētu būt nozīmīga daļa mūsu valstu sekmīgi iesāktajā politiskajā dialogā. Latvija ir ieinteresēta izveidot pastāvīgu, regulāru un intensīvu visu līmeņu politisko dialogu ar Ukrainu.

Mēs jau sen vērojam, ka arī Eiropā kopumā strauji attīstās Ziemeļu — Dienvidu dialogs. Eiropas Savienības liktenis lielā mērā saistīts ar to, cik efektīvu saprašanos izdosies sasniegt Ziemeļu un Dienvidu dialoga dalībvalstīm.

***

Atļaujiet turpinājumā pieskarties vairākām problēmām, ap kurām centrējas reformu process Latvijā.

Vēsturē raugoties, pasaulē nav pārbaudītas teorijas par to, kā veicamas un vadāmas tās izmaiņas valstī, sabiedrībā un tautsaimniecībā, kuras šobrīd risinās gan Ukrainā un Latvijā, gan citās Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs. Tā ir pati dzīve, no kuras mums jācenšas mācīties, reālo un bieži vien arī kļūdaino pieredzi mēģinot vispārināt secinājumos, kurus tad diskutēt, tiekoties ar labiem draugiem un kolēģiem.

Jau šobrīd skaidri iezīmējas, ka tas būs laiks, kad svarīgas būs vērtības, ko mēs vēl tikai sākam iepazīt: dinamisms lēmumu pieņemšanā, spēja, izvairoties no pārpratumiem, saprasties ar cilvēkiem no dažādiem pasaules reģioniem, gatavība dzīvot un strādāt uzreiz vairākās zemēs, nepieciešamība pastāvīgi pārstrādāt un analizēt lielu informācijas apjomu dažādās valodās.

Taču svarīgākā vērtība ir atvērtība, un esmu pārliecināts, ka arī mums Latvijā reformu procesā izdodas izveidot savu valsti un sabiedrību par atvērtu un modernu. Šīs vērtības raksturo starptautiskās organizācijas, kurās Latvijas Republika tiecas aktīvi strādāt, — gan Eiropas Savienība, gan Ziemeļatlantijas alianse. Šīs organizācijas pasludinājušas, ka ir atvērtas attiecībā pret valstīm, kuras savā darbībā ievēro šos kopējos principus.

Protams, reformu ceļš nekad nav viegls un maigs, to mēs labi zinām no mūsu pieredzes. Krievija kā milzīga divām civilizācijām

Ņemot vērā Ukrainas interesi par BJVP, Latvija labprāt sniegs Ukrainai informāciju un konsultācijas par BJVP darbu un nākotnes iecerēm. Tā varētu būt nozīmīga daļa mūsu valstu sekmīgi iesāktajā politiskajā dialogā. Latvija ir ieinteresēta izveidot pastāvīgu, regulāru un intensīvu visu līmeņu politisko dialogu ar Ukrainu.

Mēs jau sen vērojam, ka arī Eiropā kopumā strauji attīstās Ziemeļu — Dienvidu dialogs. Eiropas Savienības liktenis lielā mērā saistīts ar to, cik efektīvu saprašanos izdosies sasniegt Ziemeļu un Dienvidu dialoga dalībvalstīm.

***

Atļaujiet turpinājumā pieskarties vairākām problēmām, ap kurām centrējas reformu process Latvijā.

Vēsturē raugoties, pasaulē nav pārbaudītas teorijas par to, kā veicamas un vadāmas tās izmaiņas valstī, sabiedrībā un tautsaimniecībā, kuras šobrīd risinās gan Ukrainā un Latvijā, gan citās Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs. Tā ir pati dzīve, no kuras mums jācenšas mācīties, reālo un bieži vien arī kļūdaino pieredzi mēģinot vispārināt secinājumos, kurus tad diskutēt, tiekoties ar labiem draugiem un kolēģiem.

Jau šobrīd skaidri iezīmējas, ka tas būs laiks, kad svarīgas būs vērtības, ko mēs vēl tikai sākam iepazīt: dinamisms lēmumu pieņemšanā, spēja, izvairoties no pārpratumiem, saprasties ar cilvēkiem no dažādiem pasaules reģioniem, gatavība dzīvot un strādāt uzreiz vairākās zemēs, nepieciešamība pastāvīgi pārstrādāt un analizēt lielu informācijas apjomu dažādās valodās.

Taču svarīgākā vērtība ir atvērtība, un esmu pārliecināts, ka arī mums Latvijā reformu procesā izdodas izveidot savu valsti un sabiedrību par atvērtu un modernu. Šīs vērtības raksturo starptautiskās organizācijas, kurās Latvijas Republika tiecas aktīvi strādāt, — gan Eiropas Savienība, gan Ziemeļatlantijas alianse. Šīs organizācijas pasludinājušas, ka ir atvērtas attiecībā pret valstīm, kuras savā darbībā ievēro šos kopējos principus.

Protams, reformu ceļš nekad nav viegls un maigs, to mēs labi zinām no mūsu pieredzes. Krievija kā milzīga divām civilizācijām piederoša zeme pēc Pirmā pasaules kara sāka attīstības ceļu, kas to nošķīra no Eiropas valstīm. Tas bija neattaisnojams eksperiments ar bijušās Krievijas impērijas tautām. Padomju Savienības sabrukums atklāja šī eksperimenta ideoloģisko un ekonomisko bankrotu. Latvija seko tam procesam, kā Krievijas Federācija rod sev jaunu identitāti, saskata savu vietu pasaulē, kuras pamatā ir uzskatu daudzveidība un brīvā tirgus saimniecība. Tāpat kā ES un NATO, arī Latvija ir daudzkārt paudusi savu atbalstu Krievijas reformu procesam.

Pēdējos gados Eiropā ir nostiprinājusies sapratne par to, ka Jaltas gars ir jāatstāj pagātnē,— šīs vēstures pārvarēšana ir mūsu laikmeta svarīgākais uzdevums. Tas nozīmē, ka Eiropa būtu atteikusies no mākslīgiem politiskiem dalījumiem konfrontācijas ietekmju zonās. Eiropā saglabāsies kultūru, valodu un etniskā dažādība. Kopā ar brīvību un demokrātiju tā veido pamatvērtību kodolu Eiropas civilizācijā.

Tagad Latvijā mēs ar lepnumu atceramies garīgo un politisko pacēlumu, kas valdīja Latvijas sabiedrībā pirms vairākiem gadiem, laikā, ko mēs ar pilnām tiesībām saucam par neatkarības cīņu laiku. Politiskie spēki uztvēra to garīgo lādiņu, ko tauta sniedza parlamentā ievēlētajiem deputātiem, un pārvērta šo lādiņu par reformu dzinējspēku. Mums ir izdevies saglabāt līdzsvaru sabiedrībā, esam stabila un neatkarīga valsts. Krievijas armija ir atstājusi Latviju, līdz ar to arī pasaules uztverē mūsu neatkarībai ir cits svars. Latvijā darbojas Satversme (konstitūcija), kura pieņemta 1922.gadā un kurā ir izsvērti un līdzsvaroti varas sadalījuma akcenti. Pārmaiņu process Latvijā tiek veidots uz šī vienīgā leģitīmā pamata. Kā viens no svarīgākajiem likumiem atzīmējams Zemes likums, kas veido ietvarus reālam zemes tirgum Latvijā. Likumi, kas regulē ar pilsonību un repatriāciju saistītos jautājumus, ir svarīgs priekšnoteikums stabilitātes saglabāšanai valstī.

Līdz šā gada pavasarim Latvijā bija inevestēts jau gandrīz 400 miljonu dolāru, tas ir apmēram 13 procentu no nacionālā kopprodukta. Latvija līdz ar to ir ieguvusi jaunas tehnoloģijas un modernas darba vietas. Lielākās investīcijas bijušas infrastruktūras projektos. Čpaši atzīmējams ir ar telekomunikācijām saistītais “Lattelekom” investīciju projekts, kas jau darbojas. Zemā inflācija Latvijā, kura 1995.gada pirmajos deviņos mēnešos ir tikai 18 procentu apjomā, ir svarīgs priekšnoteikums ārvalstu investīciju piesaistei.

Gan demokrātijas attīstības process valstī, gan ekonomisko reformu tempi ir pamats tam, ka Latvija spēj aktīvi darboties starptautiskajās organizācijās. Viens no svarīgākajiem Latvijas panākumiem ir asociētās dalībvalsts statusa iegūšana Eiropas Savienībā.

Uzskatu, ka Latvijas galvenais uzdevums būs arī turpmāk nepieļaut tautas atsvešinātību no politisko un tautsaimniecisko reformu norisēm valstī.

Tagad aizvien vairāk cilvēku saprot, ka brīvība un patstāvīga valsts nozīmē saspringtu un intensīvu ikdienišķu darbu nu jau starptautiskās konkurences apstākļos.

Mainās domāšana mūsu sabiedrībā, tā kopumā un katrs cilvēks atsevišķi ir spiests no jauna definēt sevi telpā un laikā. Latvija ir atjaunojusi savu neatkarību un tādējādi atguvusi iespēju turpināt veidot savu vēsturi. Vēlos uzsvērt, ka mūsu izpratnē tas ne mazākā mērā nenozīmē kādu pašizolēšanās idejas atbalstīšanu.

Latvijā mēs labi apzināmies, ka nav pārliecinošas alternatīvas valsts un sabiedrības pārveidei, kā pamatpostulātu izvēloties atvērtību. Tas ir divvirzienu process. Latvijā, kura vēl nesenā pagātnē bija noslēgta teritorija, strauji ieplūst idejas, pieredze, preces no ārpasaules, un pārmaiņu temps mūsu valstī kļuvis ārkārtīgi straujš, it īpaši, protams, pilsētās. Mums pavēries milzum daudz iespēju pašiem gūt jaunas zināšanas un iemaņas, brīvi kontaktēties ar cilvēkiem no tuvām un tālām zemēm. Tikpat strauji ir pieaugusi konkurence šajos jaunajos apstākļos. Cilvēki ir gatavi paši uzņemties atbildību par savu dzīvi, viņi vēlas atraisīties un pilnībā sevi izpaust. Lūzums ir noticis, un atpakaļ ceļa vairs noteikti nav.

Ekonomikas aspektā šī atvērtība nozīmē tirgus ekonomiku un iekļaušanos pasaules tirdzniecības un tautsaimniecības apritē. Šobrīd varam ar gandarījumu teikt, ka esam sasnieguši atzītus panākumus ekonomisko reformu ceļā: gan inflācijas, gan bezdarba līmenis ir visai zems, mūsu valūta, neskatoties uz visiem satricinājumiem šogad Latvijas finansu sistēmā, ir saglabājusi savu stabilitāti. Mūsu interesēs ir lata stabilitātes saglabāšana, kas ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem mūsu ekonomikas attīstībai nākotnē.

Latvijas finansu un banku sistēmas pamatā ir neatkarīga Latvijas Banka, kas veic nozīmīgo komercbanku uzraudzības darbu.

Vēlos atzīmēt, ka Latvijas bankām ir izveidojušies cieši kontakti ar Ukrainu. Uzskatu, ka Latvijas banku aktīvā darbība Ukrainas tirgū ir pamats, kas nepieciešams, lai veidotu ilglaicīgu, drošu un abpusēji izdevīgu ekonomisko sadarbību. Finansu norēķinu sistēma starp Latviju un Ukrainu ir tā asinsrite, kas ir vitāli svarīga plaukstošai tirdzniecībai starp mūsu valstīm un kas ir izdevīga abām pusēm.

1991. gadā iesākās privatizācijas process mūsu valstī, un mēs plānojam, ka līdz 1997. gadam jau 75 procenti valsts uzņēmumu būs privatizēti. Šobrīd privātais sektors jau ražo vairāk nekā 50 procentus no iekšzemes kopprodukta. Ātra privatizācija, kas attiecas īpaši uz strādājošiem uzņēmumiem, manuprāt ir tā metode, kas vidēji tālā perspektīvā visefektīvāk ļauj atrisināt gan modernu darba vietu problēmu, gan sociālās problēmas, kuras rodas, veicot tautsaimniecības pārstrukturēšanu.

Tagad aptuveni puse no Latvijas eksporta apjoma attiecas uz Eiropas Savienības valstīm. Es vēlos uzsvērt, ka Latvijas tirdzniecības sakari ar Eiropas valstīm attīstās, balstoties uz reģionālo integrāciju un tirgus liberalizāciju.

Latvija savu stratēģisko tautsaimniecības attīstību cenšas modelēt, to pastāvīgi samērojot ar Eiropas Savienības un visas pasaules ekonomiskās attīstības tendencēm un likumsakarībām. Mūsu politiķi un tautsaimniecības eksperti ir nosaukuši tos produktus, ar kuriem Latvija visveiksmīgāk var konkurēt starptautiskajā preču un pakalpojumu tirgū.

Runājot par Latvijas ekonomisko nākotni, esmu visai drošs. Radīta likumdošanas bāze un labvēlīgi apstākļi ārzemju ieguldītājiem, kas vēlas darboties Latvijā. Tas ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem ekonomikas uzplaukumam. Latvija veicina ārzemju kapitāla darbību un tuvākā laikā sagaida ārzemju banku ienākšanu. Latvijā jau darbojas Francijas bankas “Societe Generale” filiāle un Vācijas “Dresdner Bank” pārstāvniecība.

Latvija strikti ievēro gan Pasaules bankas, gan Starptautiskā valūtas fonda ieteikumus, un ir izveidojusies veiksmīga šo institūciju sadarbība ar Latvijas valdību. Tas ir sekmējis arī mūsu valūtas stabilitāti.

Ekonomiskā ziņā Latvijai ir vairākas priekšrocības: izdevīga ģeogrāfiskā vieta un seni tirdzniecības sakari ar kaimiņzemēm. Es vēlos uzsvērt, ka Latvija noteikti ir dinamisks ieguldījumu reģions.

Dinamiski attīstās Latvijas tirdzniecība ar Ukrainu. Šā gada deviņos mēnešos Latvija uz Ukrainu ir eksportējusi preces vairāk nekā 50 miljonu dolāru apmērā, bet importējusi preces par aptuveni 30 miljoniem dolāru. Tas Latvijas ārējā tirdzniecībā ir attiecīgi 5,2 procenti un 2,4 procenti. Ukraina ir viena no tām desmit valstīm, ar kuru Latvijai ir visaktīvākā tirdzniecība.

Vēlos uzsvērt, ka tas darbs, kas uzsākts Ukrainas prezidenta vizītes laikā Latvijā, ir bijis ļoti intensīvs. Ir sagatavoti vairāki būtiski starpvalstu līgumi, no kuriem svarīgākie ir Brīvās tirdzniecības līgums un konvencija par izvairīšanos no dubultās nodokļu uzlikšanas. Tā ir laba bāze, lai turpmāk Ukrainas un Latvijas ekonomiskās saites gūtu kvalitatīvi jaunu nodrošinājumu.

Atļaujiet šajā sakarā izteikt dziļu cieņu un patiesu apbrīnu Ukrainas tautai un tās priekšstāvjiem. Ukrainā pagātnes mantojums ir liels — te ir gan milzīgi rūpniecības uzņēmumi, gan sazarots militāri rūpnieciskais komplekss, gan grūti pārvaramās Černobiļas traģēdijas sekas. Tradicionāls ir spriedums, ka nelielas valstis, piemēram, Baltijas valstis, ir vieglāk reformēt, ka tām salīdzinoši ātrāk izdodas atrast sev piemērotās nišas pasaules ekonomikā. Man šķiet, ka tagad man sniegta izdevība tieši pārliecināties par to, kādas sarežģītas problēmas jārisina Ukrainas prezidentam, valdībai, parlamentam un visai tautai. Vēlos teikt, ka mēs Latvijā esam gatavi sniegt plašu informāciju par pieredzi, ko esam uzkrājuši, gan veicot strukturālās reformas Latvijas tautsaimniecībā un risinot no tām izrietošās sociālās problēmas, gan pakāpeniski integrējoties Eiropas Savienības politiski un ekonomiski vienotajā telpā.

Atļaujiet man sirsnīgi sveikt Ukrainu sakarā ar tās uzņemšanu Eiropas Padomē. Latvija atbalstīja šo Eiropas Padomes lēmumu. Tas ir kā atzinība Ukrainas panākumiem reformu procesā.

Arī Latvijas uzņemšana Eiropas Padomē bija liels un nozīmīgs impulss Latvijas demokratizācijas procesā. Tas lika mūsu politiķiem saspringti strādāt, lai pārņemtu tās likumdošanas normas, kas veiksmīgi sevi apliecinājušas Eiropas demokrātiskajās valstīs.

Ar Eiropas Padomes atbalstu Latvijā tiek īstenotas divas ilgtermiņa sadarbības programmas. Viena no tām ir saistīta ar naturalizācijas procesu un valsts valodas apmācības veicināšanu. Otras programmas mērķis ir pašvaldību un tiesu sistēmas reforma. Gan vietējās pašpārvaldes, gan neatkarīga daudzpakāpju tiesu sistēma Eiropas valstīs ir svarīgas demokrātijas sastāvdaļas. Šī Eiropas Padomes palīdzība noteikti sekmēs demokrātijas sistēmas attīstību Latvijā.

Ukraina ir viena no lielākajām kontinenta valstīm, un Latvija ir priecīga, ka tai ar šo valsti veidojas īpašas attiecības. Latvijas izpratnē Ukrainai ir ļoti nozīmīga loma Eiropas drošības arhitektūrā. Ukraina ir tieša kaimiņvalsts tam nestabilitātes un militāro konfliktu puslokam, kas Eiropas dienvidaustrumos stiepjas no Balkāniem cauri Moldovai uz Kaukāzu. Visa kontinenta drošības interesēs ir Ukrainas stabilizējoša loma šajā satricinājumiem bagātajā reģionā. Tas neapšaubāmi celtu Ukrainas starptautisko prestižu un nostiprinātu to slavu, kas Ukrainai jau izveidojusies kā valstij, uz kuru krīžu gadījumā var paļauties.

Mēs sekmēsim Latvijas un Ukrainas dialogu visos līmeņos un regulāras konsultācijas par abpusēji interesējošiem jautājumiem. Es būtu ļoti priecīgs, ja mums izdotos izveidot arī mūsu universitāšu produktīvu sadarbību.

Augsti godātais rektora kungs!

Atļaujiet vēlreiz Jums pateikties par laipno uzaicinājumu teikt runu Jūsu vadītajā Universitātē.

Paldies par uzmanību!