Ministru kabineta noteikumi Nr. 535

Rīgā 2015. gada 22. septembrī (prot. Nr. 50 17. §)

Kārtība, kādā veic preču, bagāžas, personu un transportlīdzekļu radiometrisko kontroli robežšķērsošanas vietās, un prasības radiometriskajā kontrolē iesaistīto personu apmācībai radiācijas drošības jautājumos

Izdoti saskaņā ar likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"
9. panta 2.¹ daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā veic preču, bagāžas, personu un transportlīdzekļu radiometrisko kontroli robežšķērsošanas vietās, un prasības radiometriskajā kontrolē iesaistīto personu apmācībai radiācijas drošības jautājumos.

II. Radiometriskā kontrole robežšķērsošanas vietās

2. Jonizējošā starojuma sākotnējos mērījumus precēm, bagāžai, personām un transportlīdzekļiem Ministru kabineta noteiktajās robežšķērsošanas vietās atbilstoši kompetencei veic Valsts robežsardzes amatpersonas (turpmāk – robežsargi).

3. Muitas amatpersonas, Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas un Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra (turpmāk – centrs) pārstāvji sadarbojas ar robežsargiem un atbilstoši kompetencei veic darbības, lai novērstu tādu preču, bagāžas, personu un transportlīdzekļu pārvietošanu, kam radioaktīvo vielu daudzums pārsniedz pieļaujamās normas, kā arī neatļautu jonizējošā starojuma avotu pārvietošanu.

4. Autoceļa robežšķērsošanas vietas īpašnieks vai nomnieks, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, ostas pārvalde vai ostas iekārtas īpašnieks vai pārvaldnieks, lidostas administrācija, lidlauka īpašnieks vai ekspluatants (turpmāk – infrastruktūras pārvaldītājs) atbilstoši kompetencei sniedz atbalstu kompetentajām iestādēm radiometriskās kontroles veikšanā un drošības pasākumu organizēšanā atbilstoši robežšķērsošanas vietas veidam, specifikai un savai kompetencei.

5. Lai veiktu radiometrisko kontroli, robežšķērsošanas vietās izmanto šādas mēriekārtas:

5.1. gamma detektoru, kas lietojams 60 kiloelektronvoltu (keV)–1,5 megaelektronvoltu (MeV) enerģijas diapazonā un ar ko var konstatēt gamma starojuma dozas jaudu:

5.1.1. sākot ar 0,05 mikrozīvertiem stundā (µSv/h) – pārnēsājamais radiometrs;

5.1.2. sākot ar 0,1 µSv/h – stacionārā un pārvietojamā (mobilā) mēriekārta;

5.2. neitronu detektoru, kas lietojams enerģijas diapazonā līdz 15 MeV un spēj konstatēt neitronu plūsmu līdz 20 000 neitronu sekundē.

6. Pārnēsājamā radiometra izmantošanā ievēro šādas prasības:

6.1. izmanto kalibrētu radiometru, kura lietošanas apstākļi atbilst ražotāja nosacījumiem;

6.2. nosaka dabisko gamma starojuma fonu pirms mērījumu veikšanas objektam;

6.3. mērot dabisko gamma starojuma fonu, radiometra reģistrējošā daļa (detektors) atrodas viena metra augstumā no zemes un ne tuvāk kā piecus metrus no mērāmā objekta;

6.4. veicot mērījumus, radiometra reģistrējošā daļa (detektors) atrodas ne tālāk par pieciem centimetriem no mērāmā objekta virsmas;

6.5. mērījumus veic vairākos punktos, līdz noteikta maksimālā vērtība;

6.6. objekta mērījumus veic, pārvietojot pārnēsājamo radiometru ne ātrāk kā 3–5 centimetrus sekundē. Liela gabarīta objektam mērījumus veic pa perimetru dažādos līmeņos, katrā līmenī vairākos punktos, un attālums starp mērīšanas punktiem nedrīkst pārsniegt vienu metru.

7. Stacionārās un pārvietojamās (mobilās) mēriekārtas izmantošanā ievēro šādas prasības:

7.1. izmanto mēriekārtu, kuras lietošanas apstākļi atbilst ražotāja nosacījumiem. Mēriekārtu pārbauda vismaz reizi kalendāra gadā atbilstoši ražotāja nosacījumiem, izmantojot atbilstošus radioaktīvo vielu saturošus jonizējošā starojuma avotus;

7.2. mēriekārtu darbina nepārtrauktā režīmā;

7.3. veicot objekta radiometrisko kontroli, kontrolējamā objekta pārvietošanās ātrums vai mēriekārtas pārvietošanās ātrums nedrīkst pārsniegt mēriekārtas tehniskajā specifikācijā noteikto maksimālo ātrumu;

7.4. ja tiek pārsniegts mēriekārtas uzstādītais brīdināšanas slieksnis, veic detalizētu pārbaudi ar pārnēsājamo radiometru.

8. Valsts robežsardze elektroniski uzskaita paaugstināta jonizējošā starojuma līmeņa konstatēšanas gadījumus robežšķērsošanas vietās, apkopo informāciju un katru gadu līdz 31. janvārim iesniedz to centram.

III. Rīcība, konstatējot paaugstinātu jonizējošā starojuma līmeni precei, bagāžai vai transportlīdzeklim

9. Robežsargs, konstatējot paaugstinātu jonizējošā starojuma līmeni:

9.1. sagatavo ziņojumu par paaugstināta jonizējošā starojuma līmeņa konstatēšanu precei, bagāžai vai transportlīdzeklim (1. pielikums), ja:

9.1.1. mērīšanas vietā rezultāti par 50 % pārsniedz dabisko gamma starojuma fona līmeni;

9.1.2. radiācijas līmenis ir lielāks par 100 µSv/h viena metra attālumā no kravas virsmas, transportējot radioaktīvus materiālus;

9.1.3. konstatēts neitronu starojums vai kodolmateriāli;

9.1.4. konstatēta radioaktīvās vielas noplūde;

9.2. sagatavoto ziņojumu nekavējoties nodod muitas amatpersonai;

9.3. uz laiku pārtrauc robežpārbaudi un sadarbībā ar transportlīdzekļa vadītāju, kas pārvadā preci vai bagāžu, organizē preces, bagāžas vai transportlīdzekļa pārvietošanu uz infrastruktūras pārvaldītāja iepriekš norādītu īslaicīgas glabāšanas vietu, ievērojot šo noteikumu 16. punktā minētos aizsardzības pasākumus.

10. Muitas amatpersona, saņemot ziņojumu par paaugstināta jonizējošā starojuma līmeņa konstatēšanu, aizpilda sadaļu par preci, bagāžu vai transportlīdzekli un ziņojumu nosūta centram un Drošības policijai. Robežšķērsošanas vietā, kurā muitas kontrole nav paredzēta vai prece, bagāža vai transportlīdzeklis netiek pakļauts muitas kontrolei, ziņojumu centram un Drošības policijai nosūta robežsargs.

11. Ja dzelzceļa ritošajam sastāvam konstatēts paaugstināts jonizējošā starojuma līmenis un tas atbilst:

11.1. šo noteikumu 16.1., 16.2. un 16.3. apakšpunktā minētajiem jonizējošā starojuma līmeņiem, dzelzceļa ritošais sastāvs turpina kustību līdz dzelzceļa stacijai, kur iespējams atvienot dzelzceļa ritošā sastāva daļu, kurā konstatēts paaugstināts jonizējošā starojuma līmenis;

11.2. šo noteikumu 16.4. un 16.5. apakšpunktā minētajiem jonizējošā starojuma līmeņiem, dzelzceļa ritošā sastāva kustību aptur robežšķērsošanas vietā, kurā veic radiometrisko kontroli.

12. Centrs izvērtē saņemto ziņojumu par paaugstināta jonizējošā starojuma līmeņa konstatēšanu precei, bagāžai vai transportlīdzeklim un nekavējoties sagatavo rakstisku lēmumu, kuru attiecīgi nosūta muitas amatpersonai vai robežsargam (ja robežšķērsošanas vietā muitas kontrole nav paredzēta vai prece, bagāža vai transportlīdzeklis netiek pakļauts muitas kontrolei). Centrs lēmumā norāda:

12.1. nepieciešamos radiācijas drošības un kodoldrošības pasākumus;

12.2. turpmāko rīcību – atļaut vai aizliegt pārvietot preci, bagāžu vai transportlīdzekli;

12.3. institūcijas, kuras muitas amatpersonai vai robežsargam (ja robežšķērsošanas vietā muitas kontrole nav paredzēta vai prece, bagāža vai transportlīdzeklis netiek pakļauts muitas kontrolei) ir jāinformē par šo gadījumu, ja ir pieņemts lēmums par pārvietošanu;

12.4. Pārtikas un veterinārā dienesta rīcību attiecībā uz iespēju tuvoties kravai, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem pakļauta Pārtikas un veterinārā dienesta kontrolei, ja tai konstatēts paaugstināts jonizējošā starojuma līmenis;

12.5. kārtību, kādā tiks veikta detalizēta izpēte, ievērojot šo noteikumu 16. punktā minētos aizsardzības pasākumus, un kad tā tiks veikta.

13. Saņemot centra rakstisku lēmumu atļaut preces, bagāžas vai transportlīdzekļa pārvietošanu, muitas amatpersona vai robežsargs (ja robežšķērsošanas vietā muitas kontrole nav paredzēta vai prece, bagāža vai transportlīdzeklis netiek pakļauts muitas kontrolei) informē centra lēmumā norādītās institūcijas par attiecīgo gadījumu un turpina preces, bagāžas vai transportlīdzekļa robežpārbaudi vai muitas kontroli.

14. Ja paaugstināts jonizējošā starojuma līmenis ir konstatēts kravai, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir pakļauta Pārtikas un veterinārā dienesta kontrolei, un saņemts centra lēmums par atļauju tuvoties kravai, Pārtikas un veterinārais dienests veic kravas oficiālu kontroli un nosūta centram informāciju par tās turpmāko apriti.

15. Ja saņemts centra rakstisks lēmums aizliegt pārvietot preci, bagāžu vai transportlīdzekli:

15.1. muitas amatpersona vai robežsargs (ja robežšķērsošanas vietā muitas kontrole nav paredzēta vai prece, bagāža vai transportlīdzeklis netiek pakļauts muitas kontrolei):

15.1.1. nodrošina attiecīgās preces, bagāžas vai transportlīdzekļa kustības apturēšanu. Ja centra lēmumu saņēmusi muitas amatpersona, tā par centra lēmumu informē robežsargu;

15.1.2. informē preces, bagāžas vai transportlīdzekļa īpašnieku vai tā pilnvarotu personu, ka precei, bagāžai vai transportlīdzeklim konstatēts paaugstināts jonizējošā starojuma līmenis un tas jāpārvieto uz infrastruktūras pārvaldītāja iepriekš norādītu īslaicīgas glabāšanas vietu;

15.2. infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina precei, bagāžai vai transportlīdzeklim īslaicīgu glabāšanas vietu, līdz centrs pieņem lēmumu par turpmāko rīcību, ievērojot šo noteikumu 16. punktā noteiktos aizsardzības pasākumus.

16. Ja precei, bagāžai vai transportlīdzeklim konstatē paaugstinātu jonizējošā starojuma līmeni, ievēro šādus aizsardzības pasākumus:

16.1. pārvieto attiecīgo preci, bagāžu vai transportlīdzekli uz īslaicīgas glabāšanas vietu, ja mērīšanas rezultāti par 50 % pārsniedz dabisko gamma starojuma fona līmeni un gamma starojuma dozas jauda viena metra attālumā no objekta nepārsniedz 0,2 µSv/h;

16.2. pārvieto attiecīgo preci, bagāžu vai transportlīdzekli uz īslaicīgas glabāšanas vietu un attiecīgo objektu norobežo ar lentēm vai norobežojošiem līdzekļiem (aptuveni trīs metru rādiusā ap objektu), ja kopējā gamma starojuma dozas jauda uz virsmas nepārsniedz 100 µSv/h un, transportējot radioaktīvus materiālus, konstatēts radiācijas līmenis, lielāks par 100 µSv/h viena metra attālumā no objekta;

16.3. pārvieto attiecīgo preci, bagāžu vai transportlīdzekli uz īslaicīgas glabāšanas vietu un attiecīgo objektu norobežo ar lentēm vai norobežojošiem līdzekļiem (aptuveni 10 metru rādiusā ap objektu), ja kopējā gamma starojuma dozas jauda uz virsmas pārsniedz 100–10000 µSv/h ar nosacījumu, ja, pārvietojot preci, bagāžu vai transportlīdzekli saņemtā doza iedzīvotājiem un darbiniekiem nepārsniedz noteiktos dozu limitus;

16.4. nepārvieto attiecīgo preci, bagāžu vai transportlīdzekli uz īslaicīgas glabāšanas vietu, evakuē personas un objekta atrašanās vietu norobežo ar lentēm vai norobežojošiem līdzekļiem (aptuveni 100 metru rādiusā ap objektu), ja kopējā gamma starojuma dozas jauda uz virsmas ir intervālā no 10000 līdz 100000 µSv/h, atklāts neitronu starojums, konstatēts nosmērējums vai radioaktīvo vielu noplūde;

16.5. nepārvieto attiecīgo preci, bagāžu vai transportlīdzekli uz īslaicīgas glabāšanas vietu, nekavējoties evakuē personas un objekta atrašanās vietu norobežo ar lentēm vai norobežojošiem līdzekļiem (aptuveni 400 metru rādiusā ap objektu), ja kopējā starojuma dozas jauda uz virsmas ir lielāka par 100000 µSv/h, alfa nosmērējums ≥ 100 bekereli uz kvadrātcentimetru (Bq/cm²), beta un gamma nosmērējums ≥ 1000 Bq/cm². Uzturēšanās ilgums šajā zonā ir no dažām minūtēm līdz stundai.

17. Šo noteikumu 16.4. vai 16.5. apakšpunktā paredzētajā gadījumā robežsargi pēc konsultācijas ar centru, neapdraudot sevi un apkārtējās personas, nekavējoties pārtrauc kustību robežšķērsošanas vietā starptautiskajos līgumos par robežšķērsošanas vietu darbību noteiktajā kārtībā.

IV. Preces, bagāžas vai transportlīdzekļa detalizēta izpēte

18. Ja saskaņā ar šo noteikumu 12.2. apakšpunktu pieņemts lēmums aizliegt pārvietot preci, bagāžu vai transportlīdzekli, detalizētu preces, bagāžas vai transportlīdzekļa izpēti veic centra pārstāvji sadarbībā ar muitas amatpersonām vai robežsargiem (ja robežšķērsošanas vietā muitas kontrole nav paredzēta vai prece, bagāža vai transportlīdzeklis netiek pakļauts muitas kontrolei). Ja ir aizdomas par nelikumīgām darbībām ar attiecīgo preci, bagāžu vai transportlīdzekli, centrs izpētē pieaicina Drošības policijas pārstāvjus.

19. Ja pirms preces, bagāžas vai transportlīdzekļa ierašanās robežšķērsošanas vietā saņemta informācija par to, ka precē, bagāžā vai transportlīdzeklī ir konstatēts vai varētu būt neatļauts jonizējošā starojuma avots, muitas amatpersona vai robežsargs (ja robežšķērsošanas vietā nav muitas amatpersonu vai prece, bagāža un transportlīdzeklis netiek pakļauts muitas kontrolei) nosūta informāciju centram un lūdz sniegt rakstisku atzinumu par nepieciešamību apturēt objekta kustību un organizēt detalizētu preces, bagāžas vai transportlīdzekļa izpēti.

20. Veicot detalizētu preces, bagāžas vai transportlīdzekļa izpēti:

20.1. ievēro radiācijas drošības un kodoldrošības prasības;

20.2. ievēro preču, bagāžas vai transportlīdzekļa muitas atvēršanas procedūras;

20.3. ievēro aizsardzības pasākumus, ieskaitot rentgencaurskati, ja ir pamatotas aizdomas par preces, bagāžas vai transportlīdzekļa potenciālu bīstamību;

20.4. novērtē apstarojuma iespējamību robežsargiem, muitas amatpersonām, Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonām un citām personām, kurām ir bijusi saskare ar preci, bagāžu vai transportlīdzekli.

21. Centra pārstāvji kopīgi ar Drošības policijas pārstāvjiem nodrošina pierādījumu saglabāšanu kriminālistiskajai ekspertīzei.

22. Preces, bagāžas vai transportlīdzekļa detalizētā izpētē:

22.1. nosaka gamma starojuma dozas jaudu;

22.2. nosaka neitronu starojuma dozas jaudu;

22.3. ja iespējams, identificē radionuklīdus;

22.4. nosaka preces, bagāžas vai transportlīdzekļa virsmas radioaktīvo nosmērējumu.

23. Pēc detalizētas izpētes centrs, izmantojot ziņojumā par paaugstināta jonizējošā starojuma līmeņa konstatēšanu precei, bagāžai vai transportlīdzeklim iekļauto informāciju, sagatavo un nosūta muitas iestādei vai Valsts robežsardzei (ja robežšķērsošanas vietā muitas kontrole nav paredzēta vai prece, bagāža vai transportlīdzeklis netiek pakļauts muitas kontrolei):

23.1. pieņemto lēmumu par atļauju vai liegumu pārvietot preci, bagāžu vai transportlīdzekli;

23.2. pārbaudes aktu ar mērījumu rezultātiem, kuram, ja nepieciešams, pievienots dozas jaudas un plūsmas intensitātes mērījuma protokols.

24. Preces, bagāžas vai transportlīdzekļa detalizētajā izpētē konstatējot jonizējošā starojuma avotu, centra pārstāvji:

24.1. izņem jonizējošā starojuma avotu un nekavējoties organizē tā pagaidu glabāšanu līdz turpmākai transportēšanai;

24.2. ziņo valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" par konstatēto jonizējošā starojuma avotu un nepieciešamību to nekavējoties transportēt uz glabāšanas vietu;

24.3. patstāvīgi vai kopīgi ar valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" darbiniekiem sagatavo jonizējošā starojuma avotu transportēšanai uz radiometrijas vai radioķīmijas laboratoriju (turpmāk – laboratorija) turpmākai izpētei vai uz glabāšanas vietu.

25. Pēc centra ziņojuma saņemšanas par jonizējošā starojuma avota transportēšanas nepieciešamību uz glabāšanas vietu valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" nekavējoties transportē konstatēto jonizējošā starojuma avotu uz glabāšanas vietu.

26. Laboratorijas eksperti:

26.1. saglabā pierādījumus un analizē neradioaktīvo iepakojuma materiālu un pēdas uz iepakojuma;

26.2. veic jonizējošā starojuma avota vizuālo apskati;

26.3. nosaka jonizējošā starojuma avota daudzumu;

26.4. pārbauda jonizējošā starojuma avota īpašības (ja nepieciešams);

26.5. veic jonizējošā starojuma avota analīzi tādā apjomā, lai būtu iespējams noteikt tā izcelsmi, paredzēto izmantošanu un pēdējo īpašnieku.

27. Ja Latvijā neviena laboratorija nespēj veikt nepieciešamās analīzes, centrs organizē jonizējošā starojuma avota parauga pārvešanu uz specializētu laboratoriju ārvalstī. Līdz nepieciešamo analīžu veikšanai jonizējošā starojuma avotu glabāšanas vietā glabā valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs".

V. Rīcība, konstatējot paaugstinātu jonizējošā starojuma līmeni personai

28. Ja radiometriskās kontroles rezultātā personai konstatē paaugstinātu jonizējošā starojuma līmeni, robežsargs sagatavo ziņojumu par paaugstināta jonizējošā starojuma līmeņa konstatēšanu personai (2. pielikums).

29. Ja ar stacionāro radiometru konstatē personu ar paaugstinātu jonizējošā starojuma līmeni un persona intervijas laikā uzrāda ārstniecības iestādes izsniegtu dokumentu ar medicīnisko ierakstu, kurā norādīts datums, kad tā izrakstīta no ārstniecības iestādes, un veiktā radioloģiskā manipulācija, kā arī iespējamā radioaktivitāte, robežsargs:

29.1. atkārtoti veic personas pārbaudi ar pārnēsājamo radiometru un papildus pārbauda arī personas bagāžu;

29.2. intervējot personu, noskaidro iespējamo paaugstinātā jonizējošā starojuma līmeņa cēloni, kā arī personas ceļojuma maršrutu un mērķi;

29.3 atļauj personai turpināt ceļu, sagatavo šo noteikumu 2. pielikumā minēto ziņojumu un nosūta to centram.

30. Ja personai ar stacionāro radiometru konstatē paaugstinātu jonizējošā starojuma līmeni, bet personai piederošajā bagāžā nav atrasts jonizējošā starojuma avots un persona intervijas laikā nevar uzrādīt ārstniecības iestādes izsniegtu dokumentu ar medicīnisko ierakstu par veikto radioloģisku manipulāciju, robežsargs:

30.1. atkārtoti pārbauda personu ar pārnēsājamo radionuklīdu identifikācijas ierīci, nosakot radionuklīdu, kas rada paaugstinātu jonizējošo starojumu;

30.2. intervē personu, lai noskaidrotu iespējamo paaugstinātā jonizējošā starojuma līmeņa cēloni, kā arī personas ceļojuma maršrutu un mērķi;

30.3. ja personai ir veikta radioloģiskā manipulācija, iesaka personai trīs mēnešus pēc izrakstīšanās no ārstniecības iestādes glabāt pie sevis ārstniecības iestādes izsniegtu dokumentu ar medicīnisko ierakstu par veikto radioloģisko manipulāciju, lai nepieciešamības gadījumā to varētu uzrādīt;

30.4. pēc konsultācijas ar centru sagatavo šo noteikumu 2. pielikumā minēto ziņojumu un nosūta to centram un Drošības policijai;

30.5. ja saņemts centra rakstisks lēmums par atļauju šķērsot valsts robežu, atļauj personai turpināt ceļu;

30.6. ja saņemts centra rakstisks lēmums par liegumu personai turpināt ceļu, organizē personas (ar bagāžu) uzturēšanos infrastruktūras pārvaldītāja iepriekš norādītā telpā, kurā persona var uzturēties līdz centra pārstāvja ierašanās brīdim.

31. Ja personai saskaņā ar šo noteikumu 30.6. apakšpunktu ir liegts turpināt ceļu, centrs veic detalizētu personas un tās bagāžas izpēti un pieņem lēmumu par turpmāku rīcību attiecībā uz personu.

32. Konstatējot virsmas radioaktīvo nosmērējumu, centra pārstāvji organizē personai (ja nepieciešams, arī citām personām) apģērba un ādas virsmas dezaktivāciju. Ja nepieciešami plašāka mēroga dezaktivācijas darbi, centra amatpersonas ziņo par to Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam un valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs".

VI. Rīcība ar neatļauto jonizējošā starojuma avotu

33. 24 stundu laikā pēc neatļauta jonizējošā starojuma avota atklāšanas centrs nosūta sākotnējo paziņojumu par atklāto neatļauto jonizējošā starojuma avotu Starptautiskajai atomenerģijas aģentūrai. Ja saņemta papildinformācija, centrs sagatavo un atkārtoti nosūta Starptautiskajai atomenerģijas aģentūrai papildinātu paziņojumu.

34. Centrs neatļauto jonizējošā starojuma avotu atdod tās valsts radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzības institūcijai, no kuras avots ievests Latvijas Republikā.

35. Neatļauto kodolmateriālu saskaņā ar 1968. gada 1. jūlija Kodolieroču neizplatīšanas līgumu atdod nosūtītājvalstij. Ja nosūtītājvalsti nav iespējams noteikt, neatļauto kodolmateriālu atdod valstij, no kuras tas ievests Latvijas Republikā. Ja attiecīgā valsts nav pievienojusies Kodolieroču neizplatīšanas līgumam, jautājumu par neatļautā kodolmateriāla atdošanu centrs risina ar Starptautisko atomenerģijas aģentūru.

36. Visus izdevumus, kas rodas, veicot šo noteikumu 15.2. apakšpunktā, 16., 24., 25., 26. un 27. punktā noteiktās darbības, sedz:

36.1. preces, bagāžas vai kravas nosūtītājs vai saņēmējs, ja neatļauts jonizējošā starojuma avots ir bijis precē, bagāžā vai kravā;

36.2. preces vai bagāžas pārvadātājs, ja neatļauts jonizējošā starojuma avots ir bijis transportlīdzeklī;

36.3 kravas pārvadātājs, ja neatļauts jonizējošā starojuma avots ir bijis vilces līdzeklī;

36.4. persona, kurai konstatēts neatļauts jonizējošā starojuma avots.

VII. Prasības personu apmācībai radiācijas drošības jautājumos

37. Robežsargiem, kuri veic radiometrisko kontroli, apmācības kārtību un kvalifikācijas paaugstināšanas programmu radiācijas drošības jautājumos nosaka Valsts robežsardzes priekšnieks. Robežsargu radiācijas drošības apmācību programmu Valsts robežsardze izstrādā sadarbībā ar centru.

38. Radiācijas drošības apmācību programmā robežsargiem, kuri veic radiometrisko kontroli, ietver:

38.1. informāciju par normatīvo aktu prasībām radiācijas drošībā;

38.2. informāciju par jonizējošā starojuma veidiem;

38.3. informāciju par iespējamo veselības apdraudējumu un pasākumiem aizsardzībai pret jonizējošo starojumu;

38.4. teorētiskās mācības un praktisko apmācību par preču, bagāžas, personu un transportlīdzekļu radiometrisko kontroli;

38.5. informāciju par pasākumiem, kurus veic, konstatējot neatļautu jonizējošā starojuma avotu precē, bagāžā, pie personas vai transportlīdzeklī, un rīcību paaugstināta jonizējošā starojuma gadījumā;

38.6. informāciju par radiometriskajā kontrolē izmantojamām mēriekārtām, to tehniskajiem parametriem un lietošanu.

39. Apmācības radiācijas drošībā nodrošina:

39.1. muitas amatpersonām, kuras iesaistītas muitas kontroles nodrošināšanā robežšķērsošanas vietās, – attiecīgo dienestu vadība sadarbībā ar centru;

39.2. Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonām, kuras iesaistītas radiometriskajā kontrolē, – attiecīgo struktūrvienību vadība sadarbībā ar centru;

39.3. ostas vai lidlauka (lidostas) nodarbinātajiem, kuri iesaistīti radiometriskajā kontrolē, – ostas pārvalde vai ostas iekārtas īpašnieks vai pārvaldnieks vai lidostas administrācija, lidlauka īpašnieks vai ekspluatants sadarbībā ar Valsts robežsardzi un centru.

40. Radiācijas drošības apmācību programmā muitas un Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonām un ostas un lidlauka (lidostas) nodarbinātajiem, kuri iesaistīti radiometriskajā kontrolē, ietver:

40.1. informāciju par normatīvo aktu prasībām radiācijas drošībā;

40.2. informāciju par jonizējošā starojuma veidiem;

40.3. informāciju par iespējamo veselības apdraudējumu un pasākumiem aizsardzībai pret jonizējošo starojumu;

40.4. informāciju par pasākumiem, kurus veic, konstatējot neatļautu jonizējošā starojuma avotu precē, bagāžā, pie personas vai transportlīdzeklī, un rīcību paaugstināta jonizējošā starojuma gadījumā.

41. Robežsargiem, kuri veic radiometrisko kontroli, muitas amatpersonām, Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonām un ostas un lidlauka (lidostas) nodarbinātajiem ne retāk kā reizi piecos gados organizē apmācības un zināšanu pārbaudi par radiometrisko kontroli, aizsardzību pret jonizējošo starojumu un citiem radiācijas drošības pasākumiem.

42. Ja šo noteikumu 37. un 39. punktā minētajām personām un amatpersonām, kuras iesaistītas radiometriskajā kontrolē, apmācības radiācijas drošībā un kodoldrošībā organizē atbilstoši normatīvajiem aktiem par darbību ar jonizējošā starojuma avotiem licencēšanas kārtību, papildus nav nepieciešams veikt šajos noteikumos minēto apmācību.

43. Ārpuskārtas apmācību un zināšanu pārbaudi organizē, ja radiometriskajā kontrolē ieviestas cita veida mēriekārtas.

VIII. Noslēguma jautājumi

44. Robežsargiem, kuri veic radiometrisko kontroli, apmācību atbilstoši šo noteikumu 37., 38. un 41. punktā minētajām prasībām veic līdz 2019. gada 1. janvārim.

45. Muitas amatpersonām, Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonām un visām pārējām iesaistītajām institūcijām personāla apmācību atbilstoši šo noteikumu 39., 40. un 41. punktā minētajām prasībām veic līdz 2018. gada 1. janvārim.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2013. gada 5. decembra Direktīvas 2013/59/EURATOM, ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvu 89/618/Euratom, Direktīvu 90/641/Euratom, Direktīvu 96/29/Euratom, Direktīvu 97/43/Euratom un Direktīvu 2003/122/Euratom;

2) Padomes 2003. gada 22. decembra Direktīvas 2003/122/Euratom par slēgtu augstas radioaktivitātes starojuma avotu un bezīpašnieka jonizējošā starojuma avotu kontroli.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

1. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 22. septembra
noteikumiem Nr. 535

Ziņojums par paaugstināta jonizējošā starojuma līmeņa konstatēšanu precei, bagāžai vai transportlīdzeklim
Nr._________

AIZPILDA ROBEŽSARGS

4. Mērījuma rezultāti:

Mērījumu shēma*

*Ja nepieciešams.

5. Preces, kravas vai transportlīdzekļa dokumentācija:
5.1.	Kopienas preces	ir    nav
5.2.	Ārpuskopienas preces	ir    nav

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

2. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 22. septembra
noteikumiem Nr. 535

Ziņojums par paaugstināta jonizējošā starojuma līmeņa konstatēšanu personai
Nr._________

2. Informācija par personu:

3. Mērījuma rezultāti:

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards