Ministru kabineta rīkojums Nr. 576

Rīgā 2015. gada 24. septembrī (prot. Nr. 50 11. §)

1. Saskaņā ar Augstskolu likuma 10. panta trešo daļu apstiprināt Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Satversmi.

2. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2003. gada 8. janvāra rīkojumu Nr. 4 "Par Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Satversmes apstiprināšanu" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 5. nr.).

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile

Pieņemta
Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas
Satversmes sapulcē 2015. gada 27. martā

Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas
Satversme

Preambula

Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija (turpmāk – akadēmija) izveidota 1992. gada 13. februārī. Tā ir valsts dibināta augstskola, kuras juridiskais statuss noteikts Augstskolu likuma 7. panta otrajā un otrajā prim daļā. Akadēmijas un tās pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju kompetenci, ciktāl tā atšķiras no Augstskolu likumā noteiktās, kā arī citus ar tās darbību saistītus jautājumus nosaka Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumi Nr. 774 "Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas darbības noteikumi".

2015. gada 27. martā akadēmijas Satversmes sapulce atbilstoši Augstskolu likuma pārejas noteikumu 11.punktam pieņēma jaunu akadēmijas Satversmi.

I. Vispārīgie jautājumi

1. Akadēmija ir augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kas īsteno studiju programmas, nodarbojas ar zinātni un pētniecību, kā arī nodrošina mūžizglītības iespējas.

2. Akadēmijas nosaukums citās valodās:

2.1. National Defence Academy of Latvia (angļu valodā);

2.2. Académie Nationale de la Défense de Lettonie (franču valodā).

3. Akadēmijas juridiskā adrese ir Ezermalas iela 8, Rīga, LV-1014, Latvija.

4. Akadēmijai ir savs ģerbonis, karogs, emblēma, devīze un himna, kā arī zīmogs ar akadēmijas ģerboni un uzrakstu "Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija".

II. Darbības pamatvirzieni un uzdevumi

5. Akadēmijas darbības galvenais mērķis ir sagatavot Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (turpmāk – NBS) profesionālus virsniekus – līderus ar augstu morāli, goda un pienākuma apziņu, kuri spēj sekmīgi vadīt savus padotos un uzņemties atbildību par uzdevumu izpildi.

6. Akadēmijas darbības pamatvirzieni:

6.1. īstenot studiju programmas;

6.2. attīstīt zinātnisko pētniecību;

6.3. nodrošināt mūžizglītību.

7. Akadēmija:

7.1. plāno savu attīstību, pamatojoties uz NBS attīstības plānošanas dokumentiem;

7.2. izstrādā, īsteno un pastāvīgi pilnveido akadēmiskās un profesionālās studiju programmas;

7.3. nosaka studējošo uzņemšanas prasības;

7.4. nodrošina studiju kvalitāti;

7.5. piešķir zinātniskos, profesionālos grādus vai profesionālās kvalifikācijas, izsniedz valsts atzītus augstākās izglītības diplomus un citus izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokumentus;

7.6. veic zinātniskos pētījumus valsts drošības un aizsardzības jomā un iepazīstina sabiedrību ar gūtajām atziņām;

7.7. veicina akadēmijas akadēmiskā personāla iesaistīšanos pasaules akadēmiskajos procesos;

7.8. izstrādā, īsteno un pastāvīgi pilnveido profesionālās pilnveides un tālākizglītības, formālās un neformālās izglītības programmas atbilstoši valsts drošības un aizsardzības vajadzībām;

7.9. sadarbojas un attīsta akadēmiskā personāla un studējošo apmaiņu ar citām augstskolām un ārvalstu militārajām mācību iestādēm, kas sagatavo virsniekus, nodrošinot šos pasākumus no NBS šim mērķim piešķirtajiem līdzekļiem;

7.10. sadarbojas ar citām iestādēm, institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, fiziskām un juridiskām personām;

7.11. organizē konferences, seminārus un citus pasākumus valsts drošības un aizsardzības jomā;

7.12. veicina personāla patriotiskās apziņas veidošanu, organizē sporta un kultūras pasākumus.

8. Izpildot akadēmijai dotos uzdevumus, tā ievēro studējošo un akadēmiskā personāla akadēmisko brīvību, ciktāl tā nav pretrunā ar citu personu tiesībām, šo Satversmi un citiem normatīvajiem aktiem.

9. Studējošiem ir tiesības izvēlēties un apgūt studiju brīvās izvēles daļu, nodarboties ar pētniecību, kā arī, saskaņojot ar akadēmijas rektoru, klausīties lekcijas citās augstskolās.

III. Akadēmijas pārstāvības un vadības institūcijas un lēmējinstitūcijas

10. Akadēmijas pārstāvības un vadības institūcijas un lēmējinstitūcijas:

10.1. Satversmes sapulce;

10.2. Senāts;

10.3. akadēmijas rektors;

10.4. Akadēmiskā šķīrējtiesa.

11. Satversmes sapulce ir akadēmijas augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos. Satversmes sapulces darba organizāciju nosaka Satversmes sapulces nolikums.

12. Satversmes sapulce sastāv no 20 locekļiem, no kuriem 12 ir akadēmiskā personāla pārstāvji, četri ir studējošo pārstāvji un četri ir vispārējā personāla pārstāvji.

13. Satversmes sapulces locekļus ievēl un atsauc noteikto personāla grupu kopsapulces. Vēlēšanas notiek aizklāti. Satversmes sapulces locekļa pilnvaru termiņš ir trīs gadi, izņemot gadījumu, ja kāds no Satversmes sapulces locekļiem ir nolicis vai zaudējis savu mandātu un viņa vietā ir stājies cits Satversmes sapulces loceklis. Jaunā Satversmes sapulces locekļa pilnvaru termiņš atbilst esošās Satversmes sapulces darbības termiņam.

14. Satversmes sapulci sasauc akadēmijas rektors vai Senāts ne retāk kā reizi akadēmiskajā gadā.

15. Satversmes sapulce no sava vidus uz trim gadiem ievēl Satversmes sapulces priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru. Satversmes sapulces sēdes vada Satversmes sapulces priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā – priekšsēdētāja vietnieks.

16. Satversmes sapulce:

16.1. pieņem un groza akadēmijas Satversmi;

16.2. pieņem un groza akadēmijas Satversmes sapulces nolikumu;

16.3. apstiprina un groza Senāta nolikumu un Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumu;

16.4. pieņem lēmumu par akadēmijas ģerboni, karogu, emblēmu, devīzi un himnu;

16.5. apstiprina Senāta ievēlēšanas atbilstību akadēmijas Satversmei;

16.6. ievēl un atceļ Akadēmisko šķīrējtiesu, izņemot studējošo pārstāvi.

17. Senāts ir akadēmijas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē akadēmijas akadēmiskos un zinātniskos jautājumus.

18. Senātu veido 12 locekļi, no kuriem deviņi locekļi ir akadēmiskā personāla pārstāvji un trīs – studējošo pārstāvji.

19. Senāta locekļus izvirza, ievēl un atsauc akadēmiskā personāla kopsapulce un studējošo kopsapulce.

20. Senāta locekļu pilnvaru termiņš ir trīs gadi, izņemot gadījumu, ja kāds no Senāta locekļiem ir nolicis vai zaudējis savu mandātu un viņa vietā ir stājies cits Senāta loceklis. Jaunā Senāta locekļa pilnvaru termiņš atbilst esošā Senāta pilnvaru termiņam.

21. Senāta locekļi no sava vidus uz trim gadiem ievēl Senāta priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru. Senāta sēdes vada Senāta priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā – Senāta priekšsēdētāja vietnieks.

22. Senātu sasauc Senāta priekšsēdētājs, ne mazāk kā viena trešdaļa Senāta locekļu vai akadēmijas rektors. Senāta sēdes notiek ne retāk kā reizi semestrī. Senāta darbību nosaka Senāta nolikums.

23. Senāts:

23.1. ievēl civilos darbiniekus akadēmiskajos amatos, izņemot profesora un asociētā profesora amatus;

23.2. izskata un apstiprina studiju programmas;

23.3. izskata un apstiprina studiju procesu un zinātnisko darbību reglamentējošos iekšējos normatīvos aktus;

23.4. izskata un apstiprina Krīvu padomes nolikumu;

23.5. izveido padomes vai komisijas akadēmisko un zinātnisko jautājumu risināšanai un apstiprina to nolikumus;

23.6. veic citus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

24. Akadēmijas rektors:

24.1. nodrošina akadēmijas kā augstskolas un NBS sastāvdaļas vadību;

24.2. plāno un organizē akadēmijas darbību atbilstoši normatīvo aktu prasībām un šai Satversmei;

24.3. sniedz pārskatu par akadēmijas darbību akadēmijas personālam;

24.4. ar pavēli nodrošina Senāta lēmumu un Senāta izskatīto un apstiprināto normatīvo aktu ieviešanu;

24.5. veic citus normatīvajos aktos noteiktos rektora pienākumus.

25. Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem.

26. Akadēmiskā šķīrējtiesa sastāv no pieciem locekļiem, no kuriem četri ir akadēmiskā personāla pārstāvji, viens – studējošo pārstāvis. Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļu pilnvaru termiņš ir trīs gadi, izņemot gadījumu, ja kāds no Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļiem ir nolicis vai zaudējis mandātu un viņa vietā ir stājies cits Akadēmiskās šķīrējtiesas loceklis. Jaunā Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļa pilnvaru termiņš atbilst esošās Akadēmiskās šķīrējtiesas pilnvaru termiņam.

27. Akadēmiskās šķīrējtiesas locekli no studējošo vidus ievēl un atsauc akadēmijas Krīvu padome.

28. Akadēmiskās šķīrējtiesas darbību nosaka Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikums.

IV. Akadēmijas struktūra un personāls

29. Akadēmija ir NBS struktūrā.

30. Akadēmijā ir struktūrvienības izglītības un zinātniskā darba veikšanai, kā arī atbalsta funkciju nodrošināšanai. Priekšlikumus par izmaiņām akadēmijas struktūrā akadēmijas rektors iesniedz apstiprināšanai NBS komandierim.

31. Akadēmijas personālu veido:

31.1. akadēmiskais personāls – akadēmiskā personāla amatos ieceltie karavīri un ievēlētie civilie darbinieki;

31.2. vispārējais personāls;

31.3. studējošie.

32. Akadēmijas personālam ir tiesības un pienākums sekmēt studiju un pētniecības darba brīvību, veicināt atklātumu akadēmijas pārvaldē un darbībā.

33. Akadēmijas personālam ir tiesības šajā Satversmē noteiktajā kārtībā piedalīties lēmumu pieņemšanā un iekšējo normatīvo aktu izstrādāšanā, piedalīties akadēmijas koleģiālo vadības institūciju sēdēs, kā arī izteikt savu viedokli un tikt uzklausītam.

34. Akadēmijas personālam ir tiesības piedalīties akadēmijas pašpārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt ievēlētam tajās.

35. Akadēmijas profesoru, asociēto profesoru un docentu galvenos uzdevumus nosaka Augstskolu likums.

36. Akadēmijas lektoru galvenie uzdevumi:

36.1. izstrādāt studiju kursa saturu, sagatavot un vadīt lekcijas, nodarbības un pārbaudījumus;

36.2. vadīt studējošo pētniecības darbus un prakses;

36.3. piedalīties studiju programmu kvalitātes vērtēšanā.

37. Akadēmijas asistentu galvenie uzdevumi:

37.1. asistēt profesoru, asociēto profesoru, docentu un lektoru vadītajās lekcijās, nodarbībās un pārbaudījumos;

37.2. sagatavot un organizēt pārbaudes darbus, vadīt praktiskās nodarbības un piedalīties studentu zināšanu vērtēšanā;

37.3. organizēt prakses un pārraudzīt to norisi;

37.4. asistēt vadošo pētnieku pētniecisko darbu izstrādē.

38. Akadēmijas studējošiem ir sava studējošo pašpārvaldes lēmējinstitūcija – Krīvu padome. Tā darbojas saskaņā ar Senāta apstiprinātu Krīvu padomes nolikumu.

39. Akadēmijas vadības pienākums ir atbalstīt un sekmēt Krīvu padomes darbību, nodrošinot tai finansējumu, kas nav mazāks par vienu divsimto daļu no akadēmijas uzturēšanas izdevumiem.

40. Krīvu padome:

40.1. pārstāv un aizstāv studējošo intereses;

40.2. pārstāv akadēmijas studējošos Latvijā un ārvalstīs;

40.3. plāno studējošo aktivitātes un pieprasa tām finansējumu;

40.4. nosaka kārtību, kādā studējošie tiek ievēlēti augstskolas koleģiālajās institūcijās.

41. Krīvu padomes lēmumi ir saistoši studējošiem pēc tam, kad tos apstiprinājis akadēmijas rektors.

42. Akadēmijas Satversme stājas spēkā pēc tās apstiprināšanas Ministru kabinetā.

43. Akadēmiju reorganizē vai likvidē saskaņā ar Augstskolu likumu.