Valsts un pašvaldību zemes pirkuma līgumu noslēgšanas noteikumi

Apstiprināts: Latvijas Hipotēku un zemes bankas Padomes sēdē

1995. gada 8.novembrī, lēmums Nr. 109.

Valsts un pašvaldību zemes pirkuma līgumu noslēgšanas noteikumi ( turpmāk tekstā — noteikumi), izstrādāti saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem Nr. 160 ( prot Nr. 34 16( ) “ Par valsts un pašvaldību zemes izsoles kārtību”. Šie noteikumi reglamentē pirkuma līguma noslēgšanas kārtību un ar pirkumu saistītās bankas darījumu operācijas.

Zemes pirkuma līguma noslēgšana.

1. Juridiskajai vai fiziskajai personai, kura izsoles rezultātā ieguvusi īpašumā valsts vai pašvaldību zemi, mēneša laikā pēc izsoles Latvijas Hipotēku un zemes bankā jānoslēdz zemes pirkuma līgums ( turpmāk tekstā — līgums).

2. Zemes pirkuma līguma noslēgšanas pamats ir Ministru kabineta rīkojums par valsts zemes pārdošanu vai pašvaldības padomes (domes) lēmums par pašvaldības zemes pārdošanu un attiecīgās izsoles komisijas protokols un izziņa norēķinam par izsolē iegūto zemi.

Līgumu banka slēdz tikai, ja lēmumā par zemes pārdošanu ir uzrādīts:

—izsolē pārdodamās zemes atrašanās vieta, zemes kadastra numurs un zemes kopplatība;

—zemes izmantošanas mērķis, pilsētās — arī uzņēmējdarbības veikšanai izmantojamā zemes platība ( saskaņā ar pilsētas ģenerālplānu), ja to noteikusi pilsētas pašvaldība.

Ja zemes īpašums nav kadastrāli uzmērīts, līgumā attiecībā uz izpērkamā zemes īpašuma kopplatību jānorāda, ka tā platība pēc kadastrālās uzmērīšanas var tikt precizēta.

Zemes pirkuma līgumā jānorāda visi zemes izmantošanas aprobežojumi, kas noteikti lēmumā par zemes pārdošanu, kā arī pilnvarojums pircējam par īpašuma tiesību aprobežojumu nostiprināšanu zemesgrāmatā uz attiecīgo īpašumu.

3. Īpašuma tiesības zemesgrāmatā nostiprināmas triju mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas.

Pircēja pienākums ir 10 dienu laikā pēc īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā bankai iesniegt līguma bankas eksemplāru ar attiecīgajām Zemesgrāmatas nodaļas atzīmēm.

Ja pircējs bez motivētiem iemesliem pirkuma līgumu nav koroborējis noteiktajā termiņā, bankai ir tiesības ierosināt lauzt noslēgto pirkuma līgumu attiecīgi par to informējot pircēju un institūciju, kura ierosinājusi zemes pārdošanu.

Līguma laušanas gadījumā banka pircējam atmaksā bankā ieskaitīto zemes pirkuma maksu ieturot bankas labā Ls 100.

4. Ar pircēju — fizisko personu pirkuma līgumu banka noslēdz tikai pēc nosolītās zemes cenas vai atlikta maksājuma gadījumā pēc pirmās iemaksas ieskaitīšanas bankā.

5. Ar pircēju — juridisko personu pēc šo norādījumu otrajā punktā minēto dokumentu saņemšanas tiek sagatavots pirkuma līguma projekts, kuru pircējs iesniedz saskaņošanai Latvijas Republikas Centrālajai zemes komisijai.

Ja Centrālā zemes komisija 20 dienu laikā nav apturējusi pirkuma līguma galīgo noslēgšanu, pēc nosolītās zemes cenas vai atlikta maksājuma gadījumā pēc pirmās iemaksas ieskaitīšanas bankā ar pircēju tiek noslēgts pirkuma līgums.

6.Pēc izsoles uzvarētāja ( turpmāk tekstā — pircējs ) izvēles maksa par izsolē iegūto zemi nomaksājuma uzreiz vai arī veicot pakāpeniskus maksājumus:

6.1. Gadījumā, ja pircējs zemes izpirkšanas maksu dzēš pilnībā, pārskaitot bankai visu noteikto maksājuma summu, tiek noslēgts zemes pirkuma līgums ar tūlītēju samaksu ( veidlapa PL — 1, 1. pielikums);

6.2. Gadījumā, ja pircējs zemes izpirkšanas maksu dzēš pakāpeniski, izdarot pirmo iemaksu, atlikumu nomaksājot līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā, tiek noslēgts zemes pirkuma līgums ar atliktu maksājumu ( veidlapa PL — 2, 2. pielikums).

7. Atlikta maksājuma gadījumā veicama pirmā iemaksa, kuras lielums ir ne mazāks par 25% no nosolītās zemes cenas. Šajā maksā ietilpst arī izsoles uzvarētāja iemaksātā drošības nauda ( 10% apmērā no izsolāmā zemes gabala sākotnējās cenas). Zemes galīgais izpirkšanas termiņš nevar būt ilgāks par pieciem gadiem.

8. Atlikta maksājuma gadījumā pircējs par sākotnēji nesamaksāto zemes izpirkšanas maksu maksā procentus — 6% gadā. Bankas padome iepriekš minēto likmi var samazināt.

9. Pircējs zemes izpirkšanas maksas atlikumu un procentus maksā divas reizes gadā par pagājušo pusgadu saskaņā ar zemes pirkšanas maksājumu kalendāro plānu. Maksāšanas pusgada beigas 30. jūnijs un 31. decembris .

Par laikā nenomaksātām summām pircējs maksā soda naudu — 1% apmērā no nokavētās maksājuma summas par katru pilno vai iesākto nokavēto mēnesi.

Bankas procenti un soda nauda maksājami skaidrā naudā, zemes izpirkšanas maksas deldējums — kompensācijas sertifikātos vai naudā saskaņā ar institūcijas, kuras personā bija nostiprināts attiecīgais zemes gabals, noteikto sertifikātu un naudas attiecību.

10. Pircējam ir tiesības veikt lielākus maksājumus par izpērkamo zemi, tajā skaitā arī visa atliktā maksājuma nomaksu pirms maksājuma kalendārajā plānā noteiktajiem termiņiem, kā arī pieprasīt jauna maksājuma plāna sastādīšanu, ja priekšlaicīgā samaksa pārsniedz 20% no kopējās ( sākotnējās) maksājumu summas un netiek samazināts galīgais izpirkšanas termiņš vai arī priekšlaicīgi nomaksājot tādu summu, kas dod iespēju pieprasīt izpirkuma termiņa saīsinājumu vismaz par vienu gadu.

11.Maksājumu nodrošināšanai par zemes izpirkumu ar atlikto maksājumu kalpo izsolē iegūtās zemes un uz tās pircēja īpašumā esošo ēku un būvju ieķīlājums par labu bankai tādā apmērā, kas atbilst sākotnējai zemes cenai, atskaitot no tās pirmā maksājuma lielumu.

Ķīlas tiesības par labu bankai Zemesgrāmatā nostiprina pircējs.

12. Līdz zemes izpirkšanas maksas atlikuma pilnīgai dzēšanai pircējam jāievēro sekojoši īpašuma tiesību ierobežojumi un jāpilda sekojošas saistības:

12.1. Bez bankas atļaujas nedalīt, neatsavināt un neapgrūtināt ar lietiskām tiesībām ieķīlāto īpašumu, izņemot gadījumus, kad apgrūtinājumi tiek radīti ar likumu vai tiesas spriedumu;

12.2. Bez bankas atļaujas nesaņemot no nekustamās mantas nomniekiem maksājumus ilgāk par vienu gadu uz priekšu;

12.3. Bez bankas atļaujas nepārdot un nenojaukt uz ieķīlātās zemes esošās ēkas un būves, un nesamazināt ieķīlātās mantas vērtību;

12.4. Atļaut bankas pilnvarotām personām iepriekš saskaņotā laikā veikt ieķīlātā īpašuma apskati;

12.5. Savlaicīgi veikt līgumā noteiktos maksājumus.

13. Pēc zemes izpirkšanas maksas pilnīgas nomaksas banka iesniedz Zemesgrāmatu nodaļai lūgumu par hipotēkas dzēšanu.

14. Maksas kavējumi, kas pārsniedz sešus mēnešus ir pamats bankas prasībai bezstrīdus kārtībā vērst piedziņu uz ieķīlāto īpašumu un prasīt tā pārdošanu izsolē.

Bankas prasījumā par ieķīlātā īpašuma pārdošanu saglabājas maksājumu struktūra — nenomaksāto sertifikātu un naudas attiecība.

15. Par zemes pirkuma līguma noslēgšanu banka rakstiski paziņo izsoles komisijai.

Ar zemes pirkumu saistītās darījumu operācijas

16. Maksājumi kompensācijas sertifikātos veicami no izpircēja konta uz pirkuma objekta sertifikātu uzkrāšanas kontu bankā.

17. Atbilstoši Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas 31.07. 1995. rīkojumam Nr.136 “Par privatizācijas sertifikātu kontu numuru piešķiršanas kārtību” šiem kontiem noteikts vienots šifrs “ZPV” vai “ZLV” — valsts zemes pirkumam attiecīgi pilsētās un lauku apvidos, “ZPP” vai “ZLP” — pašvaldības zemes pirkumam attiecīgi pilsētās vai lauku apvidos, kurš lietojams pirms konta kārtas numura.

18. Visi maksājumi sertifikātos par izpirkšanas objektu tiek atspoguļoti uzkrāšanas apakškontā, kas atvērts katram pirkuma objektam. Maksājumu kopsummai sasniedzot izsolē noteikto objekta pārdošanas cenu, konts tiek slēgts un tajā ieskaitītie sertifikāti dzēsti.

19. Maksājumi par zemes pirkumu naudā tiek ieskaitīti un uzkrāti speciāli valsts vai pašvaldību zemes izpirkšanai atvērtā kontā. Saņemtie naudas līdzekļi noteiktā kārtībā ieskaitāmi Valsts īpašuma privatizācijas fondā vai attiecīgajā pašvaldības īpašuma privatizācijas fondā.

Bankas pieskaitāmo procentu maksājumi un iespējamā soda nauda zemes pirkumam ar atliktu maksājumu paliek bankas rīcībā.

20. Līguma slēgšanas un bankas operāciju veikšanas izdevumus sedz zemes pircējs. Izdevumu apmēru nosaka bankas valde, tie nomaksājami līguma slēgšanas brīdī.

Padomes priekšsēdētājs A. Kalniņš