PĒC NOTIKUMA

"Mūsu attiecības ar Ukrainu ir ļoti labas"

Valsts prezidenta vērtējums preses konferencē Rīgā, tūlīt pēc vizītes

Valsts prezidents Guntis Ulmanis: — Man liekas, ka šī bija viena no tām vizītēm, par kuru tika dota ļoti bagātīga un vispusīga informācija. Divu dienu programma principā ir izpildīta, kā tas bija iecerēts. Ir parakstīti 7 dokumenti: līgums par brīvo tirdzniecību — pagaidām rūpniecības daļā, konvencija par izvairīšanos no dubultās nodokļu aplikšanas, vienošanās par LR un Ukrainas pilsoņu darba un sociālo aizsardzību, kuri strādā ārpus savas valsts teritorijas, līgums par sadarbību izglītībā, zinātnē un kultūrā, LR ĀM un Ukrainas ĀM protokols par sadarbību informācijas jomā, vienošanās par sadarbību cīņā ar organizēto noziedzību un vienošanās par aizturēto noziedznieku konvojēšanu un tranzītpārvadāšanu.

Bija tikšanās ar Ukrainas uzņēmēju aprindām, ar Ukrainas Augstāko padomi, tikšanās Kijevas mērijā, vairākkārtējas tikšanās ar Ukrainas prezidentu. Visu šo sarunu gaitā izskatīti jautājumi, kas kopīgi skar Latviju un Ukrainu, un es domāju, ka ir panāktas vienošanās daudzos jautājumos, ir panākta kopīga izpratne un arī izanalizētas varbūt tās grūtības un problēmas, kas gaida gan Latviju, gan Ukrainu nākotnē, un kāds ir turpmāk ejams ceļš. Latvija vairāk runāja par savu reformu būtību, pieskārāmies jautājumam par attiecībām ar Krieviju, jautājumiem, kas saistās ar integrēšanos dažādās Eiropas institūcijās un sadarbību ar tām. Tie būtu galvenie jautājumi. Secinājums varētu būt viens — attiecības ar Ukrainu šobrīd ir ļoti labas, izpratne par galvenajiem procesiem, kas notiek mūsu valstīs un arī ārpus mūsu valstīm, ir, varētu teikt, ar vienotu pieeju šiem jautājumiem. Taču vēl ir daudz darāmā un daudz risināmo jautājumu, kas nākotnē varbūt prasīs ciešāku sadarbību, tikšanos, lai veidotu šīs attiecības tālāk. Mēs pieskārāmies arī Černobiļas problēmai. Pieskārāmies Baltijas jūras valstu padomes iespējamam atbalstam jautājumos, kas skar Ukrainu. Protams, Ukrainā augstu vērtē Latvijas atbalstu Ukrainas uzņemšanai Eiropas Padomē. Es nedomāju tik daudz formāli, cik daudz pēc būtības. Jo šī zeme ir sasniegusi tādu demokrātijas pakāpi, lai būtu šajā Eiropas Padomē, un mēs to arī atklāti izteicām.

Bija ļoti daudz žurnālistu, rakstošo un rādošo. Tā ka es domāju, ka informācija Latvijā par vizīti bija ļoti bagātīga. Jāpiezīmē, ka Ukrainas prese, radio un televīzija ļoti vispusīgi atreferēja, parādīja, izklāstīja un rādīja daudz sižetu par Rīgu un Latviju, par Latvijas politiku, Latvijas virzību. Es domāju, ka šajā gadījumā ne tikai Ukrainas valdībai un parlamentam, bet arī Ukrainas tautai bija dota iespēja plaši iepazīties ar Latvijas nostāju šajos piecos gados.

Ārlietu ministrs Valdis Birkavs: — Es gribētu uzsvērt varbūt trīs lietas. Pirmais. Ukrainas puse atzina, ka reformu process Latvijā ir gājis daudz tālāk, līdz ar to mums ir diezgan nopietna bāze tam, lai mēs ar savām kļūdām, jā, diemžēl arī ar savām kļūdām, un ar saviem reformu panākumiem dalītos ar Ukrainu. Ar Ārlietu ministriju mēs vienojāmies, ka apmainīsimies ar diezgan daudzām ekspertu delegācijām, lai dalītos reformu pieredzē un varbūt palīdzētu Ukrainai izvairīties no mūsu pieļautajām kļūdām.

Otrais. Tai pašā laikā, un prezidents jau par to runāja, ir ļoti nopietna, visplašākā līgumu bāze, ja runājam par bijušās PSRS, tagad NVS, valstīm, un 11 līgumi vēl ir sagatavošanā, bet tas nav darbs, ko mēs atliekam ļoti tālā nākotnē, mēs to sākam faktiski tūdaļ pēc šīs vizītes.

Trešais, ko es gribētu uzsvērt un kas varbūt neizskanēja pašā Ukrainā pārāk plaši. Zināmā mērā ir izveidojusies situācija, ka mēs Ukrainas intereses pārstāvam Eiropas struktūrās, Eiropas organizācijās, tā kā tas bija, piemēram, Eiropas Padomē, kur mēs aizstāvējām Ukrainas intereses. Un Ukraina, savukārt, būdama ļoti labi informēta par mūsu situāciju un par mūsu jautājumiem, ir apņēmusies vismaz ārlietu ministra personā aizstāvēt mūsu intereses, ja jautājums par Baltijas valstīm izvirzās NVS ietvaros. Jūs zināt, ka tādi jautājumi ir bijuši. Ir ļoti skaidra Ukrainas pozīcija Krievijas, teiksim, diezgan draudīgajos izteikumos par NATO paplašināšanu, ir bijusi NVS valstu apspriede par Baltijas valstu iesaistīšanu pretgaisa aizsardzībā, kur Ukraina pauda savu viedokli, ka tas Baltijai nav akceptējams. Un šo sadarbību mēs turpināsim attīstīt.

Satiksmes ministrs Andris Gūtmanis: — Es gribētu teikt, ka saimnieciskās attiecības starp Latviju un Ukrainu nākotnē vērsīsies plašumā. Jo attiecību līmenis, kas šobrīd ir starp abām valstīm, neraksturo tās potences, kas pašlaik ir. Kāpēc nav pietiekošs apjoms tirdzniecībā? Te būtībā ir divi iemesli. Tie ir jautājumi, kas saistīti ar investīcijām gan Ukrainas, gan Latvijas ekonomikā, un jautājumi, kas ir saistīti ar tautsaimniecības pārstrukturizēšanu tirgus ekonomikas apstākļos un rūpniecības un pakalpojumu produkcijas konkurētspējas palielināšanu. Latvijai ir noslēgti līgumi aviācijas un autotransporta pārvadājumu jomā. Mēs vienojāmies, ka tuvāko divu mēnešu laikā tiks parakstīts arī līgums par sadarbību dzelzceļa jomā, un mēģinājām noskaidrot nozares, kurās mēs varētu meklēt kopīgas investīcijas. Un šeit, protams, runa nav tikai par komunikāciju struktūru, te ir runa arī par transporta mašīnbūvi. Un tā mums varētu būt kuģubūve un dzelzceļa vagonu un lokomotīvju būve.

Ārlietu ministrs V. Birkavs: — Es piebildīšu, ka tas bija ļoti zīmīgs moments. Vakar mūsu vizītes laikā Ukrainas parlaments pieņēma likumu par finansiāli rūpnieciskajām grupām, kas dod jaunu tiesisku bāzi nozīmīgiem sadarbības jautājumiem starp Latvijas un Ukrainas uzņēmējiem, un tas ir ļoti pozitīvi.

Iekšlietu ministrs Jānis Ādamsons: — Es sākšu ar to, ar ko beidza Gūtmaņa kungs, ar investīcijām. Jebkādas investīcijas jebkurā valstī var būt drošas tikai vienā gadījumā, ja pati valsts ir droša, tātad — ja ir garantēta iekšējā drošība. Tātad viss ir atkarīgs no tā, cik labi strādā iekšlietu sistēma. Un no tā, lai cik paradoksāli tas arī nebūtu, ir atkarīgs, vai būs investīcijas tajā valstī vai ne. Un šajā sakarā es uzskatu, ka ir ļoti liela nozīme tieši diviem parakstītajiem līgumiem ar Ukrainu. Pirmkārt, līgumam par cīņu pret organizēto noziedzību. Ukraina ir piektā valsts, ar kuru Latvija ir parakstījusi šādu līgumu, un tā ir pirmā valsts no NVS grupas, ar kuru mums vispār tāds līgums ir.

Un otrs ļoti būtisks ir līgums par apcietināto konvojēšanu. Tas ļaus mums ietaupīt pietiekami lielus budžeta līdzekļus, kurus nevajadzēs tērēt mūsu cilvēku sūtīšanai uz Ukrainu, lai personas, kas pēc mūsu pieprasījuma ir apcietinātas Ukrainā, konvojētu uz Latviju. Runājot par organizēto noziedzību, es vēl varu pateikt, ka šogad pēc Ukrainas kolēģu lūguma mēs esam izpildījuši vai iesaistījušies 70 uzdevumu izpildē. No tiem tagad ir realizēti 52, tātad ir atklāti 52 ekonomiskie noziegumi un attiecīgās personas nodotas Ukrainas varas iestādēm. Šie līgumi rada juridisko bāzi, lai mēs varētu oficiāli sadarboties.

Žurnālistu jautājumi

Jautājums — Viss bija skaisti. Bet vai bija kaut kas tāds, ko vajadzēja panākt un kas netika sniegts šajā tikšanās reizē?

Valsts prezidents G.Ulmanis — Tādu jautājumu nebija, jo vizīte tika gatavota jau ļoti sen. Trīs dienas pirms tam Ukrainas pārstāvji bija atbraukuši uz Latviju, un nedēļu pirms tam — Latvijas pārstāvji bija aizsaukti uz Ukrainu un saskaņoja tos jautājumus, ko šajā vizītē mēs varam izskatīt. Un savukārt atlikām tos jautājumus, kas jāizskata nākotnē.

Iekšlietu ministrs J.Ādamsons — Es gribētu pāris vārdos papildināt prezidenta kungu. Ukrainas kolēģi augstu novērtēja mūsu darbību tieši cīņā pret ekonomisko noziedzību, un vistuvākajā laikā mēs gaidām savus Ukrainas kolēģus ciemos pie mums, lai varētu ar viņiem dalīties pieredzē, tai skaitā arī tajos procesos, kur mēs manuprāt esam guvuši vislabākos rezultātus, t.i., Iekšlietu ministrijas reorganizācijā.

Jautājums — Vizītes laikā tika runāts arī par bezvīzu režīma ieviešanu. Kādas valstīm ir prasības vienai pret otru, lai to varētu veikt, un cik ilgā laikā tas varētu notikt?

Valsts prezidents G.Ulmanis — Pamatjautājums ir, kā sakārtot robežu, muitu un nelegālo imigrāciju. Tikko radīsies pārliecība par šo jautājumu sakārtotību, tas būs pamats runāt par bezvīzu režīma ieviešanu.

Ārlietu ministrs V.Birkavs — Ja drīkst, es piebildīšu. Faktiski jautājums par bezvīzu režīmu, protams, nav šodienas jautājums. Šodienas jautājums ir, un Ukraina tam piekrita, noslēgt līgumu par pilsoņu savstarpējiem braucieniem, tas nozīmē, ka tiem pilsoņiem, kuriem ir radniecības saiknes vai kuri visbiežāk braukā (komandējumi), tiek piešķirts atvieglots režīms. Bet mūsu nosacījums ir— un Ukraina ir pirmā valsts, kas tam piekrita, kas liecina par ļoti draudzīgu atmosfēru,— ka mēs parakstām šos līgumus vienlaicīgi ar līgumu par nelegālo imigrantu sūtīšanu atpakaļ. Tas ir tas, ko mēs šobrīd nevaram panākt ar Baltkrieviju, ko mēs nevaram panākt ar Krieviju. Ar Ukrainu mēs, ņemot vērā draudzīgās attiecības, savstarpējo braucienu līgumu savienojam ar līgumu par nelegālo imigrantu sūtīšanu atpakaļ un parakstām tos vienā paketē.

Jautājums — Jūs runājāt par līgumiem, kas ir sagatavošanā. Vai nevarētu kādu minēt?

Ārlietu ministrs V.Birkavs — Sagatavošanā ir līgums par investīciju aizsardzību. Sagatavošanā ir vienošanās par 1992.gada parādiem, jo Ukraina mums ir parādos Centrālās bankas norēķinos no seniem laikiem, un mēs meklējam risinājumu. Valsts prezidents G.Ulmanis sarunās ar Ukrainas prezidentu L.Kučmu to arī pieminēja. Sagatavošanā ir līgums par sociālo nodrošināšanu un līgums par savstarpējiem maksājumiem. Visus vienpadsmit es laikam neatcerēšos. Par dzelzceļa transportu, par savstarpējiem sakariem.

Jautājums — Jautājums Birkava kungam. Kāds ir Ukrainas kā NVS dalībvalsts viedoklis attiecībā uz Latvijas virzību uz NATO?

Ārlietu ministrs V.Birkavs — Pirmais, ko es gribētu uzsvērt,— Latvijā nav pietiekami skaidra Ukrainas pozīcija pašā NVS. Jo Ukraina ir NVS asociētā locekle. Tā nav NVS dalībvalsts tādā izpratnē, kā tas attiecas uz pārējām NVS valstīm. Ukraina nav arī parakstījusi vienošanos par muitas savienību. Tātad Ukraina ir pilnīgi savādākā pozīcijā Neatkarīgo Valstu Savienībā. Neatkarīgākā pozīcijā — Neatkarīgo Valstu Savienībā. Attiecībā uz NATO — Kučmas kungs atbildēja uz līdzīgu jautājumu preses konferencē. Ņoti skaidri un precīzi: tā ir Latvijas valsts lieta. Bet viņš uzskata, ka NATO paplašināšanai nevajadzētu būt revolucionārai, bet evolucionārai.

Valsts prezidenta preses dienests