Ministru kabineta noteikumi Nr. 579

Rīgā 2015. gada 13. oktobrī (prot. Nr. 54 1. §)

Kārtība, kādā Nacionālie bruņotie spēki tiek iesaistīti sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanā vai spridzināšanas darbu veikšanā sauszemes teritorijā miera laikā

Izdoti saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma
17. panta piekto daļu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki tiek iesaistīti sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanā vai spridzināšanas darbu veikšanā sauszemes teritorijā miera laikā.

2. Nacionālo bruņoto spēku vienību iesaisti sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanā vai spridzināšanas darbu veikšanā vada un koordinē Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba komandpunkts (turpmāk – Apvienotā štāba komandpunkts).

3. Sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanu vai spridzināšanas darbu veikšanu Nacionālajos bruņotajos spēkos veic apmācīts personāls.

4. Nacionālie bruņotie spēki iesaistās ledus, vižņu, koku sanesumu un gultnes spridzināšanā plūdu (palu) periodā saskaņā ar Valsts civilās aizsardzības plānā noteikto kārtību.

5. Nacionālie bruņotie spēki iesaistās būvju nojaukšanā ar spridzināšanas metodi, ja būve atbilst Nacionālo bruņoto spēku apmācības vajadzībām un par būves nojaukšanu saskaņā ar būvniecību regulējošiem normatīviem aktiem ir pieņemts atbilstošs lēmums.

6. Sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšana ietver šādas darbības – sprādzienbīstamu priekšmetu atklāšana, identificēšana, bīstamības pakāpes novērtēšana, neitralizēšana un neatgriezeniska padarīšana par nesprāgstošiem.

7. Nacionālie bruņotie spēki visā valsts teritorijā iznīcina ārpus noteiktām munīcijas uzglabāšanas vietām atrasto militāro munīciju, kā arī sprādzienbīstamus priekšmetus, kas radušies pēc militārās munīcijas izšaušanas, izmešanas, palaišanas vai citāda veida izmantošanas.

8. Sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanā ārpus Aizsardzības ministrijas atbildības objektiem Nacionālo bruņoto spēku sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanas grupa (turpmāk – grupa) tiek iesaistīta pēc Valsts policijas operatīvās vadības struktūrvienības dežūrmaiņas vecākā vai Valsts policijas teritoriālās policijas pārvaldes operatīvās vadības struktūrvienības dežūrmaiņas vecākā (turpmāk – informācijas sniedzējs) pieprasījuma, ja saņemta Apvienotā štāba komandpunkta operatīvā dežuranta pavēle.

9. Lai pieprasītu Nacionālo bruņoto spēku iesaistīšanu sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanā, informācijas sniedzējs, pamatojoties uz viņa rīcībā esošo informāciju par sprādzienbīstamības draudiem, paziņo pa tālruni par radušos situāciju Apvienotā štāba komandpunkta operatīvajam dežurantam, izklāsta visu viņa rīcībā esošo informāciju (sprādzienbīstama priekšmeta atrašanas vieta, tā sākotnēja identifikācija), nosauc Valsts policijas atbildīgo amatpersonu, kura atradīsies notikuma vietā (turpmāk – Valsts policijas atbildīgā amatpersona), un informē par iespējām sazināties ar minēto amatpersonu.

10. Apvienotā štāba komandpunkta operatīvais dežurants reģistrē sniegto informāciju, to izvērtē un norīko grupu, kuras uzdevums ir sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšana ārpus Aizsardzības ministrijas atbildības objektiem. Par grupas norīkošanu paziņo informācijas sniedzējam.

11. Pēc Apvienotā štāba komandpunkta operatīvā dežuranta pavēles saņemšanas grupa ierodas notikuma vietā (grupa ierašanos saskaņo ar Valsts policijas atbildīgo amatpersonu) un veic sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanu.

12. Sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanu vada grupas komandieris.

13. Visas darbības, kas saistītas ar sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanu, grupas komandieris saskaņo ar Valsts policijas atbildīgo amatpersonu. Valsts policijas atbildīgā amatpersona apdraudētajā teritorijā vada tādus pasākumus, kuru mērķis ir personu un sabiedrības drošība, kā arī sprādzienbīstamu priekšmetu pavadīšanu uz iznīcināšanas vietu.

14. Grupas komandieris sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanas gaitā informē Valsts policijas atbildīgo amatpersonu par sprādzienbīstamā priekšmeta raksturu, bīstamību un iespējamiem draudiem, ja notiek sprādziens.

15. Ja sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšana Aizsardzības ministrijas atbildības objektos ir saistīta ar apdraudējumu teritorijai ārpus objekta, grupas komandieris paziņo par radušos situāciju Apvienotā štāba komandpunkta operatīvajam dežurantam. Apvienotā štāba komandpunkta operatīvais dežurants ziņo par to Valsts policijas operatīvās vadības struktūrvienības dežūrmaiņas vecākajam. Dežūrmaiņas vecākais nodrošina Valsts policijas amatpersonu iesaistīšanu šo noteikumu 13. punktā minēto uzdevumu izpildē.

16. Ja pastāv draudi, ka sprādzienbīstamais priekšmets papildus sprāgstvielām satur ķīmiskas vielas, kas iedarbojas fizioloģiski, vai bioloģiskas, radioaktīvas, toksiskas, aizdedzinošas, viegli uzliesmojošas vai citas ķīmiski aktīvas bīstamas vielas, grupas komandieris nekavējoties paziņo par to Apvienotā štāba komandpunkta operatīvajam dežurantam un Valsts policijas atbildīgajai amatpersonai.

17. Saņemot informāciju no grupas komandiera par šo noteikumu 16. punktā minētajām vielām, Valsts policijas atbildīgā amatpersona nodrošina attiecīgo Iekšlietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Veselības ministrijas dienestu iesaisti, bet Apvienotā štāba komandpunkta operatīvais dežurants pēc Valsts policijas operatīvās vadības struktūrvienības dežūrmaiņas vecākā pieprasījuma iesaista attiecīgas Nacionālo bruņoto spēku vienības atbilstoši sprādzienbīstamā priekšmeta raksturam un dienestu kompetencei.

18. Sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšana uzskatāma par pabeigtu, kad grupas komandieris ziņo Valsts policijas atbildīgajai amatpersonai, ka sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanas vietā vairs nepastāv sprādzienbīstamības draudi. Valsts policijas atbildīgā amatpersona paziņo pārējo iesaistīto dienestu pārstāvjiem notikuma vietā par sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanas darbu pabeigšanu.

19. Pēc sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanas darbu pabeigšanas grupas komandieris paziņo par darbu rezultātiem Apvienotā štāba komandpunkta operatīvajam dežurantam. Apvienotā štāba komandpunkta operatīvais dežurants reģistrē sniegto informāciju.

20. Nacionālie bruņotie spēki publicē un aktualizē Aizsardzības ministrijas oficiālajā tīmekļvietnē www.mod.gov.lv informāciju par tādu būvju skaitu, tipu un raksturlielumiem (norādot pazīmes – piemēram, tilts, tornis, četrstāvu būve, būves fiziskās īpašības), kuru nojaukšana ar spridzināšanas metodi atbilst Nacionālo bruņoto spēku apmācības vajadzībām.

21. Par būvēm, kas atbilst šo noteikumu 20. punktā minētajām Nacionālo bruņoto spēku apmācības vajadzībām un kuras ir paredzēts nojaukt (par iespēju būvi nojaukt ar spridzināšanas metodi), valsts institūcijas un pašvaldības (turpmāk – pieprasītājs) var rakstiski informēt Nacionālos bruņotos spēkus. Pieprasītājs pieteikumā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem norāda būves tipu, fiziskās īpašības, atrašanās vietu un termiņu, kādā būvi nepieciešams nojaukt.

22. Nacionālie bruņotie spēki divu mēnešu laikā pieprasītājam sniedz rakstisku atzinumu par iespējām veikt būves nojaukšanu ar spridzināšanas metodi. Nacionālie bruņotie spēki atsaka būves nojaukšanu ar spridzināšanas metodi, ja minētā metode rada paaugstinātas bīstamības apdraudējumu apkārtnes infrastruktūrai, videi vai sabiedrībai, ja konkrētās būves nojaukšana ar spridzināšanas metodi neatbilst Nacionālo bruņoto spēku apmācības vajadzībām vai Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pieprasītāja noteiktajā nojaukšanas termiņā nav nepieciešamo resursu šādu darbību veikšanai.

23. Ja Nacionālie bruņotie spēki pieņem lēmumu veikt būves nojaukšanu ar spridzināšanas metodi, Nacionālie bruņotie spēki un pieprasītājs noslēdz rakstisku vienošanos par konkrētās būves nojaukšanu. Ja būves nojaukšanā ar spridzināšanas metodi nepieciešams Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vai policijas atbalsts, pieprasītājs vienošanās projektu saskaņo ar šīm institūcijām. Noslēgtās vienošanās kopiju pieprasītājs nosūta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam un policijai.

24. Iesaistoties būvju nojaukšanā ar spridzināšanas metodi, pieprasītājs organizē policijas atbalstu drošības prasību nodrošināšanā (pasākumi, ko veic, lai nepieļautu nepiederīgu personu iekļūšanu noteiktajā drošības zonā), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta klātbūtni un atbalstu, ja nepieciešams.

25. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2008. gada 10. jūnija instrukciju Nr. 6 "Kārtība, kādā Nacionālie bruņotie spēki tiek iesaistīti sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanā sauszemes teritorijā miera laikā" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 92. nr.).

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis