Latvijas Saeimas priekšsēdētājas runa:

Eiropas komisijas Baltā grāmata

un tās ievērošana valstu parlamentos

Godātais Polijas Republikas Seima maršal Ziha kungs, godātais Eiropas Parlamenta priekšsēdētāj Hanša kungs, godātie kolēģi parlamentārieši, dāmas un kungi!

Man ir liels gods šodien uzrunāt Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju, Eiropas Parlamenta delegāciju, Viduseiropas un Austrumeiropas valstu parlamentu vadītājus, delegāciju locekļus, kā arī visus klātesošos. Es pateicos par šo iespēju. Jūtos patiesi iepriecināta, ka Latvija un tās parlaments — Saeima — ir pārstāvēti šajā Viduseiropas un Austrumeiropas valstu parlamentu priekšsēdētāju otrās tikšanās reizē.

Vairāk nekā 50 gadu ilgais demokrātijas attīstības pārtraukums Latvijas dzīvē liek mums izjust pieredzes, zināšanu un tradīciju pēctecības trūkumu visās valsts darbības jomās. Kopš mūsu valsts neatkarības atgūšanas Latvijai ir ļoti būtiski atgriezties starptautiskajā apritē, īpaši Eiropas politiskajā un ekonomiskajā dzīvē. Esam sapratuši: lai sasniegtu Latvijas Republikas ārpolitikas galveno mērķi — nostiprinātu Latvijas valsts neatkarību un nodrošinātu tās neatgriezeniskumu —, ļoti svarīgi ir atrast savu vietu Eiropā. Virzību uz Eiropas Savienību, kas ir kļuvusi par vienu no lielākajiem saimnieciskajiem un arī politiskajiem spēkiem Eiropā, Latvijā ir apliecinājuši arī nesen parlamentā jaunievēlētie politisko partiju pārstāvji. Lai tuvinātu ārpolitikā izvirzītos mērķus, Latvija līdz šim ir centusies veidot savus likumus saskaņā ar starptautisko tiesību normām un principiem, turklāt centusies to darīt maksimāli atklāti.

Latvija virzībā uz Eiropas Savienību ir jau veikusi vairākus ceļa posmus. 1995.gada 1.janvārī Latvijai, Igaunijai un Lietuvai izdevās saskaņot un stājās spēkā Brīvās tirdzniecības līgums ar Eiropas Savienību.

1995.gada 12.jūnijā Luksemburgā Latvija parakstīja Eiropas līgumu ar Eiropas Savienību. Latvijas parlaments šā gada 31.augustā ratificēja līgumu ar Eiropas Savienību, un tagad mēs varam cerēt, ka arī Eiropas Savienības dalībvalstu parlamenti nekavēsies ar šā līguma ratifikāciju un tādējādi paātrinās līguma spēkā stāšanos. Dānija ir pirmā Eiropas Savienības valsts, kas ir spērusi šo Latvijai tik nozīmīgo soli.

Kaut arī Eiropas līguma ratifikācija Eiropas Savienības valstu parlamentos vēl tikai notiks, tomēr jāatzīst, ka Baltijas valstīm ir piešķirta sava veida privilēģija — šobrīd mums ir piedāvātas tādas pašas iespējas kā citām asociētajām valstīm. Svarīgākais ir tas, ka mēs varam piedalīties kopīgajos Eiropas Savienības un asociēto valstu pasākumos, sadarboties ar Eiropas Savienības institūcijām. Uzreiz gan gribu teikt, ka Latvijas parlaments negrasās vienpusīgi izmantot šo privilēģiju, bet saprot arī pienākumus, ko tā uzliek. Latvija ir apliecinājusi gatavību integrēties Eiropā, iesniedzot šā gada 27.oktobrī Madridē Eiropas Savienības prezidējošās valsts — Spānijas — Ārlietu ministrijā Latvijas Valsts prezidenta un Ministru prezidenta parakstīto pieteikumu par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Eiropas Savienības komisijā izstrādātā Baltā grāmata ir iezīmējusi jaunu Eiropas integrācijas posmu, kurā pēc Eiropas līguma parakstīšanas ir iesaistījusies arī Latvija.

Pilnībā apzinoties grūtības un atbildību, kas jāuzņemas Latvijai, lai tuvinātos tām prasībām ekonomikā, likumdošanā, demokrātijā, vides aizsardzībā un citās jomās, kas valda Eiropas Savienībā, Latvijā ir izveidotas galvenās valsts struktūras šim darbam. Latvijas parlaments, parlamentā izveidotā Eiropas lietu komisija, Eiropas integrācijas padome, Eiropas integrācijas birojs un Ministru kabinets lemj par svarīgākajiem darbiem, kas saistīti ar Latvijas integrācijas procesiem Eiropā.

Nākamais neatliekamais darbs mums ir piepildīt šīs izveidotās darba formas ar atbilstošu saturu, noteikt to juridisko statusu, galvenās funkcijas, savstarpējo mijiedarbību un izveidot Eiropas integrācijas procesam nepieciešamo mehānismu, datu bāzi un informatīvo nodrošinājumu, lai veiktu nacionālās likumdošanas harmonizāciju un pakāpeniski Latvijas likumdošanas aktus saskaņotu ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.

Pozitīvs aspekts, ko gribētos uzsvērt, ir tas, ka Baltā grāmata dod konkrētu sistēmu, pēc kuras vadīties, harmonizējot nacionālo likumdošanu — it īpaši sākuma posmā — un veicot likumdošanas salīdzinošo analīzi. Šajā ziņā Latvijas priekšrocība ir tā, ka Baltā grāmata faktiski nāca klajā vienlaikus ar Latvijas asociatīvā līguma parakstīšanu, kas jau pašā sākumā nodrošināja sistemātisku pieeju likumdošanas saskaņošanas nacionālās programmas izstrādei. Domāju, ka šo darbu kvalitatīvi uzlabos un paātrinās Baltās grāmatas tulkojums valsts valodā, ko patlaban veic mūsu eksperti.

Un tagad pievērsīšos tuvāk tām jomām, kurās Latvijā ir sasniegts vislielākais progress likumdošanas saskaņošanas virzienā.

Ir veikta visaptveroša salīdzinoša analīze par to, kādi likumi ir pieņemti intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma jomā un vai tie atbilst Eiropas standartiem. Savukārt ekspertu darba grupa izstrādājusi tālākās darbības programmu.

Likumdošanas saskaņošanas darbs ir bijis samērā veiksmīgs arī pārtikas un rūpniecības standartu ieviešanā, kā arī patērētāju tiesību aizsardzībā.

Atbilstoši Eiropas Savienības likumdošanas normām ir mēģināts izstrādāt Latvijas konkurences politiku reglamentējošu likumprojektu.

Arī transporta un telekomunikāciju jomā ir izstrādāti likumprojekti, ņemot vērā starptautisko pieredzi. Savu palīdzību šajā ziņā sniedz Eiropas eksperti.

Izstrādāšanas stadijā ir likumprojekti par kodoldrošību.

Turpmākais darbs tiks koncentrēts uz vides aizsardzības jautājumiem, reģionālās politikas izveidi, investīciju un rūpniecības politikas izstrādi, sociālo politiku un darbaspēka brīvu kustību.

Latvija cer saņemt Eiropas Savienības komisijas izstrādāto lauksaimniecības Balto grāmatu, kas sniegtu norādes konkurētspējīgas lauksaimniecības politikas veidošanā.

Nobeigumā gribētos uzsvērt, ka Baltā grāmata ir uzskatāma par pamatu nacionālās likumdošanas programmas un, plašākā kontekstā, nacionālās integrācijas programmas izstrādei.

Baltā grāmata dod pamatu iekšējā tirgus saskaņošanas programmai, bet norādījumi daudzās citās nozarēs, piemēram, statistikā, kur sistēmu un principu saskaņošanai ir īpaša nozīme, izpaliek.

Kopīgais Latvijas likumu izstrādāšanas un harmonizācijas darbs nav iedomājams bez Eiropas Savienības dalībvalstu palīdzības, dziļas situācijas izpratnes, ieinteresētības un politiskā atbalsta.

Latvija no savas puses apzinās paredzamās grūtības, un tieši tāpēc augstu vērtējam iespēju šodien pārrunāt pārējo valstu likumdošanas saskaņošanas procesa virzības un attīstības aspektus un gūt ieskatu par tiem.

Atļaujiet novēlēt visiem tikšanās dalībniekiem un viesiem interesantu un raženu darbu un izteikt cerību, ka iegūtā pieredze lieti noderēs.

Pateicos par uzmanību!